TransformēPārveidojot attiecīgo piemēru darāmajā kārtā, gramatiskajā centrā būtu iekļaujams semantiskais subjekts akts un veidotos teikums: Darba izpildi apliecina pieņemšanas un nodošanas akts (..) Tomēr teikumu darāmajā kārtā var transformēt arī šādi: Darbinieki darba izpildi apliecina ar pieņemšanas un nodošanas aktu (..), saglabājot instrumentāli kā līdzekļa locījumu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Arī šādos gadījumos būtu ieteicams izvairīties no ciešamās kārtas konstrukcijām, transformēpārveidojot tās darāmajā kārtā: grozījumu izdarīšana ir pamatota ar šādiem aktiem (labāk – grozījumus pamato šādi akti); slieksnis ir ierobežots ar pienākumu (labāk – slieksni ierobežo pienākums); sūdzības ir pierādītas ar lietas materiāliem (labāk – sūdzības pierāda lietas materiāli); lūgums pamatots ar slikto mantisko stāvokli (labāk – lūgumu pamato informācija par slikto mantisko stāvokli); pārkāpums pierādīts ar lietas materiāliem (labāk – pārkāpumu pierāda lietas materiāli).
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ja teksta autors ciešamās kārtas konstrukcijā grib nosaukt dzīvu būtni kā darbības veicēju, dažkārt tiek izmantotas kalkotas konstrukcijas ar (kā?) palīdzību, ar (kā?) starpniecību u.c., piemēram: (..) juridiskā vai fiziskā persona, kuras pastāvīgā atrašanās vieta vai dzīvesvieta ir Latvija vai kurai Latvijas teritorijā pieder uzņēmums, Patentu valdē var būt pārstāvēta personiski vai ar tās darbinieku, vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību. (Nolikums, 23.04.2016.); (..) šādos gadījumos problēma tiek risināta ar apdrošinātāju starpniecību ([..)] (Līgums, 15.06.2014.); ([..)] lūgums tiek sagatavots ar advokāta palīdzību (..[.]) (Noteikumi, 24.09.2016.). Šādas konstrukcijas būtu labojamas un aizstājamas ar latviešu valodai raksturīgu izteiksmes veidu, kas būtuir ekonomiskāks un precīzāks: persona var būt pārstāvēta ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību (labāk – personu var pārstāvēt pilnvarotā persona); problēma tiek risināta ar apdrošinātāju palīdzību (labāk – problēmu risina apdrošinātāji/problēmu palīdz risināt apdrošinātāji), lūgums tiek sagatavots ar advokāta palīdzību (labāk – lūgumu sagatavo advokāts/ lūgumu palīdz sagatavot advokāts).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Aizvien biežāk lietišķajā tekstveidē parādās ciešamās kārtas konstrukcijas, kurās darbības darītājs ir iekļauts konstrukcijā no (subjekta jeb darbības veicējazteikts ar vārdu savienojumu no (kā) puses. Šādos piemēros darītājs parasti ir dzīva būtne, kas nodrošina ciešamajā kārtā izteiktās darbības norisi, piemēram: Pašvaldības policija un administratīvā inspekcija īpašniekiem 2012. gadā jau sastādījusi 7 protokolus, 2011. gadā tie ir 6, bet 2010. gadā 3 protokoli – neviena soda nauda no īpašnieku puses nav tikusi samaksāta.( (Pārskats, 12.10.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Teikuma pēdējā daļa ir noformēā lietota ciešamajā kārtāa, un darbības darītājs ir iekļauts konstrukcijā no īpašnieka puses.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ja transformētu špārveidotu pēdējo teikuma daļu darāmajā kārtā, veidotos teikums: Neviens īpašnieks nav samaksājis soda naudu.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Turklāt šāda konstrukcija var radīt arī saturiskus pārpratumus, jo vārdam puse viena no nozīmēm ir ‘juridiska vai fiziska persona, vai personu grupa, kas kādās attiecībās nostādīta pretim viena otrai’ (MLVV), un tas noteiktā kontekstā var radīt nozīmes pārpratumu, kas lietišķajā tekstveidē nav vēlams.
