Tas sakāms arī par publicistikā populāro savrupinājuma veidu, respektīvi., divdabja teicienu ar nelokāmo divdabi un lietvārdu vai vietniekvārdu datīvā, kas nosauc ar divdabi izteiktās darbības darītāju. Šādas konstrukcijas sauc par absolūtā datīva konstrukcijām, kuras izsaka pavaddarbību, tātad teikumā tiek nosaukti dažādi darītāji – viens, kas veic divdabja nosaukto darbību, bet otrs, kas veic ar darbības vārda personas formu nosaukto darbību.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Savukārt otro teikumu varētu labot tā: Pūcēm, meklējot barību ēku tuvumā, bīstamība slēpjas... Taču labāk šo teikumu pārveidot, darītāju nosaucot nominatīvā nevis datīvā, piemēram., Pūces, meklējot barību ēku tuvumā, ir apdraudētas, jo var nomedīt saindētus grauzējus. Šeit jāmin Maigones Beitiņas viedoklis par to, ka interpunkcija „ir viens no vissvarīgākajiem teksta organizēšanas līdzekļiem” (Beitiņa 2009, 230). Šādam viedoklim var piekrist, jo bieži vien tieši no pieturzīmju lietojuma atkarīgs, vai teksta adresāts sapratīs rakstīto tā, kā to domājis teksta autors.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Regīina Kvašīte (Regina Kvašytė) Par Latviju lietuviski: īpašvārdu atveide presē Citvalodu īpašvārdu atveide un lietošana plašsaziņas līdzekļos Lietuvā ir gan valodnieku, gan nespeciālistu uzmanības lokā.
2.4. Īpašvārdu atveide;
|
Taču atšķirībā no Latvijas, kur pamatnostādnes netiek apšaubītas, Lietuvā joprojām neapklustrimstas domu apmaiņa par tocitvalodu īpašvārdu atveides principiem.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Neskatraugoties uz principiālām diskusijām, ir izdotas instrukcijas par īpašvārdu atveidi enciklopēdisko izdevumu vajadzībām (NTVR 1986; VLE 2001–2011).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Lietuviešu valodniecības izdevumos un presē publicēts ne viens vien raksts par šiem jautājumiem (Kvašytė 2000; 2003; 2004; 2005), viena publikācija ir arī latviski (Kvašīte 2005).
2.1. Vārdu pareizrakstība;
|
Grūtības rodas praksē, kad teorētiskās nostādnes jānepieciešams īstenot.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Viens no svarīgākajiem personvārdu atveides gramatiskajiem aspektiem ir sieviešu un vīriešu dzimtes galotņu (arī izskaņu) atveide, uz koā balstīta to pareiza lietvārdu locīšana.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Reizēm pieļaujams galotni -as mainīt pretar -is (ja personvārdi ir nelabskanīgi vai homonīmi citam jēdzienam), piemēram., Ģirts – Girtis (sal. lietuviešu valodā īpašības vārds girtas ‘piedzēries’).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
|
Lielākas grūtības tās nesagādā, taču jāpiebilst, ka latviešu personvārdos, atveidojot lietuviski, neparādīsies lietuviešu valodai raksturīgā galotne -ys.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.6. Dalījums teikumos;
7.2. Mazvārdība;
|
Latviešu uzvārdos, kuru beigu daļa ir -kalns, galotne -s tieka aizstāta ar -is: Kristas Leiškalnis [Krists Leiškalns] ŠN 2004 07 03, Teodoras Zalkalnis [Teodors Zaļkalns] ŠK 2011 08 13.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Runājot par tādu vīriešu uzvārdu locīšanu, kuri cēlušies no sieviešu dzimtes apelatīviem, locīšanu, lietuviešu valodā tos vajadzētu locīt „Klintis – Klinties – Klinčiui – Klintį, Zuosis – Zuosies – Zuosiui – Zuosį, taču, tā kā tāšādu lokāmu savu uzvārdu mumslietuviešu valodā gandrīz vairs nav, nebūtu liela kļūda, ja tos pārceliekļautu pirmąjā deklinācijā un teiktu vai rakstītu, piemēram., Klintis – Klinčio, Zuosis – Zuosio” (Girdenis 1996, 8).
