Precizitātes labad jāpiemin, ka pastāv vēl arī „t. s. pelēkaās zonas”, kurās pēc administratīvi teritoriālajām reformām kādā brīdī bija radies konfesionālais un nacionālais sajaukums – tādā gadījumā, iespējams, izloksne arī izzūd daudz agrāk.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Kā piemēru var minēt to pašu Vīpi431, kas kā pagasts izveidota 20. gadsimtas. 20. gados, sajaucot katolisku senā Līvānu pagasta ziemeļrietumu malu ap Ļovāniem ar luteriskā Ungura pagasta dienvidu daļu starp Mežāri un Vīpi.
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Pēc vietējās vēstures zinātāju vārdiem, šajā apvidū ir bijuši ciemi ar dažādu ticību un tautību pārstāvjiem: katoliskie Ļovāni, Leišupi, Auzāni, luterticīgo apdzīvotie Ūdri, Kļaviņi, Slīpie, Mežamuiža, Galvāni, Daugavas Ķiķaukas, Ezerķiķaukas, jauktie Rudzāti, Masāni, vecticībnieku Podvinka, Urbāni, Landzāni, Bisenieki, Cucuļi, jauktās Poļakas.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Kritisko situāciju pastiprina arī tas, ka Barkavas425 izloksnes dienvidu daļai un Barkavas katoļu draudzei ilgstoši piederējušie Murmastienes katoļi ir pārorientējušies uzgājuši Varakļānu draudziē.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Reālās sekas daļēji jūtamas jau tagad: p. Piemēram, senās Latgales pierobežas Stalīdzānu ciemā 2011. gadā neizdevās atrast nevienu vietējo latgaliskās izloksnes pārstāvi, te jau pārsvarā dzīvo jauz literāroajā valodu pārgā runājuošie vietējie vai sēliskajā pusē dzimuši cilvēki. 6.
6.4. Vārdu secība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Var secināt, kad augšzemnieku dialekta izdzīvošanai mūsdienās lielākas izredzes ir tad, kad sakrīt vairāki viens no otra izrietošiesavstarpēji saistīti vēsturiskie apstākļi: izloksnei jāatrodas Latgalēes teritorijā, tai jābūt katoliskai, konfesijas ziņā nejauktviendabīgai.
6.1. Saistāmība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Nebijav pazīstams arī jēdziens „runāt sēliski”.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Lietoti dažādi varianti: „kā senos laikos“”, „po prostu”, madoniešu, saikaviešu, tirzmaliešu, lizumiešu u. c. valoda.
1. Tehniskais noformējums;
|
Valodnieku aprindās visvidē pazīstamākais valodas paveida vārds – „malēniešu valoda” (skat. Markus, Raipulis 2010), kas it kā piestāvētuderētos augšzemnieku izloksnēm ārpus Latgales, ir zināms tikai daļai Ziemeļvidzemes teicēju bija zināms, turklāt ar piebildi, ka malēniešu valoda esot izplatīta tālāk, „kaut kur aiz Gulbenes”.
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.2. Darbības vārds;
4.3. Īpašības vārds;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tātad malēniešu valoda izrādījāusies lokālā ziņā daudz šaurāks lingvistiskais fenomens, nekā bija gaidīts.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Daudz vienkāršāk bijair uzrunāt cilvēkus vēsturiskās Latgales pagastos, uzdodot tiešu jautājumu: v„Vai muokat/ varit parunuot latgaļiski?” Pozitīvās atbildes gadījumā saruna parasti veiksmīgi noritēja latgaliešu izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Jo šis vārds ir teritoriālā ziņā ir aptverošāks, jo sīkāk toā nozīmi var modificēt, kombinējot ar lokālo piederību (piemēram., „mūsu Barkavas latgaliešu mēle nav tā īstā, tur, dziļāk, runā īsti latgaliski”), jo drošāk var teikt, ka tas valodas paveids ir ne tikai dzīvs, bet arī labi strukturēts.
2.2. Saīsinājuma izveide;
6.1. Saistāmība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
|
Pat humanitāro zinātņu darbos vārdu „Latgales”, „latgalisks” lietojums ir daudznozīmīgs un bez atsevišķiem paskaidrojumiem var izraisīt pārpratumus, piemēram., kad tiek runāts par dialektu klasifikācijām, kas nevienādi pārklāj kultūrvēsturiskos novadus: šeit pilnīgi iespējami tādi terminoloģiskie salikumi kā Latgales latgaliskās izloksnes, Vidzemes latgaliskās izloksnes, Latgales sēliskās izloksnes – šo salikumu otrie vārdi var būt attiecināmi uz īpatnībām, kas ir ārpus epicentra, t. i., konkrētajiem kultūrvēsturiskajiem reģioniem.
