Tas daļēji atkārtots apakšvirsrakstā Land Rover Discovery Sport Īīstiem piedzīvojumiem aprīkots ar visu nepieciešamo. (Klubs, 09.2017., 5). ElipsesTeikuma aprāvuma izmantojums dod vietu fantāzijai gan sievietēm, gan vīriešiem adresētajās reklāmās.
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Acīmredzot šis frazeoloģisms, kas latviešu valodā ir kalkots no angļu valodas, ir spamanāms jauninājums latviešu valodā, ja jau izpelnījies kariķējumu.
3. Vārddarināšana;
|
Just tos taureņus. (psiholoģe LR1 Kā labāk dzīvot 09.04.2012.) Tauriņi sitas pa vēderu. (žurnālists V.Krauze LR1 Kā labāk dzīvot 09.04.2012.LR1) Tauriņi sitas pa vēderu. (LR1) Publiskajā telpā (radio, TV, internetā) lietotās leksikas izvēle mutvārdu un rakstu valodā apliecina valodas pārmaiņu, proti, leksikas jauninājumu, tendences, par kurām vairākkārt rakstījis valodnieks A.Andrejs Veisbergs (Veisbergs 2006/1, 2006/2), arī valodnieces M.Maija Brēde (Brēde 2006), D.aina Nītiņa (Nītiņa 2004, 2006, 2008, 2012), I.lze Lokmane (Lokmane 2011), Ā.rija Ozola (Ozola 2012), D.ace Strelēvica-Ošiņa (Strelēvica-Ošiņa 2006,10 un 2011), valodnieki O.Ojārs Bušs (Bušs 2005), J.ānis Sīlis (Sīlis 2011).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Ikdienas valodas lietotājs līdz ar sarunvalodas elementiem rakstu valodā pārnes arī tās vērtību sistēmu – valodas normas variantus, valodas jaunradi, valodas līdzekļu neierobežotu lietojumu un daudzveidību, bez kuras nav iedomājama valodas attīstība. VLiterārā valoda īpaši tiek sargāta no kļūdām – nenormētās nestandarta (tātad – nepareizās) leksikas – citvalodu aizguvumu un slenga leksikas lietojuma. Šāda valodas glābšana nereti saistīta ar pārmērīgu valodas kontroli.
7.2. Mazvārdība;
|
Ja gramatiskās kļūdas norāda uz valodas lietotāja lingvistisko zināšanu trūkumu, tad vārda nepareiza lietojuma gadījumā runājam par leksiskām kļūdām, bet stilam neatbilstošs vārdu lietojums norāda uz leksikostilistiskām kļūdām. (sal. ar Rozenbergs 1995, 203). A. Blinkena, runājot par valodas kultūru, par vienu no svarīgākajiem faktoriem min stila izjūtu (Blinkena 1968:, 21.-–22.).
1. Tehniskais noformējums;
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
A. Veisbergs, runājot par šodienas valodas kultūru, vērš uzmanību uz stilu sajukumu, kas valda plašsaziņas līdzekļos, norādot, ka gandrīz visos valodas stilos ir ieplūduši sarunvalodas elementi, kas stilus vienādo un nereti grauj attiecīgā stila integritāti. (Veisbergs 2006/1, 34) un norāda, ka „pašlaik aktuālākais kvalitātes aspekts ir spēja orientēties valodas stilos un lietot tos atbilstoši situācijai”. (Veisbergs 2006/3, 16). Vērtējot labu vai sliktu valodu, pareizu vai nepareizu valodas lietojumu, vienmēr aktuāls ir jautājums, vai runātājs/rakstītājs pats apzinās novirzi no normas.
1. Tehniskais noformējums;
|
Par nepareizu valodas lietojumu var runāt galvenokārt situācijās, kad tiek pārkāptas situatīvās konvencijas un normas. (sal. ar Veisbergs 2006/1, 34.-35.)–35). Vārda vai frazeoloģisma paaugstinātas vai pazeminātas stilistiskās nokrāsas pilnīga ignorēšana rada negribēta komisma vai ironijas iespaidu, bet dažkārt jau kvalificējama kā nepieklājība. Piemēram, piemiņas brīdī „Balto krustu” kapulaukā, gids, pieminot padomju varas nogalinātos 6. jūlijā: Daļu nošāva.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.2. Mazvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Kā neveiksmīga un arī nepareiza vērtējama žurnālista Kārļa Streipa apzināti izvēlētā vārda maukas lietošana TV raidījumā (tātad publiskā telpā). Šis vārds tika lietots nominatīvsaucošā nozīmē un līdz ar to nevarēja vienlaicīgi veikt stilistiskas funkcijas, lai emocionāli paustu attieksmi un ar nosodījuma ekspresiju raksturotu šos cilvēku grupu (kādas partijas politiķus).
