Vīķe-Freiberga 3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Jāpiemin, ka šo vietniekvārdu biežāks lietojums parādās valstij vissvarīgākajos laika posmos, proti, neatkarības dibināšanas un atjaunošanas laikā, tad, kad pievieno 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Tāpat bieži lietotas 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Egila Levita runas citāts, kur papildus paralēlismiem (Tā ir zeme, ar ko mēs esam saistīti paaudžu paaudzēm. [..] Tā ir zeme, kas mums pieder), anaforām (tās – vērtības, tā – Tēvzeme) lietota arī iekļaušanas stratēģija (mēs – Latvijas tauta) un atsauces uz tautas jeb kolektīvajā atmiņā sakņotiem un Brīvības piemineklī iekaltiem simboliskiem vārdiem 5.2. Lieka pieturzīme; |
Zatlers ir iestājies par nacionālās pašapziņas veidošanu, uzsvēris latviešu valodas lomu sabiedrības saliedēšanā, kā arī veicinājis dialogu ar mazākumtautībām Latvijā (president.lv). Ņemot vērā ekonomisko krīzi, kuru viņa prezidentūras laikā piedzīvoja Latvija, par 7.3. Neiederīgs vārds; |
Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Retoriskie jautājumi bieži integrē papildu 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Nacionālā identitāte kā grupas piederības sajūta, kas balstīta uz vēstures, kultūras un kolektīvās atmiņas, kā arī kopēju simbolu mentālu modeli, ja netiek “novesta līdz galējībai, ir pozitīvs spēks”, atzīst Māris Baltiņš un Ina Druviete (2017, 45). 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Citiem vārdiem 1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; |
Metaforiski rāmais upes plūdums sasaucas ar A. Kvieša personību – viņš tiek uzskatīts par pasīvu prezidentu, jo pieļāva Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa organizēto 1934. gada 15. maija apvērsumu bez pretestības.
1. Tehniskais noformējums; |
Lai gan A. Kviesis palika amatā līdz prezidentūras laika beigām, viņam nebija reālas varas.
6.1. Saistāmība; |
Metaforu lietojums prezidentu runās parādās jau kopš 1919. gada 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Tur cīnījās civilizētā pasaule pret netaisnību, pret varmācību, kura grasījās apņemt visu civilizēto pasauli; piespiesta no Vācijas dūres, latviešu tauta ņēma šai cīņā visdedzīgāko dalību. (J. Čakste 18.11.1919.) 5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Pirms un pēc metaforiskā izteiciena lietojuma prezidents uzsver latviešu tautas varonību ar diviem īpašības vārdiem vispārākajā pakāpē 1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Savu galveno funkciju – “valsts reprezentāciju” 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds; |
Līdzīgi J. Čakstes runās nācijas gara vai “Homo Latviensis” konstrukcija mijas ar kopīgas politiskās pagātnes atspoguļojumu 5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Vienība, uzņēmība, drosme un goda darbs lai sargā mūs briesmu brīžos, lai pavada Latvijas tautu visos viņas ceļos.” (G. Zemgals 18.11.1928) G 7.2. Mazvārdība; |
Vietniekvārds 1. Tehniskais noformējums; |
Viņa autoritārā vadības stila pamatsauklis bija 5.2. Lieka pieturzīme; |
Līdzīgi metafora kombinācijā ar iekļaušanas un izslēgšanas stratēģiju (mēs 1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds; |