Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Valsts prezidente Vaira Vīķe – -Freiberga, raksturojot ceļu valodas politikā no Atmodas līdz Eiropas Savienībai (ES), grāmatas “„Latviešu valoda 15 neatkarības gados” priekšvārdu noslēdz ar vārdiem: “„Cilvēki aizvien vairāk sāk novērtēt kolektīvo lingvistisko identitāti.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Politikas plānošanā neatkarīgi no attīstības dokumenta veida ietverami šādi rīcības posmi: situācijas raksturojums, analīze, t. sk. pētījumu izmantošana dokumentu sagatavošanas posmā; galveno esošo un potenciālo problēmu formulējums; ietekmes sākotnējais izvērtējums; iespējamie alternatīvie risinājumi un to ietekmes (t. sk. ietekmes uz valsts budžetu) novērtējums,; politikas plānošanas dokumenta saskaņošana (t. sk. konsultācijas un sabiedriskā apspriešana) un apstiprināšana; atskaitīšanās un kontroles kārtība; lēmuma par finanšu resursu piešķiršanu pieņemšana; politikas īstenošana un uzraudzība; politikas sasniegto rezultātu ietekmes izvērtējums: prognozējamie politikas un darbības rezultāti; saistība ar citiem politikas plānošanas dokumentiem vai normatīvajiem aktiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Valsts valodas politikas stratēģiskā plānošana Ideālā variantā politikas plānošanas procesami ir jānotiek pirms tiesiskā regulējuma izstrādes procesa.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Pētījuma „Valodas situācija Latvijā: 2016–2020” sadaļas “„Pieci gadi latviešu valodas dzīvē” autore Ina Druviete raksta: “„Ja mūsu rīcībā ir dati un fakti par valodas funkciju paplašināšanos, sašaurināšanos vai stabilitāti, turklāt pieejamas zināšanas par politisko, sociāli ekonomisko un kultūras kontekstu, iespējams noteikt konkrētu sociolingvistisko procesu dinamikas cēloņsakarības, izvērtēt potenciālo ietekmi uz latviešu valodas pozīcijām kopumā, kā arī rekomendēt risinājumus valsts politikas līmenī.” (Valodas situācija Latvijā 2016, 11) Valsts valodas komisija Pēc Latvijas Valsts prezidentes Vairas. Vīķes – -Freibergas iniciatīvas 2002. gada 14. maijā tika izveidota īpaša padomdevēja institūcija – Valsts valodas komisija (turpmāk – komisijaVVK), lai apzinātu valsts valodas situāciju Latvijā un izstrādātu konkrētus ieteikumus latviešu valodas – valsts valodas – pozīciju nostiprināšanai, uzlabošanai un ilgtspējīgas attīstības nodrošināšanai.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
KomisijaVVK faktiski veica valsts valodas politikas stratēģiskās institūcijas misiju, izstrādājot situācijas analīzē pamatotu valsts valodas politikas koncepciju – latviešu valodas attīstības valsts programmas projektu.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Laikā, kad tika izveidota Valsts valodas komisijaVK, daudzi valodas politikas jautājumi bija neskaidri.
2.2. Saīsinājuma izveide;
KomisijaiVVK bija arī nozīmīga loma, izstrādājot priekšlikumus par nepieciešamajiem valsts budžeta finanšu resursiem valodas projektu īstenošanai 2002., 2003. un 2004. gadā un komisijasVVK darbības nodrošināšanai.
6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pēc komisijasVVK ierosinājuma un atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem 2003. gada 25. novembrī tika izveidota Valsts valodas aģentūra (kopš 2008. gada – Latviešu valodas aģentūra).
7.3. Neiederīgs vārds;
Par valsts valodas politiku atbildīgās institūcijas ir Saeima, Valsts prezidenta institūts, Ministru kabinets, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un tās pārraudzībā esošās institūcijas – Latviešu valodas aģentūra (LVA), Valsts izglītības satura centrs, Tieslietu ministrija un tās pārraudzībā esošais Valsts valodas centrs, kā arī Kultūras ministrija, Aizsardzības ministrija, Labklājības ministrija un citas institūcijas, kuru atbildība noteikta valsts valodas politikas attīstības plānošanas dokumentos.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Atsevišķu institūciju padotība un nosaukumi pēdējo divdesmit gadu laikā ir mainījušies, ko galvenokārt ir noteikusi nepieciešamība pēc valsts budžeta līdzekļu konsolidācijas un iestāžu, institūciju funkciju pārskatīšanas un optimizācijas, kā arī tā brīža politiskā dienaskārtība.
