Vīķi-Freibergu var uzskatīt par ideālu politiskuo līderi, jo viņa aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. V. Vīķes-Freibergas runās bieži parādāsPrezidentes runās vērojama valodas līdzekļu daudzveidība, kas detalizētai analīzei ir kā “„resursu karnevāls”.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Citāts ir spilgts piemērs ideāla pilsoņa jeb “Homo Llatviensis” diskursīvajai konstrukcijai, kur tiek nosauktas ideāla pilsoņa vērtības un īpašības, kam seko pamudinājums uz tāda pilsoņa pareizu rīcību.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Tāpat, lietojot salīdzināšanas paņēmienujumus (mēs esam tikpat labi, gudri, izveicīgi, radoši) kā citi), tiek stiprināta kolektīvā pašapziņa, un, uzsverot kolektīvajā atmiņā iesakņojušās vērtības vai īpašības, kas tiek piedēvētas latvietim (mēs esam daudz strādīgāki par dažu labu citu), klausītāja emocijasi tiek noskaņotasi emocionāli labvēlīgi pret aicinājumamu vai konkrētai runātāja iecerētaio rīcībai. “u: Mēs esam stipra tauta !
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Mēs esam raženi !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs esam skaisti !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs zinām , ko mēs gribam !
1. Tehniskais noformējums;
|
Un ko mēs gribam , to mēs varam !
1. Tehniskais noformējums;
|
Mēs iesim un darīsim visi , lai Latvija būtu skaista , lai Latvija būtu dižena , lai Latvija būtu varena , un ne tikai tauta , bet arī valsts !
1. Tehniskais noformējums;
|
Vīķes-Freibergas uzrunās, piemēram, valsts neatkarības atjaunošanas svētkosLatvijas Republikas Proklamēšanas dienā, kur papildus “Homo Llatviensis” konstrukcijai diskursā tiek konstruēta arī kopīgā politiskā nākotne un atspoguļota kopīgā politiskā pagātne, kā atsauce uz to slikto, kas ir bijis, un to labo, kas sekos. Šāda veida konstrukcijas parasti ietver nosacījumu “– ja” mērķa auditorijas rīcība atbildīs aicinājumam. “: Mūs nevar vairs uzvarēt ar spēku – mēs esam tagad visspēcīgākās alianses locekļi, kāda vien pasaulē ir pastāvējusi.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā saglabāja mūsu tautas dziesmu un deju, Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos skandējot “„Gaismas pili” un “„Jāņu vakaru”. (G. Ulmanis 18.11.1997.) Savas prezidentūras laikā G.untis Ulmanis devis ieguldījumu kolektīvās atmiņas radīšanā. Šajā runā viņš norāda uz totalitāro režīmu bijušajā PSRS, ko nosodījis savās ārvalstu vizītēs un aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt. “Nekad nav par vēlu mācīties. Nekad nav par vēlu lepoties ar savu tautu un stiprināt savu valsti. Un ir īstais laiks kopā turpināt veidot mūsdienīgu, demokrātiskdarīt to pašu. Redzams, ka iekļaušanas stratēģija konstruē nacionālo garu un pašapziņu visu prezidentu run atvērtu Latviju. Tā, lai mēs plaukstam un pārsteidzam pasauli vēl simtiem gadu! Svinēsim šo simtgadi! Un dzīvosim katru dienu tā, lai nākamajā 18. novembrī ikviens no mums ar vēl lielāku lepnumu un pārliecību varētu teikt: “Es esmu Latvija.” Dievs, svētī Latviju!” (R. Vējonis 18.11.2017.) “ās, tomēr Andris Bērziņš tautu uzrunā vairāk tieši nekā netieši, jo viņa runās ir mazāks metaforu, spilgtu īpašības vārdu vai paralēlismu lietojums: Mēs neesam nomale, mēs esam centrs.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Tā ir realitāte, un, šādi domājot, mums jāveido savas valsts nākotne, turklāt tāda nākotne, kas nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm.” (A. Bērziņš 18.11.2012.). Redzams, ka iekļaušanas stratēģija konstruē nacionālo garu un pašapziņu visu prezidentu runās, tomēr, A. Bērziņa runās parādās vairāk tieša nekā “netieša” tautas uzruna, jo ir mazāks metaforu, spilgtu īpašības vārdu vai paralēlismu lietojums. Atsevišķās runās parādās retoriskie jautājumi, kam parasti seko tieša un skaidra atbilde.
