Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Aplūkojot semantiskās attieksmes starp aizvietotajiem komponentiem un jaunieviestajiem elementiem, visbiežāk tiek izmantota sinonīmiska substitūcija, t. i., frazeoloģisma komponents (vārds vai vārdkopa) tiek aizvietots ar tā sinonīmu (vārdu vai vārdkopu). Citasu semantiskāso attieksmeju izmantojums – antonīmija uns, hiponīmijas, metonīmijas u. c. – novērotajams daudz retāk.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Uz sinonīmiju balstītas substitūcijas rezultātādēļ frazeoloģisma nozīme visbiežāk tiek vai nu tiek pastiprināta, vai arī tā semantikā nenotiek nekādas nozīmīgas izpārmaiņas, kā, piemēram, šajā ekscerptā, kur frazeoloģismā saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu verbs saiet aizvietots ar verbu nonākt: Saiet (sanākt, saķerties; sakrist) ragos ar kādu – sar. ‘saķildoties, sanaidoties’. (LFV) Oskars neesot no tiem, kas ies pāri līķiem, lai izdarītu nākamo soli karjerā: „Vajag mācēt palikt pie sava viedokļa un nenonākt „ragos”' ar priekšniecību.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turējis gan šļūteni, gan ūdens „stobru”. SAIET (SANĀKT, SAĶERTIES; SAKRIST) RAGOS ar kādu. sar. Saķildoties, sanaidoties. (LFVLatvijas Avīze, 09.03.2011.) Nozīmes pastiprinājums rodas, ja substitūcijai tiek izmantots sinonīms, kas nosauc to pašu lietu vai parādību, bet pastiprina kādu tās pazīmi: izmēru, daudzumu, intensitāti, darbības tempu, stilistisko un/vai emocionālo ekspresivitāti utt., piemēram, sinonīmisku verbu iet – braukt substitūcija pirmajā gadījumā un noiet (nozust) – aizvākties otrajā piemērā.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tādēļ varam to uzskatīt to par frazeoloģismu. Šis ir ļoti interesants piemērs, kurā bez jau minētās situatīvās variācijas (komponenta hiponīmiskas substitūcijas (augļi – avenes), frazeoloģisms vēl ir ticis arī paplašināts (pievienota frāze no privatizācijas krūma).
6.4. Vārdu secība;
Frazeoloģisma komponenta vai komponentu substitūcijas gadījumos ne vienmēr ir iespējams noteikt tās pamatā esošās semantiskās attieksmes; tādos gadījumos jaunā elementa izvēli nosaka raksta autora komunikatīvais mērķis. Šajos gadījumos ietekme uz frazeoloģisma nozīmi parasti ir nozīmes precizēšana, un variācijas princips ir tēmas norāde.
5.2. Lieka pieturzīme;
Tas nebūt nepārsteidz, jo laikrakstu diskursā izmantotie frazeoloģismi vairumā gadījumu ir vārdkopas, kuru neatkarīgie komponenti ir vai nu lietvārdi, vai darbības vārdi; turklāt, bieži vien aizvietotie lietvārdi ir pārejošu verbu objekti.
