Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8206 vienumi
Vienīgais signāls, kuru raidījuma viesi izmantoja, lai saglabātu savas runāšanas tiesības bija, ir aizpildītas pauzes – partikula nu/nū vai garais patskanis ē.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Analizētajos latviešu raidījumos nebijav vērojams runātāju plašs skaļuma diapazons un frāzes, kuras liecinātu par diskusijas dalībnieku vēlmi pabeigt savu izteikumu gadījumos, kad viņiem šāda iespēja bijair atņemta.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Taču šeit ir īpaši jāatzīmē, ka latviešuuzsver, ka analizētie latviešu raidījumi ir nedaudz vecāki nekā vācu, tāpēc raidījumi, un, skatoties mūsdienu televīzijas raidījumus, ikviens skatītājs intuitīvi jūtams, ka šī teatralizētā cīņa ar cita runātāja pārtraukšanu un skaļāku izteikumu realizāciju, nrunāšanu jau ir ienākusi arī latviešu televīzijā, tāpēc būtu nepieciešami jaunāki runātāju maiņas pētījumi, ņemot vērā arī neverbālo komunikāciju.
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Vācu raidījumos verbālās komunikācijas līmenī bija raksturīga bieža un ilga sinhrona runāšana, turklāt paši eksperti neizrādīja iniciatīvu šo sinhrono runāšanu izbeigt.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Nereti moderatoram nācākas iejaukties turbulences fāzēs.
4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide;
Regulārie raidījuma viesi izmantoja izteicienus, lai izteiktu savusaka neapmierinātību par to, ka viņiem neļauj pabeigt savu domu.
6.1. Saistāmība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Sarunas dalībnieki raidījumos "Maybritt Illner" und "Hartaberfair"visbiežāk aizstāv savas tiesības pabeigt runu (angl.ļu turn-holding-strategy) visbiežāk ar, atkārtojot izteikuma daļas atkārtošanu vai arī ar izteikuma daļu sapludināšanuvai sapludinot izteikumus tā, lai starp tāiem neveidojatos pauzes.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 8. Tekstveide;
Prosodijas līmenī varēja novērot plašu skaļuma diapazonu un izteikuma daļu palēlnināšanu/ vai paātrināšanu, lai tādējādi pievērstu lielāku uzmanību izteikumatā saturam.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādējādi var teikt, ka vācu politiskajos televīzijas raidījumos ir vērojama tendence, ka runātāju maiņa ir kā veidot teatralizētau cīņau par runātājua tiesību iegūšanu.
6.1. Saistāmība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Vispirms ikviens varēja iesniegt, viņaprāt, latviskāko vārdu un savu stāstu par to, bet otrajā etapā bija iespējams nobalsot par vienu no desmit iemīļotākajiem (biežāk iesūtītajiem) latviskajiem vārdiem.
7.2. Mazvārdība;
Latviskākā vārda meklējumos bija aicināti piedalīties visi, kas prot latviešu valodu vai to vēl tikai apgūst to.
6.4. Vārdu secība;
Kopumā tika iesniegts 1360 vārdu un izvēles skaidrojumu no Latvijas un daudzām citām pasaules valstīm, piemēram, Apvienotās KaralisteLielbritānijas, ASV, Austrālijas, Beļģijas, Čehijas, Igaunijas, Horvātijas, Lietuvas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Lai šo portretu labāk izprastu latviešu valodas lietotāja leksisko portretu, trīs pazīstami cilvēki – dažādu profesiju pārstāvji – tika aicināti no sava skatpunkta analizēt iesūtītos vārdu materiālu ikviens no sava skatpunktas.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Aicinām lasītāju iepazīties ar pētnieku pārdomām un veiktajiem secinājumiem.
7.1. Liekvārdība;
Vairāk nekā 1300 Latviešu valodas aģentūras rīkotajā akcijā „Mans latviskākais vārds”akcijā iesūtīto vārdu kopumu veido 657 atšķirīgas latviešu valodas leksēmas – katra no tām vismaz vienu reizi ir uzskatīta par pašu latviskāko.
7.1. Liekvārdība;
No struktūras viedokļa šo kopumu veido gan atsevišķi primāri (neatvasināti) vārdi, gan arī dažādi atvasinājumi, salikteņi, vārdkopas un pat teikumi.
7.1. Liekvārdība;
Taču šajā kopumā netrūkst arī stilistiski ietonētu vārdu, kam valodā parasti ir arī stilistiski neitrāli sinonīmi:, – poētismu (piemēram, bāleliņš, kaisme, latve), vārdu ar humoristisku nokrāsu (ķiņķēziņš), sarunvalodas vārdu (ķeza), vienkāršrunas vārdu (mirla), novecojušu vārdu (abrkasis, dābolains, dore, pūrs), izloksnes vārdu (knupurs, lindruks) u. c. Pārskatot vārdu izvēles pamatojumus, šo kopumu var iedalīt trijās lielās grupās: skaniski latviskie vārdi, semantiski latviskie vārdi un funkcionāli latviskie vārdi.
4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
Uzskatot šo vārdu kopumu, īpaši izceļas šajos vārdos lietoto skaneņu (l, m, n) un lūpeņu (b, m, p), kā arī priekšējo un vidējo ar zemu mēles pacēlumu izrunāto patskaņu (platā e un a) un pakaļējās artikulācijas rindas (o, u) patskaņu biežais izmantojums. Šeit patiešām acīmredzot galvenā loma lielākoties būs bijusi skanējumam, jo varam taču iedomāties, cika asāk un griezīgāk skanētu troksneņu grupas un šaurie priekšējās rindas patskaņi, piemēram, šajā akcijā iesūtītie citādi pamatotie pinkšķēt, pirkt, zirņi, no viduslejasvācu valodas aizgūtais dikti.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Par latviskiem akcijā bieži uzskatīti vārdā lietotie divskaņi (lielākoties ie un uo): biezpienmaize, ieva, krogs, liepa, pērkons, piens, ozols, šņore u. c. Un patiesi – latviešu divskaņi ie un uo ir īpaši: tieas ir senieais ei un pirmbaltu *ō, ko latvieši līdz ar lietuviešiem vienīgie no visa indoeiropiešu valodu atzara pārgrozījuši par attiecīgajiem divskaņiem un kas latviešu valodu lielā mērā atšķir no citām indoeiropiešu valodām.
6.1. Saistāmība; 4.4. Cita vārdšķira;
Par latviskuma pazīmi uzskatīti arī dažādi līdzskaņu mīkstinājumi, kas svešzemniekiem esot grūti izrunājami, (piemēram, Antiņš, ērkšķis, īkšķis, pinkšķēt, saišķis, sarežģīts, sieriņš, šaursliežu dzelzceļš, šķiņķis, šķūnis, žļurkstēt).
5.1. Nepiemērota pieturzīme;