Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Vai tieši otrādi, – cik vārdu paliks neizgudrotsu un neizdzirdētsu vārdu. Šeit rakstītais mudina padomāt par cilvēka valodiskās darbības radošumu, konfliktsituāciju starp gan indivīda, gankā arī kolektīva īstenojamo valodisko brīvību un „likumiem”, kuri tradicionāli izpaužas gramatikas, vārdnīcu, valodnieku ieteikumu, lielākās sabiedrības daļas viedoķlkļu veidā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Pašlaik šī prasībāa attiecāas tikai uz promocijas darbiem, kurias tiek aizstāvēti Tartu Universitātē, taču „Igauņu valodas attīstības plāns 2011–2017“ iesaka ieviest līdzīgu prasību visās universitātēs.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Par priedēķlkļa no- lietošanu pabeigtības nozīmē vietā un nevietā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Izņēmums nav arī valoda, kurā – kopā ar jaunajām reālijām – gan ienākuši gan jauni nosaukumi, gan jaunas nozīmes ieguvuši jau zināmi vārdi, vārdkopas, metaforas, tiek veidotas dažādas vārdu spēles.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Rakstā izcelti būtiskākie periodi sabiedrības dzīvē saistībā ar Covid-19, katram no tiem sniedzot raksturīgāko valodas parādību aprakstu (tiesa, visu minēto grupu leksika sastopama teju visos izdalītajos periodos), katrai no tām savukārt iespēju robežās norādot datumu, kad tā parādījusies internetā, un/vai kontekstu, ar ko tā saistīta.
7.1. Liekvārdība;
Noteikti nav apzināti visi lietojumi (un nav savāktas visas iespējamās valodas vienības) interneta plašumos, nemaz nerunājot par lietojumu mutvārdos un/vai privātā korespondencē, no kā sniegti tikai daži piemēri, kas saņemti kā atbildes uz autores publisko uzaicinājumu feisbukā (turpmāk – FB) 17.04., sākot vākt materiālu.
7.1. Liekvārdība;
Agrākais no atrastajiem avotiem (turklāt bagātīgs un ilgstošs) – portāla „Delfi.lv” sadaļas „Cālis” forums (turpmāk – C).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Savādāk cilvēki nemaz nezin kā izplatās šis vīruss, no kā jāuzmanās un kā var zināt, ka pielipusi tā draņķība.
1. Tehniskais noformējums;
Jau februāra beigās parādās arī vīrusa nosaukuma latviskotie varianti kroņa vīruss //, kroņvīruss //, kronis (skat. tālāk).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Termini un to pvaralēlformasianti No valodas viedokļa šā perioda sākumu iezīmē VVC informācija, kā pareizi jāsauc vīruss un tā izraisītā slimība (10.03., 16.03.) un LVA konsultācija (bez datuma norādes) par terminu ārkārtējā situācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr sinonīmisks vārdkopu ārkārtējā // ārkārtas situācija lietojums resp. to jaukšana vērojama gan plašsaziņas līdzekļos, gan valsts institūcijās (piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra vietnes adrese kādu laiku bija https://arkartassituacija.gov.lv;, skatīts 09.06.).
1. Tehniskais noformējums;
Visu aplūkoto laiku (2020. gada janvāris–jūlijnovembris) saglabājas arī dažādi vīrusa un slimības nosaukuma rakstības varianti, turklāt ne vien soc.iālajos tīklos, forumos, komentāros, bet arī oficiālu iestāžu vietnēs (piemēram, koronovīruss Ministru kabineta vietnē 02.07.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Biedrības vācu valodai vietnē 13.03. norādīts, ka pašlaik visvairāk tiek runāts par Coronavirus vai īsi – par Corona (GFDS). Savukār, bet Kuzbasa vietnē krievu valodā 21.04. publicētā koronaslenga aprakstā teikts: kоронарка, корона, коронка – saīsināti koronavīrusa nosaukumi, kuri tiek izmantoti internetā (Мемы и сленг). Krievu lingvists Maksims Krongauzs (Максим Кронгауз) to skaidro šādi: jo svarīgāks mums ir vārds, jo vairāk izredžu, ka to saīsināsim (Кронгауз).
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Citi varianti – īsina nosaukumu, paturot skaitli.
7.2. Mazvārdība;
Nosaukumu kroņvīruss bieži īsina kā kronis, sevišķi, lietojot to atkārtoti, piemēram, Ja šitā turpināsies, tad drīz sāks močīt visādus Amway izplatītājus un Jehovas lieciniekus, jo šamie, kopā ar dievvārdu un kosmētiku, izplata kroņvīrusu, propagandējot, ka viņu produkcija var no tā kroņa pasargāt. (C 01.03.), dažkārt pievienojot arī apzīmētājus, piemēram, ķīniešu kronis (C 02.03.), “„itāļu kronis” (C 08.03.). Nosaukumu iekļaušana latviešu valodas sistēmā Sākot plaši lietot jaunā vīrusa un slimības nosaukumus, līdzās nelokāmām formām vērojami centieni tos iekļaut latviešu valodas gramatiskajā sistēmā (piešķirt dzimtes kategoriju, resp., pievienot galotni).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Runājot par vīrusu, varianti sastopami pat vienas personas ierakstos, tajā pašā dienā: jo neba viens Korona var tapt letāls //; Es domāju, ka mums tā Korona jau diezgan plaša... (abi C 03.03.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Slimības nosaukumam pievieno tikai vīriešu dzimtes galotni (parasti -s, t. i., kovids/covids, okazionāli arī -us: covidus bumba (T 25.03.); Kovidum kirdikt! (T 31.03.).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Speciālā leksika, barbarismi un negatīva konotācija Sākotnējās bailes no nezināmā nomainījis konkrēts ienaidnieks, ar kuru jācīnās, svarīga ir arī noteikumu ievērošana, bet dažādu nozaru (sevišķi medicīniskā, militārā, ekonomiskas, ekonomikas un militārā) speciālā leksika kļūst vispārlietojama.
3. Vārddarināšana;
Dažādu okazionālu vārdapzīmējumu ir ļoti daudz, visus pieminēt nav iespējams.
7.3. Neiederīgs vārds;