Ar stilistiski ekspresīviem līdzekļiem no stilistikas viedokļa var radīt vienota stila tekstu, 7.3. Neiederīgs vārds; |
Tas parāda šādu gadījumu duālumu un to, ka ne vienmēr norādāmo vietniekvārdu lietojums noteiktā artikula funkcijā vērtējams kā 7.1. Liekvārdība; |
Runātā tekstā šāda tendence valodas spontanitātes dēļ varētu būt izskaidrojama, taču tekstā, kura tapšana nav tik ļoti iegrožota laikā un kurš 6.5. Izteicēja izveide; |
Pēdējo pārdesmit gadu laikā jau ir bijis ne mazums pētījumu dažādās valodniecības nozarēs par dažādām ar interneta lietošanu saistītām valodas parādībām. Šoreiz pievērsīsimies tematam, kas galvenokārt saistās ar socioonomastikas jomu – citiem vārdiem sakot, ir analizējams gan no onomastikas, gan sociolingvistikas skatpunkta. 1. Tehniskais noformējums; 6.2. Savrupinājumi; 7.1. Liekvārdība; |
Savukārt šī raksta uzmanības centrā ir, metaforiski izsakoties, virtuālie toponīmi, resp., vietvārdi. 1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība; 10.4. Sekundāra: sākumburti; |
Pie sociālajiem medijiem pieskaitāmi arī blogi (interneta dienasgrāmatas), forumi (diskusiju vietnes) u.c. (vairāk par to skat. 1. Tehniskais noformējums; |
Tā nosaukums daudziem no mums ir kļuvis par 7.1. Liekvārdība; |
Krievu valodniecībā pastāv arī termini oficionīms, kas apzīmē organizācijas vai iestādes nosaukumu 5.1. Nepiemērota pieturzīme; |
Angļu valodas vidē šādus un līdzīga satura īpašvārdus apzīmē arī ar terminiem commercial name, company name, business name, brand name, product name, trademark u.c. Lai gan interneta vietņu nosaukumi pēc satura un būtības jāuzskata par ergonīmiem, tiem piemīt arī dažas toponīmu, resp., vietvārdu, pazīmes.
5.3. Pieturzīmes trūkums; |
Pirmkārt, iemesls tam ir psiholoģisks – sociālo tīklu vietnes, kaut arī virtuālas, tomēr tiek uztvertas līdzīgi kā reālās pasaules vietas 7.1. Liekvārdība; |
Tā, piemēram, šī raksta tapšanas laikā FB norisinās pakāpeniska pāreja no iepriekšējā saskarnes dizaina uz jaunu, par ko daudzi FB lietotāji ir vīlušies un neapmierināti. 1. Tehniskais noformējums; |
Citiem vārdiem sakot – mēs, FB lietotāji, kļūstam arvien "pieaugušāki" un zināmā mērā konservatīvāki, tādēļ nelabprāt 4.3. Īpašības vārds; 5.2. Lieka pieturzīme; |
Saskaņā ar latviešu valodas tradīciju un arī spēkā esošajām likuma normām 5.2. Lieka pieturzīme; |
Atsevišķos gadījumos ir oficiāli nostiprinājušies arī daļēji vai pilnībā tulkoti toponīmi – piemēram, New Zealand > Jaunzēlande, Crna Gora > Melnkalne u.c. Savukārt ar citvalodu ergonīmiem rīkojas dažādi – tos mēdz gan pilnīgi vai daļēji tulkot 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; |
Arī “Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums”, kas pieņemts 2010. gadā, runā tikai par Latvijas teritorijā dibinātiem plašsaziņas līdzekļiem vai programmām un pieprasa, lai to nosaukumi atbilstu Valsts valodas likuma prasībām.
6.5. Izteicēja izveide; |
Savukārt “Preču zīmju likums”, kas pieņemts 2020. gadā, valodiskus aspektus tikpat kā 7.3. Neiederīgs vārds; |
Vārdu sakot, digitālās vides īpašvārdi (interneta vietņu, platformu, dažādu digitālo rīku u.c. nosaukumi) pieder 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; |
Tur lasāms gan transkribēts, adaptēts un ar mazo sākumburtu (kā sugasvārds) rakstīts nosaukums "mikroblogu vietne tviteris" (Brice 2012, 37) un "tvitera serviss" (Bojārs 2012, 44), gan oriģināl 7.3. Neiederīgs vārds; |
Vēl lielāka dažādība vērojama interneta vides neformālajā saziņā – vietne "Twitter" tiek saukta gan īstajā vārdā, gan par tviteri, gan daļēji transkribētā vārdā par Twiteri vai twiteri, gan arī tulkotos un lokalizētos vārdos par čiepstētavu, čivinātavu u. c. Otrkārt, šīs dažādības iemesli atspoguļo ne tikai ekspertu šķietamo nespēju vienoties, bet arī dziļākus sociolingvistiskus, vēsturiskus un 1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; |
Un, jo lielāka ir kādas parādības vai vietas loma un klātbūtne cilvēka (vai cilvēku kopienas) dzīvē, jo lielāka nozīme ir arī tās 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; |