5.2. Lieka pieturzīme;
Lasītājs uztvers autora pausto humoru, ironiju, sarkasmu utt. c. tikai tad, ja spēs atpazīt frazeoloģisma lietojumu konkrētajā diskursā un atsaukt atmiņā tā pamatformu un nozīmi. Šajā sakarā ir jJāatzīst, ka, runājot par frazeoloģiju – vai tā būtu vienkārši lasīšana, vai zinātnisks pētījums, – mēs vienmēr saskaramies ar subjektivitātes problēmu: frazeoloģisma atpazīšana tekstā, tā nozīmes izpratne un kontekstlietojuma interpretācija vienmēr ir atkarīga no lasītāja valodas izjūtas, viņa vispārīgajām zināšanām un redzesloka. Literatūras saraksts Burger 2007 – Burger, Harald.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Latvijas dabā joprojām ir gan „podi”, kas parasti apzīmē apaļus reljefa objektus, gan „abras”, kas noteikti būs gareni ģeogrāfiski objekti, gan „astes” un „kājas”, kas norāda uz šauru, garu objektu, kurš iestiepjas citā teritorijā, gan „mutes”, kas parasti attiecinātas uz upju ietekām, un kauli, kādā dēvēti zemūdens akmeņi: piemēram, Abru kalni Straupē: garens paugurs ar vairākām ielejām un padziļinājumiem pie Brenču jaunsaimniecības robežāas, Podiņkalns Salacgrīvā: „apaļas formas kalns kāpās pie jūras netālu no Salacgrīvas vidusskolas”, Pods – grava Priekuļu pagastā: „Rauņa kreisā krasta sāngrava; grava tā nosaukta, jo pēc formas atgādina podu”, Upīšmute – peldvieta Staicelē: „skolēnu atpūtas vieta vasarā; tai ir tāds nosaukums, jo tajā vietā tā ir nedaudz platāka un dziļāka, tādēļ labāka vieta, lai peldētos”, Mārtiņa Kauls – krāce Salaspilī Daugavā: „vairāk gan sēklis, no labā krasta uz Mārtiņsalu” (Tvd).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
No āru vārdiem visstingrāk turas mežu vārdi – iespējams, tāpēc, ka tos vēl aktīvi izmanto: sēņošanai, ogošanai, izstrādei.
5.2. Lieka pieturzīme;
Arvien biežāk lauka pētījumos dzirdam ģeogrāfisko objektu grupu nosaukumus – vietvārdus, kas apzīmē precīzi nedefinētas ģeogrāfiskas teritorijas, kuru centrā parasti ir kāda visiem lietotājiem zināma esoša vai zudusi apdzīvota vieta. Šādi vietvārdi kartēs parasti nav atspoguļoti un arī vietējo uztverē par īstiem vietvārdiem netiek uzskatīti, kaut arī par tādiem noteikti saucami. Šādu vietvārdu rašanos, šķiet, veicinājušas sociālas un ģeogrāfiskas pārmaiņas – viensētu iznīkšana un lielo centru attīstība. Tā, pPiemēram, Viesītes novada Elkšņu pagasta Kūdru mājas ar trim kaimiņmājām jau agrākos laikos tika sauktas par Kakta stūri, jo celtas meža ielokā pie paša Sūpes purva, Kausi ir teritorija, kur savulaik bijušas četras saimniecības, kas visas iznīkušas, savukārt teritoriju ap Lieljāņu saimniecību sauc par Kremli, jo tur savulaik izvietota padomju armijas karadaļa.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Visilgmūžīgākie visās vietvārdu kategorijās šķiet tie nosaukumi, kas palīdz glabāt tautas atmiņu – kas kalpo kā virsraksti, abreviatūras plašiem un apjomīgiem stāstaiem no vairākus simtus gadu senas pagātnes. Šādi nosaukumi saglabājas arī tad, ja vieta ir sen iznīkusi vai pārveidojusies līdz nepazīšanai.
6.1. Saistāmība;
Jaunāko vākumu vietu stāstos pārestība gan joprojām ieskanas (kā Maizpeļkalna nosaukumu pavadošajā stāstā), bet tā šķiet krietni mērenāka: Kungu kapi jeb Einera kalns, jeb Baronu kapi Annas pagastā: „uzkalns, kurā bija Otes un Kalnienas muižas baronu kapi; senāk, kad vēl pastāvēja Otes muiža, šajā kalniņā, netālu no muižas, tika apglabāts kungs, uzvelts kapa vietai liels akmens ar iegravētu lielu krustu”, Pļintaukas pļava Dunavas pagastā: „radušās 19. gs.adsimtā, kad Dvietes muižkungs devis rīkojumu izcirst mežu”, Maizpeļkalns Rencēnu pagastā: „muižkungs lika zemniekiem kalnu norakt lēzenāku; tas bija smags darbs, par ko viņi saņēma algu”, Kunga līdums pļava un Kunga sils – mežs Tomes pagastā (Tvd).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Daugava to visu pamazām ir ieskalojusi upes dzelmē”; Tanku grāvis Līvānu pilsētaā: „dziļš stāvs prettanku grāvis izrakts Otrā pasaules kara laikā vairāku simtu metru garumā līdz pat Dubnas upei; grāvja daļa saglabājusies līdz pat mūsdienām un šobrīd ir daļa no novadgrāvju sistēmas” (Tvd).
