Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Drošības un nākotnes labad zemnieks poliski izglītoja bērnus, nākot svaigāmjaunai modēmei, precības bija vairāk vēlamas ar “„poliski” runājošu nekā ar lietuviešu meiteni (piezīme: vēl pēdējos gados ir dzirdētas atmiņas no Širvintu apkaimes poļiem, ka rietumu un ziemeļu pusē atradusies sliktmazāk izglītotā “„tumšā Lietuva”, (poliski – ciemna Litwa).
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Poļu valoda līdz atmodas laikiem bija kā uz plašo pasauli izcirsts logs, cerība uz labāku dzīvi, dzīves veids vienotā sabiedrībā. 16.–17. gadsimtā Lietuvas Dižkunigaitijā drukātais vārds (pirmā grāmata iespiesta 1595. g.adā) vismaz draudžu līmenī veicināja etniskās lietuviešu sabiedrības izaugsmi, taču arī pat tad ne mirkli tā nebija aizgājusi no poļu valodas ēnas (tkurai bija daudz dziļākāas tradīcijas, jo pirmā drukātā grāmata paradījās gandrīz gadsimtu agrāk – 1508. g.adā).
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kad pēc 17. gadsimta vidus postošā kara lietuviešu izdevniecībgrāmatu izdošanas tradīcijas sabruka, aktīvākās lasošās lietuviešu sabiedrības daļas vajadzību apmierināšanu klusām un nesāpīgi pārņēma poļu grāmatniecība.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tajā brīdī īpaši pastiprinājās polonizācijas procesi, un lietuviešu valodas areāls ap Viļņu un KĶēdaiņiem sāka zīmīgi samazināties.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Dīvainā kārtaā lasītspējas veicināšana īsajā lietuviešu zelta laikmetā vēlāk pagriezvērsās pret pašu lietuviešu valodu. Šāda lietuviešu valodas izstumšanas interpretācija ir jāpārbauda ar daudziem faktiem un viedokļiem, par to ir jādiskutē.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Komunicēšana ar pasauli pati par sevi kļuvusir nenoliedzami augstākāa vērtība par tonekā tas, kādā valodā tā notiek.
4.3. Īpašības vārds; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz ar to jau minētais profesora GĢiedrjus Subačaus apgalvojums, ka baltu valodām apdraudējumu var radīt vienīgi kāda no fatālajām pasaules katastrofām – pasaules karš, Tobas vulkāns vai Čiksulubas asteroīds, –, ir pārdrošs. Avoti un literatūra: Archyvai 2020 – Virtualios parodos.
2.4. Īpašvārdu atveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi) „Vārda darināšanas brīvība” un internacionālo verbu prefiksācija Vārdu salikums „vārda darināšanas brīvība” var radīt analoģiju ar „vārda brīvību”, kas ir viena no civilizētās sabiedrības locekļu pamattiesībaām un neprasa tālākus paskaidrojumus.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanai kā valodnieciskajai nozarei piemērojot jēdzienu „brīvība”, vārda darināšanas brīvība ļauj runātājiem izmantot vārddarināšanas līdzekļu potenciālu un atvasināt vārdus attiecīgā saziņas situācijā.
8. Tekstveide;
Vārddarināšana ir process, kur, „izmantojot vārdu krājumā esošos vārdus un vārdu celmus, ar vārddarināšanas līdzekļiem darina jaunus vārdus atbilstoši vārddarināšanas paņēmieniem un tipiem” (VPSV 2007, 429) Par g. Galvenajiem vārddarināšanas līdzekļiem latviešu valodā var nosauktir priedēkļusi un piedēkļus, respektīvii, tātad vārdus visbiežāk darina ar prefiksācijau un sufiksācija ir vārddarināšanas paņēmieniu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārddarināšanas tips, piemēram., ir tādua darbības vārdu grupa kā ielikt, ieiet, ierakstīt, kur vārdi ir apvienojami ar priedēkļa ie- izteikto kopīgo nozīmi „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt uz vārddarināšanas tipa pamata veidojas vārddarināšanas modelis : priedēklis ie- ar nozīmi „‘iekšā”’ + darbības vārds.
1. Tehniskais noformējums;
Vārddarināšana notiek pēc vārddarināšanas modeļiem, balstoties uz valodā jau esošāsu sistēmas ietvarosu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet pats vārddarināšanas modelis aiz- ar refleksīvo elementu -s „‘aizrauties, kaut ko darot”’ ir valodas lietotāju kolektīvam kopīgais mantojums, ko šis runātājs izmantojis, lai apmierināīstenotu savu valodisko vajadzību.
4.3. Īpašības vārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Neatkarīgi no vārda lietojuma biežuma, vispār vārddarināšanā svarīga ir analoģija (Zemskaja 2009, 204).
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Internacionālie priedēkļverbi bieži tiek lietoti ar interpunkcijas zīmēm, piem., pēdiņām.
7.2. Mazvārdība;
Tādi galējie piemēri apliecina vārddarināšanas potenciāla pārsvaru pār pamatverba esamību : ja vien ir vārddarināšanas modelis ar attiecīgo līdzekli, tas netraucē pamatverbam nepastāvēt eksistenci, bet jaundarinātais priedēkļverbs, kaut vailai gan tā lietojums var būt vienreizējs, tiek lietots un saprasts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Ja vārdnīca ir viena no mērauklām, kas nosaka, vai vārds ir „parasts” vai „neparasts”, vai ja, izsakoties stingrāk, „pareizs” vai „nepareizs”, var teikt, ka „tas ir nepareizs un šādua vārdua nav, jo to nevar atrast vārdnīcās”.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos;
Latviešu valodas jautājumos viens no tšādu spēku izpausmes piemēriem ir valodas kultūra.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā redzams zemāk,turpmākajos piemēros, t. s. lieko priedēkļau lietojums konstatēts arī visdažādākajos teksta žanros.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;