Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Atbilstoši “„Valsts valodas centra stratēģijai 2018.–2020. gadam”, kas ir vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments un nosaka centra darbības un attīstības pamatvirzienus, 2019. gadā ES un starptautisko tiesību aktus latviešu valodā ir paredzēts iztulkot 7000 lpp. apmērā un LR tiesību aktus ES dalībvalstu valodās – 3500 lpp. apmērā (Stratēģija 2018, 9).
1. Tehniskais noformējums;
Departamentā kopā strādā 10 darbinieki. Bet iIr arī 11 ārštata tulkotāji un redaktori, kas, pamatojoties uz Vispārīgās vienošanās līgumau Nr. 1-2.1/1 “„Tulkošanas pakalpojumu nodrošināšana Tieslietu ministrijai un Valsts valodas centram” (iepirkuma identifikācijas Nr. TM 2018/31)” (TM 2019), sniedz ārpakalpojumus 24 mēnešus kopš minētā līguma parakstīšanas brīža.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Papildus terminoloģijas izstrādei terminologi konsultē par terminoloģiju un VVC tulkojumiem gan ES un LR iestāžu darbiniekus, gan plašāku sabiedrību (VVC 2019). 2018. gadā sniegtas vairāk nekā 210 konsultācijasu, bet 2019. gadā paredzēts sniegt aptuveni 230 konsultāciju (Stratēģija 2018, 16).
6.1. Saistāmība;
Konsultācijas par terminoloģiju un VVC tulkojumiem var saņemt ikviens interesents, aizpildot veidlapu VVC tīmekļa vietnes sadaļā “„Terminoloģija”, kurā jāizvēlas apakšsadaļa “„Konsultācijas tiesību aktu tulkojumu un terminoloģijas jautājumos”.
1. Tehniskais noformējums;
Iztulkotais tiesību akts vai dokuments tiek nosūtīts attiecīgajai iestādei kopā ar terminu saskaņošanas tabulas veidlapu, un tikai pēc tam, kad paret tulkojumu vairs nav nekādu iebildumu, tas tiek saskaņots un publicēts VVC vai Likumi.lv tīmekļa vietnē Likumi.lv.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Skaidrības labad šajā sadaļā tiks aplūkota tulkojumua kvalitātes kontrole tulkojumiem no angļu valodas latviešu valodā, bet process ir līdzīgs arī citiem tulkošanas virzieniem.
6.1. Saistāmība;
IzvVērtējot tulkojumu, tiek aizpildīta tulkojuma vērtējuma veidlapa (1. tabula. Tulkojuma vērtējuma tabula), kurā tiek skatīti un vērtēti šādi aspekti: tulkojuma atbilstība oriģinālam – jēga nav sagrozīta, un angļu valodas teksts ir izprasts (reizēm latviešu valodas teksts ir saprotams, bet neatbilst angļu valodas tekstam); tulkojuma saprotamība – izteiksme ir pietiekami skaidra, un tulkojums ir loģisks un saprotams, arī neizmantojot oriģināltekstu; valodas normu ievērošana – tulkojumā ir ievērotas pareizrakstības, stilistikas, interpunkcijas u. c. valodas normas; terminoloģijas izstrāde – aizpildītas visas terminu tabulas veidlapas ailes, tabulā redzama tulkotāja sadarbība ar terminologu, termina izvēle ir skaidri saprotama un pamatota ar autoritatīviem avotiem (ja tādi ir); tulkojuma tehniskā atbilstība formas prasībām – nav paviršības vai formatējuma u. c. kļūdu; citi aspekti – jebkas cits, kas jānorāda, lai tulkojumu varētu uzlabot.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Savukārt, ja pieļautās kļūdas ir būtiskas vai to ir daudz, tulkotājam tiek lūgts tulkojumu uzlabot, līdz novērstas visas norādītās kļūdas, trūkumi un nepilnības. TULKOJUMA VĒRTĒJUMS Tulkotājs Terminologs Redaktors Tulkojuma iekšējais numurs Apjoms Vērtētājs Vērtētais segments Pirmais vērtējums [ ] Atkārtots vērtējums [ ] 1.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Katrs tulkošanas un rediģēšanas dalībnieks ierakstus terminu tabulā, tostarp ierakstus komentāru ailē, veic, izmantojot noteiktu fonburtu krāsu: tulkotājs visus ierakstus veic tumši zaļā krāsā, terminologs ierakstus veic– melnā krāsā, bet redaktors – sarkanā krāsā.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Terminu saskaņošanas tabulā var norādīt terminus, atsevišķus teikumus vai vietas tekstā, kuru atveide būtu jāpārskata vai jāprecizē, ja eksperti to uzskata par būtisku un nepieciešamu.
