Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3809 vienumi
Jāatzīst, ka morfoloģijas parādību aprakstā pilnīga norobežošanās no valodas vēstures tomēr nav bijusi iespējama, bet balstīšanās uz vēstures faktiem dažādās nodaļās ir dažādatšķirīgā pakāpē atkarībā no apskatāmā jautājuma un arī no nodaļas autoru viedokļa un zinātniskās pārliecības.
7.3. Neiederīgs vārds;
Arī darbības vārdu laika formu un konjugāciju aprakstos var saskatīt vēsturisku pieeju (LVG 2013, 472– 473; 545– 548).
1. Tehniskais noformējums;
Autoru kā radošu personību noteiktas atšķirības izpaužas arī morfoloģijas daļu tekstveidē: atšķiras autoru stils, teorijas izklāsta paņēmieni, apraksta veids u.  tml. Kā vērtēt šādu dažādību?
1. Tehniskais noformējums;
Ir pieņemts, ka gramatikā var atrast atbildes uz visiem problēmjautājumiem un norādes, ko valodas lietotāji „drīkst” un ko „nedrīkst”, kas ir „pareizs” un kas „nepareizs”. Šajā ziņā jaunās gramatikas morfoloģijas daļa, iespējams, var sagādāt vilšanos, jo daudzos problēmgadījumos nav dots viens noteikts risinājums vai viena atbilde. Šāda pieeja jau noteikta gramatikas koncepcijā, akcentējot, ka zinātniskās gramatikas prioritāte nav normatīvais aspekts: „Kopumā jaunajai latviešu valodas zinātniskajai gramatikai ir nosacīti normatīvs raksturs, proti, normu noteikšana nav šīs gramatikas pašmērķis vai galvenais uzdevums. [..] gramatikā tiek iezīmētas normu pārmaiņas vai to attīstības tendences.” (Koncepcija 2008, 14–15) Valodas normatīvajāu sakarā morfoloģijas daļā daudzu tēmu aprakstosizklāstā ir atspoguļota reālā situācija pašreizējā latviešu valodas funkcionēšanas periodā – gramatisko formu svārstības un gramatisko variantu lietošanas iespējas.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jaunās gramatikas teorijā šīs parādības ir analizētas, un pamatoti pieļauta iespēja atsevišķos gadījumos lietot formas kā ar noteiktajām, tā ar nenoteiktajām galotnēm, īpaši locījumos, kuros ir tā saucamās garās jeb paplašinātās noteiktās galotnes, jo teksti ar šādām īpašības vārdu vai divdabju vārdformām mēdz būt smagnēji un stilistiski neveikli (LVG 2013, 397–402).
4.3. Īpašības vārds;
Daudzi līdz šim tā saucamie īstie vienskaitlinieki arvien biežāk tiek lietoti arī daudzskaitlī (piem.ēram, riski, naudas, rīcības, izglītības, pieredzes, politikas u.  c.), un otrādi – ierasto daudzskaitlinieku vietā ieviešas šo vārdu vienskaitļa formas (piem.ēram, vecāks ‘tēvs vai māte’, debate, baža).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Valodas kultūras aspektā šīs formas var vērtēt dažādi, bet ar tām ir jārēķināskritiski, bet ikdienas saziņā tās funkcionē, un gramatikā Ttās nav ignorētas.
2.3. Sākumburti; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tradicionālo robežu zudums starp vienskaitlinieku un daudzskaitlinieku grupām uzskatāmi liecina, ka gramatisko formu sistēma nav nemainīga, un šo mainīgumu ietekmē dažādi faktori: vārdu nozīmju maiņa, valodas lietotāju loģika un valodas izjūta, analoģijas princips, kā arī dažādi ekstralingvistiski faktori (LVG 2013, 337–343).
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Gramatisko formu svārstības atspoguļotas arī lietvārdu dzimtes un deklināciju aprakstos. (LVG 2013, 336; 360–361). Šajā sakarāTādējādi gribas pieminēt vairākus gadu desmitus garās debates par lietvārda sāls dzimti.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut par normu tika noteikta vīriešu dzimte jau kopš pagājušā gadsimta 70. gadiem, valodas praksē šis lietvārds joprojām funkcionē arī sieviešu dzimtē (piem.ēram, smalka sāls, vārāmā sāls).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā, piemēram, atgriezenisko darbības vārdu semantisko grupu aprakstā analizētas tādas atgriezenisko darbības vārdu konstrukcijas, kā, piem.ēram, diski pārdodas, māja ceļas, vārdi uzrakstījās, mums gulējās labi u.  c., uzsverot, ka literārajā valodā tās nav vēlamas (LVG 2013, 514–515).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Darbības vārda izteiksmju aprakstā ir akcentēta izteiksmju loma tādu semantisku kategoriju kā modalitāte un evidencialitāte izteikšanā (LVG 2013, 498–502).
