Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Dažādot pieejas, rosināt bagātināt, daudzveidpilnīgot, attīstīt valodu, vārdu krājumu (nevairoties no pareizi lietotiem svešvārdiem un nebaidot ar tiem).
7.3. Neiederīgs vārds;
Meklēt sinonīmus svešvārdiem var arī vizuālajās mākslasā, dabaszinībuās, ķīmijasā un fizikas ietvarosā, runāt par valodas kultūru var arī sociālajās zinībās, un arī vēstures skolotājs varētu samazināt atzīmi par valodiski ļoti kļūdaini uzrakstītu pārbaudes darbu, jo valodu mācāmies dzīvei, nevis tikai kā konkrētu mācību priekšmetu, kuru aizmirst drīz vien pēc skolas sola atstāšanas.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jura Baldunčika vadībā tapušajā pētījumā „Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991‒–2010” ievietots Astras Šmites sagatavots pārskats par aplūkotajā laikposmā Latvijā publicētajām vārdnīcām. Šajā rādītājā vienvalodas (latviešu valodas) vārdnīcu vien ir vairāk nekā divi simti ‒– etimoloģijas, pareizrakstības, svešvārdu, terminu u. c. (Baldunčiks 2012) Un tomēr ‒– arī tas nav pietiekami ne apjoma, ne daudzveidības ziņā!
1. Tehniskais noformējums;
Var jau iebilst, ka tauta vārdnīcas nelasa. J.uris Baldunčiks minētā pētījuma priekšvārdā atsaucas uz paša veiktām studentu aptaujām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
To pašu var teikt par citu tiešsaistē atrodamu vārdu koporājumu ‒ – „Mūsdienu latviešu valodas vārdnīcu”.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Būtu patiešām labi, ja esošo informāciju papildinātu arī etimoloģiska rakstura ziņas.
7.1. Liekvārdība;
Rodas jautājums ‒, vai tomēr „cieši savilktās jostas” apstākļos nebūtu optimāli novirzīt līdzekļus vienam visaptverošam projektam?
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tad, iespējams, atliktu līdzekļi arī alternatīvām vārdnīcām. Ļoti vēlētos redzēt latviešu valodā darbu, kas līdzinātos jau pieminētajam angļu leksikogrāfa Dž.ona Aito veikumam „Movers and Shakers”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Redaktores darbā man allaž lieti noder laika pārbaudi izturējusī „The Wordsworth Dictionary of Phrase & Fable” (Wordsworth 1993) u. c. uzziņu izdevumi, kuros skaidroti vārdi, frāzes, arī notikumi.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Kā teorētisku piemēru varētu minēt iespējamu leksikogrāfiska satura vietni (mājaslapu), kas būtu vienojošs forums ‒– plaši pulcētu nozares speciālistus, kuri katrs ar savu pieredzi kopīgi veidotu apjomīgu, internetā pieejamu leksikogrāfisku uzziņas materiālu. Šādā vietnē, piem., būtu iespējams dažādu nozaru terminoloģiju apvienot vienā virtuālā vārdnīcā.” (Balode 2012, 58‒–59) Savukārt Andrejs Veisbergs ir pārliecināts, ka lielu daļu grūtību, kas rodas vārdnīcu sagatavošanā, mazinātu moderna latviešu valodas korpusa pastāvēšana, un norāda uz plaša un sabalansēta modernās latviešu leksikas korpusa trūkumu, kas ir nopietns attīstības kavēklis visām divvalodu vārdnīcām ar latviešu valodu kā avotvalodu. (Veisbergs 2012, 101, 105‒–106).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Mēs ļoti satraucamies par svešvārdu invāziju, daudz mazāk par dzimtās valodas vārdu izzušanu no vārdu krājuma. Šajā kontekstā precīzu vērojumu izlasīju slavenā britu valodnieka Deivida Kristala (David Crystal) grāmatā „Valodas nāvegrāmatā „Language Death”.
7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Un tā visi vārdi, kas apzīmē šīs lietas, tiek aizmirsti. [..]. Šādi valoda kļūst nabagāka un nabagāka.” (Crystal 2000, 25) Noteiktām dzīvesdarbības jomām aizejot vēstures pakrēslī, pakrēslī aiziet arī savulaik aktuālie vārdi. Šodien reti lietojam vārdus babuļnieks, iegātnis, apauda, drellis vai lūkšas, taču ir svarīgi, ka tie ietverti un skaidroti Tēzaurā, tātad ir atrodami un vajadzības gadījumā izmantojami.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lielās talkas priekšvakarā laikraksta „Diena” pielikumā „Sestdiena” sastapos ar savdabīgu paradoksu.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, nomest zemē benčiku [..] nav nekāds tabu pat visnotaļ kulturālu un izglītotu ļaužu vidū.” Turpat izlasu vārdus vai vārdu savienojumus „braukt pālī”, „tukšās plastmasenes”, „tās [pudeles] ģeld”. (Kolāte 2016) Paradoksāls man šķita tieši fakts, ka raksts veltīts tādai globālai problēmai kā vides piesārņošana.
1. Tehniskais noformējums;
Atkal jāatgriežas pie jau pie minētās sarunas ar Gundegu Repši.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Noslēgumā vēl viena, manuprāt, ļoti svarīga atsauce uz profesores Dainas Nītiņas reiz jau pausto.: „Ja pārāk daudz un bieži sāksim dzirdēt un lasīt kļūdainus, pēc citvalodu parauga veidotus latviešu valodas tekstus, tas var kļūt pat nopietnu lingvistisku izaicinājumu latviešu valodas kvalitātei.” (Nītiņa 2004, 9) Profesore piesauc paviršību, kroplīgus tulkojumus, sagrozītu terminoloģiju, neveiklas teikuma konstrukcijas (turpatsk. iepriekš), un ar visām nule uzskaitītajām negācijām šā raksta autorei nācies sastapties ikdienas darbā, rediģējot mūsu pētnieku un mācībspēku pārsvarā zinātniskos un populārzinātniskos tekstus. Šķiet, ka šīs nebūšanas ir daudz nopietnāks valodas apdraudējums par aizgūto vārdu plūdiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991‒–2010.
1. Tehniskais noformējums;
Publicistikas galvenā funkcija ir informēt lasītāju par dažādiem notikumiem ikdienā (par citām funkcijām sīkāk sk., piemēram., Rozenbergs 1995).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Atbilstoši informatīvajai funkcijai pakārtota arī valodas līdzekļu izvēle un lietojums, respektīvi., galvenais ir sniegt informāciju, taču teksta autors var izvēlēties to, ar kādiem līdzekļiem informāciju nodot adresātam.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Teikuma gramatiskā struktūra, respektīvi., vārdu secība teikumā, kā arī pieturzīmes palīdz izcelt svarīgāko informācijas daļu.
2.2. Saīsinājuma izveide;