Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Pie Billes mammuča vai pie Olgas, kamēr Billes mammucis saslienas un saka: – Zini k0o... – un atkal čemodāns un durvju aizciršana. (Belševica 1995, 98) Kols un domuzīme vai tikai domuzīme: divlīmeņu un vienlīmeņa pieeja paskaidrojumu piesaistē Alternatīvā pieeja, kurā kolu vispār nelieto vai, ja lieto, tad tikai tiešās runas vai uzskaitījumu priekšā, ir plaši izplatīta.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tagad nebūt ne „lielās” ziemeļvalstis Eiropas Savienībā nekautrējas izteikties par cilvēktiesību problēmām citviet pasaulē – no Honkongas līdz Burkinafaso, no Venecuēlas līdz Turcijai. (Rīgas Laiks Nr. 9, 2020;, 5. lpp.) No otras puses, digitālajai sistēmai piemīt nenovērtējama priekšrocība: tā ir perfekti piemērota datoriem.
1. Tehniskais noformējums;
Apzīmējumam „pasīvs” līdzi nāca padomju laika stigma – pasīvie neko paši lietas labā negrib darīt. (Ir 08.10.2020.) Ppiemēri ilustrē to, ka vienīgais aspekts, kurā vienlīmeņa pieeja atšķiras no divlīmeņu (bezkola) pieejas, ir frazālo paskaidrojumu piesaiste.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Vai Sibīrijā ar vēdertīfu nomiris vai kritis – skaidru ziņu nebija, nekādu dzīvības zīmi arī nav devis. (Belševica 1995, 8) Reizēm Bille ar Anitu drīkstēja paturēt Grietu rokās un nolikt atpakaļ uz kumodes – nekas cits ar Grietu nebija iesākams. (Belševica 1995, 14) Bille netiepās – vai mammuci kāds pārstrīdējis. (Belševica 1995, 17) Egles, kā Billei skaidrots, sargāja māju un dārzu no lielceļa putekļiem, trokšņa, svešām acīm un Ventas klajuma vējiem – vecātēva smalkās ābeles prasīja aizvēju. (Belševica 1995, 26) Zāģētājs pagriež galvu – nu redzamas spurīgās ūsas. (Belševica 1995, 37) Bille ieskatās – cauri kokiem saredzama balta baznīca ar ziliem un zaļiem torņiem. (Belševica 1995, 42) Vecāmāte istabā uz tahtas bija iesnaudusies – viņai uznāca tādi īsi snaudieni. (Belševica 1995, 48) Taču jau vārtos bija redzams – līdz karuselim tāda ļaužu un kārdinājumu burzma, ka tur vis skriešus klāt netiksi. (Belševica 1995, 77) Šīm mantām bija īss mūžs – bumbiņas gumija drīz izstaipījās tā, ka bumbiņa vairs nelēkāja, dzirnaviņu spārni saplīsa. (Belševica 1995, 79) Vienlīmeņa (bezkola) pieeja, kuru pārstāv šie piemēri no „Billes”, tagad daiļliteratūrā tiek izmantota ļoti plaši, taču tā sastopama jau kopš XX20. gadsimta sākuma (piemēram, konsekvents vienlīmeņa pieejas pārstāvis bijis Andrejs Upīts).