1. Tehniskais noformējums;
Un, tTātad, 1998. gadā iedzīvotāju reģistrā bija iekļauti 69600 Jāņi (skaitļi izmantotajā publikācijā noapaļoti līdz simtiem), vairāk nekā trīsreiz (!) apsteidzot 20. gadsimta otru populārāko latviešu vīriešu vārdu Andris (21700); savukārt nesalīdzināmi mazāka ir sastopamības biežuma starpība starp otro un trešo populārāko vārdu (trešais ir Juris – 19400).
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Savukārt 20. gs. latviešu sieviešu personvārdu līderis joprojām ir bijusi Anna, taču vārda īpašnieču skaits – 18700 (1998. g.) ir mazāks pat nekā trešajam biežākajam vīriešu vārdam, par Jāni nemaz nerunājot (vīriešu un sieviešu personvārdu proporcionālo popularitāti varam nosacīti salīdzināt, ņemot vērā, ka parasti dzimst nedaudz vairāk zēnu nekā meiteņu, savukārt starp vecāka gadagājuma cilvēkiem vairāk ir sieviešu, bet kopskaitā novirze no attiecības 50:50 nepārsniedz dažus procentus; piemēram., pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 2012. gada sākumā Latvijas iedzīvotāju kopskaitu – noapaļojot līdz tūkstošiem – veidojuši 933 000 jeb 45,7% %vīriešu un 1109000 jeb 54,3 % sieviešu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Jau citētajos personvārdu sarakstos varam atrast vēl vairākus pierādījumus šī vārda popularitātes ilggadējam noturīgumam. 20. gs. 20. gados vārds Jānis jaundzimušajiem dots trīsreiz biežāk (6397) nekā otrs populārākais – Pēteris (1958), 60. gados Jāņa (7051) pārsvars nav vairs gluži tik liels, tomēr joprojām visai ievērojams (otrajā vietā Andris – 4940), un tas pats sakāms arī par 80. gadiem (Jānis – 10766, seko, kā jau minēts, Edgars ar 5334 vārddošanas gadījumiem) (Štrodahs 1999b). Un aArī vēl 1998. gadā nekas neliecina par radikālu pārmaiņu tuvošanos, Jānis joprojām ir jaundzimušajiem zēniem visbiežāk dotais vārds (257 reizes), turklāt vēl arvien ar diezgan lielu pārsvaru pār otro populārāko – Kristapu (171 vārddošanas gadījums) (Eņģele 1999).
7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Savukārt problemātiski ir tādi vārdi kā Anna, Sofija, Aleksandrs, kuri abās minētajās personvārdu sistēmās – gan latviskajā, gan krieviskajā – pieder pie samērā regulāri lietotiem, un tāpēc nav iespējams droši pateikt, vai, piemēram., 2010. un 2011. gadā Latvijā populārākais meiteņu vārds Sofija būtu ranga saraksta augšgalā arī tad, ja uzskaitītu tikai jaundzimušo latviešu meiteņu vārdus (acīmredzot nebūtu, jo ņemot vērā, ka Sofija ir 2011. gada populārākais meiteņu vārds Krievijā (Kr), domājams, ka arī Latvijas jaundzimušās Sofijas vairumā nāk no krievvalodīgas vides).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Jānis gan īsti pie tādiem, t. i., no cilmes viedokļa latviskiem, nav pieskaitāms, toties tautas apziņā ir savā ziņā vislatviskākais.
1. Tehniskais noformējums;
Tas ir bijis pārliecinoši populārākais krievu vīriešu vārds 17., 18. un 19. gs., bet maksimālo lietojuma biežumu sasniedzis 20. gs. pirmajos 17 gados, kad gandrīz 25 % no jaundzimušajiem krievu zēniem nosaukti par Ivaniem (Superanskaya, Suslova 2008, 93).
1. Tehniskais noformējums;
Pēc diviem 1917. gada valsts apvērsumiem Krievijā personvārdu mode strauji mainās, tostarp Ivans zaudē daudz no savas popularitātes; 20. gs. 20. gados Krievijā šis vārds dots 1,8 % zēnu, 60. gados – vairs tikai 0,6 % (ibid.).
1. Tehniskais noformējums;
Pēc tam šī vārda popularitātes līkne virzās atkal augšup, tomēr ne pārāk strauji; saskaitot 2000 (nejauši izvēlētu) 20. gs. 80. gados dzimušu ļeningradiešu vārdus, redzams, ka Ivans ieņem vietu popularitātes ranga otrā desmita sākumā (ar 2,4 % vārddošanas gadījumu) (ibid., 100–101).
1. Tehniskais noformējums;