Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Taču esam pārliecināti, ka personas, kas kādu laiku darbojušās kā centraVVC sabiedriskie palīgi, arī turpmāk dos savu ieguldījumu valsts valodas pozīciju stiprināšanā arī tad, ja kādu apstākļu (visbiežāk darba vai dzīvesvietas maiņas dēļ) izlēmuši šo statusu nesaglabāt.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kopš 2016. gadā sadarbībā ar Tieslietu ministriju, Kultūras ministriju un Latvijas Preses izdevēju asociāciju ik gadu tiek rīkota akcija "„Latviešu valodas kvalitāte periodiskajā presē";”. Akcijas galvenais mērķis ir noteikt, izvērtēt un godināt periodiskās preses izdevumus, kuros lietota kvalitatīvlaba latviešu valoda, kā arī sniegt pamatotus ieteikumus tās kvalitātes paaugstināšanai. Īpašu aktivitāti tradicionāli ik gadus parāda reģionālie laikraksti un specializēto žurnālu pārstāvji. 2018. gada 24. janvārī tika aktivizēta centra un izstrādes pakalpojuma sniedzēja SIA "White Digital" mobilā lietotne "„Valodas draugs"”.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī kā šo gadu laikā nebūtu mainījušās valodas politikas prioritātes, Valsts valodas centraVC darbības pamatmērķis ir palicis tas pats, proti, Valsts valodas likuma un citu ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildes kontrole, kā arī valsts valodas lietotāju tiesību un interešu aizsardzība valsts valodas normu neievērošanas gadījumā.
7.1. Liekvārdība;
Tāpēc atvērsim bērnu grāmatas, kurās mūsu rakstnieki spēlē valodas spēli, gan nopietni, gan pa jokam sapludinādami skaņas, morfēmas un vārdus, radot jaunu jēgu, rosinot fantāziju, un noskaidrosim, ko dara šie dīvainīši katrā tekstā, ko tie stāsta un kā ir darināti. Šajā rakstā ieskatīsimies dažos Jāņa Baltvilka (Baltvilks 2014), Māras Cielēnas (Cielēna 2003, 2010), Ērika Kūļa (Kūlis 1998, 1999, 2000, 2006), Māra Putniņa, (Putniņš 2003, 2005, 2015), Lindas Šmites (Šmite 2013) un Vika (Viks 1985, Viks 2002) darbos, lai izpētītu tajos izmantoto okazionālismu derivatīvi semantiskās nianses.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējums jauninājums – ‘jauns veidojums valodā (leksikā, gramatikā u.  c. apakšsistēmās)’ (SvV 1999, 308) – ir semantiski ļoti ietilpīgs.
1. Tehniskais noformējums;
Par jauninājumu varam uzskatīt jebkuras pārmaiņas valodas sistēmā, kas atšķiras no valodas vienību parastā lietojuma, tāpēc šis termins varētu kalpot par virsjēdzienu minēto apzīmējumu hierarhijas shēmā (sk. 1. att.ēlu): 1. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Runas līmenī tie parasti ir individuālie darinājumi, resp., okazionālismi un netiek plašāk lietoti, savukārt jauninājumi, kas radīti ar mērķi papildināt valodas vārdu krājumu, uzskatāmi par jaunvārdiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gan analizētās leksēmas, gan to funkcionāli semantiskais raksturojums liecina, ka darbārakstā (Bušs 1998, 38–42) skatīti okazionālismi, nevis jaunvārdi jeb neoloģismi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u.  tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots un nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu.” (VPSV 2007, 267–268). Tas nozīmē, ka būtiska okazionālismu būtiska iezīme ir autorība un unikālums – tie ir konkrēta autora darināti vārdi, kas parasti neatkārtojas citos darbos un paliek kā oriģināls, parasti ekspresīvs izteiksmes līdzeklis, kas attiecīgajā tekstā veicis tam paredzētās funkcijas.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Tie lielākoties ir semantiski piesātināti un nereti uzjunda zinošā lasītājā daudz plašāku kontekstuālu nozīmju kopumu nekā okazionālajā saliktenī vai abreviatūrā apvienotie motivētājvārdi katrs pats par sevi, piemēram, „..Japānas piekrastes ūdeņos Sauszemes Bars ierīkoja Pērleņu kolonijas, [..] liedzot tām Laimīgo Ggadījumu, toties nodrošinot tās ar Obligāto Masveida Laimi (saīsināti OML jeb Zemūdens Bara žargonā – omleti”. (Viks 1985, 31). Bērnam šie okazionālismi, protams, neradīs tās asociācijas, kādas rodas padomju laika omletes pieredzējušajiem pieaugušajiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Reizēm arī okazionālismu lietojumā manāma bezjēgas klātbūtne, tas, ka, vijot kopā morfēmas un vārdus, autors nav padomājis par adresātu, viņa uztveri, tāpēc izdomāradītais vārds lasītāju varbūt pārsteidz, bet var palikt nesaprotam lasītāju, bet ne vienmēr tiek arī saprasts.