6.1. Saistāmība;
Tie parasti vēsta par kalniem, kuros kārti cilvēki, kur kāds slīcis, slepkavots vai nobaidīts, kuros rīkotas zaļumballes, par pļavām, kurās ganīti lopi, par ceļotāju apmešanās vietām, par kādas saimnieciskās darbības vietām, un arī par vietām, kur nauda aprakta vai kauli atrasti: Siļķu graviņa Straupes pagastā: „tur senos laikos laupītāji nogalinājuši apkārtbraucošu siļķu pārdevēju”, Kristas bedre Straupes pagastā: „te muižas laikos pakārusies grēkā kritusi meita”, Ilzes kalns – apkaime Virešu pagastā: „meža darbos saimniekam šajā vietā nomirusi un turpat arī aprakta pati labākā ķēve, vārdā Ilze”, Koļkas purvs – purva daļa Mežvidu pagastā: „nosaukums radies sakarā ar to, ka Otrā pasaules kara gados te tika nošauts un apbedīts padomju partizāns Nikolajs Prohorovs”, Karātavu kalns Salaspilī: „viduslaiku soda vieta”, Lidmašīnas pļaviņa Virešu pagastā: „Otrā pasaules kara laikā virs pļaviņas cīnījušās divas lidmašīnas: vācu un krievu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Galvenos principus vietvārdveidē varam izlobīt arī no dažādu ģeogrāfisko objektu kopu sarakstiem, kurus sastādījuši attiecīgo objektu kategoriju pētniekui vai ierīkotāju grupas (piemēram, nesen atklāto pilskalnu nosaukumu, dižkoku, dzelzceļa staciju utt. nosaukumu saraksti).
6.1. Saistāmība;
Visbiežāk deminutīva piedēkļi tiek izmantoti, lai veidotu atdalīto nekustamo īpašumu daļu nosaukumus (piemēram, Pavasariņi no Pavasariem, Vītoliņi no Vītoliem, Plūdonīši un Plūdoņiem), taču jāatceras, ka šādos gadījumos tas nav vēlams – lietojumā pārāk līdzīgi vietvārdi var radīt jukas. Tiesa ganKā jau minēts, morfoloģiskās derivācija pavisam straujis izmantojums vietvārdu darināšanā samazinājies morfoloģiskās derivācijas izmantojumpavisam strauji samazinājies.
8. Tekstveide;
Dažreiz gan esošie nosaukumi var radīt negatīvas asociācijas (piemēram, Saulriebi, Raizes), taču ne vienmēr tādas tās bijušas vietvārda rašanās brīdī (neiedziļinoties konkrēto mājvārdu patiesajā motivācijā un cilmē, vārds riebt var apzīmēt arī savulaik cienījamu darbību – vārdošanu, savukārt raizes varētu būt saistītas ar vārdu riezt ‘augot veidot’ vai rieža ‘apstrādāšanai nodalīts zemes gabals’).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādās nozarēs kā ekonomika, politika, pedagoģija un vadībzinātne visai izplatīti ir vārdu savienojumi un salikteņi ar leksēmu kapitāls, piemēram, izglītība kā kapitāls, politiskais kapitāls, cilvēka kapitāls, finanšu kapitāls, kultūrkapitāls, sociālais kapitāls, erotiskais kapitāls u. c. Ievadot gGoogle meklētājā cilvēka kapitāls, iegūstam aptuveni 4630 rezultātus (dati no 2014. gada decembra dati).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Attiecīgi, ievadot vienu pašu vārdu kapitāls, redzam, ka tas lietots 352 000 reižu, bet angļu valodā 1 540 000 000 reižu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kvantitatīvā starpība starp vispārīgo terminu un vārdkopterminu rezultātiem tīmeklī ir milzīga, taču vēl lielāka ir atšķirība, ja mēģinām iegūt vārdkopas lingvistiskais kapitāls skaitlisko vērtību no virtuālās vides vārdkopai lingvistiskais kapitāls.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;