Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Daļa no tajās iekļautajiemšo vārdnīcu šķirkļu vārdiem apzīmē universālas reālijas un sastopami teju katrā tādā vārdnīcāno tām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tie ir ne vien oficiāli slimības, vīrusa un ar tiem saistīto procesu, darbību, priekšmetu u. tml. nosaukumi, bet arī tādi vārdi kā, piemēram, kovidiots – cilvēks, kurš koronavīrusa laikā nerīkojas saprātīgi, koroniāļi – tie, kuri piedzims pēc 9 mēnešiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Paliec mājās. (Gada vārds pateicas Evai Eglājai) (T 30.03.). Apspēlēti tiek arī uzvārdi – Kariņš, Dumpis, Viņķele (skat. Liparte B, 34. Liparte 2020b, 34). Lielāko daļu vārdu spēļu nav iespējams saprast, nezinot konkrētu kontekstu. Piemēram, ārsts reanimatologs Pēteris Tamužs raksta: Interneta komentātori, repatriētie Īrijas šampinjonu griezēji, dzērāji un deģenerāti nebūs spiesti izolēties no savas ģimenes un bērniem 2 nedēļas, pēc saskares ar „CoVid zilā dimanta” bomzi (FB 03.04.). Ar to domāta 31.03. konstatētā plaša apmēra inficēšanās ar Covid-19 evaņģēliski kristīgās draudzes „Zilais Krusts” vīriešu patversmē Rīgā, taču vārds dimants var norādīt kā uz Latvijā izplatīto azartspēļu spēļu zāļu tīklu „Zilais dimants” (un faktu, ka martā pieņemts lēmums slēgt šādas zāles ārkārtējās situācijas laikā), tā arī uz kruīza kuģi „Diamond Princess”, uz kura februāra sākumā kādam pasažierim bija diagnosticēts Covid-19, tāpēc visam kuģim, kas tajā laikā atradās Japānā, tika noteikta 14 dienu karantīna (tās laikā vismaz 542 no 3700 pasažieriem un apkalpes locekļiem koronavīrusa testi pozitīvi; tobrīd tā ir otra lielākā inficēto personu grupa ārpus Covid-19 uzliesmojuma epicentra Ķīnā).
8. Tekstveide;
Kaut arīgan šajā rakstā aplūkotajā laikā (2020. gada februārī–augustā) oficiālijanvārī–novembrī) Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, cilvēki pievēršas arī šai tēmaicovidbrīvnākotnei (kom. 12.05), diskutē par jauno, skaisto, zaļo pēckoronahistērijas ekoloģiju (C 04.05.).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Liela daļa šajā situācijā latviešu valodā lietotās leksikas ir kopīga ar citām valodām, atspoguļo universālas reālijas, taču konstatētas arī specifiskas valodas parādības (piemēram, skorbul(i)s, dažādas “„ēnas” un vārdu spēles).
1. Tehniskais noformējums;
Termins ir vārds noteiktā funkcijā, līdz ar to var apgalvot, ka daļa vārdu ir arī termini, bet termini ir vai nu vārdi, vai arī vaārdu savienojumi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tātad terminu no parasta vārda (vai vārdu savienojuma) atšķir gan semantiskāka, gan funkcionēšana noteiktu tipu tekstos, ko īsāk varētu nosaukt par semantisko funkcionalitātei.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mūsdienu leksikogrāfijas prakse rāda, ka vispārlietojamās leksikas skaidrojošās vārdnīcas nav viendabīgas, tajās apvienoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. arī termini. Un nNe vienmēr ir skaidri saprotami atlases kritēriji, pēc kuriem skaidrojošajās vārdnīcās tiek ievietota un marķēta informācija par terminiem. (Helviga 2015). Vārda leksiskā nozīme un termina jēdzieniskā nozīmeais saturs prasa atšķirīgu skaidrojumu un definējumu, kaut arī robeža starp vispārlietojamo leksiku un speciālo leksiku ne vienmēr ir stingri nosakāma.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visbiežāk jautājumā par terminu un vispārlietojamās leksikas semantiskajām attieksmēm jārunā, skarot tādas sabiedrībā bieži apspriestas tēmas kā politika, ekonomika, finanses, medicīna, meteoroloģija, māksla, kultūra, literatūra, mūzika, kino, teātris, sports, jo tieši šo jomu termini daudz biežāk nekā citu zinātņu nozaru (piemēram, ķīmijas, fizikas, astronomijas, ģeoloģijas u. c.) zinātņu nozaru termini nonāk vispārlietojamās leksikas vārdnīcās.
6.4. Vārdu secība;
Savulaik A. Blinkena, aprakstot metaforizējušos terminus, minējusi, ka šis process visbiežāk skāris matemātikas, bioloģijas, fizikas, arī militāros terminus, kas šādā determinoloģizācijas ceļā nonākuši ne tikai publicistikā un daiļliteratūrā, bet arī sarunvalodā, radot ironisku vai vienkāršrunas pieskaņu, piemēram, kultūras kopsaucējs, zinātnes orbītā u. c. (Blinkena 1973, 107).
