Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Vīķe-Freibergas aktīvi pārstāvējusi valsti gan ārlietu jomā, gan arī valstiskij svarīgos notikumos, veidojot spēcīgu nacionālo pašapziņu un piederības sajūtu. Statistikas griezumā, rēķinot pēc vidējajiem iekļaujošo vietniekvārdu rādītājiem, jau augstākmMinētajiem prezidentiem seko pašreizējā prezidenta Egila Levita runu statistika, unas, bet krietni zemāks šo vietniekvārdu lietojuma vidējais rādītājs ir Albertam Kviesim, Andrim Bērziņam un Valdim Zatleram.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Jāpiemin, ka šo vietniekvārdu biežāks lietojums parādās valstij vissvarīgākajos laika posmos, proti, neatkarības dibināšanas un atjaunošanas laikā, tad, kad pievienošanājāmies Eiropas Savienībai laikā un, kā arī valsts simtgades svinību laikā, kas varētu būt nozīmīgs aspekpamats konkrētu valodas līdzekļu izvēlei, taču jāņem vērā arī prezidentu personības, kas varētu ietekmēt to izvēli. tabula.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat bieži lietotas ir anaforas jeb atsauces uz iepriekš teikto ar vietniekvārduiem vai vispārīgas nozīmes apstākļa vārdu palīdzībuiem.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Egila Levita runas citāts, kur papildus paralēlismiem (Tā ir zeme, ar ko mēs esam saistīti paaudžu paaudzēm. [..] Tā ir zeme, kas mums pieder), anaforām (tās – vērtības, tā – Tēvzeme) lietota arī iekļaušanas stratēģija (mēs – Latvijas tauta) un atsauces uz tautas jeb kolektīvajā atmiņā sakņotiem un Brīvības piemineklī iekaltiem simboliskiem vārdiem Tēvzemei un Brīvībai. Šiem jēdzieniem ir sevišķai nozīmeīgi ikvienam latvietim, jo īpaši, šķiet, E.gilam Levitam, kurš ir otrais valsts prezidents – Latvijas diasporas pārstāvis. Šo vārdu un stratēģiju lietojuma kombinācija parasts parasti emocionāli uzrunā klausītāja emocijasu un tādēļ uzskatāma kās par lingvistiskāu manipulācija. “u: Divi vārdi, divi lietvārdi – Tēvzemei un Brīvībai.
5.2. Lieka pieturzīme;
Zatlers ir iestājies par nacionālās pašapziņas veidošanu, uzsvēris latviešu valodas lomu sabiedrības saliedēšanā, kā arī veicinājis dialogu ar mazākumtautībām Latvijā (president.lv). Ņemot vērā ekonomisko krīzi, kuru viņa prezidentūras laikā piedzīvoja Latvija, par viņprezidenta galvenajiem uzdevumiem kļuva politiskās stabilitātes nodrošināšana, valsts starptautiskās reputācijas veicināšana, dialogs ar sabiedrību, regulārs atbalsts valdībai kritiskos brīžos.
7.3. Neiederīgs vārds;
Zatlera neatkarības runās, kur sastopami arī retoriskie jautājumi, kas principbūtībā ir apgalvojumi jautājuma formā, kas. Tie netiešā veidā liek klausītājam domāt, ka runātājs veido dialogu, un iedziļināties konkrētajā jautājumā, meklējot atbildi, taču faktiski atbilde vai nu tieši seko uzdotajam jautājumam vai ir integrēta tālākā tekstā, tā liekot. Tādējādi klausītājam domāšķiet, ka tasviņš piekrīt teiktajam vai pats ir atbildējis uz uzdoto jautājumu.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Retoriskie jautājumi bieži integrē papildus lingvistiskās vai diskursīvās stratēģijas, kas palīdz konstruēt vai atspoguļot vai, tieši otrādi nojauk, mainīt uzskatus par kādu noteiktu (šajā gadījumā nācijas) tēlu.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Nacionālā identitāte kā grupas piederības sajūta, kas balstīta uz vēstures, kultūras un kolektīvās atmiņas, kā arī kopēju simbolu mentālu modeli, ja netiek “novesta līdz galējībai, ir pozitīvs spēks”, atzīst Māris Baltiņš un Ina Druviete (2017, 45). Vēl rakstā neminēts taču iIetekmīgs lingvistiskās manipulācijas un arī argumentācijas un pārliecināšanas līdzeklis ir metafora.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Citiem vārdiem - metafora ir domāšanas procesa sastāvdaļa, kas sarežģītus konceptus skaidro ar jau zināmiem un sabiedrības kolektīvajā domā iesakņotiem jēdzieniem, piemēram, “: No visiem Latvijas novadiem, laukiem un pilsētām plūda ļaužu straumes, lai satecētu kopā sirmās Daugavas krastos un vītu ciešākas savstarpējas draudzības un vienības saites. (A. Kviesis 31.12.1936.), kur) Šeit Latvijas novadi atspoguļoti kā visas Latvijas upes, kas kopīgi saplūst vienā lielā vienotā veselumā Daugavā, akcentējot tautas vienotību.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Metaforiski rāmais upes plūdums sasaucas ar A. Kvieša personību – viņš tiek uzskatīts par pasīvu prezidentu, jo pieļāva Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa organizēto 1934. gada 15. maija apvērsumu bez pretestības.
