Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8599 vienumi
Nepozicionālie e, ēpatskaņu [e], [eː], [æ], [æː] izrunas nosacījumi nosaka, ka šaurais e, ē [e], [eː] izrunājams gandrīz visos svešvārdos (PPR 2002, 24), piemēram, abreviatūra, adrese, ceremonija, internets, mopēds, velosipēds, violets, plēnums, sers, sezona, medūza.
1. Tehniskais noformējums; 3. Vārddarināšana; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Tomēr arvien biežāk pozicionālie izrunas nosacījumi „ņem virsroku”, piemēram, vārdi serums, medūza, plēnums, tiek izrunāti ar platu patskani nākamajā zilbē sekojošo patskaņu u, ū ietekmē.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Savukārt vārdu velosipēds un mopēds kļūdainu izrunu, iespējams, nosaka asociācija ar latviešu valodas vārdu pēda, tomēr abu vārdu pamatā ir aizguvums pedal, kas izrunājams šauri. „Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā” pie izņēmumiem nosaukti arī vārdi ferma, herbārijs, termometrs, termoss, serbs (LVPPV norādīta šo vārdu izruna ar šauru patskani).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Burta e, ē lasījumsizruna personvārdos Plati izrunājami nelatviskas cilmes īpašvārdi Alberts, Berta, Erna, Herta, Gerda, Herberts, Roberts, Hermanis (Strautiņa, Šulce 2009, 32), uzvārdi [Antons] Birkerts, [Felicita] Ertnere, [Ērika] Ferda, [Ludmila] Špīlberga.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā kā patšis priekšvārds līdz šim iepriekš nav bijis populārāko skaitā, vērojama nekonsekvence priekšvārda izrunā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Daži žurnālisti vārdu Zemgus izrunā ar platu [æ], citi – ar šauru [e], dažkārt pat viena raidījuma laikā.
1. Tehniskais noformējums;
Ieteicams būtu ievērot konsekvenci un priekšvārdu izrunāt ar platu e[æ] (atbilstoši 3. dekl. ledus, medus, klepus u. c.).
1. Tehniskais noformējums;
Latviskas cilmes personvārdos, kas ir sugasvārdu homonīmi, jāievēro pozicionālie nosacījumi, piemēram, Gundega, Mētra, Selga, Vēsma (visi e, ē plati) (Strautiņa, Šulce 2009, 33). ParalēlformasIzrunas varianti 1. konjugācijas darbības vārdos, kas nenoteiksmē beidzas ar -rt vai –-rties (bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt), īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes personu formās un no tagadnes celma veidotajās formās (vajadzības izteiksmes vienkāršajā tagadnē, darāmās kārtas tagadnes lokāmajā divdabī, ciešamās kārtas tagadnes lokāmajā divdabī, nelokāmajos divdabjos), kā noteikts „Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīcā” (LVPPV 1995), „Pareizrakstības un pareizrunas rokasgrāmatā” (PPR 2002) un citos normatīvajos avotos, ir šaurs patskanis e, ē[e], [eː]. Šauro patskani šajās formās nosaka kādreiz mīkstinātais sekojošais līdzskanis r [rj], kas radies līdzskaņa j noteiktās mijas rezultātā (LVG 2013, 126).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Arī LVRK un LaRKo biežāk sastopamas formas izrunas variants ar platu patskani [æ], dzeramais [ʣærɑmɑ͜is], dzeru [ʣæru], izberu [izbæru]. Ņemot vērā darbības vārdu bērt, dzert, pērt, spert, svērt, tvert, vērt izrunas tendences, praksē ir izveidojusies zināma pretruna: kaut gan mīkstinātais ŗ ne skolās, ne augstskolās netiek mācīts un vairākas paaudzes attiecīgos vārdus izrunā plati – pēc pozicionālajiem nosacījumiem, vēl joprojām izrunas nosacījumi oficiāli nav mainīti.
4.3. Īpašības vārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdos, kuros Pareizrakstības komisijas atzinumos atļauts burta o paralēllasījumsa fakultatīva burta o izruna, pamazām nostiprinās garais patskanis.