1. Tehniskais noformējums;
Imants Ziedonis šo parādību raksturojis ar spārnotu frāzi: „Domu zīme, šī daudznozīmīgā pļāpa, izstumj godīgo kolu.” (Ziedonis 1971, 72). Likteņa ironija: domuzīmes ekspansija skārusi arī „Epifāniju” turpmākos izdevumus (Ziedonis 1997)”.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Vienkāršu vai paplašinātu teikuma locekļu gramatiski neobligāta atdalīšana ar domuzīmēm: Papīra grāmata bija – un joprojām ir – tāds kā totēmisks cietoksnis sadursmē starp digitālā dumpja spēkiem un 20. gadsimta kultūru. (Bariko 2020, 140–141) Tajā ir samanāma kādas civilizācijas rītausma – un tās cēloņi. (Bariko 2020, 109) Teorētiski – un diezgan lielā mērā arī praktiski – ikviens var piedalīties, rakstīt šķirkļus, tos pārveidot un tulkot. (Bariko 2020, 129) Pienāk Lācis – žēlām acīm mutē skatīties un kumosiņu diedelēt. (Belševica 1995, 39) Bet tad viņiem agra rīta dievkalpojumi, tad vēla vakara, tad nakti cauri – un divpadsmit verstis kājām uz baznīcu nācis, tikpat atpakaļ jāiet.. (Belševica 1995, 46) Billi kā raušus parāva uz priekšu – iepazīties, draudzēties. (Belševica 1995, 58) Vanda viņu nekad neapsaukāja par lēvuru, skubināja mēģināt vēl un vēl – uzreiz jau neizdodoties –, bet Bille tad labāk skatījās, kā Vanda griež. (Belševica 1995, 94) Frāžkopa, kurā domuzīme izmantota divās lomās – gan paskaidrojuma piesaistei, gan gramatiski neobligātai savrupināšanai: 2020. gada 10. jūlijā ar Turcijas prezidenta Redžepa Erdogana dekrētu Svētā Sofija jeb Svētās gudrības bazilika – pēc imperatora Justīniāna pavēles 6. gadsimtā celtais Bizantijas impērijas un visas pareizticīgās pasaules svarīgākais dievnams – no muzeja pārtapa par mošeju. [..] Svētajai Sofijai vienmēr bijusi dziļa garīga, kulturāla un vēsturiska vērtība, un tā tiek uzskatīta par pašu svarīgāko kristiešu dievnamu – ne jau tikai starp pareizticīgajiem. (Rīgas Laiks Nr. 9, 2020, 7. lpp.) Atdalījuma neobligāta pastiprināšana: gramatiski obligāta atdalījuma komatus aizstāj ar domuzīmēm. Ja gramatiski obligātu atdalīšanu, kurā parasti izmanto komatus, gribam pastiprināt ar spēcīgākām pieturzīmēm, komatu vietā izmantojam domuzīmes un iekavas.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Par kādu apzinīgu uzvārdu modifikāciju vai kādu apzinīgu piešķiršanu pēc pašu uzvārdu nesēju vēlēšanās gan nevarēsim runāt.” (Blese 1929, 24) Joprojām nav skaidrs, vai 19. gs. pirmajā pusē, kad Vidzemes un Kurzemes zemniekiem tiek piešķirti uzvārdi, viņi varēja tos izvēlēties paši, vai arī tie bija muižkunga vai rakstveža piešķirti.
5.2. Lieka pieturzīme;
Un vēl varam pievienot dažus uzvārdus, kas lasītājam visdrīzāk liks pasmaidīt: Kraskurin – Ieriķos (Āraišu dr.audze), Maiſeswihrs – Ļaudonā, Wehſchukehninſch – Brentos (Ērģemes dr.audze), Weſchekeningsch – Allažos, Wilkuſchaweiſch – Brentos (Ērģemes dr.audze), Kanneptehws – Rencēnos (Burtnieku dr.audze), Mihlaidehls – Cirstos (Ērgļu dr.audze), Wetzemaate – Inciemā (Turaidas dr.audze), Deewabers – Rankā (Jaunpiebalgas dr.audze), Tuppeljahn – Kūdumā (Straupes dr.audze), Swestemehl – Bērzauneē.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Piemēram, Jaunlaicenes (Opekalna dr.audze) Roces mājās no 19 vīriešiem astoņi ir Jāņi, četri – Jakobi, divi – Simoni un Reiņi, viens – Viļums, Pēteris un Toms, bet no 14 sievietēm trīs ir Annas, Ilzes, Gerdas un Līzes, viena – Maija un Madala.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdz ar to uzvārdu piešķiršanā rodas duāla situācija: „No vienas puses persona, kas izvēlas sev uzvārdu, no otras – pagasta etc. tiesa, kas izlemj, par cik zināmās personas prasība pēc uzvārda pamatota un vai pats izvēlētais uzvārds kā tāds nerunā pretī noteikumiem, un pozitīvā gadījumā ieraksta tiesas protokolā šo izvēlēto uzvārdu, reizē ar to zināmai personai dodot uzvārdu.” (Upelnieks 1936, 250). Atšķirīgās Vidzemes draudzēs uzvārdu došanas process noritējis dažādi, par ko liecina, piemēram, piešķirto uzvārdu saikne ar mājvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lai atvieglotu uzvārdu pieņemšanu, 1823. gada kalendārā ir ievietots „Padoms pie Uzvārda Pieņemšanas”, kur norādīts, ka par uzvārdiem var ņemt,: 1) amata un nodarbošanās nosaukumus, 2) ar cilvēka miesu un dvēseli saistītus uzvārdus, 3) dzīvnieku, putnu, zivju un citu dzīvu radību, kā arī koku, krūmu, zāļu un puķu vārdus, 4) rīku un lietu nosaukumus. Bez tamTurklāt paskaidrots, ka uzvārdiem var pievienot arī izskaņas -iņš vai -īts (Kalenders 1823, [b. l.]).
