Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Līdz ar to uzvārdu piešķiršanā rodas duāla situācija: „No vienas puses persona, kas izvēlas sev uzvārdu, no otras – pagasta etc. tiesa, kas izlemj, par cik zināmās personas prasība pēc uzvārda pamatota un vai pats izvēlētais uzvārds kā tāds nerunā pretī noteikumiem, un pozitīvā gadījumā ieraksta tiesas protokolā šo izvēlēto uzvārdu, reizē ar to zināmai personai dodot uzvārdu.” (Upelnieks 1936, 250). Atšķirīgās Vidzemes draudzēs uzvārdu došanas process noritējis dažādi, par ko liecina, piemēram, piešķirto uzvārdu saikne ar mājvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai atvieglotu uzvārdu pieņemšanu, 1823. gada kalendārā ir ievietots „Padoms pie Uzvārda Pieņemšanas”, kur norādīts, ka par uzvārdiem var ņemt,: 1) amata un nodarbošanās nosaukumus, 2) ar cilvēka miesu un dvēseli saistītus uzvārdus, 3) dzīvnieku, putnu, zivju un citu dzīvu radību, kā arī koku, krūmu, zāļu un puķu vārdus, 4) rīku un lietu nosaukumus. Bez tamTurklāt paskaidrots, ka uzvārdiem var pievienot arī izskaņas -iņš vai -īts (Kalenders 1823, [b. l.]).
7.3. Neiederīgs vārds;
Visās minētajās valodās krāsu adjektīvs melns ir daudznozīmeīgs vārds ar ļoti līdzīgu semantiku. „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” adjektīvam melns dotas četras pamatnozīmes: 1.
3. Vārddarināšana;
Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšas kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts. 2.
6.1. Saistāmība;
Ar to tika domāts Ilzenes-Kalncempju-Zeltiņu apvidus, kur dzīvojošo ļaužu daļa valkājuši tumšāku apģērbu, bijuši ar melnīgsnējāku sejas ādas krāsu un tumšmataināki nekā šeit dzīvojošie latvieši.
7.1. Liekvārdība;
Varbūt mūsu senču mitoloģizētie priekšstati par dabu bija viens no iemesliem, kādēļ par uzvārdu tika pieņemts tieši Melngailis, nevis vienkārši Gailis, kas gan arī ir sastopams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Iespējams, šis ģermāņu cilmes uzvārds dots ģimenei kā salikteņuzvārds, resp., tas nav kļuvis par salikteni latviešu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāpiebilst, ka Schwarzbach ir vāciski runājuošajā telpā izplatīts hidronīmu un apdzīvoto vietu nosaukums, kā arī pazīstams uzvārds.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Visdrīzāk šis ģermāņu cilmes uzvārds dots ģimenei kā salikteņuzvārds, resp., tas nav kļuvis par salikteni latviešu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lietojot frazeoloģismu nevis tā pamatformā, bet ar situatīvām stilistiskām (okazionālām) izpārmaiņām, žurnālisti var panākt veselu virkni dažādu efektu.
3. Vārddarināšana;
Sinhroniskā aspektā tiek izšķirtas dažādas frazeoloģismu situatīvi stilistiskas variācijas: papildinājums, substitūcija, elipse, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs, alūzija, utt. Vairākas no šīm variācijām tiek īstenotas vienaā teikuma ietvaros (piemēram, frazeoloģiskā zeigma, papildinājums, elipse, substitūcija, inversija, perifrāze, konversija, metatēze, kontaminācija, diminutīva lietojums); betā, piemēram, substitūcija un elipse, taču ir arī tādas frazeoloģismu variācijas diskursā, kuras var pārsniegt vienau teikumau, atkāpes,rindkopu vai pat grāmatas nodaļas ietvarusu, piemēram, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs un alūzija (vairāk par šīm variācijām skat. Oļehnoviča 2012, 32–46). Šādā variētā lietojumā frazeoloģismi iegūst papildus nozīmes nianses, izsaka stilistisko informāciju, kuras niansesu var noteikt, salīdzinot frazeoloģisma pamatformu un tā lietojuma formu un nozīmi diskursā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpieminatzīmē Aleksandra Kuņina (Кунин 1972 a, 1972 b, 1986) ieguldījums angļu valodas frazeoloģijas stilistikas attīstīšanā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Aplūkojot semantiskās attieksmes starp aizvietotajiem komponentiem un jaunieviestajiem elementiem, visbiežāk tiek izmantota sinonīmiska substitūcija, t. i., frazeoloģisma komponents (vārds vai vārdkopa) tiek aizvietots ar tā sinonīmu (vārdu vai vārdkopu). Citasu semantiskāso attieksmeju izmantojums – antonīmija uns, hiponīmijas, metonīmijas u. c. – novērotajams daudz retāk.