Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Taču pirmās neatkarības 20 gados paveiktie darbi bija paliekoši – izveidots labs skolu tīkls, izglītota, lasošītspējīga sabiedrība, inteliģence, kas guvusi pieredzi Eiropas universitātēs, arī lietuviešu valodas pārsvars publiskajā apritē. Starp jJauniešiemos, kas nojauta un redzēja nemierīgou laiku tuvošanos, dominēja apziņa, ka izglītība un valoda ir svarīgākais lietuviskuma garants jebkuros vēstures apstākļos. 1939. gada septembrī Padomju Savienība okupēja Polijas austrumu daļu un ar sev izdevīgiem nosacījumiem piedāvāja Lietuvai pārņemt Viļņu un tās apgabalu. Ļoti zīmīgi, kāa Lietuvas valdība, pieņemot šo piedāvājumu un ielaižot valstī padomju armijas daļas valstī, valsts institūcijas uz Viļņu tā arī nepārcēla.
4.3. Īpašības vārds; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Taču izdarīja kādu pārdrošu soli, kura sekas redzam arī mūsdienās, – nekavējoties uz Viļņas Universitāti pārvietoja Vītauta Dižā Universitātes Humanitāro un Juridisko fakultāti ar 1000 studentiem un profesūru.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pēc kara tā atjaunojās kā lietuviska universitāte (jāievēro. Būtisks arī fakts, ka Viļņā gandrīz pilnībā bija nomainījās arīies iedzīvotāju nacionālais sastāvs: apmēram 30 % ebreju kopienas vācu laikā tika iznīcinātai, liela daļa poļu piecdesmito gadu beigās aizbrauca uz Poliju, to īpatsvars no pirmskara 65 % saruka līdz apmēram 15 % mūsdienās; uz Viļņāu, bēgotdami no darba kolhozos, pārcēlās tūkstošiem lietuviešu, viņi pašlaik veido vairāk nekā 65 % no pilsētniekiem).
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Neskatoties uz padomju laikmeta grūtībām, ko var nosacīti salīdzināt ar drukas aizlieguma gadiem un iedomāties kā ideoloģizētu tā versiju 20. gadsimtā, universitāte neatlaidīgi atjaunojusies kā tautas garu pārstāvoša un tai kalpojoša institūcijainstitūcija, kas pārstāv tautas garu un kalpo tautai, te izaudzis augstākā līmeņa baltistikas centrs.
6.4. Vārdu secība; 8. Tekstveide;
Tas, kādā veidā padomju okupācijas gados auga lietuviešu īpatsvars, noturējās komunisma ideoloģija ar lietuviskuma elementiem un pat tika piekopts tautiskā romantisma gars, būtu atsevišķa tēma, taču tā sekas –. Taču sekas ir tādas, ka Lietuva ir nacionālajāā sastāva ziņā ir diezgan monolītāa valsts: 2018. gadā tajā dzīvoja 86,8 % lietuviešu, 5,6 % poļu, 4,6 % krievu, un apmēram 2 % citu tautību cilvēku (skat. VLE 2020).
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Ja nacionalitātesālo viendabību varētu uzskatīt par tautas un tās valodas drošības rādītāju, lietuviešu īpatsvaru varētu uzskatīt par tuvu ideālajam.
3. Vārddarināšana;
Ja pastāvētu subjektīvs garīgā (ne politiskā) spēka indekss, varētu uzskatīt, ka kopš 19. gs.adsimta 80. gadiem līdz mūsdienām tas visu laiku ir lēnāk vai ātrāk, tomēr ir audzis.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Noteiktos apstākļos (Nneatkarības gadios) bijis arī uzplaukums.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība;
Kas ir izaugsmes klātesošais elements un dzinējspēks?
7.1. Liekvārdība;
Lietuviešiem tas ir bijis ne vien lingvistiskais, bet arī eksistenciālais, izdzīvošanas jēdziens, kas kopš drukas aizlieguma palicis asinīs.
4.3. Īpašības vārds;
Tas izskaidro to, kādēļ Filoloģijas fakultāte Viļņā ir atrodama kopā ars blakus rektorātuam un kādēļ pirmajos atjaunotās Nneatkarības gados, esotkad bija nabadzībai un gandrīz tukšams valsts budžetams, tika uzcelta milzīga Lietuviešu valodas institūta ēka,; kāpēcdēļ likumi, kas saistīti ar valsts valodas statusa izmaiņāmu par labu lietuviešu valodai, tika pieņemti jau 1988. gada rudenī, paejot vienkad bija pagājuši tikai četriem mēnešiem pēc kopš nacionālās kustības darbības sākuma, bet vēlāk, laikā no 1997. līdz 2019. gadam, Valsts valodas komisijas akceptēto un Valsts valodas inspekcijas uzraudzīto valodas normu pārkāpums, līdzīgi kā sīkais huligānisms, varēja tikt administratīvi sodīts.
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 6.8. Palīgteikuma tips;
Padomju laikmeta otrajā pusē iestāties Filoloģijas fakultātē bija ļoti grūti, tā vilināja skolu beidzējus kā medus bites, konkursi bija milzīgi, koridoros, gaidot rezultātus, jaunieši pulcējāspulcējās jaunieši un nebija ar ko elpot.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Baltistu kongress vienmēr bijais pasākums ar spriedzes pilnām diskusijām, kuraās radījavērojām izcilāko valodnieku zinātnisko ideju sadursmes, un pati baltistika izaudzināja pašmāju baltistu zelta paaudzi, tā uzplauka un sāka piedzīvot ziedu laikus jau divus gadu desmitus pirms nacionālās atmodas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Daudzi trimdas rakstnieki deklarēja –: rakstīt lietuviski un rakstīt labā valodā – tas ir pienākums.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Grāmatnīcas bija pilnas, rindas bija pat lielgarākas nekā maiznīcās. BijaIr bijuši dažādi laikposmi, bet paradigma tā pati – rūpes vai uztraukums par dzimto valodu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valoda un ar to saistītaā pasaule (grāmatas, skola, augstskola) bija kā rezistencepretošanās veids, tā vilināja kā neizsmeļams garaspēka avots absurda un bezspēcības apstākļos, vienoja un iedrošināja atgūt brīvību.
4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Atgriežoties pie domas par baltu cilšu kapu Viļņas Universitātes vestibilā, patiesībā vēl lielāku izbrīnu izraisa nevis greznums, bet pats fakts, kam tas tikacis izveidots.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Panteonus parasti ceļ dievībām vai ar drošsirdīgiem, izciliem cilvēkiem, bet šeit – radniecīgām valodām un tajās runājušām ciltīm.
7.1. Liekvārdība;
Jebkurā gadījumā tos var atļauties tikai augstas garīgās kultūras sabiedrības.
6.1. Saistāmība;
Tomēr viss nav tik vienkārši, ir arī otrā šī jautājuma otra puse, i. Ir pazīmes, ka zelta laikmets var arī neturpināties mūžīgi, un neviens nav nodrošināts pretpasargāts no toā, ka viņa vārds kādreiz tikstu ierakstīts kenotafā. PVai patiešām pat lietuviešu, vai arī un latviešu valoda?
8. Tekstveide;