7.1. Liekvārdība;
|
Ciešamo kārtu nevajadzētu lietot bez īpašas vajadzības, jo tā padara izteiksmi smagnējāku untu grūtāk uztveramu.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Ciešamās kārtas konstrukcijas kļūst pārlieku sarežģītākas un garākas, ja tiek izmantoti modālie vārdi – vārdi, kas tiek izmantoti kā modalitātes izteikšanas līdzeklis, piemēram, latviešu valodā darbības vārdi varēt, gribēt, vajadzēt (VPSV 2007, 236) vai modificētāji – darbības vārdi savā palīgnozīmē, kas ietilpst izteicēja vai galvenā locekļa sastāvā, piešķirot modālu nozīmi (VPSV 2007, 237).
4.3. Īpašības vārds;
7.2. Mazvārdība;
|
Lietišķajāos tekstveidēos šādos piemēros vajadzētu censties izmantot darāmo kārtu, lai pārāk nesarežģītu teikuma konstrukciju un lieki neapgrūtinātu teksta uztveri.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tā, piemēram, teikumā ([..)] datortīkls drīkst tikt izmantots tikai likumdošanā paredzētajā kārtībā. (Pakalpojuma lietošanas noteikumi) ciešamā kārta nepamatoti sarežģī izteikumu, turpretimlabāk iederētos darāmajā kārtā tas ir skaidrāks un vieglāk uztverams (labāk – a (datortīklu drīkst izmantot tikai likumdošanā paredzētajā kārtībā).
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Secinājumi: Ciešamās kārtas konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā paplašinās, un šo konstrukciju izvēle ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem: lietišķajā jomā informatīvais uzsvars bieži tiek likts uz darbības objektu, kā arī uz rezulsaziņā darbības objekts un darbības rezultāts bieži ir svarīgāks par darbības darītātju, un ciešamā kārta palīdz to organizēt gramatiski un semantiskiļauj to īstenot; ciešamās kārtas konstrukcijas, kļūstot par klišejām, lietišķajos tekstos standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; ciešamā kārta palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas (piemēram, atkārtoti neminot darbības veicēju); lietišķās tekstveides formāla etiķete pieprasa neitralitāti, formalitātiālumu, bezpersoniskumu, un ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz to nodrošināt. Tekstveidē iIr sastopami dažādi gadījumi, kad ciešamāso kārtas konstrukcijasu būtu ieteicams aizstāt ar darāmo kārtu, lai tekst, lai vēstījums būtu skaidrāks un vieglāk uztverams: lietišķos tekstos ar darāmo kārtu aizstājamas pasīva konstrukcijas, kurās iekļauts darbības veicējs (krāsojums nav pasūtītāja pieņemts (labāk – pasūtītājs nav pieņēmis krāsojumu); grozījumu izdarīšana ir pamatota ar šādiem aktiem (labāk – grozījumus pamato šādi akti); persona var būt pārstāvēta ar pilnvarotā pārstāvja starpniecību (labāk – personu var pārstāvēt pilnvarotā persona); viņš tiek piesegts no dzīvokļa īpašnieka puses (labāk – dzīvokļa īpašnieks viņu piesedz)), darāmā kārta lietojama tajos gadījumos, jakad ciešamās kārtas konstrukcijām nav gramatiska vai stilistiska pamatojuma (vai jūs esat ieinteresēts hobijos un vaļaspriekos? (labāk – vai jūs interesē vaļasprieki?); koncerta programmu vadīt aicināts aktieris (labāk – koncerta programmu vadīs aktieris/koncerta programmas vadītājs būs aktieris)), ciešamās kārtas konstrukcijas ir pārāk garas un grūti uztveramas (parasti kopā ar modālajiem vārdiem vai modificētājiem) (datortīkls drīkst tikt izmantots (labāk – datortīklu drīkst izmantot); līgums var tikt grozīts vai papildināts (labāk – līgumu var grozīt vai papildināt); maksa var tikt pārskaitīta (labāk – maksu var pārskaitīt)).
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ciešamās kārtas lietošana lietišķajā tekstveidē ir noderīga un atbalstāma, tomēr tai jābūt pamatotai gan nogan gramatiskāi, gan no stilistiskā viedokļai pamatotai.
