Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Kā rakstīts iepriekš, dažādos paziņojumos publicistikā tiek savrupināti arī laika apstākļi, piemēram.: Piektdienas, 10. augusta, vakarā svētkus ieskandinās sadziedāšana. [..]. (Dz) Tas notika zīmīgā datumā – 8. martā, kad pilsētu rotāja plakāti ar tulpēm un vīrieši izpirka puķu veikaliņus... (A) Trešdien, 8. augustā, pulksten 16.30 veselības ministre Ingrīda Circene Gulbenē, kultūras centrā, uz tikšanos aicina iedzīvotājus. (Dz) Šajā teikumā ir vairāki apstākļi: trīs laika apstākļi, no kuriem savrupināms ir tikai datums aiz nedēļas dienas, kā arī divi vietas apstākļi, no kuriem pirmais ir plašākas nozīmes, bet otrais – šaurākas nozīmes apstāklis, tātad fakultatīvi savrupināms apstāklis.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
No septiņiem divdabjiem latviešu valodā divdabja teicienu var veidot četri: nelokāmais divdabis ar -ot(ies), daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās, darāmās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies un ciešamās kārtas lokāmais divdabis ar -ts, -ta (sīkāk par divdabjiem sk., piemēram., MLLVG I, Paegle 2003, Nītiņa 20011959; Nītiņa 2001; Paegle 2003).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Piemēram, atverot restorānu vai sākot jebkādu biznesu, viņi to dara, domājot tālākā perspektīvā, nevis kā pēc iespējas ātrāk paņemt pēc iespējas vairāk naudas. (S) Vēlāk strādāju par žurnālistu, pārsvarā rakstot par vēsturi itāļu populārākajam laikrakstam Corriere Della Sera. (S) [..] vīrieši, kuru karjeras nav tik veiksmīgas, [..] līdzsvara iztrūkumu vēlas kompensēt, audzinot bērnus un pilnveidojot ģimeni. (C) Nonākot saskarē ar lapām, tārpi pielīp un nevar aizbēgt. (IZ) Jaucot māju, salauž abas kājas. (BD) Jāpatur prātā, ka savrupināms ir divdabja teiciens, respektīvi., divdabis kopā ar tam pakārtotiem teikuma locekļiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Palīgvārdi nevar būt par teikuma locekļiem, tātad aplūkotajā teikumā neveidojas divdabja teiciens un teikums pareizi rakstāms šādi: Tikai diskutējot mēs varam uzzināt patieso stāvokli – jebkurā vietā un jebkurā nozarē. Šajā teikumā ir fakultatīvs savrupinājums, respektīvi., savrupināti divi apstākļi vieta un nozare.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā, piemēram., teikumā Dzīvoju tikai vienu dzīvi – šo un uzņemos atbildību par to. (M) savrupinājums no pārējā teikuma nošķirts ar domuzīmi tikai no vienas puses, taču, kā jau norādīts iepriekš, savrupinājums atdalāms no abām pusēm.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Arī nākamajā teikumā savrupinājums ar pieturzīmēm atdalīts nepilnīgi: [..] viņš ir svētījis arī mūs – Māras zemes bērnus, izmainot daudzu dzīves, pasargājot dvēseles no grēkiem. (E) Šajā teikumā savrupinājums Māras zemes bērni robežojas ar divdabja teicienu, kas arī atdalāms no pārējā teikuma.
1. Tehniskais noformējums;
Reizēm teikums veidots tā, ka savrupinājuma robežas jāmēģina noteikt, balstoties uz semantikasu.