1. Tehniskais noformējums;
Lai gan A. Kviesis palika amatā līdz prezidentūras laika beigām, viņam nebija reālas varas.
6.1. Saistāmība;
Metaforu lietojums prezidentu runās parādās jau kopš 1919. gada, piemēram,: Vēl galīgi nebija nobeidzies lielais pasaules karš, kurā Latvija, latviešu tauta zem svešas virspavēlniecības ņēma visdzīvāko dalību.
7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Tur cīnījās civilizētā pasaule pret netaisnību, pret varmācību, kura grasījās apņemt visu civilizēto pasauli; piespiesta no Vācijas dūres, latviešu tauta ņēma šai cīņā visdedzīgāko dalību. (J. Čakste 18.11.1919.). Šeit personifikācija kā metaforas formapaveids tiek lietota, lai parādītu valsti kā cilvēku un tās karaspēku kā dūri, kas rada asociācijas ar draudiem, briesmām un negatīvām emocijām tautas kolektīvajā atmiņā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirms un pēc metaforiskā izteiciena lietojuma prezidents uzsver latviešu tautas varonību ar diviem īpašības vārdiem vispārākajā pakāpē visdzīvāko, visdedzīgāko, kas kopā ar teikuma osubjektu (latviešu tauta) skatāms kā nacionālā gara diskursīvā konstrukcija un atspoguļošana.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Savu galveno funkciju “valsts reprezentāciju” pildīj– veicis, atrodot “zelta vidusceļu starp pārspīlētu ceremonialitāti vai teatrālismu un nolaistu galvu vai pašapziņas trūkumu” (president.lv).
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Līdzīgi J. Čakstes runās nācijas gara vai “Homo Latviensis” konstrukcija mijas ar kopīgas politiskās pagātnes atspoguļojumu, jeb koncentrēšanos uz pagātnes grūtībām un, konkrētu ienaidnieka tēlu un tautas pozitīvo rīcību cīņā ar šo ienaidnieku, piemēram,: Viņa upurēja 10 000 savas ziedošās jaunatnes, kas krita dažādos kara laukos.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Vienība, uzņēmība, drosme un goda darbs lai sargā mūs briesmu brīžos, lai pavada Latvijas tautu visos viņas ceļos.” (G. Zemgals 18.11.1928) G.ustavs Zemgals par svarīgākajiem prezidenta pienākumiem uzskatīja visu sabiedrības slāņu iesaistīšanu valsts demokrātiskajos institūtos un valsts prestiža vairošanu (president.lv).
7.2. Mazvārdība;
Vietniekvārds mēs lietots iekšgrupu un kopības sajūtas konstrukcijai un attiecas uz visiem Latvijas pilsoņiem, tai skaitā politiķiem un pašu prezidentu, kuriem ir kopīgs uzdevums.
1. Tehniskais noformējums;
Viņa autoritārā vadības stila pamatsauklis bija: "Vienība, vadonība, latviskums", kas arī redzams viņa runās.
5.2. Lieka pieturzīme;
Līdzīgi metafora kombinācijā ar iekļaušanas un izslēgšanas stratēģiju (mēs - viņi) parādās V.airas Vīķes-Freibergas neatkarības uzrunā 2000. gada 18. novembrī, kur, izmantojot metaforu un vietniekvārdus, kā arī atsauces uz tautai svarīgām vērtībām, tiek konstruēts ideālais nācijas pilsonis vai Homo Latviensis, Latvijas dēls vai meita, kas neatkarīgi no izcelsmes vai tautības pildaveic ideālā nācijas pilsoņa funkcijas - “: Mēs varam patiesi būt lepni ar saviem cilvēkiem un saviem sasniegumiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Page 21 of 154 Previous Next