7.2. Mazvārdība;
Mūsdienu valodā mazāk runā par terminu metaforizāciju, bet vairāk aktualizējams jaunu, neterminoloģisku nozīmju (arī citu pārnesto nozīmju, ne tikai metaforu) rašanās jautājums.
7.2. Mazvārdība;
Leksikogrāfiskajā materiālā izmantotas četras visbiežāk lietotās latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas: „Latviešu literārās valodas vārdnīca” (LLVV 1972–1996), „Latviešu valodas vārdnīca” (LLV 1987), „Latviešu valodas vārdnīca” (LLV 2006), „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīca” (MLVV).
8. Tekstveide;
Vārdnīcās meklēts, vai un kā leksiski semantiskās pārmaiņas atspoguļojas leksikogrāfiskajā materiālā, bet, kā norādījusi Ilga Jansone, „semantiskās izmaiņas dažāda tipa vārdnīcās nav iespējams analizēt bez citu valodas un arī ekstralingvistisko materiālu palīdzības, tādēļ katra vārda semantisko pārmaiņu konstatācija un analīze ir atsevišķa pētījuma vērta” (Jansone 1998, 44).
7.1. Liekvārdība;
Lai atklātu determinoloģizācijašos komplicētos procesus valodas praksē, bez leksikogrāfiskā materiāla izmantoti valodas piemēri no plašsaziņas līdzekļiem pēdējo desmit gadu laikā: periodikas izdevumiem (Diena, Ir, Neatkarīgā u. c.), raidošajiem medijiem (lsm.lv, skaties.lv u. c.) un interneta vietnēm (delfi.lv, tvnet.lv, la.lv, jauns.lv u. c.), jo tajos šīs valodas pārmaiņas atklājas visspilgtāk.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
LLVV vārdam drāma ir skaidrotas četras nozīmes: pirmās trīs saistītas ar literatūru, teātri un skatuves uzvedumiem, tātad – terminoloģiju, bet ceturtā nozīme norādīta šādi – ‘ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums’ (LLVV II 1973, 386). Šis skaidrojums attiecināts arī uz īpašības vārdu dramatisks un apstākļa vārdu dramatiski, bet darbības vārdā dramatizēt aprakstīta tikai viena nozīme – ‘pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu’ (LLVV II 1973, 387), tātad vārdāam dramatizēt norādīta tikai saistība ar terminu drāma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;
Līdzīgu ainu var redzēt arī 1987. gada vārdnīcā (LVV 1987, 192–193), bet LVV (2006) darbības vārdā dramatizēt jau parādās arī ar literatūras procesu nesasistītas darbības skaidrojums, otrā nozīme – ‘pārspīlēt (grūtu situāciju, nepatīkamu notikumu)’ (LVV 2006, 255).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Savukārt MLVV vārds dramatizēt ar nozīmi ‘iztēlot (piemēram, situāciju, notikušo) nepamatoti dramatiski’ skaidrots kā vārda pamatnozīmes nianse, turklāt ar norādi uz sarunvalodu; jāpiebilst, ka iepriekšējās vārdnīcās šādas norādes nav bijis. Šajā gadījumā redzams, ka jauna atvasinātā (neterminoloģiskā) nozīme leksikogrāfijā sākotnēji parādās lietvārdā un īpašības vārdā (arī apstākļa vārdā), bet pēc tam turpina aktivizēties un pāriet arī uz darbības vārdu – pavisam piesardzīgi, to iezīmējot ar pārnesto nozīmi, ar sarunvalodas stilistiku, tātad ar ierobežotu lietojuma sfēru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, ka tas saistīts ar šī vārda determinoloģizēšanās procesā izveidojušos semantisko uzslāņojumu par kaut ko sliktu, kas valodas lietotāju apziņā ir nostabilizējies ne mazāk (varbūt pat stiprāk) kā terminoloģiskās leksikas vienība ar savu jēdzienisko saturu.
7.1. Liekvārdība;
Vārds leģenda LLVV netiek marķēts kā literatūrzinātnes termins, bet skaidrojums nepārprotamiā ietvertā norādae uz šo piederībufolkloru un literatūru nepārprotami saista šī vārda saturu ar terminoloģijaiu – ‘teiksmains, fantastisks nostāsts par kādu vietu, personu, vēsturisku notikumu (parasti folklorā); mūsdienu literatūrā – sacerējums, kam raksturīga izdoma, fantastika, heroika’ (LLVV IV 1980, 630).
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Tūlīt aiz šīs pirmās jeb pamatnozīmes kā otrā nozīme (nevis aiz trešās un ceturtās nozīmes, kas arī ir terminoloģiska rakstura – attiecīgi ‘paraksts paskaidrojums kartei, plānam, attēlam’ un ‘uzraksts uz monētas, medaļas’) dots skaidrojumsa vispārlietojamās leksikas nozīmei – ‘izdomāts, nepatiess stāsts (par ko), izdomājums, nepatiesība’ (LLVV IV 1980, 630).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;