Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6806 vienumi
Uzsākot neuzkrītoši fiksēt sarunvalodas piemērus, raksta autorei ne reizi vien ir gadījies šāds fenomens – kādā sabiedriskā vietā dzirdēt, ko sakalatviešu valodā viens otram saka divi cilvēki latviešu valodā, un nesaprast, par ko viņi runā.
6.4. Vārdu secība;
Tā kā runātājs jūt, ka šādam tekstveides pārtraukumam nevajadzētu būt par ilgu, tās tiek aizpildītas ar tādām skaņām kā ē, ā, mm, dažādiem iespraudumiem (teiksim, saku, kā saka u.  tml.) un citau veidau liekvārdību.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība;
Kaut arī ikdienas saziņā kopumā tiek ievērotas pieklājības normas un bez atvainošanās runātājam viņšs parasti netiek pārtraukts, dialoga izteikumi var tuvināties tā, ka viens runātājs vēl nav pilnībā pabeidzis sakāmo, kad otrs sarunas partneris jau ir sācis izteikties. Šāda parādība ir sastopama arī publiskās diskusijās, īpaši domu apmaiņā par politiku vai citu jautājumu, pret kuru runātājs nav vienaldzīgs, televīzijas un radio raidījumos,. Polilogā, kurā piedalās vismaz četri dalībnieki vai vairāk, piemēram, viesībās, runas pārklāšanās var norisināties tik lielā mērā, ka ir vērojamas paralēlas sarunas (plašāk sk.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pēdējā laikā ir konstatēta jauna tendence, ka – paaugstināta komunikācijas ātruma un steigas dēļ var novērot situācijas, kurās sarunājas divi saziņas partneri, bet pēc brīža pēkšņi pienāk trešais un uzreiz vēršas ar savu vajadzību pie viena no viņiem, nepagaidot, kamēr iesāktā saruna beigsies. Šādā gadījumā tomēr tiek pārkāpta valodas etiķete un būtu nepieciešama atvainošanās.
6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Raksturojot neformālas sarunas, kas norisinās dažādos sarīkojumos un viesībās starp kolēģiem, darījuma partneriem, pastāvīgajiem klientiem u.  tml., Iveta Ķestere nosauc nevēlamās tēmas, kas ietver intīmas tēmas – tādus jautājumusjautājumus par intīmām tēmām, kā Kāpēc jūs neesat precējies?, Un jums ir tikai viens bērns? – un arī sarunas un jautājumus par ienākumiem, parādiem, vecumu, slimībām, dzīvesbiedru un citu radinieku nodarbošanos (Ķestere 2007, 167).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Vēl varētu pievienot reliģiskos uzskatus. Vajadzētu Jāatcerētieas, ka par iepriekšminētajām tēmām nevajadzētu runāt arī pa telefonu sabiedriskās vietās, jo apkārtējiem varētu būt nepatīkami to dzirdēt.
6.5. Izteicēja izveide;
Riebjas klausīties. [emocijzīme, kas apzīmē dusmas] Un aizbēgt no tā nevaru, nav līdzi “„austiņas”.
1. Tehniskais noformējums;
P. S.
1. Tehniskais noformējums;
Liepājas Universitātes studiju kursā „Tekstveide” maģistrantūras programmas studentiem tiek veikts neliels lingvistisks eksperiments (kopš 2009. gada), kura laikā vienu un to pašu intervijas fragmentu viņi noklausās un pēc tam saņem tā transkripcijbētu rakstveidā ar uzdevumu – izlasīt un atrast trīs mutvārdu teksta pazīmes.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nereti televīzijas sižetrā runātājs ir pieļāvis kādu gramatisku neprecizitāti, kas subtitros ir novērsta. 1999. gadā plašu rezonansi sabiedrībā radīja fakts, ka žurnāla „Rīgas Laiks” redakcija bija nolēmausi publicēt Ineses Zanderes un Ginta Grūbes interviju ar toreizējo ekonomikas ministru Aināru Šleseru nerediģētā veidā, iekļaujot arī pašu sarunas sākumu tās norises vietā – zivju restorānā – ar komentāriem par ēdiena pasūtīšanu.
