Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Pēc ilgākas kavēšanās tikai 1992. gada 25. maijā Ministru Ppadome apstiprināja Valsts valodas prasmes atestācijas nolikumu (Valsts valodas..Grīnberga 1992a), kurā gan precīzi definētas gan atšķirīgās prasības dažādiem valodas prasmes līmeņiem, gan noteikta valodas atestācijas komisiju hierarhija (sākot ar galveno komisiju pie Valsts valodas centraVC, kuras pārraudzībā līdztekus darbosies ministriju, pašvaldību un uzņēmumu atestācijas komisijas) un to izveides principi.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība;
Vēlāk komisiju protokoli ar atestācijas rezultātiem un izsniegto valsts valodas prasmes apliecību numuriem tika iesniegti uzglabāšanai Valsts valodas centrāVC.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
No 1992. gada maija līdz 15. decembrim prasmes pārbaude tika veikta tikai tiem valsts iestāžu, uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību un organizāciju darbiniekiem, kuru darba pienākumos ietilpa saskare ar iedzīvotājiem (darbs ar klientiem) vai lietvedības kārtošana. Šajā laikā pašvaldību vai nozaru ministriju izveidotajās atestācijas komisijās bez maksas valsts valodas prasmes pārbaudi nokārtoja 153 000 personu. Šī posmaajā laikā bija vērojami iebildumias sūdzības, ka atestācijai tiek pakļauti arī tie cittautieši, kuri valodu prot un lieto, tādēļ vairākkārt presē parādījās iebildumi, ka tādējādi pret viņiem tiekot pausta nelabvēlīga attieksme, kas gandrīz jāuztverot kā ņirgāšanās (Kļockins 1992).
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Normatīvo aktu ievērošanas uzraudzību valsts valodas lietošanas jomā veica Valsts valodas centraVC sastāvā ar Ministru Ppadomes 1992. gada 22. jūlija lēmumu Nr. 282 izveidotā Valsts valodas inspekcija, kuras darbību reglamentēja Ministru Ppadomes apstiprināts “Latvijas Republikas Valsts valodas inspekcijas nolikums”.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība;
Koncepcijas duālismu atspoguļo fakts, ka 1992. gada 22. jūlijā Ministru Ppadomue apstiprināja atsevišķu Valsts valodas inspekcijas nolikumu, kurā gan skaidri norādīts, ka minētā inspekcija nav atsevišķa iestāde, bet atrodas Valsts ministra aparāta Valsts valodas centraVC sastāvā.
2.3. Sākumburti; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tomēr nolikums paredzēja, ka inspekcijas vadītāja iecelšana amatā ir valsts ministra, nevis Valsts valodas centraVC direktora atbildība.
7.1. Liekvārdība;
Līdztekus šiem inspektoriem vairākās pašvaldībās (tostarp Daugavpilī, Jelgavā, Jūrmalā, Liepājā un Rīgā) darbojaās arī pašvaldību valodas inspektori, kuru galvenais uzdevums darbā ar sabiedrību bija Valodu likuma normu skaidrošana, jo viņiem nebija deleģētas tiesības piemērot administratīvos sodus.
6.5. Izteicēja izveide;
Jau 1992. gada 17. un 18. decembrī Rīgā notika pirmā starptautiskā valodas politikai veltītā konference, kurasu organizatori bija Valsts valodas centrs un Latvijas Zinātņu akadēmija, kurā galvenā vērībaēja VVC un LZA. Tā galvenokārt bija veltīta situācijas analīzei Baltijas valstīs.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tikai 2011. gadā tika veikti grozījumi, kas paredzēja vērst sankcijas pret juridiskām personām gadījumos, ja publiski demonstrētām kinofilmām nav veikta ieskaņošana, dublēšana vai subtitrēšana valsts valodā (201.32 pants) vai ja nav ievēroti noteikumi par sabiedrībai paredzētās informācijas sniegšanu, tostarp arī par preču marķējuma un lietošanas instrukciju neesamību (201.35 pants).
