Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Lielākā daļa no šī kopējā iedzīvotāju skaita samazinājuma cēlradusies emigrācijas dēļ (62 %), bet ievērojama daļa ir arī zemās dzimstības radītā negatīvā dabīgā pieauguma dēļ (38 %).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēdējo dekāsmitgažu straujās depopulācijas dēļ latviešu ar, kam dzimtoā valoda ir latviešu valodu, skaits ir nokrities 2018. gada sākumā ir nokrities līdz pat 1,1 miljonam – tas ir zemākais rādītājs kopš vispār tika uzsākta statistiskā uzskaite XIX19. gadsimta beigās.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Taču bīstamākais ir tas, ka arī nākotnē šī tendence turpināsies – latviešu skaits samazināsies gan nepietiekošamās dzimstības, gan pārlieku lielās emigrācijas dēļ.
6.5. Izteicēja izveide;
Ja projicējam līdzšinējo latviešu ariedzīvotāju, kam dzimtoā ir latviešu valodua, īpatsvaru uz EUROSTAT kopējā iedzīvotāju skaita prognozēm, tad 2030. gadā Latvijā varētu būt tikai 0,97 miljoni, bet 2080. gadā – tikai 0,73 miljoni latviešu ar dzimto latviešu valodu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešiem ir zemi izteikta spēja saglabāt savas valodas lietošanu saziņā ar cittautiešiem, betviņi drīzāk cenšas runāt citiem ērtā valodā -– krieviski, angliski, vai agr, senāk, vāciski.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu pēdējais emigrācijas vilnis izrādās daudz nenoturīgāks savas dzimtās valodas saglabāšanā, nekā iepriekšējā politiskā emigrācija, kas to noturēja ilgāk, bet, paaudzēm nomainoties, arī tur valodas prasme un tās lietojums strauji mazinās.
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēram, Austrālijā, kur pēc oOtrā pasaules kara iebrauca apmēram 20 tūkstoši latviešu bēgļu un kur tautas nesenās skaitīšanās regulāri ir iekļauts mājās lietotās valodas jautājums, latviešu valodas lietojums ģimenēs ir samazinājies no 6,5 tūkstošiem, jeb 34 % no visiem latviešu izcelsmi norādījušiem 1996. gadā, līdz nepilniem 3 tūkstošiem, jeb 14 % nesenajā 2016. gadā (ATS 2016).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt ASV 2016. gadā latviešu izcelsmi norāda 88 tūkstoši (starpno tiem 67 tūkstoši to atzīmē kā pirmo, bet 21 tūkstotis – kā otro izcelsmi), tomēr latviski runā vairs tikai 16 tūkstoši personasu jeb 18 % (2000. gadā vēl bija nepilni 20 tūkstoši) (ASV tautas skaitīšana 2016).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lielbritānijā veiktā aptauja norāda, ka jau 15 % no ģimenēm ar bērniem latviski vairs nerunā, kuri. Latvijā to darīja. LUas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra veiktais pētījums “„Latvijas emigrantu kopienas”, kurā tika apkopojottas ziņas par 2000 Latvijas izcelsmes bērniemu, liecina par diasporas bērnu straujo lingvistisko asimilēšanos, to, ka latviešu valdodas prasmes vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai nekādas (Mieriņa 2016).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda; 6.8. Palīgteikuma tips;
Austrālijas iedzīvotāju skaits, kuri mājās runā latviski, 1991-.–2016. g. Pastāv viedoklis, ka masīvā emigrācija ir Latvijas valstij izdevīga, jo aizbraucēju starpā ir augstāks mazākumtautību īpatsvarprocents, līdz ar to palikušo iedzīvotāju starpāvidū palielinās latviešu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Ja emigrantu vidū 2011. gadā latviešu bija tikai 39 %, tad 2017. gadā latviešu procents aizbraucēju starpāvidū pakāpeniski ir pieaudzis līdz 53 %.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt, analizējot gan aizbraukušos, gan atbraukušos no 2011. gada līdz 2017. gadam, migrācijas negatīvajā saldo (85,5 tūkstoši) latvieši devbija vairākumuā – 54% % (LSP 2018), kas tikai nedaudz atpaliek no latviešu vidējā īpatsvara valstī.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Visas PSRS laika tautas skaitīšanas uzrādīja pamazām pieaugošu pārkrievoto latviešu skaitu un īpatsvaru, kas pieauga no 19 tūkstošiem (jeb 1,5 % no visiem latviešiem) 1959. gadā līdz pat 36 tūkstošiem (jeb 2,6 %) 1989. gadā.
1. Tehniskais noformējums;
Kā zināms, etniski jaukto ģimeņu pēcnācējiem ir tiesības izvēlēties savu vecāku vai vecvecāku tautību, un bieži tiek izvēlēta formāla piederība latviešiem, kaut par to neliecina ne valoduas prasme, nedz citas etniskās identitātes izpausmes formas.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.3. Noliegums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Līdz ar to mūsdienās oficiālo vai formālo latviešu īpatsvars ir pieaudzis pārilīdz vairāk nekā 62 % no visiem valsts iedzīvotājiem, kambet valodas lietojums ģimenēs atpaliek.
1. Tehniskais noformējums; 4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tātad daļa no krievu un citu mazākumtautību jaundzimušo mātēm izmanto iespējasu reģistrēt savus bērnus kā latviešus. Tādā veidā tiek nepamatoti paaugstināts latviešu skaits un īpatsvars valsts oficiālajā statistikā.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Nobeigums Latvijā ir uzkrāta bagātīga vēsturiskā statistika par dzimto valodu un valodu prasmi, taču valsts pārvaldes ierēdņu tuvredzības dēļ ir plānots nākošamajās tautskaitēs ignorēt dzimtās valodas un valodu prasmes jautājumus, tos atmetot kā nevajadzīgus un liekus.
4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Līdz ar to jau tuvākajā nākotnē vairs nebūs iespējams pārliecināties, vai latviešu valodas izplatība un tās lietojums uzlabojas vai nēe, jo tas vairs netiks mērīts, un l. Līdz ar to tiek apdraudētsa viensa no Latvijas valsts izveidošanas mērķiem -– garantēt latviešu valodas pastāvēšanu cauri gadsimtiem – īstenošana. Šo kļūdu ir iespējams labot un i. Ir jāatjauno dzimtās valodas, latviešu valodas prasmes un/vai ģimenē lietojamās valodas iekļaušanua nākamajās tautas skaitīšanās.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmajā Latvijas neatkarības periodā latviešu un personu ar dzimto latviešu valodu skaits nostabilizējās ap 75 %, kbet tas nokritās līdz 52 % neatkarības atjaunošanas priekšvakarā.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas; 6.8. Palīgteikuma tips;
Mūsdienās uz plašas depopulācijas fona mazliet pieaug latviešu valodas lietotāju īpatsvars. 2011. gada skaitīšana uzrādīja, ka latviski māk runāt 79 % no Latvijas iedzīvotājiem.
1. Tehniskais noformējums;