Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Riskus, kas, ieviešot zvērināto tiesas modeli Latvijā, tika izcelti, daudzi pētnieki atvasināsaistīja noar Krievijas impērijas ne sevišķi veiksmīgāso pieredzesi.
7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Izglītība, sociālais slānis, paražas un kopējais kultūras līmenis – šie un daudzi citi faktori kalpoja par iemeslu kritizēt zvērināto tiesu institūtu Krievijas impērijā.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Viedokļu atspoguļojums un izmantotā argumentācija, vai nu aizstāvot, vai kritizējot rosinājumu Latvijā ieviest zvērināto tiesas institūtu, faktiski bija viens no tiem retajiem teorētiskajiem kriminālprocesa attīstības diskursiem, kurš nebija pakļauts (vai vismaz neizdevās identificēt šādu tiešu sasaisti) autoritārajam režīmam raksturīgajai retorikai.
7.1. Liekvārdība;
Jāatminas, ka jau 18.–19. gadsimta mijā kriminālprocesa teorētiķi bija formulējuši uzskatu par sabiedrības klātbūtnes elementa nodrošināšanu iztiesāšanā kā garantiju tam: iztiesāšanā jānodrošina sabiedrības klātbūtne, lai garantētu, ka “krimināltiesa [netop par] neapzinīgu un briesmīgu mašīnu”. Lai gan dDažādās jurisdikcijās minētais uzskats ieguva atšķirīgas praktiskās izpausmes formas,praksē izpaudās atšķirīgi, bet arī Latvijā tas bija sastopams kaut vai, p. Piemēram, padomjugan kriminālprocesā un patpadomju laikā, gan tiesu sistēmā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas tiesu sistēmas normatīvajā konstrukcijāas izpaudās kā tiesas piesēdētāju institūts, kas nodrošinotāja vismaz netiešu sabiedriskā elementa klātesībuības iesaisti.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Turklāt – ne tikai saistībā ar diskusiju centrā tolaik esošo jautājumu par šāda institūta formālo iedabu un nespēju nodrošināt elementāru likumību, bet arī (un galvenokārt) ar totāli iedarbināto taupības pasākumu instrumentāriju saistībā araupības pasākumiem pasaules ekonomiskoās dižķibelies laikā.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Praksē gan šī institūta realizācija robežojās ar vāji slēptas vienaldzības un acīmredzamas pasivitātes izpaudumiem, p. Piesēdētaājiem izpelnotieījās pat neglaimojošo argo palamu “kivalo” (no krievu val. кивать – ‘piekrītoši māt ar galvu) –’), jo viņi vai nu piekrītoši mājota ar galvu ikvienam tiesneša apgalvojumam, vai dažkārt kādā ne sevišķi interesentā procesa momentā pat nejauši iemiegotga… Tomēr, autora ieskatā, izsakoties vienkāršoti, arī ar šiem grozījumiem “zem paklāja tika paslaucīts” jau krietni vien iepriekš atzītais uzskats, ka bez sabiedrības kontroles varētu pastāvēt risks, ka tiesa kļūtu par aukstu Leviatāna mašīnu.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Tam jebkurā gadījumā ir jābūt likumdevēja izšķiršanās jautājumam, tālab autors atturēsies no jebkāda veidaiem universālas receptūras izstrādes mēģinājumiem, bet tā vietā piedāvājots ieskatu teju pirms simts gadiem izteiktajos apsvērumos par tamlīdzīga rakstura problemātiku starpkaru Latvijā.