7.1. Liekvārdība;
Valsts valodas politika ir izteikti horizontāla joma, kas skar tādas nozares kā izglītība un zinātne, kultūra, iekšlietas, tieslietas, ārpolitika, ekonomika un migrācijas procesi, kā arī reģionālā politika u. c. Līdz ar to, tāpēc valodas politikas attīstības sekmīga īstenoattīstīšana saistīta ar dažādu institūciju koordinētu darbību, kur. Šo iestāžu veiktie pasākumi detalizēti uzskaitīti valsts valodas politikas plānošanas dokumentos un to īstenošanas izvērtējuma ziņojumos.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latvijas Republikā pašlaik eksistē pašas nepieciešamākās valodas politikas realizēšanas institūcijas, kas tieši veicrūpējas par latviešu valodas kā valsts valodas attīstībasu, aizsardzībasu un saglabāšanas darbu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Jāuzsver, ka Izglītības un zinātnes ministrijasZM atbildība par valsts valodas politikas izstrādāšanu un īstenošanu Latvijas Republikā tika noteikta salīdzinoši nesen.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Ministru kabineta noteikumi Nr. 528 „Izglītības un zinātnes ministrijas nolikums” kopš 2003. gada 16. septembra ir papildināti ar ministrijai deleģētajiem uzdevumiem izstrādāt valsts valodas politiku un organizēt un koordinēt valsts valodas politikas īstenošanu, ko nosaka šo noteikumu 4.1. un 4.2. apakšpunktā minētās funkcijas. 2006. gada 11. septembrī darbu valsts valodas politikas izstrādē un valodas politikas īstenošanas koordinācijā uzsāka Izglītības un zinātnes ministrijasZM Valsts valodas politikas departaments.
7.1. Liekvārdība;
Jāatzīst, ka 2008. gada ekonomiskās krīzes iespaidā šo institūciju funkcijas tika pārskatītas un daļa izestāžu tika reorganizētas, būtiski tika samazināts arī valsts valodas politikas īstenotājiestādēm piešķirtais valsts budžeta finansējums un cilvēkresursu apjoms.
7.3. Neiederīgs vārds;
Valsts valodas politika un diasporas politika Līdz 2018. gadam, kad Saeimā tika izstrādāts un pieņemts Diasporas likuma projekts, Izglītības un zinātnes ministrijaZM īstenoja diasporas politikas pasākumus gan kā valodas politikas, gan arī kā integrācijas un migrācijas politikas pasākumu daļu, identificējparedzot finansējumu un nosakot īstenotājus diasporas atbalstam. 2019.–2020. gadā diasporas atbalsta pasākumi tika iekļauti valsts budžeta prioritāro pasākumu sarakstā, pamatojoties uz Diasporas likumā noteiktajām kompetencēm.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdz ar “„Plāna darbam ar diasporu 2021.–2023. gadam” (Diasporas plāns 2021) apstiprināšanu Ministru kabinetā, diasporas atbalstam ir stratēģiskais un finansiālais ietvars, kurš balstīts Diasporas likumā.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība;
Pamatnostādņu 2005 īstenošana līdz 2009. gadam Konkrēta pasākumu sistēma pamatnostādņu īstenošanai un sasniedzamie rezultatīvie rādītāji tika noteikti Valsts valodas politikas programmā 2006.–2010. gadam, kas ir politikas plānošanas dokuments pamatnostādnēs noteikto mērķu sasniegšanai. 2010. gadā tika sagatavots informatīvais ziņojums „Par Valsts valodas politikas pamatnostādņu 2005.–2014. gadam īstenošanu no 2006. gada 4. oktobra līdz 2009. gada 31. decembrim” (Ziņojums 2010).
1. Tehniskais noformējums;
LVA aptaujas 2009 dati uzrāda, ka labākas latviešu valodas prasmes ir krievvalodīgajiem jauniešiem vecumgrupā no 17– līdz 25 gadiem: 64% latviešu valodu pārvalda labi, 31% prot viduvēji.
7.3. Neiederīgs vārds;
Kopumā var secināt, ka 2006.–2009. gadā veiktāsa aktivitātes ir sekmējušas latviešu valodas atpazīstamību pasaulē, Latvijas iedzīvotāju latviešu valodas prasmes pieaugumu un izpratni par valodu apguves nozīmīgumu mūsdienās, jo īpaši darba tirgus un konkurētspējas aspektā, kā arī devušas ilgtspējīgu ieguldījumu latviešu valodas zinātniskā izpētē un attīstībā.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;