Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Savukārt determinatīvs sakars iesaista teikumā t. s. brīvos paplašinātājus, kas attiecas uz visu teikumu, nevis vienu vārdu, tātad raksturo situāciju kopumā un parasti atrodas teikuma sākumā: Mežā šalca, kauca plīkšķēja.
1. Tehniskais noformējums;
Par vienkārša teikuma kodolu atzīts gramatiskais centrs, kas vairumā gadījumu latviešu valodā ir divlocekļu (divkomponentu teikumi jeb tradicionālajā terminoloģijā divkopu teikumi, piemēram, Gaisma aust), dažos gadījumos – vienlocekļa (vienkomponenta jeb vienkopas teikumi, piemēram, Krēslo). Šāds skatījums ir tradicionāls, kaut gan būtu iespējams latviešu sintakses aprakstu veidot arī pēc atkarību gramatikas principiem, kur galvenais teikumā ir darbības vārds, respektīvi., izteicējs.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Semantiski nepabeigti, kaut gan gramatiski pilnīgi ir tādi teikumi kā Es satiku [..], Mēs paņēmām [..], Ciems atrodas [..], Bērns uzvedās [..].
9.1. Neuzmanības kļūda;
Obligātuma pakāpe atkarīga gan no aprakstāmās situācijas dabas [..], gan (galvenokārt) no runātāja interpretācijas atbilstoši saziņas vajadzībām.
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr terminus tēma un rēma nereti piepilda ar dažādu saturu: 1) tēma ir zināmā informācija, rēma – jaunā, 2) tēma ir mazaāk svarīgā informācija, rēma – svarīgākā informācija, 3) tēma ir ziņojuma izejas punkts, rēma – galvenais ziņojuma saturs.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Aktuālā dalījuma izteikšanas līdzekļi ir daudzveidīgi – pirmkārt, tā ir prosodija, proti, izteikuma uzsvars, intonācija un pauzes, kas gan rakstītā tekstā nav nepārtprotami nosakāmi.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Virkne jautājumu var likties strīdīgai un rosināt diskusijas, var atšķirties dažādu pētnieku izmantotā terminoloģija un arī terminu izpratne jeb jēdziena saturs.
6.1. Saistāmība;
Viedokļi par aplūkotajiem jautājumiem būs dažādi, bet galvenais – lai tāšis izdevums būtu ierosmes avots turpināt izzināt vienu no seniskākajām un tipoloģiski interesantākajām Eiropas valodām. Literatūra Daneš, František.
7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tādēļ arī rūpes par valodas attīstību, nākotni, bagātību, – proti ‒, vārdu krājumu, valodas nepiesārņošanu, tās saglabāšanu, attīstīšanu utt. ‒– ir mūsu visu kopēja interese un pienākums.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Kāda sagadīšanās! Īsi pirms tam, kad saņēmu ierosinājumu sagatavot rakstu „Valodas prakses” krājumam, jau krietni pavecos žurnāla „Jaunā Gaita” numuros biju izlasījusi vēsturnieku Edgara Andersona un Valdemāra Ģintera viedokļu apmaiņu par Arnolda Spekkes grāmatā „Atmiņu brīži: Ainas, epizodes, silueti” (Spekke 1967) lietoto valodu. Šajā grāmatā Spekke dažās rindās komentē sava uzvārda savdabīgo rakstību un, minējis vairākus argumentus, nosauc pēdējo: „[..] Es nevienam ļauna nedaru, savas ģimenes tradicijas veidojot, kā man tas patīk. [..].” (Spekke 1967, 160) Šī visai pašpārliecinātā frāze, liek aizsvilties profesoram Andersonam: „Katrs jau, protams, var savas ģimenes tradicijas veidot, kā patīk, bet ja Spekke savā grāmatā norāda, cik viņš varonīgi pārstāvējis Latviju un latviešu tautas intereses, tad jāprasa, kāda tam jēga, ja katra latviešu ģimene varēs kropļot un ārdīt latviešu valodu pēc saviem ieskatiem, to piesārņojot ar „anglismiem”, krievismiem, vācu vārdiem un teikumu konstrukcijām.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Tie ir aizguvumi, kurus saucam par barbarismiem (bode, štāte, kliņķis, vokzālis, čumedans, gaspaža u. c.), latviskoti citvalodu vārdi (distingēts princis, anoianitātes stāžs, fīnas nianses u.  tml.), kā arī svešā valodā atstāti netulkoti vārdi (fine boy, cash u. c.). (Andersons 1975, 57‒–58). Es no savas puses te varētu piepulcminēt vēl daudzus citus profesora neminēnorādītus vārdus, piemēram, blamāža, resistence, lēģeris, dossier’i, protežēt, racija un racionēšana, mizerabls, fontāniņi u. c. (Spekke 1967, 376‒–379) Pāris mēnešus vēlāk žurnāls „Jaunā Gaita” publicēja Valdemāra Ģintera repliku. „Spekkes atmiņās bērnības un jaunības laika izjūtas un refleksijas rakstītas tā laika un vides ikdienas sarunas valodā ar raksturīgiem aizguvumiem no vācu un retāk arī no krievu valodas.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā ir visai zīmīga parādība div- un trijvalodu izplatībai un šo valodu mijiedarbībai.” (Ģinters 1976, 65) Ģinters pārmet Andersonam, ka viņš nav saskatījis šīs kultūrvēsturiski zīmīgās parādības cēloni, bet akcentējis vien dzimtās valodas piesārņošanu. (Turpat.) Interesantā kārtā ask. iepriekš). Abu polemizētāju izteiktās tēzes man šķita saistošas un kalpoja par atspēriena punktu, šķetinot pārdomas par aizguvumu forsētu ienākšanu latviešu valodā laikposmā pēc neatkarības atgūšanas.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Pārmetumi par latviešu valodas piesārņošanu ar svešvārdiem šodien jau ir kļuvuši par ikdienas rutīnu, un šajā grēkā visbiežāk tiek vainoti žurnālisti. (Uzrakstīju iepriekšējo teikumu un konstatēju, ka arī tajā ir trīs svešvārdi, kas veido 14 procentus% no teikumā lietoto vārdu skaita.) Apcerot aizguvumus (un svešvārdus, jo būtībā tie ir jaunākos laikos tapuši aizguvumi no citām valodām un ir pielāgoti dzimtās valodas gramatiskām formām), var nošķirt trīs grupas, kuru šķīrumā būtiska ir attieksme un hronoloģija.