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Taču tieši jaunvārdu ienākšana valodā vienmēr izraisa daudz, nereti visai asu, diskusiju gan valodnieku, gan sabiedrības vidū.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Nenoliedzami, jaunvārdu, īpaši aizguvumu, vidū ir daudz jaunu, iepriekš nedzirdētu vārdu, kuri apzīmē iepriekš nepazītus jēdzienus (piem., aioli, banot, boho, brančs, čeči, čokeris, enčilada, feiks, influenceris, mēme), taču tā ir tikai daļa no jaunajiem vārdiem, ar kuriem sastopamies ikdienā – jaunie aizguvumi.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Taču starp jaunvārdiem ir arī daļa tādu salikteņu, kuru atsevišķie komponenti lietotājiem ir labi zināmi un pazīstami un tikai to apvienojums vienā vārdā rada pilnīgi jaunu vārdu ar pilnīgi vai daļēji jaunu nozīmi (piem., audiogrāmata, sešpaka, barjerstabs, ekrānšāviņš, apakšsvītrs, hibrīdkarš, halālgaļa, ģeoslēpnis, izklājlapa, vēlbrokastis), kā arī vārdi, kuri formas ziņā ir lietotājiem labi zināmi un pazīstami, bet jauni vienīgi satura ziņā (piem., animators, mākonis, terīne, sūkāt) un vārdi, kuri apzīmē jau pazīstamu jēdzienu, izmantojot jaunu, iepriekš nezināmu vārdu (hūdijs, čils, heiteris u. c.).
7.1. Liekvārdība;
|
Klauss Hellers (Klaus Heller) jautā pavisam tieši – cik “jaunam” jābūt jaunvārdam, lai tas tiktu par tādu atzīts un kad vārds tam ir pārāk vecs – pēc 5, 10 vai 20 gadiem? (Heller 1988, 4) Pētot šo jautājumu, autore nonākusi pie secinājuma, ka: “Vienīgais kritērijs pagaidām šķiet tas, ka vārds no lietotāju puses tiek uztverts kā jauns, iepriekš valodā nebijis vai plašam lietotāju skaitam iepriekš nepazīstams.
6.6. Dalījums teikumos;
|
Vēl mazāk ir vārdu, kurus varētu ieskaitīt potenciālismu kategorijā (iespējams, par tādiem varētu uzlūkot vārdus kā vebinārs, tverkot, hakatons, halālgaļa, vegdesa), taču jāteic, ka šāds iedalījums būtu visai subjektīvs.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Jaunvārdu kontekstā nozīmīgas ir tieši pēdējās izmaiņas – izmaiņas ārpus valodas, kas var būt saistītas, piemēram, ar strauju tehnoloģiju atīstību (kā tas notika 20./ 21. gs. mijā un 21. gs. sākumā), gan arī kādi īpaši, nereti globāla mēroga notikumi ekonomikā, politikā, kā arī izmaiņas, kas saistītas ar sociāliem un kultūras faktoriem. Šīs izmaiņas nes līdzi jaunu priekšmetu, procesu vai parādību rašanos sabiedrībā, kam līdzi nāk jauni jēdzieni un tiem līdzireizē ar tiem – jaunas leksikas vienības, kuru funkcija ir jauno priekšmetu, procesu, parādību apzīmēšana.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Jauni vārdi, izmantojot esošos vārdu veidodarināšanas modeļus, tiek veidoti pamatā šādu vajadzību nodrošināšanai: • pārmaiņas sabiedrībā prasa dažu esošo jēdzienu pārdēvēšanu (politkorektums, globalizācija), • pārmaiņas ekonomikā u. c. veicina jaunu nozīmju piešķiršanu jau esošiem vārdiem (piem., tītenis, terīne; jaunā nozīme pamatā vērojama jaunā vārdu savienojumā, piem., tiešsaistes veikals, datu mākonis, finanšu drošības spilvens, probācijas kājsprādze, kafijas bārmenis), • ienāk vārdi, kas aizgūti no citām valodām (pamatā tā ir angļu valoda, taču ēdināšanās jomā vērojami aizguvumi arī no citām valodām), • tiek meklēti jauni pašcilmes vārdi jaunu reāliju apzīmēšanai vai esošo aizgūto apzīmējumu aizstāšanai (brūnītis, mandeļcepums, spilgtnis, vēlbrokastis, straumēšana, informācijpratība, pērļcukurs, arodalus, aluszinis, kopstrāde, barjerstabs), • jau esoši priekšmeti, jēdzieni tiek dēvēti jaunos vārdos (hūdijs ‘dzēžemperis ar kapuci, kapučjaka’). (Wolf-Bleiss 2009, 87).
1. Tehniskais noformējums;
2.1. Vārdu pareizrakstība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|