Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Par jauninājumu varam uzskatīt jebkuras pārmaiņas valodas sistēmā, kas atšķiras no valodas vienību parastā lietojuma, tāpēc šis termins varētu kalpot par virsjēdzienu minēto apzīmējumu hierarhijas shēmā (sk. 1. att.ēlu): 1. attēls.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Runas līmenī tie parasti ir individuālie darinājumi, resp., okazionālismi un netiek plašāk lietoti, savukārt jauninājumi, kas radīti ar mērķi papildināt valodas vārdu krājumu, uzskatāmi par jaunvārdiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Gan analizētās leksēmas, gan to funkcionāli semantiskais raksturojums liecina, ka darbārakstā (Bušs 1998, 38–42) skatīti okazionālismi, nevis jaunvārdi jeb neoloģismi.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savukārt Dite Liepa šķir apzīmējumus jaundarinājums un jauninājums, norādot: „Tā kā preses valodā spilgti izpaužas autora jaunrade, vienā leksikostilistiskajā vienībā var vērot vairāku paņēmienu apvienojumu: gan aizgūtus elementus, gan latviešu valodai raksturīgo paņēmienu izmantojumu, dažādu derivatīvo līdzekļu kombinācijas u.  tml. Pamatojoties uz iepriekšminēto uzskaitījumu, darbā lietots termins jaundarinājums, aplūkojot leksiskas vienības, un termins jauninājums, runājot par vairāku līmeņu valodas parādībām.” (Liepa 2011, 99) Vārdnīcā jaunvārds tiek definēts kā: „Vārds, kas darināts, lai nosauktu nepazīstamu vai ar svešas cilmes vārdu apzīmētu valodas lietojumā aktuālu jēdzienu.
1. Tehniskais noformējums; 5. Interpunkcija; 7.3. Neiederīgs vārds;
Okazionālisms parasti ir tikai viena autora lietots un nekļūst par valodas leksiskās sistēmas sastāvdaļu.” (VPSV 2007, 267–268). Tas nozīmē, ka būtiska okazionālismu būtiska iezīme ir autorība un unikālums – tie ir konkrēta autora darināti vārdi, kas parasti neatkārtojas citos darbos un paliek kā oriģināls, parasti ekspresīvs izteiksmes līdzeklis, kas attiecīgajā tekstā veicis tam paredzētās funkcijas.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Tie lielākoties ir semantiski piesātināti un nereti uzjunda zinošā lasītājā daudz plašāku kontekstuālu nozīmju kopumu nekā okazionālajā saliktenī vai abreviatūrā apvienotie motivētājvārdi katrs pats par sevi, piemēram, „..Japānas piekrastes ūdeņos Sauszemes Bars ierīkoja Pērleņu kolonijas, [..] liedzot tām Laimīgo Ggadījumu, toties nodrošinot tās ar Obligāto Masveida Laimi (saīsināti OML jeb Zemūdens Bara žargonā – omleti”. (Viks 1985, 31). Bērnam šie okazionālismi, protams, neradīs tās asociācijas, kādas rodas padomju laika omletes pieredzējušajiem pieaugušajiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Reizēm arī okazionālismu lietojumā manāma bezjēgas klātbūtne, tas, ka, vijot kopā morfēmas un vārdus, autors nav padomājis par adresātu, viņa uztveri, tāpēc izdomāradītais vārds lasītāju varbūt pārsteidz, bet var palikt nesaprotam lasītāju, bet ne vienmēr tiek arī saprasts.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Analizētajos darbos sastopamos okazionālismus var iedalīt vairākās semantiskajās grupās: personvārdi;, tie plašāk izmantoti M. Putniņa un M. Cielēnas darbos, piemēram, Jabūts, Janebūts.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kā redzam, nosaukumi, kas atrodami arī kartē, lielākoties ir kultūrmarķēti un implicē informāciju par Kurzemei, Vidzemei, Zemgalei vai Latgalei raksturīgo, rada asociācijas ar vēstures notikumiem (Saulespuķu kauja, Meža brāļu slēptuve) u.  tml. Arī citās sērijas grāmatās vietvārdu zemtekstā iekļauta informācija par reālu konkrēto vietu pasaules kartē, piemēram, Murseļa, Amorikas kontinents, vulkāns Pelmeņkatepetls, Lielais Magoņu Ceļš, Griķu zeme, Bulkārijas robeža, Bulkānu kalni; personu, būtņu nosaukumi atbilstoši to izpausmēm, nodarbei u.  tml., piemēram, dabūtenis, nedomnieks, spoce, rēdze, zēnuss, meituss, ekspresauklis, lielgadīgie, mugurssēdētājs, rūķzīdainis; dzīvnieku nosaukumi – ledusbite, suņkaķis; vietu, apstākļu – virziena, vietas, intensitātes – nosaukumi, piemēram, M. Cielēnas pasakās: kukainija, bučumuiža, pūčumuiža, sazinciktur, nezinciktur, briesmīgātri; transportlīdzekļu nosaukumi – suņubuss, baložtaksis, meduscisterna; vielu, priekšmetu, augu nosaukumi – rūkalendārs, rūsantīms, zīlīšķepiņas, kāpostpuķe, puteņpulksteņi, atkušņpulksteņi. Šajā rakstā pamatā skatīti lietvārdi, jo prozas darbos tie ir lielā pārsvarā.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kūlis dažkārt mēdz spēlēties ar strukturāli tuviem vārdiem, radot okazionālismu rindas, piemēram, ierosmei un semantiskajām asociācijām izmantojot apstākļa vārdu pieklājīgi, darināti vārdi aizklājīgi, uzklājīgi, apklājīgi, noklājīgi (Kūlis 1998, 13); emocionāla stāvokļa raksturošanai lietota okazionālismu rinda pietraukumi, līdztraukumi, aiztraukumi, aptraukumi, ietraukumi, pietraukumi, kas strukturāli un semantiski saistīta ar atvasinājumiem satraukumi, uztraukumi (Kūlis 1999, 72), ; [..] kāds rūķis vai rūķēns saaukstējās, apaukstējās, noaukstējās, aizaukstējās, pieaukstējās, uzaukstējās, ieaukstējās, ataukstējās un līdzaukstējās (Kūlis 2006, 115).
