Ja vārdnīca ir viena no mērauklām, kas nosaka, vai vārds ir „parasts” vai „neparasts”, vai ja, izsakoties stingrāk, „pareizs” vai „nepareizs”, var teikt, ka „tas ir nepareizs un šādua vārdua nav, jo to nevar atrast vārdnīcās”.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
|
Latviešu valodas jautājumos viens no tšādu spēku izpausmes piemēriem ir valodas kultūra.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā redzams zemāk,turpmākajos piemēros, t. s. lieko priedēkļau lietojums konstatēts arī visdažādākajos teksta žanros.
3. Vārddarināšana;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Atšķirību nosaka fakts, ka pamatverbā saskatāmā pabeigtības nozīme ir atkarīga no katra verba unverba leksiskās nozīmes, turklāt ne visi perfektivējošie priedēkļi tiek kritizēti. Īstenībā nav tik vienkārši izvērtēt pamatverba nepabeigtības vai nepabeigtības nozīmi.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
|
Noteiktos gadījumos toabu veidu verbus var lietot pamīšus (Staltmane 1958, 192). Ar šo opozīciju saistīta arī cita semantiska opozīcija konkrēts / /vispārīgs (Kalnača 2004, 19).
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Otrkārt, tiem verbiem, kuru leksiskā nozīme ir grūti asociējama ar ilgstošu darbību (tātad, tie drīzāk uztvertami kā pabeigtā veida verbi), konteksts ļauj funkcionēt kā nepabeigtā veida verbiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Treškārt, pamatverba veida vērtējums ne vienmēr sakrīt pētnieku vidūētnieki nav vienisprātis par pamatverba veida vērtējumu (par nocitēt sk. Šmidebergs 2008, 105-–106), kas atkal liecina par verba veida nozīmes noteikšanas grūtībuām.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Starp citu, pamatverba veida nozīmes noteikšana ir atkarīga ne tikai no katra darbības vārda un runātāja, bet arī no katras valodas.
7.2. Mazvārdība;
|
Piemēram, poļu valodā internacionālie darbības vārdi tiek uztverti kā nepabeigtā veida verbi, un tie ar priedēkļa palīdzību gandrīz automātiski tiek perfektivēti. VispārKopumā poļu valodā perfektivācijēšana notiek aktīvāk nekā krievu valodā (Guiraud-Weber 1998, 74-–76). Pat ja latviešu literārajā valodā nav tendences perfektivēt verbu, pieņemot notiekošo – lai gan pagaidām perifēro – parādību kā tādu, dDomājams, ka pamatverbus būtu vienkāršāk novērtēt par veidamuzskatīt par neitrālajiem jeb bezveida verbiem, kuriem runātājs ar priedēkli viennozīmīgi parāda pabeigtības nozīmi. Arī ar augšāk minētajveida ziņā. Runātājs ar priedēkli šādiem verbiem piemesliem varētu apgalvot, ka teorētiski darbību var uztvert un apzīmēt divos veidos un attiecīgi sniegt ne jau pozitīvu, bet kaut vai neitrālu vērtējumu perfektīvajiem atvasinājumamšķir pabeigtības nozīmi (plašāk sk.
8. Tekstveide;
|
Pievienojot perfektivējošo priedēkli, runātājs varētu pa norādīt savu attieksmi pret notikumu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tas, ka perfektivētie priedēkļverbi biežāk tiek lietoti sarunvalodā, ir skaidrojams ar to, ka tajā ir iespējama lielākā mērā individualizēta izteikšanāssme un savas subjektīvās attieksmes izpaušana.
3. Vārddarināšana;
|
Skaitliskie dati ir saskaitīņemti no rakstiem, kuri tikas publicēti līdz 2012. gada 13. februārim.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kaut gan tehnisku iemeslu dēļ šajos datos nav atšķirti priedēkļi un cirkumfiksi (priedēkļi kopā ar refleksīvo -s, kas kopā pārstāv vienu vārddarināšanas modeli) un nav vērā ņemti gadījumi, kad priedēkļi neperfektivē pamatverbu, bet vienkārši maina verba nozīmi un noteiktos gadījumos arī sintaktiskoās attieksmies (fantazēt par ko, bet izfantazēt ko, tetovēt/notetovēt kādu, bet uztetovēt/ietetovēt attēlu), priedēķlkļa no- aktivitāte pretlietojuma biežums kopā ar internacionālajiem verbiem ir nenav noliedzamas.
4. Formveidošana;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Cirkumfikss „‘aizrauties, kaut ko darot”’ arī ir diezgan plaši sastopams (aizfantazēties), kā arī aizdriblēties, aizfilozofēties, aizmuzicēties, aizimprovizēties.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Pēdējo minēto nozīmi var novērot it īpaši ar radošāmu darbībāmu saistītos verbos: apkomponēt, apmuzikalizēt, appoetizēt, apmuzicēt.
4.1. Lietvārds;
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
|
NemazsSvarīgu vietu priedēkļa nozīmēs ieņem „‘pamatverba apzīmētās darbības pretējs rezultāts”’ (atprivatizēt) : atkodēt, atšifrēt, athipnotizēt, atinstalēt, atkolektivizēt, atmagnetizēt, atbloķēt, atpakot un citi.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
|
Mani šeit atkomandēja pēc kara kopā ar vīru. (NRA: ,10.05.2008.) Bet vai tiešām arī ar mūsdienu datu bāzēm būtu grūti atrast (atfiltrēt) šoferus ar vismaz 10 gadu (bez incidentiem) stāžu (…)[..]? (LA:, 02.10.2012.) Atprivatizēt privatizēto. (D:, 14.12.2005). Pēc telpiskās nozīmes monolīts p.) Priedēklis ie- izsaka telpisku nozīmi – virzienu „‘iekšā”’.
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Priedēķlkļa nozīmei sakrītot ar darbības asociējamu virzienu, priedēklis tīripilnībā perfektivē verbus (iebalzamēt, iekonservēt, iedresēt).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Konstatēts cirkumfikss „‘pozitīvi intensīva darbība”’ (izkonservēties).
1. Tehniskais noformējums;
|
Viņam ir tiesības savā dzīvojamajā platībā iemītniekus gan piedeklarēt, gan izdeklarēt. (BRD:, 19.01.2012.) Kad sula ieskābusi, to izfiltrē (caur vairākkārtīgi salocītu marli). (D:, 16.04.2013.) Jānis Lūsis nekad neies un neteiks, lai viņa kausu izcīņu kaut kā īpaši izceļ, izreklamē, izskandina sporta portālos utt. (NRA:, 28.06.2013.) Kūti rūpīgi izhlorējām, izbalsinājām un šogad cālīšus nopirkām atkal. (PL:, 22.07.2013.) Esmu izkonservējusies visu iespējamo, ko vien var konservēt (…)[..]. (NRA:, 04.08.2001.) Priedēklis pa- izsaka „‘darbības mazumu”’, un vēl plašāk – runātāja subjektīvo vērtējumu paret pašu darbību vai ar to saistītām parādībām (papiketēt, parotēt, papremjerēt, padaivingot).
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|