7.3. Neiederīgs vārds;
Visās minētajās valodās krāsu adjektīvs melns ir daudznozīmeīgs vārds ar ļoti līdzīgu semantiku. „Latviešu literārās valodas vārdnīcā” adjektīvam melns dotas četras pamatnozīmes: 1.
3. Vārddarināšana;
Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšas kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts. 2.
6.1. Saistāmība;
Ar to tika domāts Ilzenes-Kalncempju-Zeltiņu apvidus, kur dzīvojošo ļaužu daļa valkājuši tumšāku apģērbu, bijuši ar melnīgsnējāku sejas ādas krāsu un tumšmataināki nekā šeit dzīvojošie latvieši.
7.1. Liekvārdība;
Varbūt mūsu senču mitoloģizētie priekšstati par dabu bija viens no iemesliem, kādēļ par uzvārdu tika pieņemts tieši Melngailis, nevis vienkārši Gailis, kas gan arī ir sastopams.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Jāpiebilst, ka Schwarzbach ir vāciski runājuošajā telpā izplatīts hidronīmu un apdzīvoto vietu nosaukums, kā arī pazīstams uzvārds.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Visdrīzāk šis ģermāņu cilmes uzvārds dots ģimenei kā salikteņuzvārds, resp., tas nav kļuvis par salikteni latviešu valodā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lietojot frazeoloģismu nevis tā pamatformā, bet ar situatīvām stilistiskām (okazionālām) izpārmaiņām, žurnālisti var panākt veselu virkni dažādu efektu.
3. Vārddarināšana;
Sinhroniskā aspektā tiek izšķirtas dažādas frazeoloģismu situatīvi stilistiskas variācijas: papildinājums, substitūcija, elipse, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs, alūzija, utt. Vairākas no šīm variācijām tiek īstenotas vienaā teikuma ietvaros (piemēram, frazeoloģiskā zeigma, papildinājums, elipse, substitūcija, inversija, perifrāze, konversija, metatēze, kontaminācija, diminutīva lietojums); betā, piemēram, substitūcija un elipse, taču ir arī tādas frazeoloģismu variācijas diskursā, kuras var pārsniegt vienau teikumau, atkāpes,rindkopu vai pat grāmatas nodaļas ietvarusu, piemēram, frazeoloģiskās metaforas paplašinājums, frazeoloģisma šķeltlietojums, frazeoloģisks kalambūrs un alūzija (vairāk par šīm variācijām skat. Oļehnoviča 2012, 32–46). Šādā variētā lietojumā frazeoloģismi iegūst papildus nozīmes nianses, izsaka stilistisko informāciju, kuras niansesu var noteikt, salīdzinot frazeoloģisma pamatformu un tā lietojuma formu un nozīmi diskursā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpieminatzīmē Aleksandra Kuņina (Кунин 1972 a, 1972 b, 1986) ieguldījums angļu valodas frazeoloģijas stilistikas attīstīšanā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;