Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Dažreiz gan esošie nosaukumi var radīt negatīvas asociācijas (piemēram, Saulriebi, Raizes), taču ne vienmēr tādas tās bijušas vietvārda rašanās brīdī (neiedziļinoties konkrēto mājvārdu patiesajā motivācijā un cilmē, vārds riebt var apzīmēt arī savulaik cienījamu darbību – vārdošanu, savukārt raizes varētu būt saistītas ar vārdu riezt ‘augot veidot’ vai rieža ‘apstrādāšanai nodalīts zemes gabals’).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādās nozarēs kā ekonomika, politika, pedagoģija un vadībzinātne visai izplatīti ir vārdu savienojumi un salikteņi ar leksēmu kapitāls, piemēram, izglītība kā kapitāls, politiskais kapitāls, cilvēka kapitāls, finanšu kapitāls, kultūrkapitāls, sociālais kapitāls, erotiskais kapitāls u. c. Ievadot gGoogle meklētājā cilvēka kapitāls, iegūstam aptuveni 4630 rezultātus (dati no 2014. gada decembra dati).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Attiecīgi, ievadot vienu pašu vārdu kapitāls, redzam, ka tas lietots 352 000 reižu, bet angļu valodā 1 540 000 000 reižu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kvantitatīvā starpība starp vispārīgo terminu un vārdkopterminu rezultātiem tīmeklī ir milzīga, taču vēl lielāka ir atšķirība, ja mēģinām iegūt vārdkopas lingvistiskais kapitāls skaitlisko vērtību no virtuālās vides vārdkopai lingvistiskais kapitāls.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Lai cik ticami vai mazticami būtu skaitliskie virtuālās vides rezultāti, tie nepārprotami atklāj pāris atziņas – kapitāls ir populārs un ekonomikā svarīgs jēdziens un, savukārt vārdkopa lingvistiskais kapitāls tiek lietota retāk, jo ir samērā jauns termins, ko 70. gados ieviesis franču sociologs Pjērs Burdjē (Linguistic CapitalBourdieu 1992, 66).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jebkura profesionālā saziņa – gan formālā, gan neformālā (piemēram, profesionālais žargons) – ir uzskatāma par attiecīgā speciālista lingvistisko kapitālu, ka. Termina lingvistiskais kapitāls pamatā ir ekonomikas jēdziens, un visbiežāk parādās valodnieku rakstos. Šo faktu var izskaidrot ar valodnieku centieniem izmantot eto lieto valodnieku rakstos. Ekonomikas terminoloģiju, laia palīdz raksturotu valodu kā nemateriālu aktīvu jeb līdzekli. Tāpēc raksta otrajā daļā skaidrots, kā un ar kādiem valodas līdzekļiem uzņēmēji Rīgā izmanto rakstu valodu publiskajā telpā klientu piesaistīšanai un peļņas gūšanai.
8. Tekstveide;
Izglītībā diemžēl sekas var būt ilgtermiņā, ja lingvistisko kapitālu (tātad tādas valodas prasmes un lietojumu, kas ļauj gūt peļņu vai labumu nākotnē) izglītības sistēma mērķtiecīgi aizstāj ar tehniskajām prasmēm un iemaņām, virzot cilvēka attīstību no domājošā cilvēka jeb homo cogens uz tehnisko cilvēku jeb homo technicus, kurš ir precīzs izpildītājs un kļūst par uzņēmuma materiālo aktīvu tāpat kā dators vai darba galds.
7.1. Liekvārdība;
Karolīna Linza (Caroline Linse) rakstā „Linguistic Capital Pays Dividends” („Lingvistiskais kapitāls maksā dividendes”) secina: „Lingvistisko kapitālu ir grūti izteikt skaitļos, taču tam ir milzu vērtība, un tas raksturo valodas kompetenci; taču tā vietā, lai to koptu un attīstītu, to bieži vien pamet novārtā (mans [tulkojums) mans – G. D.].” (Linse 2013, 32) Ir daudzas cilvēces eksistencei svarīgas profesijas, kuru dzīvotspēja ir atkarīga no lingvistiskā kapitāla.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai varam iedomāties bez lingvistiskā kapitāla juristus, logopēdus, tulkus –un tulkotājus, ārstus, skolotājus, psihologus, gidus u. c. profesijau pārstāvjus?
