Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Zilbes kodola jēdzienus tiek definē, izejot nevis no funkcionāliem apsvērumiem, bet gan pēcts, balstoties uz akustiskām un artikulatorām skaņu īpatnībām, nevis uz funkcionāliem apsvērumiem, tātad tas ir fonētikas, nevis fonoloģijas jēdziens. GribotJa ir vēlēšanās šo jēdzienu lietot to fonoloģijā vajag , tad tas jādefinēt to funkcionāli.
4.2. Darbības vārds; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tikai viņam palīdzēs nevis instrumentālās, bet gan eksperimentālās fonētikas (= psiholingvistiskie) pētījumi viņam palīdzēs.
6.4. Vārdu secība;
Par zilbes intonāciju apraksta vēsturi pacentīšos uzzināt. U un informēšu Tevi.
6.6. Dalījums teikumos;
Manuprāt, jau zinātnes princips ir —– no faktiem uz vispārinājumiem, nevis otrādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Citādi sanāk —– izdomā kaut kādu teoriju un tad meklē kaut ko, kas to apstiprinātu reālajā dzīvē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jau iepriekš pārrunājām, cilvēka runas spēja un runātaā saziņa ir vispārcilvēciska, nevis raksturīga tikai kādai cilvēku grupai (ciemam, tautai utt.), tāpēc tā pamatos balstās uz vispārīgiem likumiem.
4.2. Darbības vārds;
Ja kāds mēģina izdomāt, ka viņa ciema iedzīvotāji ir kas unikāls uz pasaules fona un nepakļaujas vispārīgām likumībām, viņš kļūst smieklīgs, jo vienīgā unikalitāte ir konkrētā ciema iedzīvotāju veiktā saziņas līdzekļu un tos normējošo likumu atlase no globāli iespējamajiem.
4.3. Īpašības vārds;
Līdz ar to —– kā Tu vari pamatot, ka tas, ka коров beigās dažkārt izrunā [f] norāda uz „funkcionālu pārošanosi”, kādas nav latviešu valodā vārdā Afganistāna?
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Bet vispār man ir sajūta, ka Tu un Tavi kolēģi, interpretējot mūsdienu latviešu valodas parādības, gribat pamatā balstīties uz pirmskara latviešu valodniecības teorijām pirms 2. pasaules kara, neņemot vērā gan valodas, gan valodnieciskās domas attīstību Latvijā pēckara periodā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
BetTomēr daudzasām tautasām tā ir izdomājušliekas.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vārdu sadurā tiešām darbojas līdzīgie fonoloģiskie procesi.
4.3. Īpašības vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Diemžēl, cik zinu, latviešu valodas fonētikas aprakstos skaņu pārmaiņas uz vārdu robežu sadurām nav detalizēti aprakstītas.
6.1. Saistāmība;
Tāda būtu drīzāk gaidāma nevis starp patstāvīgiem vārdiem, bet starp kliītiku un patstāvīgou vārdu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 4.3. Īpašības vārds;
Diemžēl fonoloģijas jomā tskā doma Latvijā kopš Annas Ābeles tikpat kā nav attīstījusies (es runāju tieši par fonoloģiju, nevis par citām fonētikas nozarēm!).
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Bet mūs, kā vispārīgās valodniecības piekritējus, interesē arī tas, kā principā var aprakstīt šādu, vai citādu situāciju (jo gan tāda, gan citāda var gadīties pasaules valodās).
7.1. Liekvārdība;
Taču pašlaik pastāv grupa lībiešu pēcteču, kas no vecvecākiem, kursos vai pašmācībāas ceļā visai pilnvērtīgi apguvuši valodu un spēj tajā sazināties. Šādu lībiešu valodas lietotāju varētu būt aptuveni 15.” (LSM 2013). Šī ziņa ir kā nekrologs Baltijas krastos dzīvojušai senai somugru tautai.
5.2. Lieka pieturzīme; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču tā neparastsavdabīgi atgādina kādu līdzīgu ziņojumu no 18. gadsimta.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otrā (rediģētā) 1545. g.ada prūšu katehisma titullapā (grāmatas eksemplārs atrodams Sanktpēterburgā) kāds ar roku apmēramtuveni 1700. gadā bija ierakstījis: “„Šī vecā prūšu valoda tagad ir pilnīgi aizgājusi mūžībā. 1677. gadā vienīgais šoīs valoduas pratušaisējs, vecītis, kas dzīvodamsja Kuršu kāpās, nomira, taču tādiem tur vēl vajadzētu būt.” (Mažiulis 1966, 25, sal.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Apjomīgākie no tiem – 3trīs iespiestie katehismi un divas ar roku rakstītās vārdnīciņas, kas kopš 19. gs. tie pievērsaadsimta piesaistījušas lielu valodnieku uzmanību.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Pēdējā laikā intensīvi tiek pētīti arī prūšu vietvārdi, kurus dažādos laikposmos atnācēji vācieši, lietuvieši un poļi bija pielāgojuši savai izrunai.
7.1. Liekvārdība;