Kad 1992. gada rudenī bija pilnībā aizpildītas Valsts valodas centrāVC ieplānotās amata vietas, tajā strādāja 24 štata darbinieki, no kuriem 18 bija nodarbināti Valsts valodas inspekcijā, kuras īstenoja valsts politiku un pārraudzīja Latvijas PSR Valodu likuma un citu likumdošanas aktu izpildi valodas jautājumos. NSeši no viņiem seši darbojās Rīgā (par vienam katrā toreizējā pilsētas administratīvajā rajonā, resp. priekšpilsētā), bet citu inspektoru izvietojums valstī bija saistīts galvenokārt ar etnodemogrāfisko un lingvistisko struktūru lielākajās valsts pilsētās.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Līdztekus šiem inspektoriem vairākās pašvaldībās (tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā) darbojaās arī pašvaldību valodas inspektori, kuru galvenais uzdevums darbā ar sabiedrību bija Valodu likuma normu skaidrošana, jo viņiem nebija deleģētas tiesības piemērot administratīvos sodus.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Jau 1992. gada 17. un 18. decembrī Rīgā notika pirmā starptautiskā valodas politikai veltītā konference, kurasu organizatori bija Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmija, kurā galvenā vērībaēja VVC un LZA. Tā galvenokārt bija veltīta situācijas analīzei Baltijas valstīs.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Administratīvie pārkāpumi valsts valodas lietošanas jomā"” (Par papildinājumiem... Diena 14.07.1992.). Šīs nodaļas 13 pantos (no 201.26 panta līdz 201.38 pantam) definēti kā visi tolaik identificētie valsts valodas lietojuma pārkāpumu veidi un to tiesisko satvaruais regulējums, tā arī paredzamās soda sankcijas.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tikai 2011. gadā tika veikti grozījumi, kas paredzēja vērst sankcijas pret juridiskām personām gadījumos, ja publiski demonstrētām kinofilmām nav veikta ieskaņošana, dublēšana vai subtitrēšana valsts valodā (201.32 pants) vai ja nav ievēroti noteikumi par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanu, tostarp arī par preču marķējuma un lietošanas instrukciju neesamību (201.35 pants).
7.1. Liekvārdība;
|
Administratīvo pārkāpumu kodeksam bija lemts kļūt par visilgmūžīgākou tiesību aktu, kas tiešā veidā noteica valodas kontroles funkcijas saturu un iespējas sodīt vainīgos, jo bija spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad to procesuālajā daļā nomainīja Administratīvās atbildības likums, bet materiālo tiesību daļā – "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Ņemot vērā izklāstītās problēmas ar atbildības subjektiem, šī likuma IV nodaļā, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, gandrīz visos pantos paredzētas sankcijas kā fiziskām personām (dažos gadījumos atsevišķi vēl citāda atbildība amatpersonām), tā juridiskām personām.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
|
Vienīgie panti, pēc kuriem sodāmas vienīgi fiziskas personas, ir 19. pants (valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā) un 20. pants (klaja necieņa pret valsts valodu), jo šīie pārkāpumi pēc to būtības ir individuāla rakstura.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas darbotos uz Latviešu valodas institūta bāzesā un veiktu Valsts valodas centraVC pasūtījumu, sniedzot praktiskus padomus valodas jautājumos (Grīnberga 1992a). "„Bez šāda konsultāciju centra nevaram runāt par pareizas latviešu valodas ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pēc tam no 2000. līdz 2003. gada beigām konsultāciju dienests bija Valsts valodas centraVC struktūrvienība.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Lai nodrošinātu latviešu valodas normu kodifikāciju un izšķirtus aktuālus rakstības jautājumus, 1992. gada rudenī tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Latviešu valodas ekspertu komisija (sākotnēji lietots arī paralēlnosaukums Latviešu valodas ekspertu grupa): l.Ina Druviete – komisijas priekšsēdētāja, A.ldis Lauzis – komisijas priekšsēdētājas vietnieks, A. Miķelsone -– komisijas sekretāre, A. Blinkena, O.jārs Bušs, R.asma Grīsle, P.ēteris Kļaviņš, J.ānis Kušķis, Z.aiga Lasenberga, D.ace Markus, D.aina Nītiņa, Dz.intra Paegle, J.ānis Rozenbergs, M.arta Rudzīte, V.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tās darbības aktualitāti sākotnēji noteica sabiedrībā valdošās domstarpības rakstības jautājumos, it īpaši starp Latvijā dzīvojošajiem speciālistiem un trimdas tautiešiem, proti, vai pieturēties starpkaru periodā ievērotajiem rakstības principiem un 1942. gada pareizrakstības vārdnīcasi vai tomēr ņemt vērā (neatkarīgi no to vērtējuma) notikušās pārmaiņas valodā.
