Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5214 vienumi
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Amors – (reģistrēts arī vienai personai kā otrais vārds) mīlestības dievs romiešu mitoloģijā < lat. amor ’mīlestība, kaislība’ (Siliņš 1990, 54); Atēna Evelīna – (pv. Atēna reģistrēts 2 personām) sengrieķu mitoloģijā Atēna ir gudrības un taisnīga kara dieviete, kā arī amatniecības un audēju aizbildne; Hektors – (reģistrēts 2 personām) grieķu mitoloģijā Trojas princis un varonis; Ismena – grieķu mitoloģijā Ismēnē – Eidipa meita (Siliņš 1990, 170); Saturns – seno romiešu mitoloģijā dēstījumu un sējumu dievs. Saturns ir; arī planētas nosaukums (Siliņš 1990, 285).
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Mārtiņš Ingve – vīriešu personvārds); Druvis Kurbads – Kurbads – tēls latviešu mitoloģijā, latviešu tautas pasaku un teiku varonis; Ēriks Labrencis – latviešu folklorā Labrencis pazīstams kā uguns patrons un aizstāvis pret uguns vainām un ugunsgrēku (Siliņš 1990, 205); Mārtiņš Ingve – varbūt veidodarināts no senziemeļu dieva Ingwio vārda. Šajā gadījumā lietots kā vīriešu personvārds (sal.
7.3. Neiederīgs vārds;
Otra iespējamā vārda izcelsme ir< latviešu valodas vārdi. sniegs un balts (Siliņš 1990, 294).
1. Tehniskais noformējums;
Iespējams, tās varētu būt šīs datu bāzes neprecizitātes, tomēr ir apšaubāmi, ka oficiālā valsts iedzīvotāju reģistrā varētu pieļaut tik daudz kļūdu.
3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība;
Personvārdi, kas aizgūti no citām valodām Kā atzīst antroponīmu pētnieki (Siliņš 1990, Bušs, 2003 u. c.), citvalodu cilmes personvārdi veido vairāk nekā pusi no latviešu priekšvārdiem.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Reti sastopamie priekšvārdi (kā pirmie vārdi): Abasins – arābu personvārds; Aertons – angļu personvārds; Agerons – franču personvārds; Aišana – arābu personvārda Aiša ar nozīmi ’‘dzīvs’ variants (BN); Alāna – veidodarināts no latīņu valodas vārda alānus ar nozīmi ’‘skitu tautas piederīgais’.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Pirmo reizi reģistrēts Latvijā 1510. g. (Siliņš 1990, 118); Feofilaksts – vārds aizgūts no grieķu valodas vārdiem. theos ’‘dievs’ un phileõ ’‘mīlu’.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Neskaidras izcelsmes retie personvārdi Starp retajiem Latvijā reģistrētajiem vārdiem ir daudzi tādiu, kuru izcelsmi un nozīmi noskaidrot pagaidām nav izdevies, lai gan par dažiem no tiem var izteikt hipotēzes.
6.1. Saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira;
Acīmredzot tie arī šajā nodaļā iekļautie vārdi lielākoties ir aizgūti no cittautu antropoloģiskajām sistēmām.
7.1. Liekvārdība;
Jāsecina, ka Latvijā visizplatītākie no retajiem, personvārdiem, kas reģistrēti Pilsonības un migrācijas pārvaldes datu bāzē reģistrētajiem personvārdiem Latvijā, ir vārdi, kas aizgūti no citu valodu antroponimikona, turklāt arī liela daļa fonētiski pārveidoto vārdu ir aizguvumi. Pētījuma ietvarosā sieviešu (54 %) un vīriešu (46 %) reto personvārdu apjoms ir līdzīgs.
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Romāniste Regīna Beldava (Beldava 2002)ir referējusi par tēmu '',,Leksikogrāfisks ieskats kulinārijas terminu atveidē Franču-latviešu vārdnīcā''” (Beldava 2002), savukārt, par internacionālo nosaukumu latvisko atveidi rakstu krājuma ‘’Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi‘’ 6. numurā rakstījis valodniekījis Jānis Sīlis (Sīlis 2011, 128).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Jautājumam par ēdienu nosaukumu tulkošanu no latviešu uzvalodas angļu valoduā ir pieskāries žurnālists Kārlis Streips (Streips 2010), bet ''„Pavāru kluba''” valdes loceklis un ēdienkaršu sastādītājs Uldis Šulte (Šulte 2007) ir autors virknei rakstu, kurus veltījis par kulinārās terminoloģijas jautājumiem, t. sk., par pārtikas produktu nosaukumiem un arī aizguvumiem latviešu valodā. Protams, ka latviešu ē (Šulte 2007). Ēdienu un dzērienu nosaukumu izpētei latviešu valodā ir pievērsušies arī citi humanitāro zinātņu nozaru pētnieki, piemēram, B.rigita Bušmane, L.inda Dumpe, J.anīna Kursīte, E.gita Proveja u. c. Raksta aktualitāti nosaka faktors, ka mūsdienās, ienākot jaunām reālijām un jauniem jēdzieniem, rodas nepieciešamība pēc šo reāliju un jēdzienu apzīmējumiem latviešu valodā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Valodas lietotāju, t. sk., valodnieku un tulkotāju, vidū nav vienprātības par attiecīgaā termina lietojumu latviešu valodā. Tā rezultātā,dēļ ne tikai rakstiskajā, bet arī mutiskajā saziņā latviešu valodā novēroti kļūdaini vai neprecīzi itāļu ēdienu un dzērienu nosaukumi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiebilst, ka nepareizsveiksmīgs ēdiena vai dzēriena nosaukuma tulkojums mērķvalodā neliecina par zemu ēdiena vai dzēriena zemu kvalitāti.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Iespējams, tieši Itālijā, izteikt vairāk nekā citās Eiropas valstīs, viens no kultūridentitātes elementiem ir ēšanas kults, proti, tradīcija sapulcēties visai ģimenei kopā, lai nesteidzīgi dalītos satikšanās priekā un ēdiena baudīšanā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāatzīmē, ka 2005. gadā slavenā šefpavāra Mārtiņa Rītiņa Latvijā ieviestās ,,Slow fFood” kustības aizsākums radies tieši Itālijā.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Jāpiekrīt tam, ko 2012. gadā ‘’„Virtuves vārdenes‘’” atvēršanas svētkos sacījusi tās autore valodniece Janīna Kursīte: "„Ir svarīgi apzināties, ka ēšana ir arī atmiņu kultūra, daļa no mūsu kultūridentitātes.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Tas, kas notiek mūsu virtuvē un tas, ko mēs ēdam, bieži vien ir noturīgāks un īstāks par to, ko mēs runājam. Ēdiens ir gan nepieciešamība dzīvības uzturēšanai, gan bauda, gan svētku sajūta, gan arī sociālais statuss.''” (Kursīte 2012) Itāļu virtuve no citām atšķiras ar lieliskām garšas īpašībām un tās veselīgumu.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Vidusjūras klimata ietekmē, tiek iegūti ļoti labas kvalitātes produkti, un, tā kā to apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Kulinārijā sākās izteikta orientācija uz franču virtuvi. Franču virtuvi, bet to savukārt jau agrāk bija ietekmējusi Itālija [...] k. Kultūras ietekmju virzība aptvēra arī Baltiju -– tās augstāko sabiedrības kārtu galdā 18. gs. jau bija tai laikā Eiropā populārie dažādas izcelsmes -– vācu, franču, itāļu, angļu, holandiešu u. c. tautu – ēdieni.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;