Vienlaikus darbojās darbojas Ministru Ppadomes Valodu likuma izpildes nodrošināšanas komisija, kurai bija jāgādā par valsts valodas ieviešanas jautājumu kompleksuiem (rakstāmmašīnas, tulkošanas iekārtas, mācību līdzekļi, nauda utt.) un jāpārrauga, kā likums tiek īstenots (Klišāns 1989).
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Pēc jauna Augstākās Ppadomes sastāva ievēlēšanas un 4. maija neatkarības deklarācijas pieņemšanas Valodu komisija tika izveidota no jauna, sašaurinot tās sastāvu līdz 18 personām un par tās priekšsēdētāju ieceļot Daini Īvānu un par viņa vietnieci – Ainu. Blinkenu (Izveidota.. Literatūra un Māksla 30.06.1990.).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
|
Tikai 1991. gada pavasarī komisijā tika pieņemts "Nolikums par latviešu valodas kā Latvijas Republikas valsts valodas prasmi un tās pārbaudi" (Nolikums.. 1991). CValsts valodas centra tapšana Jau pēc pilnīgas valstiskās neatkarības atgūšanas presē parādījās raksti presē, ka institucionālais ietvars pilnvērtīgai Valodu likuma normu iedzīvināšanai ir nepietiekams, tādēļ apdraudēts termiņš, – 1992. gada 5. maijs, kad šī likuma normām jāstājas spēkā pilnā mērā.
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Lai Valodu likums nepaliktu tīri deklaratīvs, jāīsteno šādi pasākumi (Ābiķis 1991): 1) attiecīgie likumi (kodeksi) jāpapildina ar pantiem, kas paredz atbildību par šī likuma pārkāpumiem; 2) "„laikus jāizveido valsts valodas inspekcija, kas kontrolētu, kā tiek izpildīts Valodu likums un citi normatīvie akti"”; 3) Augstākajā Ppadomē jāizveido jauna valodas komisija, jo esošā "„darbojas ļoti vāji vai, pareizāk sakot, nestrādā vispār"”; 4) "„valdību reorganizējot, jāizveido institūcija, kas spētu izstrādāt un, galvenais, īstenot valsts valodas ieviešanas programmu"”, jo esošās valdības iestādes, arī "„dekoratīvais Nacionālo attiecību departaments to neveic"”.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
|
Augstākās Ppadomes 1991. gada 19. novembra sēdē par valsts lietu ministru tika apstiprināts Jānis Dinēvičs, nododot viņa pakļautībā Ministru Ppadomes tieši pārraudzītās struktūras (Egle 1991).
2.3. Sākumburti;
|
Dinēviča pārraudzībā 1992. gada 13. februārī tika nodibināts Valsts valodas centrsVC, par tā direktori ieceļot Dzintru. Hiršu (Andersons 1992).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Tajā pašā dienā Augstākās Ppadomes pPrezidija sēdē tika reorganizēta Latvijas valodu komisija, kuras darbs līdz tam bijis visai neregulārs, samazinot tās skaitlisko sastāvu un pārdēvējot to par Valsts valodas komisiju.
2.3. Sākumburti;
|
Kopējās pūles bija saistītas ar Valodu likuma spēkā stāšanās datumu 1992. gada 5. maijā, jo joprojām nebija paveikti visi vajadzīgie priekšdarbi, lai pēc šī termiņa visas likuma normas patiesi būtu iedzīvinātas, nevis formāli pastāvētu tikai formāli.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Hirša (Kudapa 1992), paredzēja vValodu likuma īstenošanai paredzēja izveidot trīs jaunas institūcijas: Valsts valodas inspekciju, Valsts atestācijas komisiju un Valsts valodas centruVC, kuras administratīvi nebūtu saistītas, bet savā starpā sadarbotos.
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
|
Pēc viņas skaidrojuma (Kudapa 1992): "„Atestācijas komisija tiek veidota Izglītības ministrijā, jo tieši tur ir viss nepieciešamais: speciālisti, metodiskie materiāli, mācību programmas.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Inspekcija, domājams, būs Valsts kontroles komitejas sastāvā, bet visu šo darbu koordinēs Valsts valodas centrsVC.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Ar nožēlu jāteic, ka šo institūciju izveidošana ir novēlota. Valsts valodas inspekcija bija nepieciešama jau drīz pēc tam, kad tika pieņemts vValodu likums, un tai bija jākontrolē valsts valodas ieviešanas process.