7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmajā grupā ietilpst hronoloģiskā ziņā seni aizguvumi no mūsu vēsturiskajiem kaimiņiem un līdzcilvēkiem ‒– no vāciešiem, krieviem, lībiešiem un igauņiem, no lietuviešiem, zviedriem u. c. Ikdienā nevienams latviešu valodas lietotājam s nesaklausisa nededzinako svešu vārdios stārķis, ķirsis, pudele, zābaki, kāposti, zvans, liedags, puika, kaija, daile, žagars, siļķe vai nagla.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Otrajā grupā ir aizguvumi, kuri latviešu valodā ienākuši lielākoties 19. gadsimtas. otrajā pusē ‒– 20. gadsimtas. pirmajā pusē, proti, pirms vairākām paaudzēm.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Trešajā grupā ietilpst vārdi, kuri pēdējo 25 gadu laikā lavīnveidā pārplūdinājuši mūsu ikdienu, presi, ziņu kanālus, kuru nozīmes lielai daļai cilvēku ir svešas, un kuru skaidrojums bieži vien vārdnīcās nav atrodams. Šo vārdu ienākšanas straujums psiholoģiski asociējas ar zināmu svešvārdu agresivitāti, kas nu jau reālā trīsvalodiskā vidē raisa bažas (neba ne bez pamatotasjuma!) par draudiem latviešu valodas tīrībai un pat nākotnei. Šī agresivitāte rada tikpat agresīvu pretreakciju, principiāli noraidošu attieksmi pret svešvārdu lietojumu, pūristiskas tendences.
5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mūs neērcinasatrauc tie aizguvumi, kas valodā ienākuši un nostiprinājušies pirms mums, iepriekšējo paaudžu laikā, bet neiecietīgi izturamies pret tiem, kas gāžas pār mums „šeit un tagad”. „Dažkārt mēs izturamies pret valodu kā bargi vecāki, kurus kaitina pubertātes vecumā esošais pusaudzis ‒– pārmetam tradīciju laušanu, vēlamies iegrožot stingrākos rāmjos, nesaprotam, ko viņš saka un domā” ‒– raksta publicists un domātājs Ilmārs Šlāpins (Šlāpins 2013, 5). Apstākļos, kad jaunu vārdu ienākšana dzīvē ir tik dinamiska, ir jāmēģina „pieņemt un saprast jaunvārdus un jaunas nozīmes, kas ieliktas vecajos vārdos, adoptēt aizgūtos vārdus- migrantus no citām valodām, pret kuriem parasti izturamiems ar gluži vai ksenofobisku naidu”. (Turpat.)sk. iepriekš). Tāpēc prātīgākais laikam būtu ievilkt elpu un no seku dramatizēšanas pāriet pie cēloņu analīzes, vismaz pie cēloņu noskaidrošanas.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Visai izsmeļošu ieskatu šeit ieskicēto jautājumu kontekstā sev raksturīgajā vienkāršībā ir sniedzis viens no pazīstamākajiem mūsdienu valodas pētniekiem, britu lingvists Deivids Kristals (David Crystal, dz. 1941). 2004. gadā publicētās grāmatas „Valodas revolūcijaThe Language Revolution” (Crystal 2004) ievadā „Jauna lingvistiskā pasaule” viņš norāda: šobrīd mēs piedzīvojam jaunas lingvistiskās ēras aizsākumu. Šo revolucionāro pāreju, kuru hronoloģiski jo īpaši ierāmē 20. gadsimtas. 90. gadi, raksturo trīs galvenās tendences, un katrai no tām ir globālas ietekmes.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Pirmā ir angļu valodas pārtapšana par globālu valodu, otrā ‒– valodu nāve jeb strauja daudzu valodu izzušana no pasaules lingvistiskās kartes, un trešā ir interneta publiskā pieejamība un kopā ar to (līdzās runai un rakstībai) lingvistiski jaunas saziņas ‒– datorpastarpinātas komunikācijas (computer-mediated communication) ‒– rašanās, kas attīstījusies megaātros temposļoti strauji pēc 1991. gada, kad pasaule iepazina globālo tīmekli jeb www.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Darbodamājoties vienlaikus, šīs trīs tendences ir pašos pamatos ir mainījušas pasaules lingvistisko ekoloģiju. (Crystal 2004, 4‒–5) Angļu valoda kā globāls saziņas līdzeklis jūtami ietekmē citas valodas, pirmām kārtām jau tādējādi, ka nacionālajās valodās strauji pieaug no angļu valodas aizgūto vārdu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;