Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Noteikti nav apzināti visi lietojumi (un nav savāktas visas iespējamās valodas vienības) interneta plašumos, nemaz nerunājot par lietojumu mutvārdos un/vai privātā korespondencē, no kā sniegti tikai daži piemēri, kas saņemti kā atbildes uz autores publisko uzaicinājumu feisbukā (turpmāk – FB) 17.04., sākot vākt materiālu.
7.1. Liekvārdība;
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Savādāk cilvēki nemaz nezin kā izplatās šis vīruss, no kā jāuzmanās un kā var zināt, ka pielipusi tā draņķība.
1. Tehniskais noformējums;
Jau februāra beigās parādās arī vīrusa nosaukuma latviskotie varianti kroņa vīruss //, kroņvīruss //, kronis (skat. tālāk).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Termini un to pvaralēlformasianti No valodas viedokļa šā perioda sākumu iezīmē VVC informācija, kā pareizi jāsauc vīruss un tā izraisītā slimība (10.03., 16.03.) un LVA konsultācija (bez datuma norādes) par terminu ārkārtējā situācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tomēr sinonīmisks vārdkopu ārkārtējā // ārkārtas situācija lietojums resp. to jaukšana vērojama gan plašsaziņas līdzekļos, gan valsts institūcijās (piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra vietnes adrese kādu laiku bija https://arkartassituacija.gov.lv;, skatīts 09.06.).
1. Tehniskais noformējums;
Visu aplūkoto laiku (2020. gada janvāris–jūlijnovembris) saglabājas arī dažādi vīrusa un slimības nosaukuma rakstības varianti, turklāt ne vien soc.iālajos tīklos, forumos, komentāros, bet arī oficiālu iestāžu vietnēs (piemēram, koronovīruss Ministru kabineta vietnē 02.07.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Biedrības vācu valodai vietnē 13.03. norādīts, ka pašlaik visvairāk tiek runāts par Coronavirus vai īsi – par Corona (GFDS). Savukār, bet Kuzbasa vietnē krievu valodā 21.04. publicētā koronaslenga aprakstā teikts: kоронарка, корона, коронка – saīsināti koronavīrusa nosaukumi, kuri tiek izmantoti internetā (Мемы и сленг). Krievu lingvists Maksims Krongauzs (Максим Кронгауз) to skaidro šādi: jo svarīgāks mums ir vārds, jo vairāk izredžu, ka to saīsināsim (Кронгауз).
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Citi varianti – īsina nosaukumu, paturot skaitli.
7.2. Mazvārdība;
Nosaukumu kroņvīruss bieži īsina kā kronis, sevišķi, lietojot to atkārtoti, piemēram, Ja šitā turpināsies, tad drīz sāks močīt visādus Amway izplatītājus un Jehovas lieciniekus, jo šamie, kopā ar dievvārdu un kosmētiku, izplata kroņvīrusu, propagandējot, ka viņu produkcija var no tā kroņa pasargāt. (C 01.03.), dažkārt pievienojot arī apzīmētājus, piemēram, ķīniešu kronis (C 02.03.), “„itāļu kronis” (C 08.03.). Nosaukumu iekļaušana latviešu valodas sistēmā Sākot plaši lietot jaunā vīrusa un slimības nosaukumus, līdzās nelokāmām formām vērojami centieni tos iekļaut latviešu valodas gramatiskajā sistēmā (piešķirt dzimtes kategoriju, resp., pievienot galotni).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Runājot par vīrusu, varianti sastopami pat vienas personas ierakstos, tajā pašā dienā: jo neba viens Korona var tapt letāls //; Es domāju, ka mums tā Korona jau diezgan plaša... (abi C 03.03.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Speciālā leksika, barbarismi un negatīva konotācija Sākotnējās bailes no nezināmā nomainījis konkrēts ienaidnieks, ar kuru jācīnās, svarīga ir arī noteikumu ievērošana, bet dažādu nozaru (sevišķi medicīniskā, militārā, ekonomiskas, ekonomikas un militārā) speciālā leksika kļūst vispārlietojama.
