Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tādi galējie piemēri apliecina vārddarināšanas potenciāla pārsvaru pār pamatverba esamību : ja vien ir vārddarināšanas modelis ar attiecīgo līdzekli, tas netraucē pamatverbam nepastāvēt eksistenci, bet jaundarinātais priedēkļverbs, kaut vailai gan tā lietojums var būt vienreizējs, tiek lietots un saprasts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Zīmīgi, ka šajos piemēros vienā tekstā lietoti verbi, kas darināti pēc vieniem un tiem pašiem vārddarināšanas modeļiem : priedēklis ie- ar refleksīvo -s nozīmē „‘veicot pamatverba nosaukto darbību, kaut kur iekļūt”’ un priedēklis pa- deminutīvāa nozīmē.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.1. Saistāmība;
Tādējādi citi blakus lietotie verbi palīdz izprast pirmoreiz sastaptou verbu.
6.1. Saistāmība;
Ja vārdnīca ir viena no mērauklām, kas nosaka, vai vārds ir „parasts” vai „neparasts”, vai ja, izsakoties stingrāk, „pareizs” vai „nepareizs”, var teikt, ka „tas ir nepareizs un šādua vārdua nav, jo to nevar atrast vārdnīcās”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Bet latviešu valodā prefiksācija ir tik aktīvs process, ka vārdnīcas nepaspēj un nevar pagūt fiksēt visus jaundarinātuos vārdus un visaās to nozīmeēs.
3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Brīvības jēdziens bieži robežojas ar izteiktu vai šķietamu visatļautību, kad likumi tiek pārkāpti vai kļūdaini interpretēti, vai kamēr paši likumijo tie neparedz visas dzīves konfliktsituācijas un nav gatavi piedāvāt risinājumus.
6.8. Palīgteikuma tips;
Latviešu valodas jautājumos viens no tšādu spēku izpausmes piemēriem ir valodas kultūra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā redzams zemāk,turpmākajos piemēros, t. s. lieko priedēkļau lietojums konstatēts arī visdažādākajos teksta žanros.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atšķirību nosaka fakts, ka pamatverbā saskatāmā pabeigtības nozīme ir atkarīga no katra verba unverba leksiskās nozīmes, turklāt ne visi perfektivējošie priedēkļi tiek kritizēti. Īstenībā nav tik vienkārši izvērtēt pamatverba nepabeigtības vai nepabeigtības nozīmi.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmkārt, pati latviešu valodas veida opozīcija nepabeigtais / ne/pabeigtais veids ne vienmēr tiek stingri izpausuzsvērta.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Noteiktos gadījumos toabu veidu verbus var lietot pamīšus (Staltmane 1958, 192). Ar šo opozīciju saistīta arī cita semantiska opozīcija konkrēts / /vispārīgs (Kalnača 2004, 19).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Otrkārt, tiem verbiem, kuru leksiskā nozīme ir grūti asociējama ar ilgstošu darbību (tātad, tie drīzāk uztvertami kā pabeigtā veida verbi), konteksts ļauj funkcionēt kā nepabeigtā veida verbiem.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Treškārt, pamatverba veida vērtējums ne vienmēr sakrīt pētnieku vidūētnieki nav vienisprātis par pamatverba veida vērtējumu (par nocitēt sk. Šmidebergs 2008, 105-–106), kas atkal liecina par verba veida nozīmes noteikšanas grūtībuām.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Starp citu, pamatverba veida nozīmes noteikšana ir atkarīga ne tikai no katra darbības vārda un runātāja, bet arī no katras valodas.
7.2. Mazvārdība;
Piemēram, poļu valodā internacionālie darbības vārdi tiek uztverti kā nepabeigtā veida verbi, un tie ar priedēkļa palīdzību gandrīz automātiski tiek perfektivēti. VispārKopumā poļu valodā perfektivācijēšana notiek aktīvāk nekā krievu valodā (Guiraud-Weber 1998, 74-–76). Pat ja latviešu literārajā valodā nav tendences perfektivēt verbu, pieņemot notiekošo – lai gan pagaidām perifēro – parādību kā tādu, dDomājams, ka pamatverbus būtu vienkāršāk novērtēt par veidamuzskatīt par neitrālajiem jeb bezveida verbiem, kuriem runātājs ar priedēkli viennozīmīgi parāda pabeigtības nozīmi. Arī ar augšāk minētajveida ziņā. Runātājs ar priedēkli šādiem verbiem piemesliem varētu apgalvot, ka teorētiski darbību var uztvert un apzīmēt divos veidos un attiecīgi sniegt ne jau pozitīvu, bet kaut vai neitrālu vērtējumu perfektīvajiem atvasinājumamšķir pabeigtības nozīmi (plašāk sk.
8. Tekstveide;
Hipotētiski var būtiespējams arī ne mazāk svarīgs, tomēr visai subjektīvs iemesls.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pievienojot perfektivējošo priedēkli, runātājs varētu pa norādīt savu attieksmi pret notikumu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, ka perfektivētie priedēkļverbi biežāk tiek lietoti sarunvalodā, ir skaidrojams ar to, ka tajā ir iespējama lielākā mērā individualizēta izteikšanāssme un savas subjektīvās attieksmes izpaušana.
3. Vārddarināšana;
Skaitliskie dati ir saskaitīņemti no rakstiem, kuri tikas publicēti līdz 2012. gada 13. februārim.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut gan tehnisku iemeslu dēļ šajos datos nav atšķirti priedēkļi un cirkumfiksi (priedēkļi kopā ar refleksīvo -s, kas kopā pārstāv vienu vārddarināšanas modeli) un nav vērā ņemti gadījumi, kad priedēkļi neperfektivē pamatverbu, bet vienkārši maina verba nozīmi un noteiktos gadījumos arī sintaktiskoās attieksmies (fantazēt par ko, bet izfantazēt ko, tetovēt/notetovēt kādu, bet uztetovēt/ietetovēt attēlu), priedēķlkļa no- aktivitāte pretlietojuma biežums kopā ar internacionālajiem verbiem ir nenav noliedzamas.
3. Vārddarināšana; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.1. Sekundāra: saistāmība;