Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4340 vienumi
Par priedēķlkļa no- lietošanu pabeigtības nozīmē vietā un nevietā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Izņēmums nav arī valoda, kurā – kopā ar jaunajām reālijām – gan ienākuši gan jauni nosaukumi, gan jaunas nozīmes ieguvuši jau zināmi vārdi, vārdkopas, metaforas, tiek veidotas dažādas vārdu spēles.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Jau pirmajā tās ierakstā pausta interese un negatīva attieksme pret jauno vīrusu, izmantojot eifēmismu: Interesanti, ka nekur nav minēts kā izpaužas saslimšana, no kā rodas.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Jau februāra beigās parādās arī vīrusa nosaukuma latviskotie varianti kroņa vīruss //, kroņvīruss //, kronis (skat. tālāk).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Termini un to pvaralēlformasianti No valodas viedokļa šā perioda sākumu iezīmē VVC informācija, kā pareizi jāsauc vīruss un tā izraisītā slimība (10.03., 16.03.) un LVA konsultācija (bez datuma norādes) par terminu ārkārtējā situācija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Biedrības vācu valodai vietnē 13.03. norādīts, ka pašlaik visvairāk tiek runāts par Coronavirus vai īsi – par Corona (GFDS). Savukār, bet Kuzbasa vietnē krievu valodā 21.04. publicētā koronaslenga aprakstā teikts: kоронарка, корона, коронка – saīsināti koronavīrusa nosaukumi, kuri tiek izmantoti internetā (Мемы и сленг). Krievu lingvists Maksims Krongauzs (Максим Кронгауз) to skaidro šādi: jo svarīgāks mums ir vārds, jo vairāk izredžu, ka to saīsināsim (Кронгауз).
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Citi varianti – īsina nosaukumu, paturot skaitli.
7.2. Mazvārdība;
Runājot par vīrusu, varianti sastopami pat vienas personas ierakstos, tajā pašā dienā: jo neba viens Korona var tapt letāls //; Es domāju, ka mums tā Korona jau diezgan plaša... (abi C 03.03.).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Speciālā leksika, barbarismi un negatīva konotācija Sākotnējās bailes no nezināmā nomainījis konkrēts ienaidnieks, ar kuru jācīnās, svarīga ir arī noteikumu ievērošana, bet dažādu nozaru (sevišķi medicīniskā, militārā, ekonomiskas, ekonomikas un militārā) speciālā leksika kļūst vispārlietojama.
3. Vārddarināšana;
Dažādu okazionālu vārdapzīmējumu ir ļoti daudz, visus pieminēt nav iespējams.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daļa no tajās iekļautajiemšo vārdnīcu šķirkļu vārdiem apzīmē universālas reālijas un sastopami teju katrā tādā vārdnīcāno tām.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arīgan šajā rakstā aplūkotajā laikā (2020. gada februārī–augustā) oficiālijanvārī–novembrī) Covid-19 pandēmija vēl nav beigusies, cilvēki pievēršas arī šai tēmaicovidbrīvnākotnei (kom. 12.05), diskutē par jauno, skaisto, zaļo pēckoronahistērijas ekoloģiju (C 04.05.).
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Liela daļa šajā situācijā latviešu valodā lietotās leksikas ir kopīga ar citām valodām, atspoguļo universālas reālijas, taču konstatētas arī specifiskas valodas parādības (piemēram, skorbul(i)s, dažādas “„ēnas” un vārdu spēles).
1. Tehniskais noformējums;
Tātad terminu no parasta vārda (vai vārdu savienojuma) atšķir gan semantiskāka, gan funkcionēšana noteiktu tipu tekstos, ko īsāk varētu nosaukt par semantisko funkcionalitātei.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mūsdienu leksikogrāfijas prakse rāda, ka vispārlietojamās leksikas skaidrojošās vārdnīcas nav viendabīgas, tajās apvienoti dažādi leksikas slāņi, t. sk. arī termini. Un nNe vienmēr ir skaidri saprotami atlases kritēriji, pēc kuriem skaidrojošajās vārdnīcās tiek ievietota un marķēta informācija par terminiem. (Helviga 2015). Vārda leksiskā nozīme un termina jēdzieniskā nozīmeais saturs prasa atšķirīgu skaidrojumu un definējumu, kaut arī robeža starp vispārlietojamo leksiku un speciālo leksiku ne vienmēr ir stingri nosakāma.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visbiežāk jautājumā par terminu un vispārlietojamās leksikas semantiskajām attieksmēm jārunā, skarot tādas sabiedrībā bieži apspriestas tēmas kā politika, ekonomika, finanses, medicīna, meteoroloģija, māksla, kultūra, literatūra, mūzika, kino, teātris, sports, jo tieši šo jomu termini daudz biežāk nekā citu zinātņu nozaru (piemēram, ķīmijas, fizikas, astronomijas, ģeoloģijas u. c.) zinātņu nozaru termini nonāk vispārlietojamās leksikas vārdnīcās.
6.4. Vārdu secība;
Savulaik A. Blinkena, aprakstot metaforizējušos terminus, minējusi, ka šis process visbiežāk skāris matemātikas, bioloģijas, fizikas, arī militāros terminus, kas šādā determinoloģizācijas ceļā nonākuši ne tikai publicistikā un daiļliteratūrā, bet arī sarunvalodā, radot ironisku vai vienkāršrunas pieskaņu, piemēram, kultūras kopsaucējs, zinātnes orbītā u. c. (Blinkena 1973, 107).
7.2. Mazvārdība;
Mūsdienu valodā mazāk runā par terminu metaforizāciju, bet vairāk aktualizējams jaunu, neterminoloģisku nozīmju (arī citu pārnesto nozīmju, ne tikai metaforu) rašanās jautājums.
7.2. Mazvārdība;
Lai atklātu determinoloģizācijašos komplicētos procesus valodas praksē, bez leksikogrāfiskā materiāla izmantoti valodas piemēri no plašsaziņas līdzekļiem pēdējo desmit gadu laikā: periodikas izdevumiem (Diena, Ir, Neatkarīgā u. c.), raidošajiem medijiem (lsm.lv, skaties.lv u. c.) un interneta vietnēm (delfi.lv, tvnet.lv, la.lv, jauns.lv u. c.), jo tajos šīs valodas pārmaiņas atklājas visspilgtāk.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
LLVV vārdam drāma ir skaidrotas četras nozīmes: pirmās trīs saistītas ar literatūru, teātri un skatuves uzvedumiem, tātad – terminoloģiju, bet ceturtā nozīme norādīta šādi – ‘ar satricinošiem pārdzīvojumiem saistīts notikums’ (LLVV II 1973, 386). Šis skaidrojums attiecināts arī uz īpašības vārdu dramatisks un apstākļa vārdu dramatiski, bet darbības vārdā dramatizēt aprakstīta tikai viena nozīme – ‘pārstrādāt (parasti epikas daiļdarbu), izveidojot lugu’ (LLVV II 1973, 387), tātad vārdāam dramatizēt norādīta tikai saistība ar terminu drāma.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;