|
Pirmajā piemērā vārds actually 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Digitālā satura analīze 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Lielā daļā komentāru parādās aizguvumi, kuru oriģinālvalodas forma nav mainīta: Es strādāju elvii imagine ka es jutos (@raalfsk 22.06.2022.) tev ir tas fun cousin vibe, es nemaku izskaidrot. (@squadperson 09.05.2022.) No valod 7.3. Neiederīgs vārds; |
|
Piemēram, if you know you know 3. Vārddarināšana; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; |
|
Ar šo adjektīvu jaunieši apietas tiešām prasmīgi, pievienojot atbilstošas izskaņas: randomīgs, randomiņš u. c. Vārdi, kuri pašlaik ir popularitātes zenītā, ir vārdi slay un cringe, kuru vārdšķira mainās atkarībā no teikuma semantikas: tu slayoji; brīvlaiks bija ļoti slay; beidziet cringot; tas ir ļoti cringe.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Lai noskaidrotu, kurš no koda jaukšanas veidiem lietots visbiežāk, katrs komentārs tika iedalīts vienā no iepriekš minētajām kategorijām (sk. 1. tabulu).
8. Tekstveide; |
|
Tabulā redzams, ka visbiežāk lietotais tips ir ievietošana, otro vietu ieņem leksikaliz 3. Vārddarināšana; |
|
Koda jaukšanas veidu biežums digitālā satura autoru komentāros Nobeigums Pastāv uzskats, ka jaunieši neapzinās citvalodu ietekmi uz personīgo valodas lietojumu, taču šovasar 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
|
Anglismu lietojuma popularitātei 1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips; |
|
Tomēr jāņem vērā, ka sociālie mediji ir neformālas saziņas vide, kurā jaunieši 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
|
Tiesa, arī skatījums no malas, resp 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Otrkārt, dažādu dzimtās valodas runātāju intuīcija praktiski sakrīt. [..] Intuīcijas daba ir tāda, ka tās izpētes metode neizbēgami var būt tikai introspekcija.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Tādējādi vēl nesenā pagātnē populārā tēze par to, ka svešvalodu var iemācīties, nesastatot to ar dzimto valodu un pat pilnībā abstrahējoties no tās, izrādījusies nepatiesa.
7.2. Mazvārdība; |
|
Otrkārt, sintakse ir tā gramatikas joma, kurā 6.4. Vārdu secība; |
|
Tādā gadījumā arī salikts teikums uzskatāms par tekstu (Valdmanis 1985 1. Tehniskais noformējums; |
|
Pīters Metjūss (Peter Matthews) grāmatā „Syntactic relations” norāda, ka sintaktiskie sakari patiesībā ir daudzveidīgāki, nekā tas tiek uzskatīts vienā no mūsdienu ietekmīgākajām sintakses teorijām – ģeneratīvajā gramatikā.
2.4. Īpašvārdu atveide; |
|
Savukārt determinatīvs sakars iesaista teikumā t. s. brīvos paplašinātājus, kas attiecas uz visu teikumu, nevis vienu vārdu, tātad raksturo situāciju kopumā un parasti atrodas teikuma sākumā: Mežā šalca, kauca plīkšķēja.
1. Tehniskais noformējums; |
|
Par vienkārša teikuma kodolu atzīts gramatiskais centrs, kas vairumā gadījumu latviešu valodā ir divlocekļu (divkomponentu teikumi jeb tradicionālajā terminoloģijā divkopu teikumi, piemēram, Gaisma aust), dažos gadījumos – vienlocekļa (vienkomponenta jeb vienkopas teikumi, piemēram, Krēslo). Šāds skatījums ir tradicionāls, kaut gan būtu iespējams latviešu sintakses aprakstu veidot arī pēc atkarību gramatikas principiem, kur galvenais teikumā ir darbības vārds, resp 2.2. Saīsinājuma izveide; |
|
Semantiski nepabeigti, kaut gan gramatiski pilnīgi ir tādi teikumi kā Es satiku [..], Mēs paņēmām [..], Ciems atrodas [..], Bērns uzvedās [..].
9.1. Neuzmanības kļūda; |
|
Obligātuma pakāpe atkarīga gan no aprakstāmās situācijas dabas [..], gan (galvenokārt) no runātāja interpretācijas atbilstoši saziņas vajadzībām.
1. Tehniskais noformējums; |