6.1. Saistāmība;
|
Kopējo nostāju labi raksturoja komisijas vadītāja (Druviete 1993): "..„[..] nevaram automātiski pārņemt 20.-–30. gadu oficiālajos dokumentos lietoto rakstību, jo latviešu valoda šajos gados ir attīstījusies.
1. Tehniskais noformējums;
|
Pēc viņas komisijas vadību uzņēmās Daina Nītiņa (no 2003. gada līdz 2009. gadam), bet kopš 2010. gada tās priekšgalā ir Ilze Rūmniece. Ņemot vērā, ka kKrājumā "„Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi"” regulāri tiek atspoguļoti šī komisijas ieteikumi un lēmumi, tāpēc izvērstāks tās, tāpat kā un tās apakškomisiju darbības raksturojums šai pārskatā netiek sniegts.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Reizē ar Latviešu valodas ekspertu komisiju tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Vietvārdu komisija (tagad – Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija), lai sakārtotu padomju okupācijas laikos daudzkārt sagrozīto toponīmu rakstību un vērstos pret patvaļīgu vēsturisku vietvārdu nomaiņu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Neatkarīgi no komisijas statusa to no tās dibināšanas līdz savai pāragrajai nāvei 2017. gadā vadīja Ojārs. Bušs, bet pašlaik – Anta Trumpa. Šajā apakškomisijā kopīgu darbu veic valodnieki, kurui specializējušies toponīmikā, un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kartogrāfijas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
No 2003. līdz 2009. gadam Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvā darbojās Latgaliešu ortogrāfijas (pareizrakstības) komisija Lidijas Leikumas vadībā, izstrādājot 2007. gada 18. oktobrī laikrakstā "„Latvijas Vēstnesis"” publicētos "Latgaliešu rakstības noteikumus".
1. Tehniskais noformējums;
|
Ar nosaukumu "Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija” tā atsāka darbu 2013. gadā Annas Vulānes vadībā. Ja iIepriekš minētās komisijas darbojas pastāvīgi, tadbet periodiski (vienreiz trijos vai četros gados) tiek sasaukta Kalendārvārdu ekspertu komisija, kura izskata priekšlikumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kā latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, tā arī paplašinātajā vārdadienu sarakstā.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Pēc pārraudzības maiņas centrs mainīja arī savu atrašanās vietu, no Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 pārejot uz Rīgas Latviešu biedrības namu (kreisā spārna 4. stāvā) Merķeļa ielā 13. Šajā laikā centra galvenās prioritātes bija valodas prasmes atestācijas organizēšana un kontroles funkciju īstenošana saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomāpārkāpumiem.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par atlaišanu no darba uz inspekciju zvanījua gan latvieši, gan arī citu tautību cilvēki, pie kam daudzi no tiem runāja labā latviešu valodā.
6.1. Saistāmība;
|
To iespējams skaidrot ar daudzu latviešu pārsteigumu, ka valsts valodas statuss "„dod tiem ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus"”, tādēļ viņi nereti "„aizrāvušies ar naudas pelnīšanu, [..] centās uzvelt [Valsts valodas centram] savas ekonomiskās problēmas (vienīgais traucēklis Valodu likums) un bija gatavi no valodas atteikties, lai tikai ātrāk tiktu uz zaļa zara"” (Birzgalis 1999).
1. Tehniskais noformējums;
|