Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Tā, protams, nebūs specifiska pazīme, kas palīdz nošķirt latviešu valodu no citām valodām, bet viena no universālajām pasaules valodu pazīmēm, kas realizēīstenojas arī latviešu valodā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par pētījumu uzdevumu Tu nosaki —– konstatēt to, no kādām vienībām konkrēts runas segments sastāv, neskaidrojot valodas fonoloģisko parādību pamatā esošos psihiskos procesus.
1. Tehniskais noformējums;
Tikai konstatēšana —– tas jau būtu knapi bakalaura līmenis... Man visu laiku šķita, ka ar vienādu izpratni par to, no kādām vienībām katrs runas segments sastāv, nu gan nav problēmu... Segmentus noteikt instrumentāli var tīri labi.
1. Tehniskais noformējums;
Runājot par zilbju skaitu un to robežām, Tu uzreiz iebraunonāci visdiskutablējamākajā jautājumā, kas turklāt nav īsti saistāms ar skaņu kategorijām vien.
3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas, ka neesi gatavs atteikties no „zilbes intonācijām” (tradicionālajā izpratnē), apliecina Tavu pieķeršanos noteiktas „teorijas pieņēmumiem”... Tas, ka garumu diferenciācija un glotalizācija ir arī citās Baltijas jūras piekrastes tautu valodās (vismaz dialektos), kur šos fenomenus nesauc par zilbes intonācijām, Tev neliekas svarīgi, jo nesaskan ar Tev pierastās teorijas pieņēmumiem... Tu uzsver, ka intonācijas akustiskā realizācija Tevi neinteresē, jo „nav viennozīmīga sakara starp fiziku un funkciju”. 99,9 % gadījumu nav sakara arī starp „zilbes intonāciju” (arī tās fizikālo, fizioloģisko realizāciju un auditīvo rezultātu) un nozīmi, bet te Tu nesaskaņu starp fiziku un funkciju negribi atzīt.
1. Tehniskais noformējums;
Kāpēc tad pat 3trīs intonāciju apgabalā nav vienotas intonāciju sistēmas?
1. Tehniskais noformējums;
Es drīzāk teiktu, ka „intonācija“” ir kolektīvās piederības marķierisiezīmētāja, nevis tonēma.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par nepieciešamību konstatēt runas elementus un bakalaura līmeni —– ha-ha! Vai tad ir skaidrs par latviešu valodas divskaņiem (viena fonēma, vai divas), par afrikātām (viena fonēma vai divas)?
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jau pieminēju kā piemēru zilbju robežas jautājumu, abet Tu saki „bakalaura darbs”... Latīņu valodā runa tomēr nav par to zilbes daļu, ko sauc par ritmu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā kuru sauc katrā nacionālajā tradīcijā, nav būtisks jautājums —– var visu saukt par zilbes intonācijām, vai toņiem, vai garuma pakāpēm, vai stød’u, vai kā citādi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
KPatru divu cilvēku valoda zināmā mērā atšķiras.
7.3. Neiederīgs vārds;
Par intonāciju nivelēšanos runā, kopš valodniecībā tika pamanījta šoī parādībua, bet 1) tomēr parādībua tika pamanījta, 2) intonācijas tomēr nav vēl galīgi nonivelējušās. /v/ ar /f/ nav funkcionāli nepārojas vs pāris!
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.3. Noliegums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tie tikai akustiski un artikulācijas ziņaā ir līdzīgi, bet funkcionāli tos nekas nesaista (ja runa ir par balsīgumu).
6.1. Saistāmība;
Sistēmas labad arī es pret viņuto neiebilstu, bet arī šis līdzskanis visā Latvijā varbūt nekad nav bijirunāts.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Drīzāk (vismaz sākumā) – pamanīja kā reģionālu marķieršķīrējpazīmi.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tādsa tasā ir vēl arvien.
4.4. Cita vārdšķira;
Ja funkcionālā nozīmība ir signalizēšana par izcelsmes vietu, tad nestrīdos —– šāda funkcija tām ir vēl tagad.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Lieta vienkārši tāda, ka /f/ latviešu valodā ir samērā jauna fonēma, tāpēc nav sevišķi daudz vārdu, kur būtu pozīcija asimilācijais pozīcija.
6.4. Vārdu secība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tur jau ir tā lieta, ka dažādi valodnieki saskata vienā un tai pašā valodā dažādus faktus (šajā gadījumā —– dažādus segmentus).
1. Tehniskais noformējums;
Ja salīdzinām cirks un risks —– vienā būs fonoloģiski garā zilbe, bet otrā —– īsa.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;