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
To var kāddažreiz novērtēt naudā, kādreiz arī nevar. Jo eEkonomikā bieži vien runā nevis par naudu, bet gan lietderīgumu.” (Autora papildinājums – „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” ar lietderīgumu saprot „spēju apmierināt patērētāja vajadzības” (ESV 2000, 120). Šīs vajadzības ir individuālas, taču tirgus, reklāma un politika šīs vajadzības diktē un cenšas pārliecināt, ka attiecīgo preci vai pakalpojumu klientam vajag attiecīgajā kvalitātē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Robinsona Krūzo gadījumā, līdz viņaš iepazīšanāstas ar Piektdieni, nedos.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos;
Kapitāls arī neiekrīt klēpī. T, jo tā ir investīcija.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Lielā mērā mūsdienu ekonomika ir anglosakšu zinātne – Alfreds Māršals, Adams Smits u. c. JSvarīga ir arī juridiskā komunikācija starp klientau un uzņēmēja starpā. Diemžēl vairs neu. Tā kā cilvēki dažkārt nepārlasa līgumus. Cilvēk, viņi labprāt notic tam, kam grib noticēt. Nepārrunā līguma nosacījumus. Valodas loģikas jautājumi – tie paši līgumi. Starpkultūru komunikācija. Tavs referāts varētu būt rekomendācija personāla vadītājiem atsevišķās darba intervijās piesaistīt valodniekusSvarīgi ir arī valodas loģikas jautājumi – kaut vai līguma nosacījumu izpratne.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Praktiskais raksta materiāls – dažādi uzraksti, tekstu zīmes sabiedriskajā telpā – vākts vairākos Rīgas rajonos – Iļģuciemā, Dzirciemā, Āgenskalnā, Torņkalnā, Vecrīgā, Centra rajonā, Maskavas forštatēpriekšpilsētā, Ķengaragā, Teikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darbs nevar tikt uzskatīts par pabeigtu, jo uzrakstiskā Rīgaos, afišās, reklāmās Rīgas vizuālais tēls ir mūžam mainīga,s – vecākas rakstu zīmes nomaina jaunākas zīmes.
8. Tekstveide;
Lingvistiskā kapitāla kontekstā tulkotā pilsētajumi ir saistāmai ar tirgus segmentēšanu.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Valodu kombinācijas vienā zīmē norāda, ka triju valodu uzraksti ir paredzēti lietošanai tūristiem.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Turklāt, ja ēstuve ir, piemēram, austrumu restorāns, ēdienkarte skatlogā nereti ir arī ķīniešu valodā. Šādas zīmes var būt pat četrās valodās. Ķīniešu un japāņu hieroglifi un austrumu valodu pārcēlumi šobrīd vēl lielā mērā uzlūkojami kā eksotismi un vizuālā tēla formveides elementi, piemēram, restorāna Tokyo City zīmolā,; taču nojaušams, ka nākotnē šie eksotismi, globalizācijas ietekmē, straujāk attīstoties straujāk tūrismam un uzņēmējdarbībai, kļūs par funkcionāliem (uz Tālo Austrumu zemju orientētiem) elementiem, piemēram, Helsinku lidostā kartogrāfiskās norādes sniegtas arī ķīniešu valodā, vaitāpat arī uzraksti Londonas un Ņujorkas rajonos, kur ir lielas vietējo ķīniešu kopienas.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt tulkotajos rakstiskajos tekstos svešādošana kā tekstveides elements un tulkošanas paņēmiens ir izsenis lietota. Jo tālāki ir meklējumi austrumu virzienā, jo lielāku eksotiku var sagaidīt klients – Siam, Thai, bet arī Tai Mai (vienā gadījumā saglabāts rakstības, otrā – izrunas princips). Jaušams, ka nav pārāk nopietna iedziļināšanās Tālo austrumzemju valodu fonētiskajā un rakstības atveidē.
8. Tekstveide;
Izplatītākā svešvaloda ir angļTie visbiežāk ir aizgūti no angļu vai krievu valodas.
8. Tekstveide;