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Uz sinonīmiju balstītas substitūcijas rezultātādēļ frazeoloģisma nozīme visbiežāk tiek vai nu tiek pastiprināta, vai arī tā semantikā nenotiek nekādas nozīmīgas izpārmaiņas, kā, piemēram, šajā ekscerptā, kur frazeoloģismā saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu verbs saiet aizvietots ar verbu nonākt: Saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu – sar. ‘saķildoties, sanaidoties’. (LFV) Oskars neesot no tiem, kas ies pāri līķiem, lai izdarītu nākamo soli karjerā: „Vajag mācēt palikt pie sava viedokļa un nenonākt „ragos”' ar priekšniecību.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turējis gan šļūteni, gan ūdens „stobru”. SAIET (SANĀKT, SAĶERTIES; SAKRIST) RAGOS ar kādu. sar. Saķildoties, sanaidoties. (LFVLatvijas Avīze, 09.03.2011.) Nozīmes pastiprinājums rodas, ja substitūcijai tiek izmantots sinonīms, kas nosauc to pašu lietu vai parādību, bet pastiprina kādu tās pazīmi: izmēru, daudzumu, intensitāti, darbības tempu, stilistisko un/vai emocionālo ekspresivitāti utt., piemēram, sinonīmisku verbu iet – braukt substitūcija pirmajā gadījumā un noiet (nozust) – aizvākties otrajā piemērā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tādēļ varam to uzskatīt to par frazeoloģismu. Šis ir ļoti interesants piemērs, kurā bez jau minētās situatīvās variācijas (komponenta hiponīmiskas substitūcijas (augļi – avenes), frazeoloģisms vēl ir ticis arī paplašināts (pievienota frāze no privatizācijas krūma).
6.4. Vārdu secība;
Frazeoloģisma komponenta vai komponentu substitūcijas gadījumos ne vienmēr ir iespējams noteikt tās pamatā esošās semantiskās attieksmes; tādos gadījumos jaunā elementa izvēli nosaka raksta autora komunikatīvais mērķis. Šajos gadījumos ietekme uz frazeoloģisma nozīmi parasti ir nozīmes precizēšana, un variācijas princips ir tēmas norāde.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas nebūt nepārsteidz, jo laikrakstu diskursā izmantotie frazeoloģismi vairumā gadījumu ir vārdkopas, kuru neatkarīgie komponenti ir vai nu lietvārdi, vai darbības vārdi; turklāt, bieži vien aizvietotie lietvārdi ir pārejošu verbu objekti.
5.2. Lieka pieturzīme;
Lasītājs uztvers autora pausto humoru, ironiju, sarkasmu utt. c. tikai tad, ja spēs atpazīt frazeoloģisma lietojumu konkrētajā diskursā un atsaukt atmiņā tā pamatformu un nozīmi. Šajā sakarā ir jJāatzīst, ka, runājot par frazeoloģiju – vai tā būtu vienkārši lasīšana, vai zinātnisks pētījums, – mēs vienmēr saskaramies ar subjektivitātes problēmu: frazeoloģisma atpazīšana tekstā, tā nozīmes izpratne un kontekstlietojuma interpretācija vienmēr ir atkarīga no lasītāja valodas izjūtas, viņa vispārīgajām zināšanām un redzesloka. Literatūras saraksts Burger 2007 – Burger, Harald.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Latvijas dabā joprojām ir gan „podi”, kas parasti apzīmē apaļus reljefa objektus, gan „abras”, kas noteikti būs gareni ģeogrāfiski objekti, gan „astes” un „kājas”, kas norāda uz šauru, garu objektu, kurš iestiepjas citā teritorijā, gan „mutes”, kas parasti attiecinātas uz upju ietekām, un kauli, kādā dēvēti zemūdens akmeņi: piemēram, Abru kalni Straupē: garens paugurs ar vairākām ielejām un padziļinājumiem pie Brenču jaunsaimniecības robežāas, Podiņkalns Salacgrīvā: „apaļas formas kalns kāpās pie jūras netālu no Salacgrīvas vidusskolas”, Pods – grava Priekuļu pagastā: „Rauņa kreisā krasta sāngrava; grava tā nosaukta, jo pēc formas atgādina podu”, Upīšmute – peldvieta Staicelē: „skolēnu atpūtas vieta vasarā; tai ir tāds nosaukums, jo tajā vietā tā ir nedaudz platāka un dziļāka, tādēļ labāka vieta, lai peldētos”, Mārtiņa Kauls – krāce Salaspilī Daugavā: „vairāk gan sēklis, no labā krasta uz Mārtiņsalu” (Tvd).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;