6. Sintakse; 7.1. Liekvārdība;
Pēc tam zvērinātajiem pilnīgi no jauna tieši un mutvārdos bija jāpārbauda pierādījumi. Šai konstrukcijai piemitbija nepārvērtējama nozīme,: normatīvi atzīstottika atzīta tiesas iepriekšējās izmeklēšanas organizācijas formua un tās rezultātu pārbaudes nepieciešamībua galvenajā tiesas sēdē jeb iztiesāšanas posmā.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Atsakoties no zvērināto tiesas modeļa, tamlīdzīga pierādījumu novērtēšana bija jāveic profesionāliem tiesnešiem bez “tautas elementa”profesionāliem tiesnešiem pierādījumi bija jāvērtē bez sabiedrības iesaistes. 1918. gada 6. decembrī Latvijas Tautas padome līdztekus lēmumam par 1864. gada Kriminālprocesa nolikuma turpmāku piemērošanu Latvijā izskatīja likumprojektu, ar ko bija paredzēts arī īpatnējs regulējums zvērināto tiesai.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.2. Sekundāra: vārdu secība;
Tādējādi 1864. gada Kriminālprocesa nolikuma teorētiskajai un normatīvajai konstrukcijai Latvijas kriminālprocesuālā noregulējuma apstākļos piemita īpaša relevancnozīme ne tikai tiesas iepriekšējās izmeklēšanas organizācijas un izpratnes jautājumos, bet arī zvērināto tiesas modeļa ieviešanas apsvērumu izvērtējumā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tieslietu ministrija tobrīd plānoja ar laiku zvērināto tiesu ieviest pilnībā, taču “Pagaidu nolikuma par Latvijas tiesām un tiesāšanās kārtību” 5. panta otrajā teikumā tika noteikts, ka: “Krimināllietās, kuras pēc likuma padotas zvērināto tiesai, apgabala tiesa izspriež piedaloties zvērinātiem piesēdētājiem no attiecīgā apgabala tiesas rajona pārvaldības iestāžu locekļu vidus.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos;
Politiski tiesiskā vēsturiskā fona izpratnes labad jānorāda, ka Satversmes Ssapulce 1922. gadā bez jelkādām debatēm (!) pieņēma Satversmes 85. pantu, kurš nosakateic, ka Latvijā pastāv zvērināto tiesas uz sevišķa likuma pamata pastāv zvērināto tiesas.
2.3. Sākumburti; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide;
Neraugoties uz nepārprotamu likumdevēja norādījumu, ka zvērināto tiesas Latvijā ir jāveido, Tieslietu ministrijas sagatavotais likumprojekts par zvērināto tiesām tomēr neguva atbalstu, kā arī netika tolaik plašāk iztirzāts tālaika juridiskajā periodikā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi, lai gan jau 1922. gadā Latvijas likumdevējs bija atzinis, ka zvērināto tiesām ir jābūt arī Latvijas kriminālprocesā, vienlaikus netika noteikts termiņš, līdz kuram reforma būtu īstenojama.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Taču Saeima vēl pēc četriem gadiem nolēma, ka tuvāko divu mēnešu laikā, tas ir, līdz 1930. gada sākumam, būtu izstrādājams jauns likumprojekts.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Menders, paredzēja Ttiesu iekārtas likumus papildināt ar virkni jaunu normu, kuru pamatbūtība bija vērsta uz zvērināto piesēdētāju institūta ieviešanu ar mērķi tiem piedalīties krimināllietās, kur būtu nepieciešams sabiedrības verdikts jautājumā par apsūdzētā vainu.
2.3. Sākumburti;
Modificētaainītā kārtība būtu attiecināma uz apgabaltiesas sesijām ar zvērināto dalību.
7.3. Neiederīgs vārds;
Proti, Ttieslietu ministra kompetencē būtu iecelt priekšsēdētājus un tiesnešus piesēdētājus no Tiesu palātas un apgabaltiesas locekļu vidus.
2.3. Sākumburti;
Savukārt otraisjā ierosinājumā, kas, pēc būtības neatšķirotieīrās pirmā, tika piedāvāja modificētu kārtību parts mainīt zvērināto piesēdētāju sarakstu sagatavošanu, to sadalotas kārtību, t. i., sadalīt sarakstu vispārējā kandidātu sarakstā un kārtējā kandidātu sarakstā.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Kārtējā kandidātu saraksta sagatavošana būtu pakārtota vispārējam sarakstam, jo piesēdētāji būtu jāizraugāmis, atsevišķai komisijai tos lozējot no vispārējā saraksta.
6.5. Izteicēja izveide;
Page 23 of 154 Previous Next