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Attiecībā uz šo gadījumu arī interneta komentētāji un blogotāji, kuri tur rūpirūpējas par valodu, nepalika vienaldzīgi, l. Lūk, fragments no interneta adresē http://m.mosties.org/ieraksti/1330/ 2011.gadā lasītā teksta „Maukas” un izrunāšanās: „Pēc tam, kad par izrunāšanos Latvijas televīzijas ēterā no darba tika atlaists Kārlis Streips, publiskajā telpā vārds «„maukas»” ir kļuvis par teju vai pieņemamu vārdu, kas dažviet pat vairs netiek likts pēdiņās.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Faktiski visi vulgārismi un t. s. lamuvārdi tekstā veic šo nosodījuma funkciju. RPar rupjau, vulgāra izteiksmeu uzskatāms ir vārdu savienojumams laizīt vienu vietu, ko Saeimas sēdē lietoja opozīcijā esošais deputāts Aleksandrs Mirskis: Maskavā Kremlī šitādi cilvēki kā ābiķi skrēja un laizīja vienu vietu.
1. Tehniskais noformējums;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Saeimas priekšsēdētāja S.olvita Āboltiņa bija spiesta aizrādīt: Lūdzu, ievērojiet pieklājības normas! (LR1 Ziņas 31.05.2012.) Necieņa, negatīva attieksme pret izteikuma priekšmetu tiek izteikta ar virkni aizgūto slengismu.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Lai paustu savu negatīvo attieksmi vai atgādinātu sabiedrībai par kādu nosodāmu darbību vai faktu atsevišķu personu dzīvē, publiskajā telpā lieto nenormētās ikdienas saziņas valodas leksiku, kas jēdzieniski un kontekstuāli saistāma ar šo personu vērtību sistēmu. Žurnālists R.olands Tjarve: Ja kāds ir sašmucējies, kā saka mūsu radioklausītāji, tad viņš [politiķis] atkāpjas [negaidot tiesas spriedumu]. (LR1 21.07.11. Krustpunktā.) Latvijas Radio klausītāji, negatīvi vērtējot deputāta Dzintara Zaķa rīcību nodokļu jautājumā, raksturo viņu (LR1 Krustpunktā. 05.07.2012. ) kā šeftmani. Žurnāliste A.nita Daukšte par deputāta Dz. Zaķa („Vienotība”) rīcību saistībā ar automašīnas iegādi, un izvairīšanos no nodokļu nomaksas atgādina, ka: Savulaik viņi [„Vienotības” deputāti] aizmirsa Kampara [....] latus no tumbočkas.( (LR1 19.07.2012.) Interneta komentētāji visai skarbi izsakās par toreizējo prezidentu Valdi Zatleru, kurš devies uz Olimpiskajām spēlēm Pekinā un tādējādi neizrādot lielu interesi par notikumiem Gruzijmilitāro konfliktu Gruzijas pierobežā, lai gan raksta nosaukums Zatlers sekojot līdzi notikumiem Gruzijā liecina par pretējo: Diemžēl ļaunākā šī ārsta politiskā diagnoze ir apstiprinājusies -– bezmugurkaulnieks, zicpriekšsēdis... :( Jāņem vērā, kaKā norāda Ruta Veidemane, „ikdienišķu sarunvalodas vai vienkāršrunas vārdu, barbarismu un žargonismu lietošana parasti rada iespaidu, ka tiek runāts par kaut ko nesvarīgu, notiek kaut kādu faktu, kaut kādu vērtību piezemēšana, šķiet autors augstu nevērtē cilvēkus, par kuriem raksta, vai vismaz cenšas radīt iespaidu par brīvām attiecībām ar viņiem.
