Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
No āru vārdiem visstingrāk turas mežu vārdi – iespējams, tāpēc, ka tos vēl aktīvi izmanto: sēņošanai, ogošanai, izstrādei.
5.2. Lieka pieturzīme;
Arvien biežāk lauka pētījumos dzirdam ģeogrāfisko objektu grupu nosaukumus – vietvārdus, kas apzīmē precīzi nedefinētas ģeogrāfiskas teritorijas, kuru centrā parasti ir kāda visiem lietotājiem zināma esoša vai zudusi apdzīvota vieta. Šādi vietvārdi kartēs parasti nav atspoguļoti un arī vietējo uztverē par īstiem vietvārdiem netiek uzskatīti, kaut arī par tādiem noteikti saucami. Šādu vietvārdu rašanos, šķiet, veicinājušas sociālas un ģeogrāfiskas pārmaiņas – viensētu iznīkšana un lielo centru attīstība. Tā, pPiemēram, Viesītes novada Elkšņu pagasta Kūdru mājas ar trim kaimiņmājām jau agrākos laikos tika sauktas par Kakta stūri, jo celtas meža ielokā pie paša Sūpes purva, Kausi ir teritorija, kur savulaik bijušas četras saimniecības, kas visas iznīkušas, savukārt teritoriju ap Lieljāņu saimniecību sauc par Kremli, jo tur savulaik izvietota padomju armijas karadaļa.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Visilgmūžīgākie visās vietvārdu kategorijās šķiet tie nosaukumi, kas palīdz glabāt tautas atmiņu – kas kalpo kā virsraksti, abreviatūras plašiem un apjomīgiem stāstaiem no vairākus simtus gadu senas pagātnes. Šādi nosaukumi saglabājas arī tad, ja vieta ir sen iznīkusi vai pārveidojusies līdz nepazīšanai.
6.1. Saistāmība;
Jaunāko vākumu vietu stāstos pārestība gan joprojām ieskanas (kā Maizpeļkalna nosaukumu pavadošajā stāstā), bet tā šķiet krietni mērenāka: Kungu kapi jeb Einera kalns, jeb Baronu kapi Annas pagastā: „uzkalns, kurā bija Otes un Kalnienas muižas baronu kapi; senāk, kad vēl pastāvēja Otes muiža, šajā kalniņā, netālu no muižas, tika apglabāts kungs, uzvelts kapa vietai liels akmens ar iegravētu lielu krustu”, Pļintaukas pļava Dunavas pagastā: „radušās 19. gs.adsimtā, kad Dvietes muižkungs devis rīkojumu izcirst mežu”, Maizpeļkalns Rencēnu pagastā: „muižkungs lika zemniekiem kalnu norakt lēzenāku; tas bija smags darbs, par ko viņi saņēma algu”, Kunga līdums pļava un Kunga sils – mežs Tomes pagastā (Tvd).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Daugava to visu pamazām ir ieskalojusi upes dzelmē”; Tanku grāvis Līvānu pilsētaā: „dziļš stāvs prettanku grāvis izrakts Otrā pasaules kara laikā vairāku simtu metru garumā līdz pat Dubnas upei; grāvja daļa saglabājusies līdz pat mūsdienām un šobrīd ir daļa no novadgrāvju sistēmas” (Tvd).
6.1. Saistāmība;
Tie parasti vēsta par kalniem, kuros kārti cilvēki, kur kāds slīcis, slepkavots vai nobaidīts, kuros rīkotas zaļumballes, par pļavām, kurās ganīti lopi, par ceļotāju apmešanās vietām, par kādas saimnieciskās darbības vietām, un arī par vietām, kur nauda aprakta vai kauli atrasti: Siļķu graviņa Straupes pagastā: „tur senos laikos laupītāji nogalinājuši apkārtbraucošu siļķu pārdevēju”, Kristas bedre Straupes pagastā: „te muižas laikos pakārusies grēkā kritusi meita”, Ilzes kalns – apkaime Virešu pagastā: „meža darbos saimniekam šajā vietā nomirusi un turpat arī aprakta pati labākā ķēve, vārdā Ilze”, Koļkas purvs – purva daļa Mežvidu pagastā: „nosaukums radies sakarā ar to, ka Otrā pasaules kara gados te tika nošauts un apbedīts padomju partizāns Nikolajs Prohorovs”, Karātavu kalns Salaspilī: „viduslaiku soda vieta”, Lidmašīnas pļaviņa Virešu pagastā: „Otrā pasaules kara laikā virs pļaviņas cīnījušās divas lidmašīnas: vācu un krievu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Galvenos principus vietvārdveidē varam izlobīt arī no dažādu ģeogrāfisko objektu kopu sarakstiem, kurus sastādījuši attiecīgo objektu kategoriju pētniekui vai ierīkotāju grupas (piemēram, nesen atklāto pilskalnu nosaukumu, dižkoku, dzelzceļa staciju utt. nosaukumu saraksti).
6.1. Saistāmība;
Visbiežāk deminutīva piedēkļi tiek izmantoti, lai veidotu atdalīto nekustamo īpašumu daļu nosaukumus (piemēram, Pavasariņi no Pavasariem, Vītoliņi no Vītoliem, Plūdonīši un Plūdoņiem), taču jāatceras, ka šādos gadījumos tas nav vēlams – lietojumā pārāk līdzīgi vietvārdi var radīt jukas. Tiesa ganKā jau minēts, morfoloģiskās derivācija pavisam straujis izmantojums vietvārdu darināšanā samazinājies morfoloģiskās derivācijas izmantojumpavisam strauji samazinājies.