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vēl viena galotņpersonvārdu atveides lietuviski īpatnībaīpatnība lietuviešu valodā – nelokāmo galotnfināli -o nelatviskas cilmes personvārdos aizstāj lietuviešu valodas galotne -as: Gvido – Gvidas; Stavro – Stavras.
6.4. Vārdu secība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Savukārt uzvārdi, kuri veidodarināti no īpašības vārdiem ar noteikto galotni -ais, -ā, piemēram., Čaklais, Čaklā, lietuviski atbilstoši atveides noteikumiem rakstāmi ar izskaņu -ajis, -aja: Čaklajis, Čaklaja (Girdenis 1996, 8). ŠeitTomēr gan jāsaka, ka jaunākās atveides tendences ir atteikties no izskaņas, kas ļautu saskatīt noteikto galotni, saglabājot tikai nenoteikto galotni.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Daudz grūtību sagādā uzvārdu izskaņas -iņš (arī sieviešu dzimtes -iņa). Preses izdevumos precīzs atveidojums konstatējamcīzs atveidojums ir sastopams preses izdevumos, taču samērā reti: Maris Krastinis [Māris Krastiņš] ŠK 2006 03 04, Solvita Abuoltinia (Solvita Āboltiņa) Kl 2010 03 19, Lyga Zarinia (Līga Zariņa) ŠK 2006 02 04. Šīs uzvārdu izskaņas atveides norma īpaši uzsvērta arī lēmuma grozījumos (VLKK 2004, 169).
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nereti kļūdaini tiek atveidojamts arī pašreizējā Latvijas prezidenta uzvārds – Andris Berzinis [Andris Bērziņš = Bėrzinis] ŠK 2012 03 23.
4.2. Darbības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Lietuviešu valodā Latvijas vietvārdi parasti tiek atveidojamti divējādi: 1) tiek minētas lietuviešu formavietvārdu lietuviskais variants, ko lieto vietējie lietuvieši, un 2) transkribētas latviešu formas – ja lietuvisko formu nav vai arī tās; 2) ja lietuviskā vietvārda varianta nav, atveidojumi nav pietiekami pārbaudītas, iri vai maz izplatītasi, tad Latvijas vietvārdi tiek transkribēti lietuviski (Baluodė, Garšva 1985, 64). Tradicionālās formas Latvijas vietvārdu atveide iekļautas gan speciālās vietvārdu vārdnīcās (LTV 2002, 138–139; VKŽ 1994), gan latviešu un lietuviešu divvalodu vārdnīcu ģeogrāfisko nosaukumu pielikumos, kur atveidoti arī plašāk izplatītie Latvijas vietvārdi (LLV 1964, 842–860; 1995, 601–602; LLKŽ 1977, 731–758; 2003, 802–804).
4.2. Darbības vārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tie funkcionē arī presē, jo nosauc valsts dzīvei nozīmīgas lielākaās pilsētas un upes: Liepāja – Liepoja ŠK 2008 06 26, Bauska – Bauskė ŠK 2009 07 30, Daugavpils – Daugpilis KP 2009/3, 30, Daugava – Dauguva KP 2009/3 32.
4.3. Īpašības vārds;
|
Patskaņu un līdzskaņu atveides normas vietvārdos ir tādas pašas kā personvārdos, savukārt runājot par galotnēm jāņem vērā, ka vietvārdi bieži vien ir daudzskaitlinieki: vīriešu dzimtes galotne -i lietuviski atveidojamia ar -ai, bet sieviešu dzimtes -as, -es un -is – attiecīgi ar -os, -ės un -ys.
6.1. Saistāmība;
|
Kaut gan jāpiebilst, ka sieviešu dzimtes daudzskaitlinieki ar galotni -ys ir arī starp Lietuvas vietvārdiem, piemēram., Marcinkonys u. c. (tiesa gan, latviskojot tie kļūst par vienskaitļa sieviešu dzimtes nosaukumiem ar galotni -e – Marcinkone), tāpēc teorētiski nebūtu grūti pareizi lieto arī Cēsu vārdu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|