Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Arī analizējot zīmes vērtību, de Sosīrs iziet nobalstās uz vienību pretstatījumau un lieto terminus nozīme (signification) un signāls (signal).
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Atsevišķus nojēgumus traktējot kā pretstatus, de Sosīrs uzsver to vienotības, vienotas sistēmas, vienota veseluma ideju (Saussure [1916], 1992).
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Līdzīgā veidā šādu pieeju var izmantot vārda leksiskās nozīmes denotācijas un konotācijas jēdziena traktējumā, kur veselais ir vārda leksiskā nozīme, bet denotācija un konotācija nostājkā šī veselā daļa atrodas pretstatījuma attieksmēs.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc Kanta domām, spriestspēja ir īpašs salīdzināšanas veids, proti, tā ir spēja domāt par atsevišķo kā tādu, ko satur vispārīgais.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Spriedums ir divu vienību [(angļu entities]y) salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums;
Ogden) un I.Īana Ričardsa (Ian A. Richards) darbu ietekmē, bet tālāko pētījumu gaitā veidojas atziņa par to, ka konotācija ir nozīme, kas nav primāra jeb konceptuāla (kognitīva), proti, konotāciju valodniecībā sāk traktēt kā sekundāru nozīmi (Garza- Cuarón 1991, 103; par to sk. arī Ikere 2010, 21). Arī 20. gadsimta semiotikā tika risināts jautājums par to, kādus jēgas laukus zīme ietver.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Denotācija un konotācija tiek aparakstīta kā atšķirīgi reprezentācijas līmeņi vai atšķirīgi nozīmes līmeņi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Daniels Čandlers (Daniel Chandler) atzīmēnorāda, ka zīmes nozīme tiek traktēta gan kā divu līmeņu vai pakāpju vienība, gan arī kā trīs dimensiju vienība.
7.3. Neiederīgs vārds;
Trīs dimensiju iedalījumā pirmāo (denotatīvāo) pakāpei vai līmenis tiek interpretēts kā primāri reprezentacionālstīvu un relatīvi pašpietiekamsu.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Zīmes nozīmes trešā (mitoloģiskā un ideoloģiskā) pakāpe atspoguļo galvenos kultūras ziņā variablus konceptus, kas veido uzskatus par pasauli – tādus kā vīrišķoais, sievišķoais, brīvībua, individuālismus, objektīvoais, angliskumu,s utt. (Chandler 2003,145). 20. gadsimta 90. gados un 21. gadsimta sākumā dažādās valodās rakstītajā literatūrā termini denotācija un konotācija ir visbiežāk lietotie termini, lai apzīmētu vārda leksiskajā nozīmē ietvertās informācijas dažādos aspektus.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jāatzīmē, ka dažreiz valodniecības teorijā lieto arī terminu denotatīvais komponents, interpretējot to kā nozīmes pamatkomponentu. PTā, piemēram, šī termina definīcija „Valodas pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā” dotašī termina definīcija ir šādia: „Vārda leksiskās nozīmes daļa – jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Nozīmes pamatkomponents piemīt visiem patstāvīgiem vārdiem. Ddaļai sinonīmisku vārdu nozīmes papildmatkomponents ir vienāds, piemēram, gulēt, dusēt un čučēt – ‘būt aizmigušam’ .” (VPSV 2007, 264). Angliski rakstītajā valodniecības teorijā denotāciju, sekojot amerikāņu valodnieka Lenarda Blūmfīlda (Leonard Bloomfield) paraugam, joprojām palaikam interpretē kā lingvistiskās formas centrālgalveno nozīmi. Piemēram,: „[..] denotācija [..] ir „lingvistiskās formas centrālā nozīme, ko uzskata kā lietu kopumu, uz kurām tā, iespējams, var attiekties’’.” ( Trask 2004, 69). Konotācija ir papildinformācija par doto referentu.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Konotācija tiek interpretēta kā nozīmes perifērperifērs nozīmes aspekts, pateicotiekas rodas asociācijām, kou dēļ, ko noteikts vārds iegūst sava, to biežāi lietojuma dēļot noteiktās situācijās un kontekstos.
6.2. Savrupinājumi; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Pēc Džefrija Līča (Geoffrey Leech) domām, „konotatīvā nozīme ir komunikatīva vērtība, kas izteicienam piemīt, pateicoties tam, uz ko tas attiecas un kas ir virs un pāri tā tīri konceptuālajam saturam” (Leech 1974, 14). Šāda konotācijas izpratne tiek piedāvāta arī „Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā”, kur termins konotācija skaidrots kā valodas vienības jēdzieniskā satura uzslāņojums: „Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Piemēram, vārds mīkstpēdiņš izsaka nievājošu emocionālo attieksmi, tas ir tēlains un lietojams sarunvalodā.” (VPSV 2007, 189). Atsevišķos sinonīmu rindas sinonīmus ir sarežģīti aprakstīt, balstoties uz to denotāciju aprakstu. S, jo sinonīmu nozīmes nianses atklājas konotāciju atšķirībās (Crystal 1997, 170).
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Konotācijas rodas, pateicoties sabiedrības vai noteiktas ļaužu grupas, vai arī indivīda personiskpersonas individuālo uzskatu dēļ.
7.3. Neiederīgs vārds;
PiemēramTā, salīdzinot vārdus zirgs un kleperis, vai arī politiķis un politikānis, redzams, kā otrajā opozīcijas loceklī skaidri izpaužas runātāja nievīgā attieksme pret apzīmējamo objektu. Piemēram, politiķis un politikānis. Šo vārdu denotācija ir ‘cilvēks, kas nodarbojas ar politiku; politisks darbinieks’.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāatzīmē, ka negatīvs vai gluži otrādi, pozitīvs vērtējums ir klātesošs veselām leksiskām grupām (šeit jāminpiemēram, vulgārismi un deminutīviem, deminutīviem, poētismiem). Poētismiem – „dzejiskiem vārdiem vai izteicieniem” (VPSV 2007, 303) – piemīt liriska, svinīga nokrāsa, un tos raksturo pozitīvi emocionāls pacēlums (Laua 1969, 87).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Intensitātes konotācijas piemitībaklātbūtni vārda semantikā pvarādās, analizēj konstatēt, salīdzinot jēdzieniskos sinonīmus, kuru semantiskās atšķirības nav kvalitatīvas, bet kvantitatīvas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Laika gaitā, mainoties vārda leksiskajai nozīmei, izpārmaiņas var attiekties uz abām leksiskās nozīmes dimensijām – gan denotāciju, gan konotāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;