Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tiesa, labi kultivēto lietuviešu pļavu Prūsijā 19. gs.adsimtā arvien straujāk sāka nomākt vāciskie kultūraugi, un tās paliekas tika uzartas 1945. gadā pēc padomju karaspēka ienākšanas. 1994. g.adā Viļņas Universitātes Lituānistikas centra vestibilā tika atklāts kenotafs (‘tukšais kaps’), kas veltīts visām pazudušajām baltu ciltīm;: kapā nav ķermeņamirstīgo atlieku, bet ir ierakstīti tautu nosaukumi un vārdi. Šī marmora. Šī grīdā iebūvētā marmora plāksne ir tikai viena no telpas sastāvdaļām – vestibilā ir velves, kas izgreznotas ar tā paškenotafa autora Petra Repša (Petras Repšys) radītām freskām, kurās attēloti dažādu gadalaiku sižeti ar lietuviešu (patiesībā – baltu) paražām, v. Visas maģiskās ainavas vieno dzīvības koka zari un lapotne.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Freskas tiek uzskatītas par izcilu lietuviešu vizuālās mākslas darbu, tās ir tik apburošas, ka šajā telpā apmeklētāji staigā, pacēluši galvasu, un kapu dažreiz pat nepamana, i. Ir bijuši arī kuriozi gadījumi, kad cilvēki uz grīdas izciļņa pakrīt.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Patiesībā Lietuvā šādas vietas ir divas – otrāa atrodas Lietuviešu valodas institūtā, kur ierīkots muzejs “„Lietuviešu valodas pavards”.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Tas ir vienīgais interaktīvais Lietuvas muzejs, kurā lietuviešu valodai var “„pieskarties ar rokām”, salikt izlokšņu vārdu vai karšu mozaīku jeb tā dēvēto puzli, uzzināt par jaunākajiem valodniecības sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Muzejs parasti asociējas ar pagātni, eksponāti ir mirstošou vai mirušou reāliju liecinieki.
4.3. Īpašības vārds;
Bet šis muzejs ir aktīvi funkcionējoša institūta daļa, tās eksponāti top mūsdienās.
6.1. Saistāmība;
Arī minētais baltu cilšu kaps atrodas vestibilā, kas savieno divas Viļņas Universitātes katedras – Baltistikas katedru un Lietuviešu valodas katedru.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Lietuviešu centieni sakralizēt dzimto valodu un akcentēt to kaā visaugstāko vērtību ir cieši saistīti ar savdabīgiem un skarbiem etniskās vēstures apstākļiem.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Laiks, kad jau bija pievērsta uzmanība lietuviešu valodas arhaiskumam, kad jau tika publicēta A.ugusta Šleihera (August Schleicher) lietuviešu valodas gramatika (1856), apmēram sakrīt ar 1864. gadā izsludināto un 40 gadus ilgušo lietuviešu drukas aizliegumu un valodas izstumšanu no skolām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā laikmeta gaišie prāti ne pa jokam bijabija nopietni noraizējušies par lietuviešu valodas likteni.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nākamās inteliģentu paaudzes bija no dzimtbūšanas atbrīvoto lietuviešu zemnieku bērni, kuri pirmoreiz pasaulē izgāja ar apziņu, kāa tautas būtība un dvēsele ir dzimtā valoda.
7.3. Neiederīgs vārds;
Nacionālā atmoda Lietuvā nerisinājās paralēli ar Latviju, kultūrvēstureiē svarīgi notikumi (piemēram, pirmā laikraksta, pirmā romāna izdošana, pirmie dziesmu svētki) šeit Lietuvā aizkavējās par 20 gaduiem un vairāk – tāas būtu vismaz par vienasu paaudzes starpībai.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Toties viena no specifiskām lietuviešu atmodas iezīmēm –ir tā, ka arvien skaidrākas aprises ieguva pretpolisks noskaņojums, lēnām tika sarautas saites, kuras bija izveidojušaās vairāku gadsimtu kopvalsts pastāvēšanā un katoļu ticības kopībā, t. Tas bija jūtams pat sadzīves līmenī, piemēram, ap 1910. gadu vairākās divvalodīgās draudzēs nereti notika lietuviešu un poļu kautiņi cīņā par dievkalpojumu valodu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Bet šī abu tautu attālināšanās nebija cara administrācijas darbības rezultāts, kā tas bija sākotnēji bija paredzēts, liedzot lietuviešiem izdot grāmatas ar poļu burtiem.
6.4. Vārdu secība;
Tā bija daļa no neapstādināma tautu pašnoteikšanās procesa, kas pārņēma Eiropu 19. gadsimta otrajā pusē un plašumā izvērtās 20. gadsimta sākpārņēma Eiropu un 20. gadsimta sākumā izvērtās plašumā.
6.4. Vārdu secība;
Tautu pavasari piedzīvojušās nācijas bija izsalkušas, savrupas, neatlaidīgas, neapzinātou instinktu pilnas un tāpēc kritiskos momentos savstarpēji naidīgas.
6.1. Saistāmība;
Pirmā pasaules kara beigās tās stāvēja uz neatkarībuas starta līnijas kā nevienādu svara kategoriju cīnītājas.
4.1. Lietvārds;
Taču pamatstudijas notika latīņu, poļu, un krievu valodā, kamērlīdz 1832. gadā universitāte tika slēgta.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Lietuviešu valodai tā netika atvērāsta arī pēc atjaunošanas poļu pārvaldītajā Viļņā 1919. gadā ‒ tā bija izteikti poliska augstskola. PSavukārt pagaidu galvaspilsētā Kauņā 1922. gadā tika dibināta Lietuvas Universitāte. 1930. gadā, par godu Ddižkunigaiša Vītauta 500 gadu nāves jubilejai tā tika pārdēvēta par Vītauta Dižā Universitāti (starp citu, gandrīz visi tajā gadā dzimušie zēni tika nosaukti par Vītautiem) – t. Tas bija lepnuma akts, atceroties reibinošos pagātnes sasniegumus, un solījums celt un nezaudēt pašapziņu nākotnē.
2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Lietuviešu sabiedrībai, kura Nneatkarības sākumā dzīvoja galvenokārt laukos, bija neparasts uzdevums – lietuviskot pilsētas, ieskaitot Kauņu, jo ne vienmēr pat valsts iestādēs varēja sarunāties lietuviski (p. Piemēram, pirmajās 1918. gada pagaidu galvaspilsētas vēlēšanās poļu pārstāvji izcīnīja 30 vietu, ebreju – 22, lietuviešu – 12, vāciešu – 6, vietas, bet krievu – 1 vietu. 1920., 1921. un 1924. gadā Kauņas pilsētas padomes vēlēšanās lietuvieši tā arī neieguva vairākumu, to izcīnīja tikai pēc likuma izmaiņām 1931. un 1934. gadā) (Archyvai 2020).
2.3. Sākumburti; 3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;