Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Savukārt Hansa Georga Gādamera (Hans-Georg Gadamera) filoszofiskā hermeneitika pievērsās patiesības un metodes tematam, un tieši viņa atziņas ir īpaši interesantas valodas un varas temata iztirzājumā.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Ieskatoties rūpīgāk, uzzināsim, ka sSenās Grieķijas demokrātija bija pilnīgi citāda un no mūsdienu skatu punkta daudzējādā ziņā pavisam nedemokrātiska.
2.3. Sākumburti;
Te paveras vieta jautājumam – vai vārdi mainās, vai arī tos kāds maina?
5.2. Lieka pieturzīme;
Varbūt kultūra mainās pašplūsmā, bet varbūt to izmaina kāda slepena organizācija, kas tiekas reizi gadā slepenā pagrabā?
7.3. Neiederīgs vārds;
Pienenes vai rozes vēl nebūtu tas izšķirošīgais (lai gan tieši skaistums izglābšot pasauli), taču valoda un vara savus trikus izspēlē arī ar citiem jēdzieniem.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība;
Ne bez iemesla tieši politika kā profesija ir kļuvusi par daudzu filoszofiskās lingvistikas pētījumu priekšmetu.
2.1. Vārdu pareizrakstība;
Franču filoszofs un ideju vēstures pētnieks Mišels Fuko (Michel Foucault) patiesības tematu aplūkoja caur varas attiecību prizmu.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 2.4. Īpašvārdu atveide;
Viņa pētījumi jeb “„zināšanu arheoloģija” bija veltītia tam, lai atsegtu diskursus – simbolu, un zināšanu sistēmas, kas iedzīvoinātas varas institūcijās un valodas struktūrās –, d. Diskurss ir sakārtota runa.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tā ir gan valodiska, gan nevalodiska prakse, un tasā vienmēr ir pakļautsa kontekstam katrā sociālā formējumā.
6.1. Saistāmība;
Patiesība ir radusies šajā pasaulē un tajā arī mīt, tā nepastāv ārpus un bez varas – Fuko uzsver –, un ikvienai sabiedrībai ir savs “„patiesības režīms”. (Fuko 1995, 29–30). Sniedzot piecus patiesības raksturojumus, Fuko norāda uz tās nesaraujamo sajūgtību ar varu.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Otrkārt, patiesība ir pakļauta ekonomiskam un politiskam pieprasījumam; t. Treškārt, iekļaujot audzināšanas un informācijas sistēmās, diskursīvi nosacītu patiesību izmanto izplatīšanai un patēriņam; c. Ceturtkārt, patiesību ražo un pārraida ne tikai ar plašsaziņas līdzekļu palīdzību, to iedzīvina arī politiski, proti, tādās sabiedriskās institūcijās kā izglītības sistēmāa (skolas, universitātes) un varas struktūrāas (policija, armija).
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos;
Pirmkārt, tā ir diskursīva, citiem vārdiem, to nosaka “„reglamentēti paņēmieni” dažādās sabiedriskās dzīves izpausmēs no ekonomikas līdz politikai un valodas praksēm; o. Otrkārt, patiesība ir “„cirkulāri saistīta ar varas sistēmām”.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos;
Līdz ar masu sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu attīstību 20. gadsimtā paplašinājusies ir arī “„organizētā pārliecināšanas komunikācija”. (Robinson et al. 2019). Līdzās tādiem apzīmējumiem kā “sabiedriskās attiecības” vai “politiskais mārketings”, tas ir kārtējais eifēmisms sliktu slavu ieguvušajam jēdzienam “propaganda”.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Pat neņemot vērā to, ka eifēmismi jau savā būtībā ir noteikta maldināšanas forma, propagandas pārdēvēšana par “„sabiedriskajām attiecībām” ir ironiska kaut vai tāpēc, ka rada iespaidu par “„attiecībām”, it kā organizētās pārliecināšanas kampaņu upuriem būtu iespēja atbildēt.
1. Tehniskais noformējums;
Var tikai piekrist Džonam Korneram (John Corner), ka reklāmas kultūras ieaušanās mediju un politikas komunikācijas attiecībās ir radījusi jaunu diskursīvo telpu, kurā ierastā pagājušā gadsimta sākuma izpratne par propagandu vairs neder.
7.2. Mazvārdība;
Vēl 21. gadsimta pašā sākumā līdz ar Web 2.0 ieviešanos jauno tehnoloģiju cienītāju aprindās virmoja utopiskas alkas pēc jauna veida sabiedrības, ko raksturos masveidīgas pilsoniskās iniciatīvas un kolektīvas rūpes.
4.1. Lietvārds;
Patlaban arvien skaidrāk un skaidrāk ir redzams, ka ir notikusi komunikācijas rīku nolaupīšana un valodas pārrakstīšana – jau atkal arkls ir pārkalts zobenā.
7.1. Liekvārdība;
Karla fon Klauzevica (Carl Philipp Gottlieb von Clausewitz) vārdiem, karš esot vien politikas turpinājums ar citiem līdzekļiem – runāšanu nomaina kaušanās.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Ja ikdienas politikā valodas ietekme ir vāji redzama – un tieši tas taču ir labas politikas uzdevums, proti, valodu izpārmainīt klusām, bet tās varu padarīt iespaidīgu –, karā valodas lietojums nereti kļūst eksaltēts.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Viņš parāda, kā īsā laikā tādi vārdi kā “uzvilkt”, “fanātisms”, “organisks”, “mūžīgs” un daudzi citi ieguvauši specifisku nozīmes nokrāsu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;