Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Otrs šī vārda variants – Juha – gan ir starp populārākajiem 20. gs. 60.–80. gados, tomēr nekad nekļūstav kļuvis par visiecienītāko (Kiviniemi 1982, 208–211).
6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide;
Izvērtējot personvārdu popularitāti lielākajā daļā Eiropas valstu, redzam, ka kāds no Jāņa līdziniekiem pēdējos gados bijis vispopulārākais personvārds tikai Portugālē, Spānijas provincē Basku Zemē, kā arī jau pieminētajā Baltkrievijā (MPGN). Ņemot vērā personvārda Jānis vietu ne tikai mūsu antroponīmiskajā sistēmā, bet visā latviešu garīgajā telpā, šķiet, varam atļauties prognozēt, ka šī personvārda popularitātes kritums gan kādu laiku vēl turpināsies (senu, tradicionālu personvārdu lietošanas biežums reti kad mainās strauji), taču pēc tam ir gaidāma Jāņu renesense, vārda popularitātes līknes jauns kāpums, līdzīgi, kā tas, piemēram., notiek Krievijā ar Ivaniem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Starp vīriešu vārdiem par populārākajiem kļuvuši Roberts un Daniels, kas vairākkārt nomainījuši viens otru vispopulārāko vārdu saraksta pašā augšgalā; pēdējos trīs gadus (2009-–2011) līdera pozīcijās nostabilizējies Roberts.
1. Tehniskais noformējums;
Pieminams, ka vārda Daniels lietojuma biežums audzis ļoti strauji, salīdzinot ar 20. gs. otro pusi; piemētam., 1980. gadā latviešu ģimenēs šis vārds nav dots ne reizi (salīdzinājumam: Jānis – 911 reizes, Roberts – 62, Artūrs – 120 (Siliņš 1987; arī turpmāk 1980. gada dati no šī avota)).
2.2. Saīsinājuma izveide;
No vīriešu vārdiem, kas pirmajā septītniekā parādījušies sporādiski, vēl jāmin Kristaps (2003,. un 2008. gadā), Adrians (4. vieta 2009. gadā; vīriešu vārdiem netipiski visai augsta vieta rangā tikai vienu gadu) un Ričards (5. vieta 2010. gadā).
5.2. Lieka pieturzīme;
Atkal neiztiksim bez globālām vai vismaz starptautiskām paralēlēm: apmēram tai pašā laikā Laura ir vispopulārākais vārds arī Somijā un samērā populārs vēl vairākās citās valstīs.. 2005. gadā par līderi starp latviešu meiteņu vārdiem kļūst Marta, 2006. un 2007. – Evelīna, 2008. – vēlreiz Laura, 2009.–2011. – Alise (ja vien starp Alisēm nav iekļautas arī Alisas (Алиса) – vārds, kas jaunākajā laikposmā kļuvis itin populārs Krievijā un līdz ar to varētu būt lietots arī Latvijas krievu ģimaenēs).
9.1. Neuzmanības kļūda;
Interesants visbiežāk latviešu meitenēm doto vārdu pirmais piecnieks ir, piemēram., 2003. gadā: Laura, Samanta, Katrīna, Evelīna, Alise – trīs dažādu gadu līderes, kā arī viens mūsdienīgi anglofons (Samanta) un viens senisks, retromodes balstīts (Katrīna).
2.2. Saīsinājuma izveide;
SDažas piezīmes par populārāko latvisko personvārdu dinamiku pēdējā pusgadsimta laikā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Pēc viņa domām, viss valodas mehānisms balstās uz pretstatījuma attiecībām un fonētiskām un jēdzieniskām atšķirībām, kas no tā izriet.
7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Arī analizējot zīmes vērtību, de Sosīrs iziet nobalstās uz vienību pretstatījumau un lieto terminus nozīme (signification) un signāls (signal).
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Spriedums ir divu vienību [(angļu entities]y) salīdzinājums.