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Analizētajos darbos sastopamos okazionālismus var iedalīt vairākās semantiskajās grupās: personvārdi;, tie plašāk izmantoti M. Putniņa un M. Cielēnas darbos, piemēram, Jabūts, Janebūts.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kā redzam, nosaukumi, kas atrodami arī kartē, lielākoties ir kultūrmarķēti un implicē informāciju par Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei vai Latgalei raksturīgo, rada asociācijas ar vēstures notikumiem (Saulespuķu kauja, Meža brāļu slēptuve) u.  tml. Arī citās sērijas grāmatās vietvārdu zemtekstā iekļauta informācija par reālu konkrēto vietu pasaules kartē, piemēram, Murseļa, Amorikas kontinents, vulkāns Pelmeņkatepetls, Lielais Magoņu Ceļš, Griķu zeme, Bulkārijas robeža, Bulkānu kalni; personu, būtņu nosaukumi atbilstoši to izpausmēm, nodarbei u.  tml., piemēram, dabūtenis, nedomnieks, spoce, rēdze, zēnuss, meituss, ekspresauklis, lielgadīgie, mugurssēdētājs, rūķzīdainis; dzīvnieku nosaukumi – ledusbite, suņkaķis; vietu, apstākļu – virziena, vietas, intensitātes – nosaukumi, piemēram, M. Cielēnas pasakās: kukainija, bučumuiža, pūčumuiža, sazinciktur, nezinciktur, briesmīgātri; transportlīdzekļu nosaukumi – suņubuss, baložtaksis, meduscisterna; vielu, priekšmetu, augu nosaukumi – rūkalendārs, rūsantīms, zīlīšķepiņas, kāpostpuķe, puteņpulksteņi, atkušņpulksteņi. Šajā rakstā pamatā skatīti lietvārdi, jo prozas darbos tie ir lielā pārsvarā.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kūlis dažkārt mēdz spēlēties ar strukturāli tuviem vārdiem, radot okazionālismu rindas, piemēram, ierosmei un semantiskajām asociācijām izmantojot apstākļa vārdu pieklājīgi, darināti vārdi aizklājīgi, uzklājīgi, apklājīgi, noklājīgi (Kūlis 1998, 13); emocionāla stāvokļa raksturošanai lietota okazionālismu rinda pietraukumi, līdztraukumi, aiztraukumi, aptraukumi, ietraukumi, pietraukumi, kas strukturāli un semantiski saistīta ar atvasinājumiem satraukumi, uztraukumi (Kūlis 1999, 72), ; [..] kāds rūķis vai rūķēns saaukstējās, apaukstējās, noaukstējās, aizaukstējās, pieaukstējās, uzaukstējās, ieaukstējās, ataukstējās un līdzaukstējās (Kūlis 2006, 115).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dažreiz autors darina salikteņus, sablīvējot tajos visu frāzi, piemēram, rūķēni [..] tūdaļ kļūst runātstaigātblēņotiesspējīgi (Kūlis 1998, 5), rabarbersīpolburkānķiplokmagoņgurķu rausis (Kūlis 1998, 54), testaments bērnubērnubērnubērniem (Kūlis 1999, 34).
1. Tehniskais noformējums;
Nenoliedzami, šādi darinājumi piesaista lasītāja uzmanību, pārsteidz ar negaidītajām kombinācijām un jauno semantiku, tomēr reizēm šķiet, ka dažs darinājums ir profesionālās rutīnas vai spēles pieraduma radīts, jo padara tekstu smagnējāku, grūti uztveramiu, it īpaši tad, jau domājam par lasītāju, kuram darbs adresēts.
3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Pasakas sākumā nav informatīvā konteksta, kas lasītājam ļautu nojaust, kā attiecīgie vārdi radušies, tāpēc tikai turpinājumā varam saprast, ka, attīstoties puisēna valodai, Tuksaku un Mamoli no Viestura verbālās pasaules pamazām izspiež to īstenieki Prusaks un Kamols. Okazionālismu darināšanāos izmantota fonētiskā substitūcija, kas bieži vērojama pirmsskolas bērnu runā, kad artikulācijas grūtību dēļ viena vai vairākas skaņas tiek aizstātas ar citām vai izlaistas (Markus 2003, 30).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pasakā „Ērmiņu ceļojums” (Cielēna 2010) rakstniece radījusi dabūteņu saimi ’‘tos, kuri visu grib iegūt sev’ un devusi tiem raksturojošus sintaktiski darinātus okazionālus personvārdus Vilcējdabūtene, Glūndabūtenis, Stulbdabūtenis, Gausdabūtenis un Palīgpievilcējdabūtenis, kuru pirmais komponents atklāj katras būtnes raksturīgāko īpašību.
1. Tehniskais noformējums;
Arī Māra Runguļa sakārtotajāā J. Baltvilka grāmata ar dīvaino nosaukumu „Kaķuzirņi un kurmjukārkli” (Baltvilks 2014) ir bagāta ar okazionālismiem.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;