7.3. Neiederīgs vārds;
Ir vērojamas atkāpes burta o lasījumizrunā visiem zināmos un izrunas ziņā „stabilos” vārdos, piem.ēram, novembris, okers, jota, fokuss. Šī norma būtu jānostiprina, lai nepieļautu nevajadzīgus paralēllasījumus, turklāt aplamu izrunas variantu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt par ŗ ietekmi uz e, ē izrunu darbības vārdos dzert, ķert, spert, tvert, bērt, pērt, svērt, vērt, ķerties, tverties, vērties u. c. ir iegūts Latviešu valodas ekspertu komisijas atbalsts paralēlformu izrunas variantu lietošanai.
7.3. Neiederīgs vārds;
Vārdnīcas izveidošanas iemesls bijais apgāda „Jumava” pasūtījums apkopot no iepriekš izdotajām vārdnīcām un enciklopēdijām apkopot pietiekami plaši lietotus svešvārdus, tos koriģētpēc vajadzības precizēt to etimoloģiju un papildināt ar aktuāliem un, iepriekš tajsvešvārdu vārdnīcās neiekļautiem svešvārdiem (Baldunčiks 2012, 153). Šis darbs tika uzticēts valodniekam Jurim Baldunčikam, kurš irviņš arī lielākās daļas vārdu skaidrojumu un visu vārdnīcas ārpuskorpusa daļu autors.
1. Tehniskais noformējums; 4.2. Darbības vārds; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
VLai vārdnīcas ātrākai izveideiu varētu izveidot ātrāk, vēlāk tika piesaistīta arī Kornēlija Pokrotniece, pēc kāda laika – arī redaktors Aldis Lauzis.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
SavukārtPatiesībā 2005. gadā izdotā apgāda „Jumava” “„Svešvārdu vārdnīcau” ir cita, kaut arī šo pašu autoru sastādīta mazāka apjoma vārdnīcatik tiešām ir arī izdevusi, tikai citu! Kaut šo pašu autoru (J. Baldunčika un K. Pokrotnieces) sastādīta, tā tomēr ir cita, turklāt šaurāka apjoma (ap 10 000 vārdu un terminoloģisku vārdkopu) nekā salīdzināmie trīs izdevumi! Arī ISBN (starptautiskais grāmatu standartnumurs) tai ir cits (sk. A. Šmites sastādīto Latvijā izdoto vārdnīcu bibliogrāfisko sarakstu par laikposmu no 1991. gada līdz 2010. gadam (Šmite 2012, 200–201)).
8. Tekstveide;
Jansones grāmatā „Valodniecība Latvijā: fakti un biogrāfijas” otrā izdevuma gads gan norādīts pareizi, tomēr ar trešā izdevuma gadu nav paveicies – tas norādītsminēts kļūdains – 2006. (VLBankavs 2010, 96, 208).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Izrādās, ka arī izdevniecība “apgāds „Jumava” nav spējusis izvairīties no šāda kārdināvienkāršojuma.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ar vienu un to pašu ISBN izdots gan pirmais, gan otrais vārdnīcas izdevums (sal. Šmite 2012, 200–201), kaut arī pēc ISBN piešķiršanas prasībām, katram no šiem izdevumiem būtu bijis jāpiešķir atšķirīgcits numurs, jo tas vair2002. gada izdevums nav tikai tehniski labots atkārtots izdevums, bet gan satudarbs, kas ietver būtiskus papildinājumus. Otrais izdevums irTaču arī ar šo pārsteigumi nebeidzas! Otrais, 2002. gada, izdevums titullapā pieteikts kā papildināts un labots, tomēr tajā vēl nav atrodami autora rakstā (Baldunčiks 2012, 155) minētie labojumu piemēri. ŠīUzrādītās kļūdas labotas tikai trešajā izdevumā.
8. Tekstveide;
Izdevumi vizuāli neatšķiras, korpuss un ārpuskorpusa daļas ir pilnīgi vienādas – izdevuma ziņas, izmantotās literatūras saraksts, pat satura rādītājs un priekšvārdsi.
4.1. Lietvārds;
Tomēr papildinājumu pievienošana citā korpusa daļā ar jaunu kārtojumu alfabētā ir būtisks labojums, kas būtu bijis jāmin, vismaz aprakstot vārdnīcas uzbūvi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;