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Varbūt šaurāka „runāt latgaliski” nozīme – „runāt katoliski”, taču šo jau iznīkušo terminu, kā izskatās, lietoja Latgales luterticīgo pagastu iedzīvotāji. Termins „i Latgale”, „latgalieši”, „latgaliešu valoda/ dialekts/ izloksne” etnolingvistiskajā terminoloģija nostiprinājās 20. gadsimtas. sākumā, F.kad Francis Kempams izdodoteva monogrāfiju „Latgalieši” (Kemps 1910, skat. arī E-Kemps). Šie termini, kuri no baltu tautu vēstures viedokļa ir salīdzinoši jauni, kaut arī ņemti no viduslaiku hronikām, bija domāti tā laika Vitebskas guberņas latviešu apdzīvotās teritorijas, latviešu etnosa un latviešu izloksnes apzīmēšanai, nomainot nederīgus terminus „Inflantija”, „inflantieši”, „inflantiešu valoda”, un t. Tie bija pretstatīti tā paša līmeņadiem terminiem „kā Baltija”, „baltieši”, „baltiešu valoda/ dialekts/ izloksne”, kas attiecīgi apzīmēja teritoriju, latviešu etnosu un izloksnes, izplatītas Baltijas administratīvajā provincē, kurā savukārt tika iekļautas trīs guberņas – Kurzemes (Kurļandijas), Vidzemes (Lifļandijas) un Igaunijas (Estļandijas) (pats termins „Baltijas provinces” ir tulkojums no vācu valodas: [Russische] Ostseeprovinzen, sal. krievu Остзейские провинции).
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
4.1. Lietvārds;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Kempam nebija nodomsa Latgali, latgaliešus pretstatīt Latvijai, latviešiem (galu galā termins Latvija nostiprinājās kā visu latviešu apdzīvotu zemju, ieskaitot, latgaliešus,, arī latgaliešu, apdzīvoto zemju apzīmējums!).
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Noslēdzot raksta tēmu, situācijas izskaidrošanai šeit iederētos neliela atkāpe. Pēdējoā desmit gaduē baltu valodniecībā parādījāusies pilnīgi jauna tendence latgaliešu valodu lingvistiski nošķirt no latviešu valodas. Īpaši tas ir saskatāms Rēzeknes aAugstskolas pētnieku lielajos darbos – „Valodas Austrumlatvijā: pētījuma dati un rezultāti” (VAPDR 2009) un divu sējumu „Latgales lingvoteritoriālajā vārdnīcā” (LLTV I;, II 2012).
1. Tehniskais noformējums;
2.3. Sākumburti;
3. Vārddarināšana;
6.1. Saistāmība;
7.1. Liekvārdība;
|
Interesanti, ka pirmajā izdevumā termini „latgalietis”, „latgaliešu valoda”, „latgalisks” vēl netiek raksturoti pēc definīcijas, kā arī apspriesti no baltu valodu vēstures viedokļa, kas ļautu stingri pateikt, ka vecais viedoklis par divām dzīvām baltu valodām ir nepareizs un revidējams, un pamatot domu, ka kopš šī brīža vajadzētu domāt citādāki.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
|
Latgaliešu valoda šajā izdevumā ir jau notikusī de facto reālija, kas konstatēta, balstoties uz milzīgu Latgalē aptaujāto cilvēku aptauju atbilžu materiālu.
7.1. Liekvārdība;
|
Vai daudz pozitīvo atbilžu daudzums uz jautājumu, piemēram., „Vai jūs runājat latgaliešu valodā?“”, var būt pietiekams pierādījums tam, ka pastāv atsevišķa (neatkarīga no latviešu valodas) latgaliešu valoda?
1. Tehniskais noformējums;
2.2. Saīsinājuma izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Gan jā – formālās atbildes to rāda, gan nē – ja anketaās nav iekļauts tiešs jautājums (un tas VAPDR pētījumā netika izdarīts), vai respondenti latviešu un latgaliešu valodu uzskata par vienu valodu.
6.1. Saistāmība;
|