Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Papildus tam jānorāda, ka atslēgas vārdu “Latvija, mēs, varena, dižena” atkārtojums tekstā netieši liek klausītājam fokusēties uz šiem vārdiem un paturēt tos atmiņā ilgāk, jebproti, tie tiek pārnesti uz ilgtermiņa atmiņu, un šādunoglabāti ilglaicīgajā atmiņā. Šādās parādes runu gadījumās labi izvēlēti atslēgas vārdi iesakņojas kolektīvajā atmiņā, konstruējot nacionālo identitāti.
6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tāpat, lietojot salīdzināšanas paņēmienujumus (mēs esam tikpat labi, gudri, izveicīgi, radoši), tiek stiprināta kolektīvā pašapziņa, un, uzsverot kolektīvajā atmiņā iesakņojušās vērtības vai īpašības, kas tiek piedēvētas latvietim (mēs esam strādīgāki), klausītāja emocijasi tiek noskaņotasi emocionāli labvēlīgi pret aicinājumamu vai konkrētai runātāja iecerētaio rīcībai. “u: Mēs esam stipra tauta !
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Un ne tikai hokeja spēlēs, bet varbūt arī Dziesmu svētkos mēs varētu teikt: Latvija, Latvija , Latvija !” un “Mums visiem daudz darāmā stāv vēl priekšā , lai turpinātu veidot valsti , uz kuru visi vienādi mēs varētu būt lepni”. (V.V.īķe-Freiberga 29.07.2001., dziesmu svētku uzruna) Līdzīgi salīdzināšanas un aicinājuma paņēmieni parādās arī citās V.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā saglabāja mūsu tautas dziesmu un deju, Mežaparka estrādē Dziesmu svētkos skandējot “Gaismas pili” un “Jāņu vakaru”. (G. Ulmanis 18.11.1997) Savas prezidentūras laikā G.untis Ulmanis devis ieguldījumu kolektīvās atmiņas radīšanā. Šajā runā viņš norāda uz totalitāro režīmu bijušajā PSRS, ko nosodījis savās ārvalstu vizītēs un aicinājis starptautisko sabiedrību nosodīt. “darīt to pašu. Nekad nav par vēlu mācīties.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība;
Tā ir realitāte, un, šādi domājot, mums jāveido savas valsts nākotne, turklāt tāda nākotne, kas nebalstās uz parādu nastu nākamajām paaudzēm.” (A. Bērziņš 18.11.2012.). Redzams, ka iekļaušanas stratēģija konstruē nacionālo garu un pašapziņu visu prezidentu runās, tomēr, A. Bērziņa runās parādās vairāk tieša nekā “netieša” tautas uzruna, jo ir mazāks metaforu, spilgtu īpašības vārdu vai paralēlismu lietojums.) Atsevišķās runās parādās retoriskie jautājumi, kam parasti seko tieša un skaidra atbilde.
8. Tekstveide;
KāPar galveno uzdevumu savas prezidentūras laikā viņš uzskatījis sabiedrības labklājības veicināšanu.
6.1. Saistāmība; 7.2. Mazvārdība;
Arī R.aimonda Vējoņa runās neparādās spilgti lingvistiskās pārliecināšanas vai manipulācijas līdzekļi, runas drīzāk skatāmas kā dialogs ar tautu, kurā prezidents izsaka savu viedokli vai aicinājumu, un tautas atbilde nav iepriekš noteikta, bet interpretējama.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Visi augstākiepriekš minētie lingvistiskie paņēmieni ir ļoti spēcīgi rosina emocijuas un rīcību veicināšanaiveicina rīcību, un atkarībā no to lietojuma mērķa var sasniegt plašu ietekmes zonu.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Lai gan vārdam manipulācija ir negatīva pieskaņa, šķiet, ka lingvistiskā manipulācija ar klausītāju viņa paša interesēs, nevis runātāja personīgajās interesēs, izmantojot varas pozīciju un nozīmīgu faktu slēpšanu vai apzinātus melus, var tikt skatīta kāir pozitīvs fenomens.
6.5. Izteicēja izveide;
Iekļaujot diskursā stratēģijas un paņēmienus, kas klausītāju uzrunā emocijasonāli, kombinācijā ar faktiem un realitātes nosaukšanu, šķiet, var panākt vairāk un uzrunāt lielāku mērķa auditorijas daļu, nekā vienkārši tiešā veidā pasniedzot lielu daudzumu informācijas, skaitļu un faktu, kas daļai auditorijas neko neizsaka un attiecīgi var netpalikt nesadzirdēti (Romāne 2017).
2.1. Vārdu pareizrakstība; 3. Vārddarināšana; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Tādā veidā var tikttiek gan veidota, gan atspoguļota ne tikai kāda cilvēka individuālā identitāte, bet arī mazāku grupu identitāte un arī nacionālā identitāte.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kā secināts sabiedrības aptauju analīzē, prezidenti, kuru runas bijušas valodnieciski bagātākās (piemēram, iekļaujošo vietniekvārdu vai metaforu lietojumā), ir arī tie prezidentie, kurus Latvijas iedzīvotāji vērtē vispozitīvāk.
3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Veicot prezidentu runu analīzi manipulācijas, pārliecināšanas, argumentācijas vai dialoga kontekstā, secināts, ka valsts neatkarības 100 gadu periodā prezidentu runās parādās visas šīminētās stratēģijas, taču atkarībā no konteksta jeb vēsturiskā laika, uzrunas tipa, mērķa auditorijas, prezidenta tēla un situācijas politiskajā laukā, tiek izvēlētas atsevišķas stratēģijas un paņēmieni konkrētu runas mērķu sasniegšanai.
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Levita runās, taču atsevišķos gadījumos valsts svētku uzrunās manāma arī J. Čakstes, A. Kvieša un K.
7.1. Liekvārdība;
Ulmaņa valsts svētku uzrunās.
7.2. Mazvārdība;
Visbeidzot, dialogs ar tautu visspilgtāk parādās R.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vējoņa uzrunās, kuras ir vienkāršākas un sabiedrības aptauju datos raksturotas kā “dabiskākas”. Šajās uzrunās tiek radīts iespaids, ka prezidents ir atvērts savu izteikumu diskutēšanai un atvērtamdiskusijām un dialogam.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Visbeidzot jānorāda, ka visas augstākiepriekšminētās stratēģijas vērtējamas kā pozitīvas, ja tās tiek lietotas tautas vai valsts interesēs, un atkarībā no kontekstuālās situācijas būtu kombinējamas veiksmīgākai runas mērķa sasniegšanai.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Roziņa and Karapetjana 2009 – Roziņa, Gunta;, Karapetjana, Indra.
1. Tehniskais noformējums;
Zvērināto tiesas ideja faktiski ir revolucionārais tribunāls, tādējādi. Tas pēc būtības izskaidrojot to, kāpēc citviet Eiropā uz šo institūtu ilgstoši raudzījās ar zināmu skepsi, turklāt akcentējot, ka arī tas, apvienojot gan profesionālus tiesnešus, gan neprofesionālus zvērinātos piesēdētājus, tomēr nespēj izskaust kļūdu risku. Zvērināto piesēdētāju verdikts, tā pieņēmējiem esot bez īpašas juridiskas izglītības,Juridisko izglītību neieguvušo zvērināto piesēdētāju verdikts savā bardzībā vai nemotivētajā kategorismā nereti var būt nesaskanīgs arvar neatbilst likumuam.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Page 22 of 154 Previous Next