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Dažreiz autors darina salikteņus, sablīvējot tajos visu frāzi, piemēram, rūķēni [..] tūdaļ kļūst runātstaigātblēņotiesspējīgi (Kūlis 1998, 5), rabarbersīpolburkānķiplokmagoņgurķu rausis (Kūlis 1998, 54), testaments bērnubērnubērnubērniem (Kūlis 1999, 34).
1. Tehniskais noformējums;
Pasakas sākumā nav informatīvā konteksta, kas lasītājam ļautu nojaust, kā attiecīgie vārdi radušies, tāpēc tikai turpinājumā varam saprast, ka, attīstoties puisēna valodai, Tuksaku un Mamoli no Viestura verbālās pasaules pamazām izspiež to īstenieki Prusaks un Kamols. Okazionālismu darināšanāos izmantota fonētiskā substitūcija, kas bieži vērojama pirmsskolas bērnu runā, kad artikulācijas grūtību dēļ viena vai vairākas skaņas tiek aizstātas ar citām vai izlaistas (Markus 2003, 30).
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pasakā „Ērmiņu ceļojums” (Cielēna 2010) rakstniece radījusi dabūteņu saimi ’‘tos, kuri visu grib iegūt sev’ un devusi tiem raksturojošus sintaktiski darinātus okazionālus personvārdus Vilcējdabūtene, Glūndabūtenis, Stulbdabūtenis, Gausdabūtenis un Palīgpievilcējdabūtenis, kuru pirmais komponents atklāj katras būtnes raksturīgāko īpašību.
1. Tehniskais noformējums;
Arī Māra Runguļa sakārtotajāā J. Baltvilka grāmata ar dīvaino nosaukumu „Kaķuzirņi un kurmjukārkli” (Baltvilks 2014) ir bagāta ar okazionālismiem.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Saliktenis darināts, starp uzvārda saknēm iestarpinot formas zīļu sakni, jo lasa Zīlīti (Baltvilks 2014, 30). OĪsto okazionālismu otruo grupu veido četri sufiksālie atvasinājumi – ožuļi, ņauduļi, kurmjukārklēni, labummalieši.
4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Auga daļu nosaukumi ožulis, ņaudulis atvasināti ar piedēkli -ul- no darbības vārda tagadnes celma, savukārt mazuļu un iedzīvotāju nosaukumi darināti no attiecīgā salikteņa celma ar piedēkli -ēn- un -iet-.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Trešajā īsto okazionālismu grupā ir tikai divi okazionālismvārdi – Zakaķis un Ežagata, kuri darināti, kombinējot vairākus paņēmienus: sintaktisko – zaķis+kaķis, ežazis+žagata, kā arī strupināšanu un sapludināšanu.
4.1. Lietvārds; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā abiem vārdiem ir sakritīgas daļas, tad veidojas interesants darinājums.
7.1. Liekvārdība;
Tā „tipina izslietām adatām, pukšķina, ielaižas cerinņkrūmā un liek vaļā žadzināt” (Baltvilks 2014, 30). Ceturto oOkazionālismu ceturto grupu veido 19 salu nosaukumi, kuru pamatā ir vārdi, kas radīti ar separācijas paņēmienu.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Kad 1987. gadā iznācak Vika dzejoļu grāmata bērniem (Viks 1987), Ojārs Vācietis tās recenzijā norāda, ka darbs mūs aicina uz spēlēšanos ar jēdzieniem, ar pašu valodu, uz spēli, kas ir nopietna un nenopietna, sīkākās un pavisam lielās kategorijās. Šajos vārdos atklājas arī bērnu literatūrā izmantoto okazionālismu mākslinieciskā jēga – tā ir autora spēle ar valodas līdzekļiem, kurā viņš iesaista lasītāju, atklājot valodas brīnišķīgās iespējas un rosinot domāt līdzi.
6.5. Izteicēja izveide;