2.3. Sākumburti;
7.2. Mazvārdība;
|
Konkrētāki centra uzdevumi tad būtu šādi (Kudapa 1992): "„1) valsts valodas ieviešana, 2) valsts valodas aizsardzība, 3) valodu centru darba koordinēšana, 4) valodu lietošanas reglamentēšana, 5) visu to darbu koordinēšana, kuri saistīti ar valsts valodas atdzimšanu, 6) valsts valodas politikas veidošana, kas bieži būs veicama kopā ar AP Valsts valodas komisiju".” Sākotnēji iecerētā Valsts valodas centraVC, atestācijas komisijas un Valsts valodas inspekcijas administratīvā nošķiršana tomēr netika īstenota, un visas funkcijas apvienojottika uzticētas vienāai iestādē. Valsts valodas centra pei. Pirmajā nolikumā tamVVC tika noteiktas šādas funkcijas (Valodas politikas.. 2002): izstrādāt priekšlikumus valsts valodas normatīvās bāzes pilnveidošanā; reglamentēt valsts valodas lietošanu sabiedriskās dzīves sfērās normatīvajos aktos paredzētajos gadījumos; organizēt valsts valodas prasmes atestāciju; sekmēt latviešu valodas apguvi; organizēt metodisko un informatīvo materiālu izstrādi un atbalstīt to izdošanu; sekmēt valodas kultūrvides sakārtošanu, īpaši veicinot valstij raksturīgo vietvārdu atjaunošanu un aizsardzību; kontrolēt ar valsts valodas lietošanu saistīto normatīvo aktu izpildi; skaidrot un popularizēt valodu funkcionēšanas pamatprincipus Latvijā.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Pēc ilgākas kavēšanās tikai 1992. gada 25. maijā Ministru Ppadome apstiprināja Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu (Valsts valodas..Grīnberga 1992a), kurā gan precīzi definētas gan atšķirīgās prasības dažādiem valodas prasmes līmeņiem, gan noteikta valodas atestācijas komisiju hierarhija (sākot ar galveno komisiju pie Valsts valodas centraVC, kuras pārraudzībā līdztekus darbosies ministriju, pašvaldību un uzņēmumu atestācijas komisijas) un to izveides principi.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
6.4. Vārdu secība;
|
Tai pašā sēdē Ministru Ppadome iecēla Galveno valsts valodas atestācijas komisiju deviņu cilvēku sastāvā. Par tās vadītāju kļuva Ieva Zuicena, bet par locekļiem: Amanda Aizpuriete, Ligita Ciproviča, Eugenija Lauriņa, Dainis Locis, Ērika Meijere, Alma Ozoliņa, Arvils Šalme un Līvija Vībota (komisijas sekretāre) (Valsts valodas..Grīnberga 1992a).
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Vēlāk komisiju protokoli ar atestācijas rezultātiem un izsniegto valsts valodas prasmes apliecību numuriem tika iesniegti uzglabāšanai Valsts valodas centrāVC.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
No 1992. gada maija līdz 15. decembrim prasmes pārbaude tika veikta tikai tiem valsts iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbiniekiem, kuru darba pienākumos ietilpa saskare ar iedzīvotājiem (darbs ar klientiem) vai lietvedības kārtošana. Šajā laikā pašvaldību vai nozaru ministriju izveidotajās atestācijas komisijās bez maksas valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 personu. Šī posmaajā laikā bija vērojami iebildumias sūdzības, ka atestācijai tiek pakļauti arī tie cittautieši, kuri valodu prot un lieto, tādēļ vairākkārt presē parādījās iebildumi, ka tādējādi pret viņiem tiekot pausta nelabvēlīga attieksme, kas gandrīz jāuztverot kā ņirgāšanās (Kļockins 1992).
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanas jomā veica Valsts valodas centraVC sastāvā ar Ministru Ppadomes 1992. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 282 izveidotā Valsts valodas inspekcija, kuras darbību reglamentēja Ministru Ppadomes apstiprināts “Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas nolikums”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
|
Koncepcijas duālismu atspoguļo fakts, ka 1992. gada 22. jūlijā Ministru Ppadomue apstiprināja atsevišķu Valsts valodas inspekcijas nolikumu, kurā gan skaidri norādīts, ka minētā inspekcija nav atsevišķa iestāde, bet atrodas Valsts ministra aparāta Valsts valodas centraVC sastāvā.
2.3. Sākumburti;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tomēr nolikums paredzēja, ka inspekcijas vadītāja iecelšana amatā ir valsts ministra, nevis Valsts valodas centraVC direktora atbildība.
7.1. Liekvārdība;
|