Literatūras saraksts trešajā izdevumā, salīdzinot ar iepriekšējiem izdevumiem, nav mainīts vai papildināts.
7.1. Liekvārdība;
|
Vārdnīcas veidošanā izmantotas dažādu valodu un nozaru vārdnīcas un enciklopēdijas, kas galvenokārtpārsvarā izdotas no 1971. līdz 1998. gadam, izņemot „Latvijas konversācijas vārdnīcu” (1927-–1940) un krievu valodas vārdnīcu (1950-–1965), kas ir vēl vecākas (SV 2007, 929–931).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Vārdnīcā ir iekļauti tikai biežāk lietotie svešvārdi, raugot ievērojot līdzsvaru starp dažādām nozarēm, tāpēc tajā nav atrodami daudzi atsevišķu nozaru termini, piem.ēram, medicīnas vai ķīmijas jomas svešvārdi, jo to skaits irbūtu pārāk liels šāda apjoma vārdnīcai (SV 2007, 5).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Baldunčiks norāda, ka šīminētās nozares ir pietiekami labi atspoguļotas jau iznākušos izdevumos, savukārt dažu citu jomu, piem.ēram, psiholoģijas, sporta un dažu mūzikas žanru, terminoloģija viņa veidotajā darbā ir paplašināta salīdzinājumā ar agrāk publicētajām svešvārdu vārdnīcām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Atsevišķās nozarēs uzņemto svešvārdu grupu iekšējās proporcijas apzināti veidotas pēc nozīmības principa, piem.ēram, mitoloģijā lielāks apjoms ir atvēlēts sengrieķu un romiešu cilmes vārdiem, jo šo tautu mitoloģijai ir bijusi ļoti svarīga loma Eiropas kultūras attīstībā.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
To, ka stabilām kultūrvēsturiskajām robežām ir noteicoša loma gan lingvistiskās apziņas, gan paša dialekta saglabāšanaā, rāda kāds 2010.–2012. gada pētījuma novērojums. Šī pētījuma mērķis bijis precizēt augšzemnieku dialekta sēlisko un latgalisko izlokšņu saskarsmes joslā (starp Līvāniem, Barkavu, Gulbeni un Lizumu) esošās izoglosas, no kurām galvenā – kāpjošās un lauztās zilbes intonācijas izoglosa.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.1. Saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Svešvārds ir „no citas valodas aizgūts un aizguvējvalodas sistēmai gramatiski pielāgots aizguvums, kura citvalodisko cilmi (pēc atsevišķām fonētiskām un/vai morfoloģiskām pazīmēm) uztver aizguvējvalodas lietotāju vairākums” (VPSV). V 2007, 384). J. Baldunčika svešvārdu vārdnīcā tomēr ir iekļauti arī vārdi, kas neatbilst šai definīcijai.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Arī skaidrojumu garums tiek pielāgots vai attiecun veiksmīgi formatēts, lai konkrētās slejas šķirkļi neizmainītjauktu vārdu izvietojumu nākamajās lappuseēs.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pirmā un trešā izdevuma šķirkļu salīdzinājums (SV 1999 un SV 2007, 439. lpp.) Neviļus nākas domāt, kaAcīmredzot starp vārdnīcas sagatavotājiem un izdevējiem bijusi prasība nemainītvienošanās par pamatdaļas izkārtojumu, jo visās daļās, pat neskatoties uza saglabāšanu, saturu grozot, – visās daļās, neraugoties uz veiktajām izmaiņām un labojumiem, lappušu numuri nav mainījušies.
8. Tekstveide;
|
Piemēram, vienā šķirklī ir advents un advente, kas apvienoti vienā šķirklī, starp pienākošos un esošo vietu irstarp kuriem šai vārdnīcā būtu tikai divi skaidrojami vārdi (adventisti un adventīvs).
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
|
Vietām nav saprotams, kāpēc nav ievērota konsekvence un izmantota katra konkrētāvienam un tam pašam tiek izmantotas atšķirīgas metodes, piem.ēram, ir blakus esoši šķirkļi „toksi.., tokso.. sk. toksiko..” un “toksiko..”, bet blakusparalēlajā slejā ir vēlreiz ievietots „tokso sk. toksiko”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Vārdu etimoloģijas Vārdnīcas veidotāji nopietni pievērsušies vārdu cilmei un, kur vien tas bijis iespējams, centušies izsekot garākam aizguvumu ceļam. Šādi, papildus ar iepriekšējās svešvārdu vārdnīcās norādītajam, tiek sniegta jauna informācij, izdevuma lietotājam noderīga informācija, kas viņu, saprotams, bagātina.
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Autors norāda, ka vārdnīcas veidošanā izmantota vēsturiski semantiskā etimoloģizācijas metode, “„kuras pamatā ir nostādne, ka vārds cēlies tajā valodā, kurā tas ieguvis konkrēto formu. [..] Dažkārt ir visai sarežģīti noteikt īsto vārda izveides avotu, tomēr tas valodniekiem nedod tiesības ignorēt vārda vēstures nozīmīgāko posmu un apgalvot, ka vārds cēlies tajā valodā, kno kuras īstenībā tikai paņemta(s) vārda veidošanai nepieciešamā(s) sastāvdaļa(s)” (SV 2007, 6).
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tāpēc norādes par ieteicamāku vārdu variantrakstības variantu vai vispārējam lietojumam vairāk vēlamu svešvārda sinonīmu būtu ļoti vēlamas.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Vārdnīcā vienīgās norādes par vēlamajiem variantiem tiek sniegtas aršai sakarā atrodama vienīgi norādie sk., tomēr tā, kā jau iepriekš minēts, lietota visai nekonsekventi. Kā vēl dažasPie nekonsekvencesēm, kuras būtu bijis viegli novērst, skarminami apzīmējumusi un saīsinājumusi.
8. Tekstveide;
|
Mērvienībām, ķīmiskajiemo elementu nosaukumiem u. c. aiz paskaidrojuma vai pirms tā tiek doti saīsinājumi vai apzīmējumi, ķīmiskajiem elementiem un augiem norādīti arīpievienoti latīniskie nosaukumi (bet ne visos šķirkļos).
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Vārdnīcas šķirkļu uzbūvē bieži netiek ievērota konsekvence, šķirkļos norādīinformācija tajos nereti sniegta pēc atšķirīgiem kritērijiem sniegta informācija, daudziem vārdiem neiekļaujoties kopējā sistēmā. Korpusa dalījuma trīs daļāsVārdnīcas trešā izdevuma trīs daļās sadalītā korpusa un ne līdz galam sakārtoto norāžu dēļ, vārdnīca tā nav ērta lietošanai.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Trešajā labotajā un papildinātajā izdevumā daudzas kļūdas tikušas novērstas, tomēr arī neuzmanīgi pieļautas jaunas. Literatūras saraksts. To vietā diemžēl ir prādījušās jaunas. Baldunčiks 2012 – Baldunčiks, Juris.
8. Tekstveide;
|
Rediģējams rediģējums jeb 2012. gadā izdotā “„Latviešu valodas sinonīmu vārdnīca”.
1. Tehniskais noformējums;
|
Raksti. 1. sēj.
1. Tehniskais noformējums;
|