Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Tas viss jāiestrādā vidusskolas mācību saturā un saistošā veidā jāpiedāvā mūsdienu jaunietšiem, lai, no vienas puses, nepazaudētu zinātniskuma principu mācību saturāa apguvē un, no otras puses, saistītu mūsdienu Z paaudzes jaunieša uzmanību, raisītu viņā apziņu un apelētu pie goda prāta par nepieciešamību mācīties un zināt, pirmām kārtām, vispirms savu dzimto valodu un tikai tad svešvalodas, kas mūsdienās ir tik ļoti aktuālas.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Turklāt skolas darbā pēdējos gados aktualizējas vēl viena problēma – arī latviešu valodas skolotājiem ir dažāda izpratne par valodas kultūru.
7.1. Liekvārdība;
Pēc centralizētā eksāmena latviešu valodā labošanas un rezultātiem problēmu šajā aspektā ir apzinājis arī VISC, to apliecina VISC izstrādātie metodiskie materiāli par centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā 2. daļas (rakstīšanas) vērtēšanu („Centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā 2. daļas (rakstīšanas) vērtēšana”, 2009), 2012. gadā tika izstrādāts metodiskais materiāls „Centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultāti”, savukārt 2015. gadā – metodiskie ieteikumi „Centralizētais eksāmens latviešu valodā 2014./2015. mācību gadā: rezultātu analīze un metodiskie ieteikumi” (2015).
4.1. Lietvārds;
Raksta autores uzskata, ka metodiskajā materiālā analizētie problēmgadījumi gan zināšanās un pamatprasmēs, gan teksta izpratnes daļā, bet jo īpaši tekstveidē, norāda uz nozīmīgu problēmu, ka latviešu valodas skolotājiem diemžēl nav vienotas izpratnes par to, kā mācīt atsevišķus valodas kultūras jautājumus un, kā pirmīt jaujau iepriekš rakstā minēts, nav vienotu uzskatu par to, kas ir pieņemams/nepieņemams; pieļaujams/nepieļaujams; iederīgs/neiederīgs.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī Latviešu valodas aģentūras speciālisti vaiga sviedros tālākizglītības kursos skolotājus nemitīgi izglīto par aktuāliem valodas kultūras apguves jautājumiem un novitātēm, iespējams, pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena noderīgi būtu organizēt tālākizglītības kursus tiem skolotājiem, kuri gatavo skolēnus eksāmenam.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Par pētījuma bāzi šajā rakstā tika izmantoti vidusskolēnu literatūras pieraksti, kuros skolēni veic dažādus pierakstus stundā (skolotāja stāstījums, uzdevumi klasē individuāli, pāros, grupās), kā arī pilda mājasdarbus (konspektē, atbild uz izvirzītajiem problēmjautājumiem, raksta viedokli, pārspriedumu, domrakstus, izstrādā radošos darbus u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
PierakstTajos veiktie darbi tiek ievākpārbaudīti un vērtēti pēc summatīvās vērtēšanasi, t. i., skolēna darbi vērtēti procesā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī mutvārdu saziņā skolēni apzinās saskarsmes etiķetes ievērošanas nepieciešamību, skolas ikdienā neliterārā leksika/pazemināta stila vārdi izskan situācijās, kad skolēni nepamana skolotāja klātbūtni, parasti sarunvalodas vārdi ar krasi izteiktu negatīvu nokrāsu, vulgārismui, žargonvārdi adresēti skolas biedriem vai tiek pausta attieksme pret kādu notikumu.
6.1. Saistāmība;
Ne velti šo vārdu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa paziņoja par 2015. gada nevārdu. (RLB LVAK). Viena no skolēnu domrakstos bieži sastopamām kļūdām ir vārdu atkārtošanās vai vienas un tās pašas saknes vārdu lietojums, piemēram, fragments no domraksta ievada: Lasot A. Čaka dzeju, bieži cilvēkiem un arī man rodas iespaids, ka tajā nevar atrast neko jaunu. Čaks taču ir populārs dzejnieks un viņa darbus ikviens no mums ir lasījis desmitiem reižu.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot teksta rakstīšanas laikā, rakstot tekstu, svarīgāk ir paust savu domu, nevis pievērst vērību vārdu izvēlei, turklāt dažādu iemeslu dēļ vidusskolas klasēs (laika trūkums, ja domraksts tiek rakstīts klasē, nevēlēšanās lieki tērēt laiku mājās u.  tml.) netiek rakstīts melnraksts, tādējādi teksts netiek rediģēts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Skolēniem grūtības sagādā atrast vispārinošiu vārdu, kas apvienotu teikumā nosauktās vērtības.
6.1. Saistāmība;
Publiskajā telpā bieži dzirdamais nevēlamais vārdu savienojums kā tāds/ tāda sastopams arī skolēnu rakstos un runā, piemēram, Brīžos, kad ir skumji, tad īpaši mēs domājam par mīlestību kā tādu.
1. Tehniskais noformējums;
Parasti skolēna doma ir saprotama, bet vai nu paviršības, vai nevēlēšanās dēļ atrast precīzāko vārdu, vai steigas dēļ tiek rakstīti tšādi teikumi: E. Ādamsona noveļu aktualitāte slēpjas tajā, cik prasmīgi viņš apvieno nopietno un humoristisko.
7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Reizēm rodas situācijas, kurās skolotāja iekšējā valodas izjūta neļauj pieņemt atsevišķu vārdu lietojumu, lai gan pat akadēmiskās vārdnīcas akceptē kāda vārda nozīmes lietojumu, piemēram, frāzes, ko lasām arī skolēnu darbos, Piekopjam tradīcijas,; Katrs piekopj savu stresa noņemšanas veidu, piemēram, dodas makšķerēt, sporto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Piekopt miera politiku. // Ilgstoši, pastāvīgi veikt, izpildīt (piemēram, reliģiskus rituālus).” (LLVV) Tomēr raksta autores uzskata, ka labskanīgāk un cieņpilnāk ir teikt ievērot / /respektēt tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums;
Skolas ikdienā laiku pa laikam nākas sastapties ar situācijām, kad skolēni nezina vai neizprot atsevišķu frazeoloģismu nozīmi, tādējādi rodas izteikumi ar neatbilstīgošu vai nepareizu frazeoloģismu lietojumu, piemēram, Jānis bija iemīlējies no galvas līdz kājām,. Pēc lasītā varu secināt, ka to laiku tehnoloģijas sita augstu vilni.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Likumības, kas nosaka šī locījuma lietojumu, skolēni zina, bet runā un rakstos ne vienmēr ievēro. P, piemēram, skolēni nelieto ģenitīva locījumu kopā ar daudzuma apzīmējumiem,: Ir daudz cilvēki Latvijā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
AtsevišķDaži skolēni, kuriem latviešu valoda ir dzimtā valoda, ļoti labi var pateikt, kad jāievēro -īt, -īties, -ināt, -ināties likums, bet viņu rakstu darbos arī 11. un 12. klasē lasām: izturās, atpūšās, gribās, ģērbjās;, neizpaužās;, jāatcerās, neapzinamies, apzinas;, mēģinam;, ieraugam; jāatceras, uzklausam.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Skolēni bieži kļūdās arī apstākļa vārda tāpēc rakstībā, turklāt vienādilīdz bieži skolotājiem nākas labot abas kļūdainās formas: tapēc ;, tāpec.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja šaādi piemeēri ir iekļauti pārbaudes darbā,d tad nekludkļūdas netiek pieļautas.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;