|
Jaunās gramatikas teorijā šīs parādības ir analizētas, un pamatoti pieļauta iespēja atsevišķos gadījumos lietot formas kā ar noteiktajām, tā ar nenoteiktajām galotnēm, īpaši locījumos, kuros ir tā saucamās garās jeb paplašinātās noteiktās galotnes, jo teksti ar šādām īpašības vārdu vai divdabju vārdformām mēdz būt smagnēji un stilistiski neveikli (LVG 2013, 397–402).
4.3. Īpašības vārds; |
|
Daudzi līdz šim tā saucamie īstie vienskaitlinieki arvien biežāk tiek lietoti arī daudzskaitlī (piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Valodas kultūras aspektā šīs formas var vērtēt 2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Tradicionālo robežu zudums starp vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku grupām uzskatāmi liecina, ka gramatisko formu sistēma nav nemainīga, un šo mainīgumu ietekmē dažādi faktori: vārdu nozīmju maiņa, valodas lietotāju loģika un valodas izjūta, analoģijas princips, kā arī dažādi ekstralingvistiski faktori (LVG 2013, 337–343).
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; |
|
Gramatisko formu svārstības atspoguļotas arī lietvārdu dzimtes un deklināciju aprakstos 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Kaut par normu tika noteikta vīriešu dzimte jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, valodas praksē šis lietvārds joprojām funkcionē arī sieviešu dzimtē (piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Jaunā gramatika, ņemot vērā ilgstošā periodā izveidojušos situāciju, pieļauj šī lietvārda dzimtes izvēles brīvību (LVG 2013, 336–337). 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Tā, piemēram, atgriezenisko darbības vārdu semantisko grupu aprakstā analizētas tādas atgriezenisko darbības vārdu konstrukcijas, kā, piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; |
|
Lietvārdu deklināciju aprakstā norādīts uz tādu valodas praksē izplatītu, bet nevēlamu parādību kā deklināciju jaukšana lietvārdiem ar -eris/-ers, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Darbības vārda izteiksmju aprakstā ir akcentēta izteiksmju loma tādu semantisku kategoriju kā modalitāte un evidencialitāte izteikšanā (LVG 2013, 498–502).
1. Tehniskais noformējums; |
|
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
|
Savukārt 20. gs. latviešu sieviešu personvārdu līderis joprojām ir bijusi Anna, taču vārda īpašnieču skaits – 18700 (1998. g.) ir mazāks pat nekā trešajam biežākajam vīriešu vārdam, par Jāni nemaz nerunājot (vīriešu un sieviešu personvārdu proporcionālo popularitāti varam nosacīti salīdzināt, ņemot vērā, ka parasti dzimst nedaudz vairāk zēnu nekā meiteņu, savukārt starp vecāka gadagājuma cilvēkiem vairāk ir sieviešu, bet kopskaitā novirze no attiecības 50:50 nepārsniedz dažus procentus; piem 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Jau citētajos personvārdu sarakstos varam atrast vēl vairākus pierādījumus šī vārda popularitātes ilggadējam noturīgumam. 20. gs. 20. gados vārds Jānis jaundzimušajiem dots trīsreiz biežāk (6397) nekā otrs populārākais – Pēteris (1958), 60. gados Jāņa (7051) pārsvars nav vairs gluži tik liels, tomēr joprojām visai ievērojams (otrajā vietā Andris – 4940), un tas pats sakāms arī par 80. gadiem (Jānis – 10766, seko, kā jau minēts, Edgars ar 5334 vārddošanas gadījumiem) (Štrodahs 1999b). 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
|
Starp citu, nav nekāda pamata šo statistikas nepilnību saistīt ar politkorektumu; salīdzinājumam un pozitīvam paraugam var minēt, ka, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Savukārt problemātiski ir tādi vārdi kā Anna, Sofija, Aleksandrs, kuri abās minētajās personvārdu sistēmās – gan latviskajā, gan krieviskajā – pieder pie samērā regulāri lietotiem, un tāpēc nav iespējams droši pateikt, vai, piem 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Par to, cik nopietni pēdējos gados sarucis šī simboliskā personvārda lietojums, liecina gan viens pavisam neliels momentuzņēmums no vārddošanas pašreizējās prakses, gan Jāņu kopskaits Latvijā. Šis momentuzņēmums ir Jūrmalā no 2012. gada 20. augusta līdz 9. septembrim reģistrētie jaundzimušo vārdi; triju nedēļu laikā reģistrēti 25 zēni, starp kuriem nav neviena (!) Jāņa (ir liela vārdu dažādība, pa divām reizēm atkārtojas vienīgi Roberts un Ernests).
1. Tehniskais noformējums; |
|
Jānis gan īsti pie tādiem, t. i., no cilmes viedokļa latviskiem, nav pieskaitāms, toties tautas apziņā ir savā ziņā vislatviskākais.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Tas ir bijis pārliecinoši populārākais krievu vīriešu vārds 17., 18. un 19. gs., bet maksimālo lietojuma biežumu sasniedzis 20. gs. pirmajos 17 gados, kad gandrīz 25 % no jaundzimušajiem krievu zēniem nosaukti par Ivaniem (Superanskaya, Suslova 2008, 93).
1. Tehniskais noformējums; |
|
Pēc diviem 1917. gada valsts apvērsumiem Krievijā personvārdu mode strauji mainās, tostarp Ivans zaudē daudz no savas popularitātes; 20. gs. 20. gados Krievijā šis vārds dots 1,8 % zēnu, 60. gados – vairs tikai 0,6 % (ibid.).
1. Tehniskais noformējums; |
|
Pēc tam šī vārda popularitātes līkne virzās atkal augšup, tomēr ne pārāk strauji; saskaitot 2000 (nejauši izvēlētu) 20. gs. 80. gados dzimušu ļeningradiešu vārdus, redzams, ka Ivans ieņem vietu popularitātes ranga otrā desmita sākumā (ar 2,4 % vārddošanas gadījumu) (ibid., 100–101).
1. Tehniskais noformējums; |