8. Tekstveide;
Dažreiz gan esošie nosaukumi var radīt negatīvas asociācijas (piemēram, Saulriebi, Raizes), taču ne vienmēr tādas tās bijušas vietvārda rašanās brīdī (neiedziļinoties konkrēto mājvārdu patiesajā motivācijā un cilmē, vārds riebt var apzīmēt arī savulaik cienījamu darbību – vārdošanu, savukārt raizes varētu būt saistītas ar vārdu riezt ‘augot veidot’ vai rieža ‘apstrādāšanai nodalīts zemes gabals’).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tādās nozarēs kā ekonomika, politika, pedagoģija un vadībzinātne visai izplatīti ir vārdu savienojumi un salikteņi ar leksēmu kapitāls, piemēram, izglītība kā kapitāls, politiskais kapitāls, cilvēka kapitāls, finanšu kapitāls, kultūrkapitāls, sociālais kapitāls, erotiskais kapitāls u. c. Ievadot gGoogle meklētājā cilvēka kapitāls, iegūstam aptuveni 4630 rezultātus (dati no 2014. gada decembra dati).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.1. Saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Attiecīgi, ievadot vienu pašu vārdu kapitāls, redzam, ka tas lietots 352 000 reižu, bet angļu valodā 1 540 000 000 reižu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Kvantitatīvā starpība starp vispārīgo terminu un vārdkopterminu rezultātiem tīmeklī ir milzīga, taču vēl lielāka ir atšķirība, ja mēģinām iegūt vārdkopas lingvistiskais kapitāls skaitlisko vērtību no virtuālās vides vārdkopai lingvistiskais kapitāls.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Tā lietota latviski aptuveni 2200 reižu, angliski savukārtsavukārt angliski – 37 100 000 reižu.
6.4. Vārdu secība;
Lai cik ticami vai mazticami būtu skaitliskie virtuālās vides rezultāti, tie nepārprotami atklāj pāris atziņas – kapitāls ir populārs un ekonomikā svarīgs jēdziens un, savukārt vārdkopa lingvistiskais kapitāls tiek lietota retāk, jo ir samērā jauns termins, ko 70. gados ieviesis franču sociologs Pjērs Burdjē (Linguistic CapitalBourdieu 1992, 66).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Jebkura profesionālā saziņa – gan formālā, gan neformālā (piemēram, profesionālais žargons) – ir uzskatāma par attiecīgā speciālista lingvistisko kapitālu, ka. Termina lingvistiskais kapitāls pamatā ir ekonomikas jēdziens, un visbiežāk parādās valodnieku rakstos. Šo faktu var izskaidrot ar valodnieku centieniem izmantot eto lieto valodnieku rakstos. Ekonomikas terminoloģiju, laia palīdz raksturotu valodu kā nemateriālu aktīvu jeb līdzekli. Tāpēc raksta otrajā daļā skaidrots, kā un ar kādiem valodas līdzekļiem uzņēmēji Rīgā izmanto rakstu valodu publiskajā telpā klientu piesaistīšanai un peļņas gūšanai.
8. Tekstveide;
Izglītībā diemžēl sekas var būt ilgtermiņā, ja lingvistisko kapitālu (tātad tādas valodas prasmes un lietojumu, kas ļauj gūt peļņu vai labumu nākotnē) izglītības sistēma mērķtiecīgi aizstāj ar tehniskajām prasmēm un iemaņām, virzot cilvēka attīstību no domājošā cilvēka jeb homo cogens uz tehnisko cilvēku jeb homo technicus, kurš ir precīzs izpildītājs un kļūst par uzņēmuma materiālo aktīvu tāpat kā dators vai darba galds.
7.1. Liekvārdība;
Karolīna Linza (Caroline Linse) rakstā „Linguistic Capital Pays Dividends” („Lingvistiskais kapitāls maksā dividendes”) secina: „Lingvistisko kapitālu ir grūti izteikt skaitļos, taču tam ir milzu vērtība, un tas raksturo valodas kompetenci; taču tā vietā, lai to koptu un attīstītu, to bieži vien pamet novārtā (mans [tulkojums) mans – G. D.].” (Linse 2013, 32) Ir daudzas cilvēces eksistencei svarīgas profesijas, kuru dzīvotspēja ir atkarīga no lingvistiskā kapitāla.
1. Tehniskais noformējums; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vai varam iedomāties bez lingvistiskā kapitāla juristus, logopēdus, tulkus –un tulkotājus, ārstus, skolotājus, psihologus, gidus u. c. profesijau pārstāvjus?
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ir pēdējais laiks pārskatīt maz līdz šim nenovērtēto valodas lomu tajās nevalodnieku profesijās, kurās valoda ir viens no galvenajiem instrumentiem, lai gūtu ne tikai peļņu nākotnē, bet arī nodibinātu labas attiecības gan ar klientu, gan sadarbības partneri, gan pacientu utt. Faktiski jebkuras profesijas finansiālā dzīvotspēja ir atkarīga no darbinieka lingvistiskā kapitāla, tātad tādām valodas prasmēm un lietojuma, kas ļauj gūt peļņu tagadnē un nākotnē.
6.3. Noliegums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
To var kāddažreiz novērtēt naudā, kādreiz arī nevar. Jo eEkonomikā bieži vien runā nevis par naudu, bet gan lietderīgumu.” (Autora papildinājums – „Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā” ar lietderīgumu saprot „spēju apmierināt patērētāja vajadzības” (ESV 2000, 120). Šīs vajadzības ir individuālas, taču tirgus, reklāma un politika šīs vajadzības diktē un cenšas pārliecināt, ka attiecīgo preci vai pakalpojumu klientam vajag attiecīgajā kvalitātē.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;