Viņam ir tiesības savā dzīvojamajā platībā iemītniekus gan piedeklarēt, gan izdeklarēt. (BRD:, 19.01.2012.) Kad sula ieskābusi, to izfiltrē (caur vairākkārtīgi salocītu marli). (D:, 16.04.2013.) Jānis Lūsis nekad neies un neteiks, lai viņa kausu izcīņu kaut kā īpaši izceļ, izreklamē, izskandina sporta portālos utt. (NRA:, 28.06.2013.) Kūti rūpīgi izhlorējām, izbalsinājām un šogad cālīšus nopirkām atkal. (PL:, 22.07.2013.) Esmu izkonservējusies visu iespējamo, ko vien var konservēt (…)[..]. (NRA:, 04.08.2001.) Priedēklis pa- izsaka „‘darbības mazumu”’, un vēl plašāk – runātāja subjektīvo vērtējumu paret pašu darbību vai ar to saistītām parādībām (papiketēt, parotēt, papremjerēt, padaivingot).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Priedēklis salīdzināms ar deminutīvua izskaņu, kas pamatā apzīmē priekšmeta mazumu, bet arī izpauž visvar paust dažādākāas konotatīvas nozīmes (Horiguči 2013, 51-–53).
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Telpiskās nozīmes „‘zem”’ un „‘garām”’ nav sastopamas.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
|
Dārziņš kaut ko piespēlēja, pieimprovizēja klāt. (LML:, 11.04.2002.) (…)[..] šo projektu jebkurā gadījumā ir nepieciešams papildināt (pieprojektēt trūkstošos metrus) (…)[..]. (DZ:, 04.08.2011.) Mēs jau nepagriezīsim sabiedrību par 180 grādiem, bet varam to piestutēt, piebalansēt, dot kādu pozitīvu akcentu. (NRA:, 24.07.2006.) Mazākumtautību kultūras diena izvērtās par svētkiem arī Liepājas bezpajumtniekiem – viņi varēja ne vien piedegustēt pilnu vēderu, bet arī izdancoties. (NRA:, 12.07.2001.) Arī citiem, kas domā, ka tur var "piedegustēties", nav jēgas uz daudz ko cerēt (…)[..]. (LA:, 16.07.2007.) Priedēklis sa-, otrais aktīvāks biežāk lietotais priedēklis pēc no-, uz sākotnējās telpiskās nozīmes „‘kopā”’ pamata (sabrošēt) sazarojies vairākaās nozīmeēs – pirmām kārtām „, ‘objektu vai subjektu daudzums”’ un „‘augsta darbības intensitāte”’ (saklasificēt, sanumurēt, saprivatizēt).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Arī monolītā plātne visam tiltam bija uzbetonēta, tai ir noteikts biezums. (KR:, 26.04.2008.) Tā The Face, kā jau Apvienotās kKaralistes produkts, virs vāka meitenes uzdizainējis tikko jaušamu Lielbritānijas karogu. (…) [..]. (D:, 24.05.2001.) Viņai bieži vien kaut ko uzkomponēju, iedodu dziesmu ierakstus gan ar bērniem, gan pieaugušajiem (…)[..]. (NRA:, 19.06.2010.) Aizsūtījām demo, viņš mājās tad arī uzkomponēja to savu slāni virsū. (NRA:, 30.05.2013.) (…)[..] pa ceļam apstājušies Ozolnieku ezeriņā "uzveikot" (pabraukt ar vējdēli) (…)[..]. (RB:, 22.07.2005.) Internacionālo verbu prefiksācija ir nebeidzamis radošs process, kurā iesaistīts katrs cilvēks, ja vien viņš runā valodu un ikdienā veic savu valodisko darbību.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Varbūt rīt mēs sagaidīsim līdz šim neredzētpazīstamu priedēkļverbu, kuram līdzīgu mēs zinām, lietojam vai kaut kur esam dzirdējuši, varbūt jau tagad kāds no lasītājiem apņemsies izdomāt atbilstošu kontekstu un darināt jaunu priedēkļverbu?
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vai tieši otrādi, – cik vārdu paliks neizgudrotsu un neizdzirdētsu vārdu. Šeit rakstītais mudina padomāt par cilvēka valodiskās darbības radošumu, konfliktsituāciju starp gan indivīda, gankā arī kolektīva īstenojamo valodisko brīvību un „likumiem”, kuri tradicionāli izpaužas gramatikas, vārdnīcu, valodnieku ieteikumu, lielākās sabiedrības daļas viedoķlkļu veidā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Par priedēķlkļa no- lietošanu pabeigtības nozīmē vietā un nevietā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Izņēmums nav arī valoda, kurā – kopā ar jaunajām reālijām – gan ienākuši gan jauni nosaukumi, gan jaunas nozīmes ieguvuši jau zināmi vārdi, vārdkopas, metaforas, tiek veidotas dažādas vārdu spēles.
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
|
Savādāk cilvēki nemaz nezin kā izplatās šis vīruss, no kā jāuzmanās un kā var zināt, ka pielipusi tā draņķība.
1. Tehniskais noformējums;
|
Jau februāra beigās parādās arī vīrusa nosaukuma latviskotie varianti kroņa vīruss //, kroņvīruss //, kronis (skat. tālāk).
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Termini un to pvaralēlformasianti No valodas viedokļa šā perioda sākumu iezīmē VVC informācija, kā pareizi jāsauc vīruss un tā izraisītā slimība (10.03., 16.03.) un LVA konsultācija (bez datuma norādes) par terminu ārkārtējā situācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Biedrības vācu valodai vietnē 13.03. norādīts, ka pašlaik visvairāk tiek runāts par Coronavirus vai īsi – par Corona (GFDS). Savukār, bet Kuzbasa vietnē krievu valodā 21.04. publicētā koronaslenga aprakstā teikts: kоронарка, корона, коронка – saīsināti koronavīrusa nosaukumi, kuri tiek izmantoti internetā (Мемы и сленг). Krievu lingvists Maksims Krongauzs (Максим Кронгауз) to skaidro šādi: jo svarīgāks mums ir vārds, jo vairāk izredžu, ka to saīsināsim (Кронгауз).
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Citi varianti – īsina nosaukumu, paturot skaitli.
7.2. Mazvārdība;
|
Runājot par vīrusu, varianti sastopami pat vienas personas ierakstos, tajā pašā dienā: jo neba viens Korona var tapt letāls //; Es domāju, ka mums tā Korona jau diezgan plaša... (abi C 03.03.).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Speciālā leksika, barbarismi un negatīva konotācija Sākotnējās bailes no nezināmā nomainījis konkrēts ienaidnieks, ar kuru jācīnās, svarīga ir arī noteikumu ievērošana, bet dažādu nozaru (sevišķi medicīniskā, militārā, ekonomiskas, ekonomikas un militārā) speciālā leksika kļūst vispārlietojama.
3. Vārddarināšana;
|
Dažādu okazionālu vārdapzīmējumu ir ļoti daudz, visus pieminēt nav iespējams.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daļa no tajās iekļautajiemšo vārdnīcu šķirkļu vārdiem apzīmē universālas reālijas un sastopami teju katrā tādā vārdnīcāno tām.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kaut arīgan šajā rakstā aplūkotajā laikā (2020. gada februārī–augustā) oficiālijanvārī–novembrī) Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, cilvēki pievēršas arī šai tēmaicovidbrīvnākotnei (kom. 12.05), diskutē par jauno, skaisto, zaļo pēckoronahistērijas ekoloģiju (C 04.05.).
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|