Tādējādi, iespējams, apzinātā teksta formu pretstatīšana, samērā spontāna un nesagatavota mutvārdu teksta atainošana rakstveidā 5.2. Lieka pieturzīme; |
Faktiski man ir 28, bet ir tāda lieta 1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda; |
Ir sievietes, kurām ir 1. Tehniskais noformējums; |
Tas neno 9.1. Neuzmanības kļūda; |
Es katru dienu studēju, es katru dienu mācos, es katru dienu kaut ko apgūstu jaunu un es domāju, ja man būs tādas iespējas, tad es viennozīmīgi pabeigšu, kā teikt, kaut kādus kursus, kurus es, kā teikt, esmu jau ieplānojis, tā teikt, pabeigt, tie ir saistīti ar tādām profesionālām zināšanām, tas nav saistīts ar to, lai man būtu vēl kāds skaists papīrs, ja? 1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; |
Pirms publicēšanas korektors parasti novērš gramatiskās neprecizitātes, piemēram, ira izlabo par ir, priekš manis – par man, izņem liekus iespraudumus kā teikt, tā teikt, sakārto vārdu secību un citādi uzlabo teksta kvalitāti tā, ka lasītājs pat nenojauš, 6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; |
Tomēr jārēķinās, ka teksta saskaņošana nav paredzēta tā pārrakstīšanai un ka runātājam ir jāuzņemas atbildība par pateikto.
1. Tehniskais noformējums; |
Pirmkārt, privāti neoficiālajā saziņā īsziņās un e-pasta vēstulēs, kur 6.1. Saistāmība; |
Piemēram, biežu izsauksmes vārd 6.1. Saistāmība; |
Pirmkārt, mutvārdu, īpaši sarunvalodas, tekstā tipiskais norādāmā vietniekvārda šitas, šitā izmantojums parādās arī 7.1. Liekvārdība; |
Tas ir konstatēts pat ierakstos sociālajā vietnē Twitter, kur rakstītājs kopš šīs vietnes rašanās brīža ir pieradināts pie koncentrēta izteiksmes veida ierobežotā z 9.1. Neuzmanības kļūda; |
Par katru t. s. nepareizību nereti tiek runāts kā par atsevišķu faktu, nemeklējot tās cēloņus plašākā kontekstā.
1. Tehniskais noformējums; |
Teikuma priekšmets nominatīvā, kur būtu jābūt ģenitīvam – jo īpaši runātā valodā –, sastopams arī saistījumā ar darbības vārdiem pietikt, nepietikt, nebūt, izsakot kaut kā neesamību, trūkumu, arī noliegumu, kā arī apstākļa vārdiem daudz, maz, vairāk, mazāk, diezgan, cik, tik, norādot uz daļu no veselā, piemēram: (2)a. Man nav nauda.
1. Tehniskais noformējums; |
Nevaru apmeklēt ārstus. ( 1. Tehniskais noformējums; |
Pirmkārt, t. s. akadēmiskajā gramatikā – Dainas Nītiņas un Jura Grigorjeva zinātniskajā vadībā izstrādātajā „Latviešu valodas gramatikā” (2013, atk. izd. 2015) un Andras Kalnačas un Ilzes Lokmanes zinātniskajā gramatikā angļu valodā „Latvian Grammar” (2021).
1. Tehniskais noformējums; |
Otrkārt, nekad visiem valodas lietotājiem nebūs vienas un tās pašas valodas kļūdas, te iespējama liela atšķirība atkarībā no ģimenes tradīcijām, izcelšanās, izglītības, draugu loka, darba vides u. c. faktoriem, tāpēc vispārinājumi ne vienmēr ir iespējami.
1. Tehniskais noformējums; |
Ko tas nozīmē? (LVK2018) b. [..] dārzā dobēs griezdamies aug gurķi, siltumnīcās sārtojas tomāti un paprika. (LVK2018) Tātad, neraugoties uz valodas kļūdas izplatību, ikvienas valodas leksiskā, fonētiskā un gramatiskā sistēma tomēr neļauj jebkuru šādu gadījumu pašsaprotami uzskatīt par normētas valodas faktu, t. 1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Vienlaikus mūsdienu latviešu valodā vairs nav iespējams izvirzīt kā normu 3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdiem pavēles izteiksmes galotni -ait(ies) tādēļ, ka tā novecošanās dēļ ieguvusi stilistisku nokrāsu (sk., piemēram, Paegle 2003, 121; Nītiņa, Grigorjevs 2013, 492), jo saistās ar senlaicīgu, neikdienišķu (11a), dažkārt arī ironisku izteiksmi (11b); neitrālos tekstos minētā galotne vairs nav atrodama. (11)a. Bet sakait: vai grūtāk atteikties no trešdaļas pazaudētu vai divi trešdaļām atrastu debesu?
1. Tehniskais noformējums; |
Turklāt priekš lietojums nolūka nozīmē tieši rakstu valodā, t. sk. daiļliteratūrā, sastopams līdz pat 20. gs. pirmajai pusei (Nītiņa 1978, 159).
1. Tehniskais noformējums; |
Par nolūka nozīmi runāts netieši tikai kā par izņēmumu atsevišķos gadījumos: „ 1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība; |