No visiem onīmu veidiem, kādus pazīst un analizē mūsdienu onomastika, visatbilstošākais šai parādībai šķiet ergonīma jēdziens. Neliela atkāpe – terminsJāpiebilst, ka ergonīms ir viens no tiem Padomju Savienībā darināradītajiem valodniecības terminiem, kurus Rietumu pasaulē pazīst salīdzinoši maz un lieto galvenokārt bijušā t. s.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Austrumu bloka valstu valodnieki. (Kā šī termina pirmavotu parasti min 1978. gadā izdoto Natālijas Podoļskas (Наталья Подольская) sastādīto onomastikas terminu vārdnīcu.) Taču nenoliedzami taergonīms ir ērts un ietilpīgs apzīmējums uzņēmumu, iestāžu u. c. nosaukumiem.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Pirmkārt, iemesls tam ir psiholoģisks – sociālo tīklu vietnes, kaut arī virtuālas, tomēr tiek uztvertas līdzīgi kā reālās pasaules vietas un/vai telpas, nevis vienkārši kā saziņas instruments.
7.1. Liekvārdība;
|
Tā, piemēram, šī raksta tapšanas laikā FB norisinājās pakāpeniska pāreja no iepriekšējā saskarnes dizaina uz jaunu, par ko daudzi FB lietotāji bija un joprojām ir vīlušies un neapmierināti. (Tas ir saprotami, it īpaši ņemot vērā statistikas datus, ka FB lietotāju vidū arvien pieaug vecākās paaudzes pārstāvju skaits un samazinās pusaudžu un jauniešu skaits (Aboulhosn 2020).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
|
Citiem vārdiem sakot – mēs, FB lietotāji, kļūstam arvien "„pieaugušāki"” un zināmā mērā konservatīvāki, tādēļ arvien nelabprātāk pieņemam tehniskas izmaiņas un jauninājumus, ja pēc tiem nav īpašas praktiskas nepieciešamības.) Otrkārt, arī valodnieciskā ziņā interneta vietņu nosaukumi piedzīvo līdzīgus procesus kā toponīmi – vismaz latviešu valodas lietotāju vidē un neformālā saziņā (ko sīkāk aplūkosim mazliet vēlāk).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
Saskaņā ar latviešu valodas tradīciju un arī spēkā esošajām likuma normām, citvalodu toponīmi tiek transkribēti jeb atveidoti pēc izrunas un pielāgoti latviešu gramatikai un ortogrāfijai.
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
|
Piemēram, 2012. gadā pieņemtie Ministru Kkabineta (MK) “„Vietvārdu informācijas noteikumi"” nosaka: “„Ārvalstu vietvārdus latviešu valodā atveido atbilstoši Valsts valodas likuma prasībām un citvalodu īpašvārdu atveides noteikumiem (norādījumiem par citvalodu īpašvārdu atveidi un pareizrunu latviešu literārajā valodā)”.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Tāda pati prakse attiecas uz citvalodu personvārdiem – saskaņā ar 2004. gadā pieņemtajiem MK “„Noteikumiem par personvārdu rakstību un lietošanu latviešu valodā, kā arī to identifikāciju”, tos “„latviešu valodā atveido atbilstoši to izrunai oriģinālvalodā ([..)] un iekļauj latviešu valodas gramatiskajā sistēmā”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Citās valstīs dibināti uzņēmumi (pie kādiem pieder arī FB īpašnieks – korporācija "Facebook, Inc.") un to nosaukumu lietošana šajos noteikumos nav minēta.
1. Tehniskais noformējums;
|
Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”ā, kas pieņemts 2010. gadā, runāts tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasaīts, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Savukārt “„Preču zīmju likums”, kas pieņemts 2020. gadā, valodiskus aspektus tikpat kā vispār nepiemin.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Latviešu valodā izdevumu nosaukumus netulko, bet saglabā oriģinālvalodā, norādot pēdiņās vai slīpinot.” Arī tulkojumu birojs "„Rīgas tulki"” ir apkopojis un publicējis dažādus ieteikumus par citvalodu īpašvārdu atveidi latviešu valodā, un starp gadījumiem, kad tie latviešu tekstā jāatstāj oriģinālrakstībā, min šādus piemērus: "„1) Mediju aģentūru, izdevumu nosaukumos (Reuters). 2) Sporta komandu nosaukumos (Barcelona). 3) Zīmolu nosaukumos (Mercedes Benz). 4) Starptautisku organizāciju nosaukumos un saīsinājumos jeb abreviatūrās (ES, EDSO, ANO). 5) Politisko un sabiedrisko organizāciju nosaukumos (Greenpeace). 6) Augu šķirņu nosaukumos (Taxus cuspidata). 7) Skaņdarbu nosaukumos (Yellow submarine)".” (www.rigastulki.lv). (Citāta teksts te saglabāts tādā formā, kādā tas bija publicēts minētajā avotā, taču jāpiebilst, ka uzskaitītos oriģinālvalodās atstātos nosaukumus pienāktos kursivēslīpināt, kad tos lieto latviešu tekstā.) Visbeidzot, arī pētnieki uzsver, ka uzņēmumu, prečzīmju u. c. nosaukumus pieņemts atstāt nemainītus, piemēram: "„IKT terminu veidotāji izvairās no prečzīmju tulkošanas un cenšas netulkot arī firmu, programmatūru un aparatūru nosaukumus. Šādu terminu latviskos ekvivalentus parasti veido, pievienojot kādu skaidrojošu (nomenklatūras) vārdu, piem., operētājsistēma Microsoft Windows".” (Ilziņa 2010, 79–80). Vārdu sakot, digitālās vides īpašvārdi (interneta vietņu, platformu, dažādu digitālo rīku u. c. nosaukumi) pieder taipie tās ergonīmu grupais, kas būtu jāatstāj nemainītā un neadaptētā veidolā.