6.5. Izteicēja izveide; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Latviešu sarunvalodas sintakses pētnieces acīm intervija šķiet interesants autentisks piemērs, kurā vērojamas visas tipiskās mutvārdu teksta pazīmes, kas rakstveidā žurnāla lasītājam, kurš nav pieradis redzēt transkribētus runas ierakstu transkripcijas, tomēr izskatās neparasti.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tādējādi, iespējams, apzinātā teksta formu pretstatīšana, samērā spontāna un nesagatavota mutvārdu teksta atainošana rakstveidā, radīja sekas: intervētais ministrs saņēma sabiedrības nosodījumu par sarunvalodas lietojumu, augstākās izglītības trūkumu un sliktu valodas kultūru.
5.2. Lieka pieturzīme;
Faktiski man ir 28, bet ir tāda lieta -– virza cilvēks lietas, saprot, būdams ļoti jauns, un biezži gadās tā, ka cilvēks, neatkarīgi no sava vecuma, tā arī daudzas lietas nesaprot.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Es nevaru iedomāties variantu, ka es aiziešu mājās, neko nedaru, aizbraucu pamakšķerēt -– kaut gan es ne-makšķerēju.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Ir sievietes, kurām ir -– teiksim, jaunas meitenes, kurām ir 17 gadu un kurām ir savs jaunības skaistums, bet tajā pašā brīdī es zinu to, ka sievietes skaistums nav tikai ārējais, ir jābūt arī iekšējam.
1. Tehniskais noformējums;
Tas neno-zizīmē to, ka es saku, ka kāds ir nesmuks, bet, redziet, sievietes smukumam ir jānāk no iekšām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Ir tāda lieta -– skaisti novecot.
1. Tehniskais noformējums;
Es katru dienu studēju, es katru dienu mācos, es katru dienu kaut ko apgūstu jaunu un es domāju, ja man būs tādas iespējas, tad es viennozīmīgi pabeigšu, kā teikt, kaut kādus kursus, kurus es, kā teikt, esmu jau ieplānojis, tā teikt, pabeigt, tie ir saistīti ar tādām profesionālām zināšanām, tas nav saistīts ar to, lai man būtu vēl kāds skaists papīrs, ja? -– bet tai pašā brīdī, kas attiecas pašmācībām, bieži tiek interpretēts, ka Šlesers, ņemot vērā to, ka viņš ir ne tikai jaunākais ministrs, bet pat ministrs bez izglītības -– tā ir tāda... žurnālistu ļaunums, ja?” (Zandere, Grūbe 1999) Intervētā toreizējā ministra aizstāvībai jāsaka, ka šāda žurnāla redakcijas rīcība pirms 20 gadiem sabojātu arī kāda cita politiķa lingvistisko reputāciju, jo lasītāji nebija pieraduši vērtēt kāda cilvēka valodas kultūras līmeni pēc literārās valodas normām, ko ievēro rakstītā tekstā un iepriekš sagatavotā publiskā runā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Pirms publicēšanas korektors parasti novērš gramatiskās neprecizitātes, piemēram, ira izlabo par ir, priekš manis – par man, izņem liekus iespraudumus kā teikt, tā teikt, sakārto vārdu secību un citādi uzlabo teksta kvalitāti tā, ka lasītājs pat nenojauš, ar kādiem valodiskās izteiksmes trūkumiem ir bijušis sarunas sākotnējaisā variantsā. Šajā intervijā lietotais izteiciens sievietes smukumam ir jānāk no iekšām ir jau folklorizējies.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide;
Man vienmēr ir jautājums, cik tālu es varu iejaukties, ja cilvēks ir samudžinājis domu.
9.1. Neuzmanības kļūda;