Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Tā arī padomju laikā atradinājāmies no šīs Latvijas laiku tradīcijas, vadīrīkojāmies arī kopēc Krievijas Federācijas pieredzes un likumu kodeksa – pašiem taču sava vairs nebija!
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz 1957. gadam pēc vecajām tradīcijām jaundzimušajiem vēl ik pa laikam tika likti divi vārdi. Piem., tā kā, piemēram, Ģirts Valdis Kristovskis dzimis 1956. gadā, viņa vecāki vēl „iespraucās” tajā laikā, kad Latvijā bērnus reģistrēja ar diviem vārdiem! „Vienvārda” periods turpinājās līdz pat 199720. gs. 90. gadaiem, kad atkal dtika atļauts likt divus vārdus. 1993. gada 28. oktobrīk stēja likt divus vārdusājās spēkā likums „Par civilstāvokļa aktiem”, kura 30. pantā ir teikts: bērnam var dot ne vairāk kā divus vārdus. Vārds, kurš reģistrā ierakstīts pirmais, uzskatāms par pamatvārdu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tagad Ārija Iklāva pati brīnās, kā viņai tā atļāva un neaizrādīja. Savulaik varbūtIespējams, toreiz palīdzējais Viļa Lāča atbalsts, vēlākajos gados – kā pati saka, jau pēc inereces kungi vienkārši neķērās klāt.
6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Kalendārvārdu ekspertu komisija (nosacīti sauksim to tā, jo precīzu tās nosaukumu neviens neatceras) sanāca kopā, kā minēts iepriekš, pagājušā gs.adsimta 60. gadu vidū (1964. vai 1965. gadā) – lai vienotos par personvārdu rakstību kalendāros un vienonoteiktām vārda dienām.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Daudzi pret komisiju izturējās skeptiski, tāpat kā pret pašām vārda dienām, bija bažas arī par komisijas pastāvēšanu – cik tā ir nepieciešamaību.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Sākotnēji sanāksmes notika pretī viesnīcai “„Rīga” (tag.adējās Valtera un Rapas grāmatnīcas 2. stāvā) nelielā istabiņā.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Komisijas vadītājs (iespējams) bija dzejnieks Jāzeps Osmanis, – arī pirmā sēde notika viņa vadībā. Kā atminas Ārija Iklāva, Jāzeps Osmanis dūšīgi darbojās, viņš uzņēmās sēžu organizēšanu un vadīšanu, sasauca visus kopā, uzjautrinājās par ārzemju vārdiem.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Pirmajā sēdē uz galda bijauši 9 dažādi kalendāri: baznīcas, dabas, vēstures, nez no kurienes uzradies uz galda bija arī ārzemju latviešu trimdā izdots – iespējams, kāds bija to atvedis (ar visiem pirmskara latviešu vārdiem, piem.ēram, Daiļprātiņš, par ko visi pasmējās) – dažādajos kalendāros nesakrita ne vārdu rakstība, ne svinamie datumi (pēc kura kalendāra vārdi jāatzīmē).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Sākotnēji sēdēs netika lemts par jaunu vārdu iekļaušanu – virsuzdevums bija sakārtot un vienādot esošo kalendārvādrdu sistēmu.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tad gan komisija ļoti strikti lēma, ko likt kalendārā un ko ne: lēma un balsoja par katru vārdu, taču kopumā tākomisija bija labvēlīgi noskaņota un kalendāru tikai papildināja.
7.3. Neiederīgs vārds;
Cilvēki rakstīja vēstules, zvanīja, stāstīja, kāpēc vēlas vārdu kalendārā, pamatoja, ka vārds esot izplatīts, tīkams, moderns utt. Sēdēs runāja arī par vārdu izrunu, piem.ēram, diskutēja, kā pareizi izrunāt personvārdus Elga, Velga, Zemgus. Arī pPadomju gados komisija sanāca ik pa diviem trim gadiem.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Netika atbalstīti arī nelatviski vārdi, tā kā ne vienmēr, kā to visos laikos noteikusi komisija, izšķirošs ir vārdu īpašnieku skaits. Piem., piemēram, tādi priekšvārdi kā Gaļina, LĻubova, Nadežda u. tml. netika iekļauti kalendārā arī padomju laikā, jo komisijas uzskats bija, ka latviešu kalendārvārdu sarakstam jāturpina reiz sāktās latviskās vārddošanas tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Taču kopumā tendence dot bērniem latviskas cilmes vārdus saglabājās arī pēc Otrā pasaules kara, kad no 1945. līdz 1971. gadam piecdesmit populārāko vīriešu personvārdu vidū bija desmit latviskas cilmes vārdi – Valdis, Guntis, Dainis, Vilnis, Agris, Dzintars, Modris, Viesturs, Laimon(i)s, Ziedonis. Turpretī 15Savukārt no piecdesmit populārākajiem sieviešu personvārdiem piecpadsmit bija latviskas cilmes vārdi – Dzintra, Gunta, Aija, Sarmīte, Līga, Aina, Skaidrīte, Ilga, Valda, Velta, Daiga, Indra, Rasma, Austra, Rudīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tā bija viena no noevardarbīgas pretošanās formām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Iespējams, kādu laiku pēc komisijas dibināšanas, 60. gadu beigās un 70. gadu sākumā, komisijas sēdes, kurās lēma par personvārdiem un kalendāru papildināšanu, notika katru gadu.
6.1. Saistāmība;
To savās publikācijās apliecina Daina Zemzare un Klāvs Siliņš. 1969. gadā Daina Zemzare rakstīja: „Vecāki saviem bērniem cenšas dot vārdus, kas pašiem vislabāk patīk.
6.5. Izteicēja izveide;
Vecākā paaudze atceras, ka noplēšamo lapiņu otrajā pusē bijais kāds praktisks padoms, recepte, anekdote, notikums u. tml. Taču Sporta un lietišķo izdevumu redakcijā tika organizēta ne tikai kalendāru ražošana – tajā tika organizēts un vadīts Personvārdu terminoloģijas komisijas darbs, ko veica Dzintra Zālīte.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kopumā komisijā darbojās 7 – –8 cilvēki. Dz.intra Zālīte apkopojausi iesūtītos materiālus, un reizi divos gados tika sasauckta komisijua, lai izlemtu, kurus vārdus turpmāk ievietotu kalendāros.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Komisijā Dzimtsarakstu departamentu (toreiz – Dzimtsarakstu biroju) pārstāvēja arī Ā.Ārija Iklāva.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Personvārdu terminoloģijas komisijā darbojās arī bija Teodors Vilemsons, Aivars Gavers, Anita Sadovska, – nu jau visi aizsaulē.
9.1. Neuzmanības kļūda;