1. Tehniskais noformējums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Slengismu apzināta lietošana bez noteikta stilistiska nolūka, neizmantojot piemērotākus sinonīmiskus izteiksmes līdzekļus, ir valodas kultūrai bīstamāka, jo valodu noplicina. (Stengrevica 2006, 42). Publiskajā telpā raksturīgs slengismu lietojums, lai izteiktu nozīmi, kuru mutvārdu runā visbiežāk vai salīdzinoši bieži apzīmē ar neliterāru vārdu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Neformālās situācijās daudzi latviešu valodas lietotāji diezgan regulāri lieto noteiktu aizgūto slengismu sortimenklāstu. Šāda veida slengismu noturīgumu latviešu valodā daļēji var izskaidrot ar inerci: tādu vārdu ir diezgan daudz, tie tiek lietoti salīdzinoši bieži.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Dzirnaviņu diametrs -– 7 cm, garums -– 42 cm. (teksts kolektīvās iepirkšanās portālā, 2012) Kā norāda A. Veisbergs, „mutvārdu runas ignorēšana, uzskatot rakstu valodu par vienīgo, ar kuru vērts nodarboties (tātad abu valodas formu pretstatījuma absolutizācija), grauj valodas integritāti”. (Veisbergs 2006/1, 27). Vēl jo vairāk – izvairīšanās no aizguvumiem, kas raksturīgi sarunvalodai, rada hiperkorektu attieksmi arī pret rakstu valodā iepriekš atzītiem terminiem, tiek veidoti un lietoti it kā latviskāki termini – garas un grūti izrunājamas vārdkopas salikteņu vietā.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
|
Sirmajam viss vēl priekšā. (LR1 radiospēle Piramīda 11.08.2012.), uz dullo `‘bez apdomāšanās, uz labu laimi`’ Vienkārši tā uz dullo miniet? (turpat), savārīt ziepes `‘nepareizi rīkojoties sagādāt nepatikšanas sev vai citiem`’ Ja mēs paši nesavārīsim kādas ziepes un to planētu neuzlaidīsim gaisā. (turpat).
1. Tehniskais noformējums;
|
Specifiska un slengismu aktīva lietotāja nominatīvā funkcijā ir sporta joma, tā žurnālists T.ālis Eipurs no Londonas priecīgi ziņo: Jaņos neesam, ir bronza. (LR Ziņas 09.08.2012.1) Samērā jauna tendence, kas līdz ar vārda dižķibele lietojumu iezīmējas jo spilgtāk, ir tādu nestandartam tuvu (vai gluži otrādi – pāri, virs standarta esošu) vārdu lietojums publiskajā telpā, kuru nozīmes papildkomponents, stilistiskā nokrāsa vai lietojuma ierobežotība dažādās latviešu vārdnīcās tiek raksturots ar norādi pārn., novec., apvidv., folkl., poēt. u. tml. Par vārdu dižķibele jau rakstījusi valodniece Ā.Ozola (Ozola 2012)Ā. Ozola, kura secina, ka – vienam un tam pašam vārdam doto norāžu neviendabība dažādās vārdnīcās liecina, ka „visai grūti ir noteikt, vai vārdam dižs piemīt kāds nozīmes papildkomponents, un liela nozīme te ir arī subjektīvajam faktoram” (Ozola 2012).
1. Tehniskais noformējums;
5. Interpunkcija;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Runājot par pašiem lasītājiem, Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas priekšsēdētāja, skolotāja Anita Vanaga uzskata: „Tas, ka jaunieši mūsdienās vairs nelasa, ir mīts, toties bieži vien patērētais saturs ir svešvalodā, jo jauniešiem nav savu izdevumu, literatūras latviešu valodā.” (Vanaga 2022) Literatūras trūkums latviešu valodā gan nav izteikts, drīzāk varētu diskutēt par izdoto grāmatu māksliniecisko kvalitāti un vērtību.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Nereti autori neorientējas uz kādu konkrētu auditoriju, citi to dara (tas gan uzreiz nenozīmē, ka iecerētā auditorija grāmatu arī pieņems), dažkārt autors/ autore/ izdevēji vāka atvērumā dod norādi "„bērniem un vecākiem"” u. tml. Savukārt apzīmējums "„jauniešu literatūra"” it kā ir precīzs un vienlaikus nēe.
1. Tehniskais noformējums;
6.3. Noliegums;
|
Ja skatāmies formāli, Latvijas Jaunatnes likums nosaka, ka mūsu valstī jaunietis ir vecumā no 13 līdz 25 gadiem (Jaunatnes likums 2008) (Saeima šogad ir nobalsojusi par grozījumiem likumā, ka nu jau līdz 30 gadiem).
1. Tehniskais noformējums;
|