Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Tekstā, raksturojot sugas un vietu, tiek atklāta arī nosaukuma cilme, motivācija, piemēram: Kaķuzirņi pēc izskata ir līdzīgi vīķiem un lēcām. [..] katras pākstiņas galā ir ožuļi un ņauduļi. [..] Ņauduļu radītās skaņas stipri atgādina kaķa ņaudienus.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Saliktenis darināts, starp uzvārda saknēm iestarpinot formas zīļu sakni, jo lasa Zīlīti (Baltvilks 2014, 30). OĪsto okazionālismu otruo grupu veido četri sufiksālie atvasinājumi – ožuļi, ņauduļi, kurmjukārklēni, labummalieši.
4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Auga daļu nosaukumi ožulis, ņaudulis atvasināti ar piedēkli -ul- no darbības vārda tagadnes celma, savukārt mazuļu un iedzīvotāju nosaukumi darināti no attiecīgā salikteņa celma ar piedēkli -ēn- un -iet-.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Trešajā īsto okazionālismu grupā ir tikai divi okazionālismvārdi – Zakaķis un Ežagata, kuri darināti, kombinējot vairākus paņēmienus: sintaktisko – zaķis+kaķis, ežazis+žagata, kā arī strupināšanu un sapludināšanu.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā abiem vārdiem ir sakritīgas daļas, tad veidojas interesants darinājums.
7.1. Liekvārdība;
Tā „tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas cerinņkrūmā un liek vaļā žadzināt” (Baltvilks 2014, 30). Ceturto oOkazionālismu ceturto grupu veido 19 salu nosaukumi, kuru pamatā ir vārdi, kas radīti ar separācijas paņēmienu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kad 1987. gadā iznācak Vika dzejoļu grāmata bērniem (Viks 1987), Ojārs Vācietis tās recenzijā norāda, ka darbs mūs aicina uz spēlēšanos ar jēdzieniem, ar pašu valodu, uz spēli, kas ir nopietna un nenopietna, sīkākās un pavisam lielās kategorijās. Šajos vārdos atklājas arī bērnu literatūrā izmantoto okazionālismu mākslinieciskā jēga – tā ir autora spēle ar valodas līdzekļiem, kurā viņš iesaista lasītāju, atklājot valodas brīnišķīgās iespējas un rosinot domāt līdzi.
6.5. Izteicēja izveide;
Sakāmvārdi un parunas palīdz raksturot kādu situāciju uzskatāmi, tēlaini, vienlaicīgikus arī paužot runātāja emocionālo attieksmi pret šo situāciju.
3. Vārddarināšana;
Sakāmvārds. (LLVV6.1., 425) Sakāmvārdos izteiktie spriedumi var būt atšķirīgi, dažreiz pat diametrāli pretēji, tāpat kā parādības dzīvē, uz kuru vērojumu pamata tie radušies.
1. Tehniskais noformējums;
Sakāmvārdi nav filozofiskas, bet gan daudzu paaudžu dzīves pieredzē balstītas atziņas ar vispārinošu, taču ne vispārēji piemērojamu saturu, jo „katrs sakāmvārds tomēr ir sava laika bērns, tas pirmām kārtām izsaka – izņemot dažas ļoti vispārējas dzīves likumības – noteiktas sabiedrības, noteiktas sociālās grupas vai arī tikai noteiktas profesijas pārstāvju uzskatus; bet katrs sakāmvārds, kas pārdzīvo savu laiku, vienlaicīgi arī pierāda savu piemērošanās spēju un interpretējamību: galu galā katra sakāmvārda lietotāja viedoklis un morāles kodekss, kuru viņš uzskata piemītam sarunas partnerim, ir izšķirošie faktori sakāmvārda lietojumam un tā konkrētajai interpretācijai.” (Beyer, Beyer 1984, 18). Sakāmvārdos un parunās jeb parēmijās kā folkloras īsākajā žanrā koncentrētā formā apkopota tautas dzīvesziņa.
1. Tehniskais noformējums;
Vācu parēmijas ir pierakstītas, sākot ar kopš 11. gs., apjomīgi to krājumi ir iznākuši 19. gs., bet nopietnai sakāmvārdu folkloristisko, vēsturisko, kultūras, lingvistisko, literāro, semantisko un valodas aspektu izpētei zinātnieki pievērsušies tikai 20. gs.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Hrištovas-Gothartes (2010) darbs par to, kā būtu veidojama interaktīva sakāmvārdu datu banka vairākās valodās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Maurers atgādināja, ka 1291. gadā pieņemtās Federālās hartas galvenais saturs ir izteikts šajā teikumā, viņš savam prezidentūras gadam izvēlējies moto «Miteinander und füreinander» ( ‘Viens ar otru un viens par otru’), kas vēl īsāk formulē valsts devīzē ietverto domu.
1. Tehniskais noformējums;
Laikrakstā publicētās prezidenta runas atreferējuma virsrakstā ir citēts tieši sakāmvārds „ Einer für alle, alle für einen”.
1. Tehniskais noformējums;
Latvijā dzīvojošie vecāka gadugājuma cilvēki atceras, ka padomju laikā populārais lozungs viens par visiem, visi par vienu aicināja personīgās intereses pakļaut kolektīvam, tādējādi izveidojās „sociālais stereotips, kas nes līdzi negatīvu pieskaņu.” (Lasmane”. (Kalēja 2003) Tā kā daudz kas bija jādara obligāti, piespiedu kārtā, šāds sauklis daudziem vēl šodien saistās ar nepatīkamām atmiņām.
1. Tehniskais noformējums;
Diemžēl arī vēl tagad gadās, ka šis cēlais ētiskais princips skolā tiek interpretēts tikai kā kolektīvā atbildība, kad „tiešām visiem nākas atbildēt par viena nodarījumu vai vienam nākas ciest citu dēļ.” (Kalēja 2003). Lai sasniegtu noteiktu mērķi, katrā cilvēku grupā, komandā vai organizācijā, jāvalda tādām attiecībām kā vienotība, saliedētība, sadarbība, tāpēc populārais sakāmvārds saglabājis savu aktualitāti joprojām.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Latviešu valodā abos variantos ar atšķirīgu vārdu kārtsecību tas ticis izmantots sporta un atpūtas nometņu nosaukumos, kā arī rakstos par lielām ģimenēm, draudzīgām klasēm, deju kolektīviem u. tml. Taču atkarībā no situācijas apgalvojums var tikt apšaubīts vai pat pārvērsts savā pretstatā: Vai visi par vienu un viens par otru?
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī vācu komponisti bez mūzikas teātra uzvedumiem ir sarakstījuši vismaz trīs dziesmas ar analogu nosaukumu, bet teiciena lietojumu atšķirīgās situācijās,; viena no dziesmām ir par veiksmīgu futbola komandu.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kā tradīcijas liecinieces Okupācijas muzejā glabājas 1920-30-to20. gs. 20.–30. gadu Latvijas Ugunsdzēsēju savienības goda zīmes ar aversā rakstītu šo pašu devīzi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
No 2013. gada 18. maija līdz 22. septembrim Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā bija skatāma izstāde par novada ugunsdzēsējiem ar nosaukumu "„Visi par vienu un viens par visiem"”.
1. Tehniskais noformējums;