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vēl lielāka dažādība vērojama interneta vides neformālajā saziņā – vietne "„Twitter"” tiek saukta gan īstajā oriģinālvārdā, gan par tviteri, gan daļēji transkribētā vārdā par Twiteri vai twiteri, gan arī tulkotos un lokalizētos vārdos par čiepstētavu, čivinātavu u. c. Otrkārt, šīs dažādības iemesli atspoguļo ne tikai ekspertu šķietamo nespēju vienoties, bet arī dziļākus sociolingvistiskus, vēsturiskus un/vai psiholoģiskus cēloņus.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
No populārākajiem interneta vietņu slenga nosaukumiem latviešu valodā var minēt arī tādus kā Gūgles tante vai māte Gūgle, ar ko nereti tiek humoristiski apzīmēta meklētājprogramma "„Google"”; no oriģinālākajiem – retumis redzētos TuTruba (arī tutruba) un TuCaurule (arī tucaurule), kas ir video koplietošanas vietnes "„YouTube"” kalkēti nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums;
|
Taču vislielākā dažāda veida nosaukumunosaukumu dažādība un bagātība, kā šķiet, ir sociālo tīklu vietnei "„Facebook"”, kam arī galvenokārt veltīts šis raksts. 2.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
|
Valodnieki abreviatūru nav piedāvājuši facebook saīsināšanai". (facebook.com, 08.2020. g. augusts;; šeit un turpmāk izcēlumi mani). ( – D. S.-O.) Interesanti, ka šai piemērā vienlaikus pausta gan klasiski nevērīgā attieksme "„saprast taču var" u”, gan gaidas, lai valodnieki kaut ko "„piedāvātu".)”. Ir novērotas arī daļējas abreviatūras fbuks un fbook – pēdējā reizēm arī ar latviešu galotni -s.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Interesanti, ka reizēm šo adaptēto variantu lieto vienā tekstā ar neadaptētu līdzīgas kategorijas cita objekta nosaukumu: "([..)] spekulācijas par tradicionālo mediju ātru galu bija lielo gigantu feisbuka un google radītas" (NRAnra.lv 13.03.2019; izcēlumi mani.).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Piemēram, ziņu vietnē „Jauns.lv” kāda raksta virsraksts ir "Eiropas Komisija: ne feisbuks, ne tviteris, ne Google nepilda solījumu apkarot viltus ziņas" (Jjauns.lv 01.03.2019, izcēlumi mani.), taču pašā rakstā lasāms: "2018. gada rudenī Eiropas Savienība (ES) saskaņoja ar "„Facebook"”, "„Twitter"” un "„Google"” brīvprātīgu reglamentu cīņai ar viltus ziņām" (Jjauns.lv, 01.03.2019, izcēlumi mani). Īpaši interesants šai ziņā ir raksts "Feisbuks par tevi zina daudz…" žurnāla "Santa" internetversijā portālā „Santa.lv” pārpublicēts no žurnāla „Klubs”.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Taču vai šis likums būtu jāattiecina arī uz viena un tā paša īpašvārda dažādiem atveides variantiem?... FB apzīmējumu dažādība un nenoteiktība, kā šķiet, palaikam samulsina ne vien dzeltenās preses un "sieviešu žurnālu" autorizklaidējošās preses žurnālistus, bet arī akadēmiskās pasaules pārstāvjus.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā, piemēram, kādā teātra zinātnieces Valdas Čakares rakstītā izrādes recenzijā redzam pat trīs dažādus variantus: "„Feisbuks"” (transkribēts, pēdiņās un taisnā šriftā, ar lielo sākumburtu), feisbuks (transkribēts, kursīvā, ar mazo sākumburtu) un Facebook (oriģinālformrakstībā, kursīvā) (Čakare 2019).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|