6.1. Saistāmība;
Tas sakāms arī par publicistikā populāro savrupinājuma veidu, respektīvi., divdabja teicienu ar nelokāmo divdabi un lietvārdu vai vietniekvārdu datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju. Šādas konstrukcijas sauc par absolūtā datīva konstrukcijām, kuras izsaka pavaddarbību, tātad teikumā tiek nosaukti dažādi darītāji – viens, kas veic divdabja nosaukto darbību, bet otrs, kas veic ar darbības vārda personas formu nosaukto darbību.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Savukārt otro teikumu varētu labot tā: Pūcēm, meklējot barību ēku tuvumā, bīstamība slēpjas... Taču labāk šo teikumu pārveidot, darītāju nosaucot nominatīvā nevis datīvā, piemēram., Pūces, meklējot barību ēku tuvumā, ir apdraudētas, jo var nomedīt saindētus grauzējus. Šeit jāmin Maigones Beitiņas viedoklis par to, ka interpunkcija „ir viens no vissvarīgākajiem teksta organizēšanas līdzekļiem” (Beitiņa 2009, 230). Šādam viedoklim var piekrist, jo bieži vien tieši no pieturzīmju lietojuma atkarīgs, vai teksta adresāts sapratīs rakstīto tā, kā to domājis teksta autors.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Nākamajā teikumā jārīkojas līdzīgi: [..] kad Rozīne savu trauku jau ir izēdusi, bet Jefiņam vēl kaut kas palicis, viņš ar ķepu met savu barību lejā – uz grīdas, lai mazulīte dabū vēl mazliet. (A) Šeit interpunkcijas normas nav ievērotas savrupinātā apstākļa atdalīšanā.
1. Tehniskais noformējums;
Regīina Kvašīte (Regina Kvašytė) Par Latviju lietuviski: īpašvārdu atveide presē Citvalodu īpašvārdu atveide un lietošana plašsaziņas līdzekļos Lietuvā ir gan valodnieku, gan nespeciālistu uzmanības lokā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
Taču atšķirībā no Latvijas, kur pamatnostādnes netiek apšaubītas, Lietuvā joprojām neapklustrimstas domu apmaiņa par tocitvalodu īpašvārdu atveides principiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
Neskatraugoties uz principiālām diskusijām, ir izdotas instrukcijas par īpašvārdu atveidi enciklopēdisko izdevumu vajadzībām (NTVR 1986; VLE 2001–2011).
7.3. Neiederīgs vārds;
Lietuviešu valodniecības izdevumos un presē publicēts ne viens vien raksts par šiem jautājumiem (Kvašytė 2000; 2003; 2004; 2005), viena publikācija ir arī latviski (Kvašīte 2005).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes jānepieciešams īstenot.
6.5. Izteicēja izveide;
Viens no svarīgākajiem personvārdu atveides gramatiskajiem aspektiem ir sieviešu un vīriešu dzimtes galotņu (arī izskaņu) atveide, uz koā balstīta to pareiza lietvārdu locīšana.
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Reizēm pieļaujams galotni -as mainīt pretar -is (ja personvārdi ir nelabskanīgi vai homonīmi citam jēdzienam), piemēram., Ģirts – Girtis (sal. lietuviešu valodā īpašības vārds girtas ‘piedzēries’).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība;
Lielākas grūtības tās nesagādā, taču jāpiebilst, ka latviešu personvārdos, atveidojot lietuviski, neparādīsies lietuviešu valodai raksturīgā galotne -ys.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu uzvārdos, kuru beigu daļa ir -kalns, galotne -s tieka aizstāta ar -is: Kristas Leiškalnis [Krists Leiškalns] ŠN 2004 07 03, Teodoras Zalkalnis [Teodors Zaļkalns] ŠK 2011 08 13.
6.5. Izteicēja izveide;
Runājot par tādu vīriešu uzvārdu locīšanu, kuri cēlušies no sieviešu dzimtes apelatīviem, locīšanu, lietuviešu valodā tos vajadzētu locīt „Klintis – Klinties – Klinčiui – Klintį, Zuosis – Zuosies – Zuosiui – Zuosį, taču, tā kā tāšādu lokāmu savu uzvārdu mumslietuviešu valodā gandrīz vairs nav, nebūtu liela kļūda, ja tos pārceliekļautu pirmąjā deklinācijā un teiktu vai rakstītu, piemēram., Klintis – Klinčio, Zuosis – Zuosio” (Girdenis 1996, 8).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;