3. Vārddarināšana;
Dažādu okazionālu vārdapzīmējumu ir ļoti daudz, visus pieminēt nav iespējams.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daļa no tajās iekļautajiemšo vārdnīcu šķirkļu vārdiem apzīmē universālas reālijas un sastopami teju katrā tādā vārdnīcāno tām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tie ir ne vien oficiāli slimības, vīrusa un ar tiem saistīto procesu, darbību, priekšmetu u. tml. nosaukumi, bet arī tādi vārdi kā, piemēram, kovidiots – cilvēks, kurš koronavīrusa laikā nerīkojas saprātīgi, koroniāļi – tie, kuri piedzims pēc 9 mēnešiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Paliec mājās. (Gada vārds pateicas Evai Eglājai) (T 30.03.). Apspēlēti tiek arī uzvārdi – Kariņš, Dumpis, Viņķele (skat. Liparte B, 34. Liparte 2020b, 34). Lielāko daļu vārdu spēļu nav iespējams saprast, nezinot konkrētu kontekstu. Piemēram, ārsts reanimatologs Pēteris Tamužs raksta: Interneta komentātori, repatriētie Īrijas šampinjonu griezēji, dzērāji un deģenerāti nebūs spiesti izolēties no savas ģimenes un bērniem 2 nedēļas, pēc saskares ar „CoVid zilā dimanta” bomzi (FB 03.04.). Ar to domāta 31.03. konstatētā plaša apmēra inficēšanās ar Covid-19 evaņģēliski kristīgās draudzes „Zilais Krusts” vīriešu patversmē Rīgā, taču vārds dimants var norādīt kā uz Latvijā izplatīto azartspēļu spēļu zāļu tīklu „Zilais dimants” (un faktu, ka martā pieņemts lēmums slēgt šādas zāles ārkārtējās situācijas laikā), tā arī uz kruīza kuģi „Diamond Princess”, uz kura februāra sākumā kādam pasažierim bija diagnosticēts Covid-19, tāpēc visam kuģim, kas tajā laikā atradās Japānā, tika noteikta 14 dienu karantīna (tās laikā vismaz 542 no 3700 pasažieriem un apkalpes locekļiem koronavīrusa testi pozitīvi; tobrīd tā ir otra lielākā inficēto personu grupa ārpus Covid-19 uzliesmojuma epicentra Ķīnā).
8. Tekstveide;
Kaut arīgan šajā rakstā aplūkotajā laikā (2020. gada februārī–augustā) oficiālijanvārī–novembrī) Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, cilvēki pievēršas arī šai tēmaicovidbrīvnākotnei (kom. 12.05), diskutē par jauno, skaisto, zaļo pēckoronahistērijas ekoloģiju (C 04.05.).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Liela daļa šajā situācijā latviešu valodā lietotās leksikas ir kopīga ar citām valodām, atspoguļo universālas reālijas, taču konstatētas arī specifiskas valodas parādības (piemēram, skorbul(i)s, dažādas “„ēnas” un vārdu spēles).
1. Tehniskais noformējums;
Tātad terminu no parasta vārda (vai vārdu savienojuma) atšķir gan semantiskāka, gan funkcionēšana noteiktu tipu tekstos, ko īsāk varētu nosaukt par semantisko funkcionalitātei.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mūsdienu leksikogrāfijas prakse rāda, ka vispārlietojamās leksikas skaidrojošās vārdnīcas nav viendabīgas, tajās apvienoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. arī termini. Un nNe vienmēr ir skaidri saprotami atlases kritēriji, pēc kuriem skaidrojošajās vārdnīcās tiek ievietota un marķēta informācija par terminiem. (Helviga 2015). Vārda leksiskā nozīme un termina jēdzieniskā nozīmeais saturs prasa atšķirīgu skaidrojumu un definējumu, kaut arī robeža starp vispārlietojamo leksiku un speciālo leksiku ne vienmēr ir stingri nosakāma.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;