Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Jaunos latviešu kalendārvārdus Auseklis visvairāk bija ņēmis visvairāk no latviešu un lietuviešu mitoloģijas un vēstures: – Laima, Rota, Smaida, Spodra, Ceronius, Ziedonis u. c.” (Siliņš 1982, 137) 19. gs. otrajā pusē kalendāru skaits strauji palielinājās: 1874. gadā to bija četri, 1885. – 10, bet 1900. gadā – jau 32 kalendāri!
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tiek ierosināts kalendārā atstāttikai tos vārdus, kourus tautā lieto, un svītrot tos, kas ir sveši, nedaiļskanīgi un kourus tauta nelieto.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tika ierosināts latviešu kalendāros uzņemiekļaut arī labākos krievu personvārdus un, bet no katoļu kalendāra – tos, ko lieto Latgalē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Taču kalendārvārdu izdevējiem ieteikums nebija saistošs, tādēlļ kalendārvārdu sarakstos maz kas mainījās.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Arī tolaik Latvijā dzimušajiem bērniem doti arī tādi neierasti vārdi, piem.ēram, Bēgule (1915. gadā) un Daiļprātiņš (1912. gadā Krustpils draudzē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā pie labāka uzvārda tika iedzīvotāji ar tādiem uzvārdiem kā, piemēram, Bezbiede, Ciska, Pautiņš un Struņķe. [..] nav informācijas, vai 1922. gadā Jelgavā reģistrētā puisīša atradeņa uzvārds Ciešulis būtu nomainīts.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iedzīvotāji mainīja gan vārdus, gan uzvārdus. 1920. gs. 30. gados strauji pieauga arī latviskas cilmes vārdu došana jaundzimušajiem. KOtra raksturīga personvārdu iezīme – kā patstāvīgi personvārdi kļuva vārdi, kas agrāk bija tikai saīsinājumi, piemēram, Valdis (no Valdemārs), daudzi personvārdi saglabāja divējādu lietojumu – cilvēki, kuru oficiālie vārdi ir Andrejs, Valdemārs, Gustavs, ģimenes un draugu lokā tika saukti par Andri, Valdi vai Gustu.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Katrs izdevējs pēc saviem ieskatiem veidojlika personvārdu sadalījumu pakādā datumiemā, arī iekļautie personvārdi atšķīrās.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Līdz 1935. gadam Latvijas Republikā cilvēkam drīkstēja būt pat 5 vārdi. Piem., vienā ģimenēēram, kādā ģimenē vienam bērnam lika vārdus Anna, Katrīna, Karlīna, Marija, Ieva; nākamajai māsai varēja būt tie paši vārdi varēja būt, tikai citā kombinācijāsecībā, piemēram, Marija Karlīna Katrīna Anna Ieva.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Tā bija diezgan liela vecāku bezatbildība, bet kurš gan gribēja atteikties no tādas iespējas! LTāpēc līdz ar Kārļa Ulmaņa nākšanu pie varas šī daudzvārdība tika ierobežota, tāpēcproti, 1935.–1936. gadā noteica ierobežojumu jaundzimušajiem dot ne vairāk kā 3 vārdus, un labi, ka tā, jo kara laikā būtu vēl lielāks juceklis.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Cilvēkiem nebija dokumentu, daudzie vārdi pat vienasā ģimenes robežāsē radīja milzu juceklineskaidrības un pārpratumus, kura tad ir īstā māsa vai jaunākais brālis.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kara laikos dokumenti gāja bojā, cilvēki nevarēja pierādīt savu identitāti, jo ģimenē visi ar tik līdzīgiem vai pat vienādiem vārdiem – tikai citā secībā. Piem., piemēram, kādai personai vārdās Jānis Dzenītis vārds– Jānis dots par godu mirušajam brālītim – arī Jānim Dzenītim.
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tikai 1935. gadā Izglītības ministrija nodibināja Kalendārvārdu komisiju, kuras vadītājs bija E.rnests Blese. „Komisija izveidoja divas paralēlas vārdu sistēmas: vienā uzņēma jaunos vārdus, otrā otrā aatstāja vecos.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Komisija jaunus vārdus nedarināja, bet aprobežojās ar tautā lietotiem vārdiem. [..] Komisija balstījās uz P. Šmita ieteikumiem: vārdu katalogā uzņemt „Livonijas hronikas ” vārdus, īpašvārdus no latviešu mitoloģijas (Austra, Auseklis), piemērotus vārdus no dzīvnieku un stādu nosaukumiem, zīmīgus vārdus (Ausma, Blāzma, Dzidra u. c.), bet izslēgt tādus vārdus kā Kurbads, Trūdaļa, Zemlika, Viltis”.” (Siliņš 19892, 140) Tas uzskatāms par nopietnāko mēģinājumu ieviest vienotu personvārdu sarakstu, taču diemžēl tā ieviešanu aizkavēja Otrais pasaules karš un labo nodomu neizdevās īstenot.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide;
No 1945. līdz 1951. gadam vārda dienas kalendāros vēl tiek uzrādītas, bet no 1952. gada vārdu katalogi no kalendāriem vispār tika izņemti. Piem., piemēram, laikrakstā „Literatūra un Māksla” 1952. gada 10. februārī G. Arājas rakstā „Šā gada kalendāri” var lasīt: „Kalendaru uzdevums ir apkalpot visplašākās lasītāju masas, tiem ar savu saturu idejiski jāaudzina, jāizglīto, jāsniedz lietderīgi, praktiski un interesanti materiali visdažādākos jautājumos.” (cCitātā saglabāta 50. gadu svešvārdu oriģinālrakstība).) Kā redzams, par vārda dienām nekas nav minēts.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.6. Dalījums teikumos;
Staļina laikā vārda dienas kalendāros tika uzskaatītas par buržuāziskās Latvijas tradīciju un palieku, acīmredzot cerot, ka Padomju Latvijā vārdadienas nesvinēs.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Taču tās nebija tikai Latvijas brīvvalsts laika tradīcijas un „paliekas”, tauta pie vārda dienām bija pieradusi paaudžu paaudzēs, tās pēc ieraduma svinēja tāpat, tāpēc, kad. 1957. gadā Ņ.ikitas Hruščova atkušņa laikā tradīcija kalnendāros rakstuzrādīt personvārdus atkal tika atjaunota, taču līdztekus priekiemam par savu vārdu kalendārā tika secināts, ka daudzi vārdi bija „pazuduši”, sarakstoskalendārā tos nevarēja atrast.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.1. Lietvārds; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pēc tukšajiem „klusuma” gadiem bija daudz ierosinājumu iekļaut kalendāros jaunus personvārdus, tāpēc Kalendārvārdu redakcijai bija jānodibina komisija jauno vārdu novērtēšanai un pretenziju apmierināizskatīšanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki tā arī jautāja – pēc kāda kalendāra mums dzīvot un svinēt savas atgūtās vārda dienas? 20. gs. 50. gados stājaās spēkā vēl kāda likuma norma – no 1957. gada bērniem varēja dot tikai vienu vārdu ierasto divu vai pat triju vietā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tā kā Latvijas dzimtsarakstiu nodaļas līdz 1957. gadam bija padotikļautas Iekšlietu ministrijai, attiecīgās dzimtsarakstu nodaļas tiešais priekšniekvadītājs bija rajona (vai pilsētas) milicijas priekšnieks.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;