7.1. Liekvārdība;
Administratīvo pārkāpumu kodeksam bija lemts kļūt par visilgmūžīgākou tiesību aktu, kas tiešā veidā noteica valodas kontroles funkcijas saturu un iespējas sodīt vainīgos, jo bija spēkā līdz 2020. gada 1. jūlijam, kad to procesuālajā daļā nomainīja Administratīvās atbildības likums, bet materiālo tiesību daļā – "Administratīvo sodu likums par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā". Ņemot vērā izklāstītās problēmas ar atbildības subjektiem, šī likuma IV nodaļā, kas nosaka atbildību par pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomā, gandrīz visos pantos paredzētas sankcijas kā fiziskām personām (dažos gadījumos atsevišķi vēl citāda atbildība amatpersonām), tā juridiskām personām.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Vienīgie panti, pēc kuriem sodāmas vienīgi fiziskas personas, ir 19. pants (valodas nelietošana profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā) un 20. pants (klaja necieņa pret valsts valodu), jo šīie pārkāpumi pēc to būtības ir individuāla rakstura.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tas darbotos uz Latviešu valodas institūta bāzesā un veiktu Valsts valodas centraVC pasūtījumu, sniedzot praktiskus padomus valodas jautājumos (Grīnberga 1992a). "„Bez šāda konsultāciju centra nevaram runāt par pareizas latviešu valodas ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tās darbības aktualitāti sākotnēji noteica sabiedrībā valdošās domstarpības rakstības jautājumos, it īpaši starp Latvijā dzīvojošajiem speciālistiem un trimdas tautiešiem, proti, vai pieturēties starpkaru periodā ievērotajiem rakstības principiem un 1942. gada pareizrakstības vārdnīcasi vai tomēr ņemt vērā (neatkarīgi no to vērtējuma) notikušās pārmaiņas valodā.
6.1. Saistāmība;
Kopējo nostāju labi raksturoja komisijas vadītāja (Druviete 1993): "..„[..] nevaram automātiski pārņemt 20.-–30. gadu oficiālajos dokumentos lietoto rakstību, jo latviešu valoda šajos gados ir attīstījusies.
1. Tehniskais noformējums;
Reizē ar Latviešu valodas ekspertu komisiju tika izveidota arī Valsts valodas centraVC Vietvārdu komisija (tagad – Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisija), lai sakārtotu padomju okupācijas laikos daudzkārt sagrozīto toponīmu rakstību un vērstos pret patvaļīgu vēsturisku vietvārdu nomaiņu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Neatkarīgi no komisijas statusa to no tās dibināšanas līdz savai pāragrajai nāvei 2017. gadā vadīja Ojārs. Bušs, bet pašlaik – Anta Trumpa. Šajā apakškomisijā kopīgu darbu veic valodnieki, kurui specializējušies toponīmikā, un Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūras darbinieki, kuru pienākumi saistīti ar kartogrāfijas jautājumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
No 2003. līdz 2009. gadam Latviešu valodas ekspertu komisijas sastāvā darbojās Latgaliešu ortogrāfijas (pareizrakstības) komisija Lidijas Leikumas vadībā, izstrādājot 2007. gada 18. oktobrī laikrakstā "„Latvijas Vēstnesis"” publicētos "Latgaliešu rakstības noteikumus".
1. Tehniskais noformējums;
Ar nosaukumu "Latgaliešu rakstu valodas apakškomisija” tā atsāka darbu 2013. gadā Annas Vulānes vadībā. Ja iIepriekš minētās komisijas darbojas pastāvīgi, tadbet periodiski (vienreiz trijos vai četros gados) tiek sasaukta Kalendārvārdu ekspertu komisija, kura izskata priekšlikumus par jaunu personvārdu iekļaušanu kā latviešu tradicionālo kalendārvārdu sarakstā, tā arī paplašinātajā vārdadienu sarakstā.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pēc pārraudzības maiņas centrs mainīja arī savu atrašanās vietu, no Ministru kabineta ēkas Brīvības bulvārī 36 pārejot uz Rīgas Latviešu biedrības namu (kreisā spārna 4. stāvā) Merķeļa ielā 13. Šajā laikā centra galvenās prioritātes bija valodas prasmes atestācijas organizēšana un kontroles funkciju īstenošana saistībā ar pārkāpumiem valsts valodas lietošanas jomāpārkāpumiem.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To iespējams skaidrot ar daudzu latviešu pārsteigumu, ka valsts valodas statuss "„dod tiem ne tikai tiesības, bet uzliek arī pienākumus"”, tādēļ viņi nereti "„aizrāvušies ar naudas pelnīšanu, [..] centās uzvelt [Valsts valodas centram] savas ekonomiskās problēmas (vienīgais traucēklis Valodu likums) un bija gatavi no valodas atteikties, lai tikai ātrāk tiktu uz zaļa zara"” (Birzgalis 1999).
1. Tehniskais noformējums;