Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Svarīgi, kas ir tieši aiz patskaņa (skanenis vai troksnenis), nevis visas zilbes ritmas.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Tāpēc funkcionāli ir pamats to apvienot ar patskani, nevis ar zilbes ritmas beigām.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt man nešķiet tiesīgs Tavs paskaidrojums, ka skanenis vairāk saistīts ar pēc tā esošām skaņām, tāpēc, ka viņitie visi kopā atrodas pēckodola līdzskaņu grupā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tu taču neteiksi, ka /v/ ir nebalsīgais (kā, piemēram., /p/), balstoties uz analoģijas dzērve —– dzērvju = tulpe —– tulpju... Diez vai piekrītu arī tam, ka individuālas valodas īpatnības nav funkcionāli nozīmīgas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ja jau katra cilvēka valoda funkcionē, tad tās elementi ir funkcionāli nozīmīgi... Vai zilbes intonācijas tiešām tika pamanītas kā reģionālas marķierišķīrējpazīmes, nevis kā nozīmes šķīrējas, par to neesmu pārliecināts, vajagdzētu paskatīties, kā tās tika aprakstījatas 19. gadsimtā.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, ka Tev nav izdevīgi atzīt citas teorijas, jo tad sabruks ar tādām mokām uzbūvētais kāršu namiņš, nav pamats vienas vienīgas teorijas pārsvaram pār citām.
7.2. Mazvārdība;
Tas ir logopēdu un runas patalogu uzdevums —– iedziļināties indivīda runas īpatnībās, bet arī tad tās tiek salīdzinātas ar kolektīvo normu... Par zilbes intonāciju aprakstu vēsturi paskaties gan!
1. Tehniskais noformējums;
Un, kad būsi apskatīsjies, pie reizes paskaties, kā kopš 19. gs. ir mainījusies segmentu izruna, leksika, morfoloģiskā un sintaktiskā sistēma. Un, jJa Tev ļoti nepatīk tas, kas pa šiem 200 gadiem (vai vismaz pēdējiem 70) noticis latviešu valodā, atklāti deklarē, ka Tavs interešu objekts ir latviešu valoda līdz 1940. gadam!
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Ja fonologs nav ar pirkstu taisītnenopietns teorētiķis, viņš nemēģinās secinājumus par valodas skaņu sistēmu un tās likumībām pagrābt no zila gaisa vai vecām grāmatām (runa, tāpat kā valoda nepārtraukti attīstās, un informācija par to noveco), bet interesēsies par objektīviem fonētiskiem faktiem, meklējot būtiskās likumsakarības.
Zilbes kodola jēdzienus tiek definē, izejot nevis no funkcionāliem apsvērumiem, bet gan pēcts, balstoties uz akustiskām un artikulatorām skaņu īpatnībām, nevis uz funkcionāliem apsvērumiem, tātad tas ir fonētikas, nevis fonoloģijas jēdziens. GribotJa ir vēlēšanās šo jēdzienu lietot to fonoloģijā vajag , tad tas jādefinēt to funkcionāli.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tikai viņam palīdzēs nevis instrumentālās, bet gan eksperimentālās fonētikas (= psiholingvistiskie) pētījumi viņam palīdzēs.
6.4. Vārdu secība;
Lai notiktu mija, vajag, lainepieciešams mainītoies apkārtnei, bet, lai kā Tu maini šo vārdu, burtu f nevar atraut no nākošā balsīgā troksneņa.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Par zilbes intonāciju apraksta vēsturi pacentīšos uzzināt. U un informēšu Tevi.
6.6. Dalījums teikumos;
Manuprāt, jau zinātnes princips ir —– no faktiem uz vispārinājumiem, nevis otrādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Citādi sanāk —– izdomā kaut kādu teoriju un tad meklē kaut ko, kas to apstiprinātu reālajā dzīvē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jau iepriekš pārrunājām, cilvēka runas spēja un runātaā saziņa ir vispārcilvēciska, nevis raksturīga tikai kādai cilvēku grupai (ciemam, tautai utt.), tāpēc tā pamatos balstās uz vispārīgiem likumiem.
4.2. Darbības vārds;
Ja kāds mēģina izdomāt, ka viņa ciema iedzīvotāji ir kas unikāls uz pasaules fona un nepakļaujas vispārīgām likumībām, viņš kļūst smieklīgs, jo vienīgā unikalitāte ir konkrētā ciema iedzīvotāju veiktā saziņas līdzekļu un tos normējošo likumu atlase no globāli iespējamajiem.
4.3. Īpašības vārds;
Līdz ar to —– kā Tu vari pamatot, ka tas, ka коров beigās dažkārt izrunā [f] norāda uz „funkcionālu pārošanosi”, kādas nav latviešu valodā vārdā Afganistāna?
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet vispār man ir sajūta, ka Tu un Tavi kolēģi, interpretējot mūsdienu latviešu valodas parādības, gribat pamatā balstīties uz pirmskara latviešu valodniecības teorijām pirms 2. pasaules kara, neņemot vērā gan valodas, gan valodnieciskās domas attīstību Latvijā pēckara periodā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
BetTomēr daudzasām tautasām tā ir izdomājušliekas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;