7.1. Liekvārdība;
No daudzajām pēdējo divdesmit gadu drukas aizliegumam veltītajām zinātniskajām monogrāfijām, kolektīvajiem pētījumiem, rakstu krājumiem Lietuvā (piemēram, Merkys 1994; Vėbra 1996; Aleksandravičius, Kulakauskas 1996; RDM 2004; IPLP 2005; Subačius 2011) un Latvijā (RK 1944; Jūrdžs 1999; Latgale 2003) var secināt, ka tēma ir atspoguļota ļoti dziļi un plaši, šķiet, par to gandrīz vai neiespējamsi pateikt kaut ko jaunu.
3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība;
Ievērojot to, ka Viļņas ģenerālgubernatoram (attiecīgi arī Viļņas Cenzūras komitejai) bija pakļauta arī Vitebskas guberņa (1851. gadā bija šeit bija iecelts speciālais cenzors (Zagornov 1997, 17)), drukas aizlieguma sākumu 1864. gada vidū formāli un, kā rāda vēlākie 1871. gada notikumi, pilnīgi pamatoti iespējams attiecināt arī uz Latgali.
7.1. Liekvārdība;
No minētā rīkojuma teksta var saprast, ka tas tieši attiecināts uz sešām Ziemeļrietumu apgabala guberņām: Viļņas, Kauņas, Grodņas, Vitebskas, Minskas, un Mogiļevas, taču 75 eksemplāri izsūtīti visiem Krievijas Eiropas daļas gubernatoriem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lietuviešu historiogrāfijā ir bijušas diskusijas, vai šis dokuments bija spēkā tikai minētajā apgabalā, visā Krievijas iImpērijā vai tās Eiropas daļā (vispārpieņemtais viedoklis ir pēdējais: Merkys 1994, 7; Vėbra 1996, 32, 34).
2.3. Sākumburti;
Tas jau sākotnēji bija spēkā arī ārpus Ziemeļrietumu apgabala (piemēram, Polijas Karalistē), bet, šķiet, uz to uzreiz nereaģēja varas iestādes trijās Baltijas guberņās, un tas ļāva Gustavam fon Manteifelim līdz pat 1870. gadam ārpus Ziemeļrietumu apgabala robežām izdot grāmatas latgaliešu rakstu valodā, no kurām īpaši pieminams pirmais regulārais izdevums „Inflantuziemies łajkagromota aba kalenders.. [..uz 1862 –..1871 godu]”. 1871. gada janvārī Vitebskas guberņas tirgotājiem „lietuviešu” grāmatas sāka konfiscēt, saistībaā ar to arestēja Tērbatas izdevēju Heinriku Lākmani (Laakmann), un galu galā arī pats Manteifelis bija spiests parakstīt un caur Vitebskas gubernatoru Frīdrihu Voldemāru fon Lizanderu (Friedrich Woldemar von Lysander) uz Sanktpēterburgu nosūtīt solījumu, ka vairs nekad nerakstīs nevienu „leitisku grāmatu poliskiem burtiem”.
6.1. Saistāmība;
Piemēram, apzinoties vai neapzinoties M. Apeļs savā grāmatā „Latgalīšu literaturas vēsture” (1935, 26) norāda, ka 1871. g.adā nāca Muravjova rīkojums, ar kuru tika aizliegts drukāt grāmatas latgaliešiem latīņu burtiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Taču tā bijusi tikai nokavēti adresātuadresātu nokavēti sasniegusī Muravjova pavēle – pats ģenerālgubernators bija miris jau 1866. gadā!
6.4. Vārdu secība;
Ja līdz šim tās tika atņemtas, tad ar 1870. gada beigās pieņemto rīkojumu bija atļauts ievest un turēt lūgšanu grāmatas tikai personīgiskām vajadzībām.
3. Vārddarināšana;
Viens no veidiem, kā oficiāli apiet rīkojumus, bijusi– pāriešana uz citiem šriftiem.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lietuviešu inteliģence, izmantojot pretrunas varas lēmumos, un argumentējot, kaus par aizliegumsa attiecināmsšanu tikai uz latīņu-poļu burtiem, panāca, laika no 1876.– gada līdz 1879. gadāam Sanktpēterburgā, Jelgavā un Viļņā vairākos desmitos tūkstošu eksemplāru tiktu oficiāli nodrukātas četras grāmatas un kalendārs (divi no šiem izdevumiem nebija reliģiskā satura).
8. Tekstveide;