Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Un tā visi vārdi, kas apzīmē šīs lietas, tiek aizmirsti. [..]. Šādi valoda kļūst nabagāka un nabagāka.” (Crystal 2000, 25) Noteiktām dzīvesdarbības jomām aizejot vēstures pakrēslī, pakrēslī aiziet arī savulaik aktuālie vārdi. Šodien reti lietojam vārdus babuļnieks, iegātnis, apauda, drellis vai lūkšas, taču ir svarīgi, ka tie ietverti un skaidroti Tēzaurā, tātad ir atrodami un vajadzības gadījumā izmantojami.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Lielās talkas priekšvakarā laikraksta „Diena” pielikumā „Sestdiena” sastapos ar savdabīgu paradoksu.
1. Tehniskais noformējums;
Piemēram, nomest zemē benčiku [..] nav nekāds tabu pat visnotaļ kulturālu un izglītotu ļaužu vidū.” Turpat izlasu vārdus vai vārdu savienojumus „braukt pālī”, „tukšās plastmasenes”, „tās [pudeles] ģeld”. (Kolāte 2016) Paradoksāls man šķita tieši fakts, ka raksts veltīts tādai globālai problēmai kā vides piesārņošana.
1. Tehniskais noformējums;
Atkal jāatgriežas pie jau pie minētās sarunas ar Gundegu Repši.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Noslēgumā vēl viena, manuprāt, ļoti svarīga atsauce uz profesores Dainas Nītiņas reiz jau pausto.: „Ja pārāk daudz un bieži sāksim dzirdēt un lasīt kļūdainus, pēc citvalodu parauga veidotus latviešu valodas tekstus, tas var kļūt pat nopietnu lingvistisku izaicinājumu latviešu valodas kvalitātei.” (Nītiņa 2004, 9) Profesore piesauc paviršību, kroplīgus tulkojumus, sagrozītu terminoloģiju, neveiklas teikuma konstrukcijas (turpatsk. iepriekš), un ar visām nule uzskaitītajām negācijām šā raksta autorei nācies sastapties ikdienas darbā, rediģējot mūsu pētnieku un mācībspēku pārsvarā zinātniskos un populārzinātniskos tekstus. Šķiet, ka šīs nebūšanas ir daudz nopietnāks valodas apdraudējums par aizgūto vārdu plūdiem.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcu izstrāde Latvijā: 1991‒–2010.
1. Tehniskais noformējums;
Publicistikas galvenā funkcija ir informēt lasītāju par dažādiem notikumiem ikdienā (par citām funkcijām sīkāk sk., piemēram., Rozenbergs 1995).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Teikuma gramatiskā struktūra, respektīvi., vārdu secība teikumā, kā arī pieturzīmes palīdz izcelt svarīgāko informācijas daļu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Visbiežāk to panāk, novietojot kādu teikuma locekli neparastā vietā” (VPSV 2007, 344). „Mūsdienu latviešu literārās valodas gramatikā” par savrupinājumiem teikts, ka tie izsaka „kādu papildu paziņojumu, apgalvojumu par priekšmetu, parādību, dzīvu būtni, darbību vai pazīmi, kas nosaukta ar raksturojamo vārdu” (MLLVG II1962, 415).
1. Tehniskais noformējums;
Tā, piemēram., lasot teikumu Viņa mazais brālis, 17 gadu vecais Gatis patiešām bija aizturēts, kad dienas vidū mēģināja aplaupīt kārtējo banku (SD), sākumā nav saprotams, cik zagļu ir bijis, jo brālis un Gatis var uztvert kā vienlīdzīgus teikuma locekļus, taču izteicēja vienskaitļa forma bija aizturēts tomēr norāda uz vienu zagli, kurš ir brālis vārdā Gatis.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā, piemēram., apzīmētājs parasti atrodas pirms apzīmējamā vārda – Edgaram ir liels un skaists suns.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Netipiska apzīmētāja atrašanās vieta ir aiz apzīmējamā vārda, piemēram., Edgaram ir suns – liels un skaists.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Netipiski novietotais apzīmētājs tiek atdalīts no pārējā teikuma, respektīvi., tiek savrupināts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Lai informācija būtu precīza un nepārprotama, dažādos paziņojumos publicistikā viens vietas vai laika apstāklis tiek precizēts ar citu vietas vai laika apstākli, piemēram.: Sestdien, 11. augustā, notiks pašmāju produktu un ražojumu tirdziņš. [..]. (Dz) Nākamie BD numuri iznāks trešdien, 2. maijā, un ceturtdien, 3. maijā. (BD) Jāatceras, ka savrupina tikai viena veida apstākļus, respektīvi., vietas apstākli aiz vietas apstākļa, laika apstākli aiz laika apstākļa un veida apstākli aiz veida apstākļa.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Talsu rajons un Manhetena nosauc plašāku jēdzienu, respektīvi., nozīmē plašāku teritoriju, savukārt Valdemārpils un Grīnviča nosauc šaurāku jēdzienu, proti, šaurāku teritoriju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
No septiņiem divdabjiem latviešu valodā divdabja teicienu var veidot četri: nelokāmais divdabis ar -ot(ies), daļēji lokāmais divdabis ar -dams, -dama, -damies, -damās, darāmās kārtas pagātnes lokāmais divdabis ar -is, -usi, -ies, -usies un ciešamās kārtas lokāmais divdabis ar -ts, -ta (sīkāk par divdabjiem sk., piemēram., MLLVG I, Paegle 2003, Nītiņa 20011959; Nītiņa 2001; Paegle 2003).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Piemēram, atverot restorānu vai sākot jebkādu biznesu, viņi to dara, domājot tālākā perspektīvā, nevis kā pēc iespējas ātrāk paņemt pēc iespējas vairāk naudas. (S) Vēlāk strādāju par žurnālistu, pārsvarā rakstot par vēsturi itāļu populārākajam laikrakstam Corriere Della Sera. (S) [..] vīrieši, kuru karjeras nav tik veiksmīgas, [..] līdzsvara iztrūkumu vēlas kompensēt, audzinot bērnus un pilnveidojot ģimeni. (C) Nonākot saskarē ar lapām, tārpi pielīp un nevar aizbēgt. (IZ) Jaucot māju, salauž abas kājas. (BD) Jāpatur prātā, ka savrupināms ir divdabja teiciens, respektīvi., divdabis kopā ar tam pakārtotiem teikuma locekļiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tā, piemēram., teikumā Dzīvoju tikai vienu dzīvi – šo un uzņemos atbildību par to. (M) savrupinājums no pārējā teikuma nošķirts ar domuzīmi tikai no vienas puses, taču, kā jau norādīts iepriekš, savrupinājums atdalāms no abām pusēm.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Arī nākamajā teikumā savrupinājums ar pieturzīmēm atdalīts nepilnīgi: [..] viņš ir svētījis arī mūs – Māras zemes bērnus, izmainot daudzu dzīves, pasargājot dvēseles no grēkiem. (E) Šajā teikumā savrupinājums Māras zemes bērni robežojas ar divdabja teicienu, kas arī atdalāms no pārējā teikuma.
1. Tehniskais noformējums;
Reizēm teikums veidots tā, ka savrupinājuma robežas jāmēģina noteikt, balstoties uz semantikasu.
6.1. Saistāmība;