1. Tehniskais noformējums;
Trīs dimensiju iedalījumā pirmāo (denotatīvāo) pakāpei vai līmenis tiek interpretēts kā primāri reprezentacionālstīvu un relatīvi pašpietiekamsu.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jāatzīmē, ka dažreiz valodniecības teorijā lieto arī terminu denotatīvais komponents, interpretējot to kā nozīmes pamatkomponentu. PTā, piemēram, šī termina definīcija „Valodas pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā” dotašī termina definīcija ir šādia: „Vārda leksiskās nozīmes daļa – jēdzieniskais saturs bez stilistiskiem, emocionāliem u. c. nozīmes uzslāņojumiem.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Nozīmes pamatkomponents piemīt visiem patstāvīgiem vārdiem. Ddaļai sinonīmisku vārdu nozīmes papildmatkomponents ir vienāds, piemēram, gulēt, dusēt un čučēt – ‘būt aizmigušam’ .” (VPSV 2007, 264). Angliski rakstītajā valodniecības teorijā denotāciju, sekojot amerikāņu valodnieka Lenarda Blūmfīlda (Leonard Bloomfield) paraugam, joprojām palaikam interpretē kā lingvistiskās formas centrālgalveno nozīmi. Piemēram,: „[..] denotācija [..] ir „lingvistiskās formas centrālā nozīme, ko uzskata kā lietu kopumu, uz kurām tā, iespējams, var attiekties’’.” ( Trask 2004, 69). Konotācija ir papildinformācija par doto referentu.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc Džefrija Līča (Geoffrey Leech) domām, „konotatīvā nozīme ir komunikatīva vērtība, kas izteicienam piemīt, pateicoties tam, uz ko tas attiecas un kas ir virs un pāri tā tīri konceptuālajam saturam” (Leech 1974, 14). Šāda konotācijas izpratne tiek piedāvāta arī „Valodniecības pamatterminu skaidrojošajā vārdnīcā”, kur termins konotācija skaidrots kā valodas vienības jēdzieniskā satura uzslāņojums: „Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Piemēram, vārds mīkstpēdiņš izsaka nievājošu emocionālo attieksmi, tas ir tēlains un lietojams sarunvalodā.” (VPSV 2007, 189). Atsevišķos sinonīmu rindas sinonīmus ir sarežģīti aprakstīt, balstoties uz to denotāciju aprakstu. S, jo sinonīmu nozīmes nianses atklājas konotāciju atšķirībās (Crystal 1997, 170).
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
PiemēramTā, salīdzinot vārdus zirgs un kleperis, vai arī politiķis un politikānis, redzams, kā otrajā opozīcijas loceklī skaidri izpaužas runātāja nievīgā attieksme pret apzīmējamo objektu. Piemēram, politiķis un politikānis. Šo vārdu denotācija ir ‘cilvēks, kas nodarbojas ar politiku; politisks darbinieks’.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Intensitātes konotācijas piemitībaklātbūtni vārda semantikā pvarādās, analizēj konstatēt, salīdzinot jēdzieniskos sinonīmus, kuru semantiskās atšķirības nav kvalitatīvas, bet kvantitatīvas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Laika gaitā, mainoties vārda leksiskajai nozīmei, izpārmaiņas var attiekties uz abām leksiskās nozīmes dimensijām – gan denotāciju, gan konotāciju.
7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodniecībā konotācijas izpārmaiņām vēsturiskā griezumā pieskārusies Ieva Zauberga, analizējot valodas dinamiku tulkojumos (Zauberga 1991) Konotācijas izmaiņas ietver konotācijas zudumu vai konotācijas veida maiņu. Neitrāli vārdi var iegūt konotāciju, vai arī vārda semantikā notiek noteiktas konotācijas pārveidošanās. Runājot par konotāciju, izmaiņas var būt, piemēram,. Konotācijas pārmaiņas ir šādas: 1) vārds iegūst vai zaudē kādu konotāciju, 2) mainās vārdam piemītošais konotācijas tips.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;