Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Vai Tu domā, ka ar labāku tālskati vai kādu tur citu aparātu varēs tiešām precīzāk saskaitīt, cik tur krāsu „īsti” ir varavīksnē?
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vārdu sadurā tiešām darbojas līdzīgie fonoloģiskie procesi.
4.3. Īpašības vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diemžēl, cik zinu, latviešu valodas fonētikas aprakstos skaņu pārmaiņas uz vārdu robežu sadurām nav detalizēti aprakstītas.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Tāda būtu drīzāk gaidāma nevis starp patstāvīgiem vārdiem, bet starp kliītiku un patstāvīgou vārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds;
Diemžēl fonoloģijas jomā tskā doma Latvijā kopš Annas Ābeles tikpat kā nav attīstījusies (es runāju tieši par fonoloģiju, nevis par citām fonētikas nozarēm!).
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bet mūs, kā vispārīgās valodniecības piekritējus, interesē arī tas, kā principā var aprakstīt šādu, vai citādu situāciju (jo gan tāda, gan citāda var gadīties pasaules valodās).
7.1. Liekvārdība;
Taču pašlaik pastāv grupa lībiešu pēcteču, kas no vecvecākiem, kursos vai pašmācībāas ceļā visai pilnvērtīgi apguvuši valodu un spēj tajā sazināties. Šādu lībiešu valodas lietotāju varētu būt aptuveni 15.” (LSM 2013). Šī ziņa ir kā nekrologs Baltijas krastos dzīvojušai senai somugru tautai.
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču tā neparastsavdabīgi atgādina kādu līdzīgu ziņojumu no 18. gadsimta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otrā (rediģētā) 1545. g.ada prūšu katehisma titullapā (grāmatas eksemplārs atrodams Sanktpēterburgā) kāds ar roku apmēramtuveni 1700. gadā bija ierakstījis: “„Šī vecā prūšu valoda tagad ir pilnīgi aizgājusi mūžībā. 1677. gadā vienīgais šoīs valoduas pratušaisējs, vecītis, kas dzīvodamsja Kuršu kāpās, nomira, taču tādiem tur vēl vajadzētu būt.” (Mažiulis 1966, 25, sal.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Apjomīgākie no tiem – 3trīs iespiestie katehismi un divas ar roku rakstītās vārdnīciņas, kas kopš 19. gs. tie pievērsaadsimta piesaistījušas lielu valodnieku uzmanību.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Pēdējā laikā intensīvi tiek pētīti arī prūšu vietvārdi, kurus dažādos laikposmos atnācēji vācieši, lietuvieši un poļi bija pielāgojuši savai izrunai.
7.1. Liekvārdība;
Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistē slāviskotie toponīmi arvien turpina skanēt kā dzīva prūšu pagātnes atbalss, taču Krievijai piederošās Austrumprūsijas ziemeļu daļas (Kaļinņingradas apgabala) vietu vārdi 1946.–1950. gadā bijtika pilnībā iznīcināti, nomainot tos pret krieviskajiem.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Baltu izplatības teritorija kādreiz bijusi milzīga, varbūiespējams, ka pat desmit reižu lielāka nekā tagadējā Latvijas un Lietuvas kopējā platība – dažādos laikos tā sniegusies starp Volgas un Оkas augšteci, Dņepras vidusteci, tagadējās Vācijas austrumiem, migrācija sasniegusi arī Somijas dienvidus.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par tām liecina pat ne pēdas, bet tikai to ēnas – dažādas arheoloģiskās kultūras, saglabājušies ūdenstilpņu vārdi, ar baltu valodām, iespējams, saistītie aizguvumi (piem.ēram, somu, un mordviešu valodā).
7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Vairāk ir paveicies baltu ciltīm un valodām, kas bijušas mūsu Baltijas reģionā, lai arī daudzām no tām ir saglabājies pavisam skops lingvistiskais materiāls – galvenokārt senajās hronikās uzrakstītie vietvārdi un personvārdi.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība;
Taču – neparastun tas ir ārkārtīgi svarīgi – ir pieminēti cilšu un to daļu nosaukumi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmkārt, jau to pašu prūšu vārdprūšu nosaukumu pārņēma viņus iekarojusiī Vācu ordeņa valsts, kas pēc sekularizācijas 1525. gadā kļuva par Prūsijas Hhercogisti, bet šejturienes vāciešius ar laiku jau tisāka dēvēti par prūšiem.
2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvieši sākotnēji bija latgaļu sinonīms, viņu apdzīvotā teritorija bija Daugavas labajā krastā, vēlāk ar to sāka apzīmēt arī kreisā krasta iedzīvotājus no Kurzemes, Zemgales, Sēlijas (visus latviešus apzīmējošais etnonīmsetnonīms, kas apzīmē visus latviešus, parādījās vientikai 17. gs.adsimtā, bet Latvijas kā visas latviešu apdzīvotās teritorijas apzīmējums – 19. gadsimtā). 13. gs.adsimtā izveidojusies Lietuvas valsts līdz 15. gs.adsimtam kopā ar lietuviešiem “„iekausēja” arī kuršu, zemgaļu, sēļu, jātvingu daļas; sāka veidoties mūsdienīga lietuviešu tauta, taču vārdi “Lietuva” un “lietuvietis” līdz pat 19. gs.adsimtam nebija viennozīmīgi – ar tiem varēja apzīmēt arī milzīgo Lietuvas Dižkunigaitijas teritoriju un tajā dzīvojošās dažādās tautas, arī slāviem piederīgās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Savukārt iztukšotās prūšu zemes Vācu ordeņa austrumu daļā 14.–15. gs.adsimtā bija kolonizējuši lietuvninki – lietuviešu ieceļotāji, kuri veidoja kultūrvēsturisko telpu, kas tiek saukta par Mazo Lietuvu – n. No 16. līdz pat 19. gs.adsimtam kultūras un valodas kopšanas ziņā tas bija stiprākais lietuviešu areāls, spēcīgāks pat par etnisko Lietuvu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Būtībā austrumbaltu ciltis un to valodas, kas atradās tuvāk Baltijas jūrai, bez pēdām nepazuda, t. Tēlaini izsakoties, tās kā dažādu šķirņu sēklas sakrita trijos laukos (Livonija, Lietuva, Prūsija), kuros izauga trīs raibas pļavas – latviskā un divas lietuviskās, k. Katrā no tām ar laiku sāka ieviesties noteicošie kultūraugi, mauriņš (literārās valodas), taču noteiktos stūros pat līdz pat mūsdienām palikauši arī krāsainie savvaļas augi (seno baltu cilšu substrātiskās pazīmes dialektos).
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;