Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Tomēr terminus tēma un rēma nereti piepilda ar dažādu saturu: 1) tēma ir zināmā informācija, rēma – jaunā, 2) tēma ir mazaāk svarīgā informācija, rēma – svarīgākā informācija, 3) tēma ir ziņojuma izejas punkts, rēma – galvenais ziņojuma saturs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Aktuālā dalījuma izteikšanas līdzekļi ir daudzveidīgi – pirmkārt, tā ir prosodija, proti, izteikuma uzsvars, intonācija un pauzes, kas gan rakstītā tekstā nav nepārtprotami nosakāmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Virkne jautājumu var likties strīdīgai un rosināt diskusijas, var atšķirties dažādu pētnieku izmantotā terminoloģija un arī terminu izpratne jeb jēdziena saturs.
6.1. Saistāmība;
Viedokļi par aplūkotajiem jautājumiem būs dažādi, bet galvenais – lai tāšis izdevums būtu ierosmes avots turpināt izzināt vienu no seniskākajām un tipoloģiski interesantākajām Eiropas valodām. Literatūra Daneš, František.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kāda sagadīšanās! Īsi pirms tam, kad saņēmu ierosinājumu sagatavot rakstu „Valodas prakses” krājumam, jau krietni pavecos žurnāla „Jaunā Gaita” numuros biju izlasījusi vēsturnieku Edgara Andersona un Valdemāra Ģintera viedokļu apmaiņu par Arnolda Spekkes grāmatā „Atmiņu brīži: Ainas, epizodes, silueti” (Spekke 1967) lietoto valodu. Šajā grāmatā Spekke dažās rindās komentē sava uzvārda savdabīgo rakstību un, minējis vairākus argumentus, nosauc pēdējo: „[..] Es nevienam ļauna nedaru, savas ģimenes tradicijas veidojot, kā man tas patīk. [..].” (Spekke 1967, 160) Šī visai pašpārliecinātā frāze, liek aizsvilties profesoram Andersonam: „Katrs jau, protams, var savas ģimenes tradicijas veidot, kā patīk, bet ja Spekke savā grāmatā norāda, cik viņš varonīgi pārstāvējis Latviju un latviešu tautas intereses, tad jāprasa, kāda tam jēga, ja katra latviešu ģimene varēs kropļot un ārdīt latviešu valodu pēc saviem ieskatiem, to piesārņojot ar „anglismiem”, krievismiem, vācu vārdiem un teikumu konstrukcijām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tā ir visai zīmīga parādība div- un trijvalodu izplatībai un šo valodu mijiedarbībai.” (Ģinters 1976, 65) Ģinters pārmet Andersonam, ka viņš nav saskatījis šīs kultūrvēsturiski zīmīgās parādības cēloni, bet akcentējis vien dzimtās valodas piesārņošanu. (Turpat.) Interesantā kārtā ask. iepriekš). Abu polemizētāju izteiktās tēzes man šķita saistošas un kalpoja par atspēriena punktu, šķetinot pārdomas par aizguvumu forsētu ienākšanu latviešu valodā laikposmā pēc neatkarības atgūšanas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pārmetumi par latviešu valodas piesārņošanu ar svešvārdiem šodien jau ir kļuvuši par ikdienas rutīnu, un šajā grēkā visbiežāk tiek vainoti žurnālisti. (Uzrakstīju iepriekšējo teikumu un konstatēju, ka arī tajā ir trīs svešvārdi, kas veido 14 procentus% no teikumā lietoto vārdu skaita.) Apcerot aizguvumus (un svešvārdus, jo būtībā tie ir jaunākos laikos tapuši aizguvumi no citām valodām un ir pielāgoti dzimtās valodas gramatiskām formām), var nošķirt trīs grupas, kuru šķīrumā būtiska ir attieksme un hronoloģija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmajā grupā ietilpst hronoloģiskā ziņā seni aizguvumi no mūsu vēsturiskajiem kaimiņiem un līdzcilvēkiem ‒– no vāciešiem, krieviem, lībiešiem un igauņiem, no lietuviešiem, zviedriem u. c. Ikdienā nevienams latviešu valodas lietotājam s nesaklausisa nededzinako svešu vārdios stārķis, ķirsis, pudele, zābaki, kāposti, zvans, liedags, puika, kaija, daile, žagars, siļķe vai nagla.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Otrajā grupā ir aizguvumi, kuri latviešu valodā ienākuši lielākoties 19. gadsimtas. otrajā pusē ‒– 20. gadsimtas. pirmajā pusē, proti, pirms vairākām paaudzēm.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Trešajā grupā ietilpst vārdi, kuri pēdējo 25 gadu laikā lavīnveidā pārplūdinājuši mūsu ikdienu, presi, ziņu kanālus, kuru nozīmes lielai daļai cilvēku ir svešas, un kuru skaidrojums bieži vien vārdnīcās nav atrodams. Šo vārdu ienākšanas straujums psiholoģiski asociējas ar zināmu svešvārdu agresivitāti, kas nu jau reālā trīsvalodiskā vidē raisa bažas (neba ne bez pamatotasjuma!) par draudiem latviešu valodas tīrībai un pat nākotnei. Šī agresivitāte rada tikpat agresīvu pretreakciju, principiāli noraidošu attieksmi pret svešvārdu lietojumu, pūristiskas tendences.