7.1. Liekvārdība;
|
Visi augstākiepriekš minētie lingvistiskie paņēmieni ir ļoti spēcīgi rosina emocijuas un rīcību veicināšanaiveicina rīcību, un atkarībā no to lietojuma mērķa var sasniegt plašu ietekmes zonu.
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Iekļaujot diskursā stratēģijas un tajās lietotos paņēmienus, kas klausītājus uzrunā emocijasonāli, kombinācijā ar faktiem un realitātes nosaukatainošanu, šķiet, var panākt vairāk un uzrunāt lielāku mērķa auditorijas daļu, nekā vienkārši tiešā veidā pasniedzot lielu daudzumu informācijas, skaitļu un faktu, kas daļai auditorijas neko neizsaka un attiecīgi var netpalikt nesadzirdēti (Romāne 2017).
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Cilvēku uztvere par kādu noteiktu abstraktu tēmu (piemēram, valsts vai identitāte) veidojas diskursā, līdz ar to diskursa veidotājam ir iespēja ietekmēt klausītāju domas, emocijas, uztveri, pārliecību un ilgtermiņā arī rīcību.
7.2. Mazvārdība;
|
Kā secināts sabiedrības aptauju analīzē, Valsts prezidenti, kuru runas bijušas valodnieciski bagātākās (piemēram iekļaujošo vietniekvārd, retorisko jautājumu, paralēlismu, citātu vai metaforu lietojumā), ir arī tie prezidentie, kurus Latvijas iedzīvotāji vērtē vispozitīvāk.
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Veicot Valsts prezidentu runu analīzi manipulācijas, pārliecināšanas, argumentācijas vai dialoga kontekstā, secināts, ka valstLatvijas neatkarības 100 gadu periodā prezidentu runās parādās visas šīminētās stratēģijas, taču atkarībā no konteksta jeb vēsturiskā laika, uzrunas tipa, mērķa auditorijas, prezidenta tēla un situācijas politiskajā laukā, tiek izvēlētas atsevišķdažas stratēģijas un paņēmieni konkrētu runas mērķu sasniegšanai.
3. Vārddarināšana;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runātspējīgais Zzīdītājdzīvnieks.
2.3. Sākumburti;
|
Tiesa, novembrī kungs instagramā netikav publicējis foto ar rezultātu, tāpēc paliekam neziņā, cik sekmīgi projekts ir beidzievai sasniegts iecerētais svars.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Dalījums, protams, ir apstrīddiskutējams, sevišķi tādēļ, ka daži projekti iegulst kāgan vienā, tāgan citā grupā, taču raksta autorei šīs grupaizvēlētais dalījums ļāvušais pēc iespējas plašāk aptvert visus simtgades svinību virzienus. Krietnais pPasākumu apjodaudzums rāda, cik svarīgi jubileju bijis svinēt visiem un visurvisiem un visur bijis svinēt jubileju – sākot no bērnudārziem un skolām (kuru aktivitāš notikušo pasākumu apkopojums vienā rakstā pat nav iespējams) līdz pat simt nopeldētiem kilometriem jūrā. VeicAtlasot piemēru atlasis, bijisa jāpatur prātā, ka 100, būdams apaļš skaitlis, 100 ir ļoti populārs, to izmanto, sakārtojot visdažnedažādas izlases – receptes, ceļojumu galamērķaprakstus utt. Tāpēc, arī atrodot skaitli 100 nosaukumā grāmatai, kas izdota 2018. gadā, vispirms jāizlasa anotācija2018. gadā izdotas grāmatas nosaukumā, vispirms jānoskaidro, vai šis izdevums attiecas uz simtgadi, vai arī izdošanas laiks vienkārši iekritis jubilejas gadā. Š, kādi, piemēri ir, teiksim, grāmatasam, ir izdevumi 100 vēstules sievietei, 100 ārstniecības augi nerviem utt. Tāpat jāpiemetina, ka rakstā skatīti ar Latvijas, nevis Lietuvas, Igaunijas, Somijas vai Polijas simtgadi saistīti nosaukumi.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|