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mūs neērcinasatrauc tie aizguvumi, kas valodā ienākuši un nostiprinājušies pirms mums, iepriekšējo paaudžu laikā, bet neiecietīgi izturamies pret tiem, kas gāžas pār mums „šeit un tagad”. „Dažkārt mēs izturamies pret valodu kā bargi vecāki, kurus kaitina pubertātes vecumā esošais pusaudzis ‒– pārmetam tradīciju laušanu, vēlamies iegrožot stingrākos rāmjos, nesaprotam, ko viņš saka un domā” ‒– raksta publicists un domātājs Ilmārs Šlāpins (Šlāpins 2013, 5). Apstākļos, kad jaunu vārdu ienākšana dzīvē ir tik dinamiska, ir jāmēģina „pieņemt un saprast jaunvārdus un jaunas nozīmes, kas ieliktas vecajos vārdos, adoptēt aizgūtos vārdus- migrantus no citām valodām, pret kuriem parasti izturamiems ar gluži vai ksenofobisku naidu”. (Turpat.)sk. iepriekš). Tāpēc prātīgākais laikam būtu ievilkt elpu un no seku dramatizēšanas pāriet pie cēloņu analīzes, vismaz pie cēloņu noskaidrošanas.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Visai izsmeļošu ieskatu šeit ieskicēto jautājumu kontekstā sev raksturīgajā vienkāršībā ir sniedzis viens no pazīstamākajiem mūsdienu valodas pētniekiem, britu lingvists Deivids Kristals (David Crystal, dz. 1941). 2004. gadā publicētās grāmatas „Valodas revolūcijaThe Language Revolution” (Crystal 2004) ievadā „Jauna lingvistiskā pasaule” viņš norāda: šobrīd mēs piedzīvojam jaunas lingvistiskās ēras aizsākumu. Šo revolucionāro pāreju, kuru hronoloģiski jo īpaši ierāmē 20. gadsimtas. 90. gadi, raksturo trīs galvenās tendences, un katrai no tām ir globālas ietekmes.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir angļu valodas pārtapšana par globālu valodu, otrā ‒– valodu nāve jeb strauja daudzu valodu izzušana no pasaules lingvistiskās kartes, un trešā ir interneta publiskā pieejamība un kopā ar to (līdzās runai un rakstībai) lingvistiski jaunas saziņas ‒– datorpastarpinātas komunikācijas (computer-mediated communication) ‒– rašanās, kas attīstījusies megaātros temposļoti strauji pēc 1991. gada, kad pasaule iepazina globālo tīmekli jeb www.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Darbodamājoties vienlaikus, šīs trīs tendences ir pašos pamatos ir mainījušas pasaules lingvistisko ekoloģiju. (Crystal 2004, 4‒–5) Angļu valoda kā globāls saziņas līdzeklis jūtami ietekmē citas valodas, pirmām kārtām jau tādējādi, ka nacionālajās valodās strauji pieaug no angļu valodas aizgūto vārdu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Kādu pozīciju šādā situācijā ieņemt? Deivida Kristala pozīcija: tā vietā, lai apkarotu aizguvumus, daudz lielāka jēga ir attīstīt radošas stratēģijas, lai veicinātu to ātrāku integrāciju literatūrā, skolā, sabiedrībā kopumā.
7.2. Mazvārdība;
Krietni nopietnāka problēma ir valodas nāve, un tā ir pelnījusi daudz lielāku uzmanību. (Crystal 2004, 42‒–47) Valodas nāvei britu valodnieks ir veltījis speciālu darbu. (Crystal 2000). Par laikmeta izaicinājumiem latviešu valodas kvalitātei un attīstībai lakoniski un precīzi rakstījusi profesore Daina Nītiņa (Nītiņa 2004, 6‒–9).
1. Tehniskais noformējums;
Valodas situācija Latvijā, manuprāt, precīzi atbilst Deivida Kristala aprakstītajai shēmai.
7.2. Mazvārdība;
Dzelzs priekškara krišana mūs „iesvieda” citas „pasaules valodas” vidē, un šo vidi līdz ar atvērtību pasaulei mēs paši brīvprātīgi pieņēmām.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpat mēs ļoti labi zinām un izjūtam tos noplicinošos „efektus”, kurus datorpastarpinātā komunikācija ir ienesusi latviešu valodā ‒– strupu izteiksmi, angļu vārdu (žargonvārdu) gūzmu, saīsinājumus, atteikšanos no pieturzīmēm, gramatikas likumiem, burtzīmju nomaiņu ar dažādām grafiskām zīmēm utt. Taču šajā īsajā publikācijā mans nolūks bijair apcerēt aizgūto vārdu, pirmām kārtām anglismu, ieplūšanu latviešu valodā bezprecedentanepieredzēti lielā apmērosā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lingvistiskā revolūcija, par kuru runā Deivids Kristals, laika ziņā sakrīt ar revolucionārām pārmaiņām praktiski visās cilvēka dzīvesdarbības jomās: politikā, ekonomikaā, dzīvesveidā, un tas kardināli ir ietekmējis faktiski visu tautu valodas.
3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība;