Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3062 vienumi
Lietišķā valoda ir klišejiska, tāpēc tajā bieži vien tiek reproducēveidotas valodas vienības pēc viena un tā paša parauga. Šī iemesla dēļ viena tipa dokumentos vai arī līdzīga veida konstrukcijās biežiteikumos atkārtojas vienas un tās pašas ciešamās kārtas konstrukcijas.
7.3. Neiederīgs vārds;
Tā, piemēram, līgumu tekstos regulāri ir sastopamas tādas frāzes kā līgums ir sastādīts divos eksemplāros; tiek noteikti šādi pienākumi; visi strīdi tiek izskatīti tiesā; tiek risināts sarunu ceļā; līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku; tiek noteikts pārbaudes laiks; no brīža, kad līgums ir parakstīts; līguma nosacījumi var tikt grozīti vai papildināti, pusēm par to vienojoties u. c. No vienas puses, šāds klišejiskums ir vērtējams pozitīvi, jo atvieglo lietišķās videso saziņu, tomēr, no otras puses, tas ierobežo citas līdzvērtīgas valodas izteiksmes iespējas.
3. Vārddarināšana; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Ciešamās kārtas konstrukciju vietā reizumis precīzākas un iederīgākas var būtir darāmās kārtas konstrukcijas, kas ļauj tekstā nosaukt darbības veicēju.
6.5. Izteicēja izveide;
Gatavojot lietišķos tekstus, ir rūpīgi jāizvērtē klišejisko konstrukciju izvēle tekstveidē. 3.
7.1. Liekvārdība;
Ciešamās kārtas konstrukcijas var palīdzēt tekstveidē izvairīties no informācijas atkārtošanas, lai vairākkārt izteikumā nebūtu jāmin viens un tas pats darbības veicēītājs.
7.1. Liekvārdība;
Vienā lietišķajā tekstā bieži dominē viens darbības veicējs, tāpēc tā atkārtošana rada neveiklu un smagnēju izteiksmi, turklāt ir arī lieka, jo darbības darītājs ir skaidri saprotams pēc konteksta. Šādos piemēros ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz novirzīt adresāta uzmanību uz tekstapašu darbību un objektu, neatkārtojot identisku darāmās kārtas konstrukciju, piemēram: SIA „XXX” pilnvaro darbinieci YY iesniegt VID Centra rajona nodaļā iesniegumu par 10 pavadzīmju numuru piešķiršanu.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Piemēra pirmajā teikumā ir lietota darāmā kārta, kurā ir nosaukts darbības veicējs SIA „XXX” un darbības objekts YY, savukārt otrajā teikumā strukturāli līdzīgau informācijau ir iekļautzsaka ciešamās kārtas konstrukcijā, lai atkārtoti nebūtu jāmin darbības veicējs un uzmanība tiktu koncentrēta uz objektua.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Nav vajadzības minēt konkrētā likuma izstrādātājus, jo viņu atbildība ir ar likumu noteikta un vispārzināma arī ārpus konkrētā dokumenta teksta.
7.1. Liekvārdība;
Tātad darbības veicējs netiek minēts nevis tāpēc, ka tas nebūtu zināms, bet gan tādēļ, ka tas visiem ir ļoti labi zināms un skaidri definētir pašsaprotams.
7.3. Neiederīgs vārds;
Turklāt lielākoties šis darbības veicēdarītājs vismaz viena dokumenta robežās ir viens un tas pats, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcijas palīdz izvairīties arī no darbības veicējatā atkārtotas nosaukšanas. Šāda izteiksmes īpatnība ir tipiska lietišķās valodas pazīme: Administratīvā atbildība par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu ir paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173. panta pirmajā daļā.. (Vēstule, 20.03.2008.); Iedzīvotāju reģistra likuma 3. pantā noteikts, ka Iedzīvotāju reģistra uzdevums ir nodrošināt Latvijas pilsoņu, Latvijas nepilsoņu, kā arī Latvijā uzturēšanās atļauju, reģistrācijas apliecību vai pastāvīgās uzturēšanās apliecību saņēmušo personu uzskaiti ([..)] (Lēmums, 15.04.2011.); Administratīvā procesa likuma 375. panta pirmajā daļā norādīts, ka iestādes pienākums ir pareizi un laikus izpildīt pret to vērstu administratīvajā lietā pieņemtu tiesas spriedumu vai citu lēmumus (nolēmumu). (Paskaidrojums, 16.05.2013.). 4.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas tiek darīts apzināti, lai norobežotos no šīm darbībām, kā arī koncentrētu adresāta uzmanību uz tekstadarbības objektu.
7.3. Neiederīgs vārds;
Darāmajā kārtā šāds darbības subjekts būtu noformējams kā 1. personas darītājs.
7.1. Liekvārdība;
Vēl viens piemērs: Bez pirkuma apliecinoša dokumenta garantija netiek nodrošināta. (Garantijas talons, 11.02.2006.). Šajā piemērā darāmās kārtas pretstatāmā gramatiskā konstrukcija būtu es nenodrošinu/ mēs nenodrošinām/ iestāde nenodrošina u.tml., kas padarītu tekstu personiskāku, tāpēc ciešamās kārtas konstrukcija ir iederīgāka.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Nevēlamās tendences ciešamās kārtas lietojumā Laika gaitā ir iesakņojies viedoklis, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojums valodas praksē no stilistiskā viedokļa ir ierobežojams (Cīrule, Cīrulis et al. 1972, 48; Freimane 1993, 212; Skujiņa 2003, 64).
7.1. Liekvārdība;
Ciešamās kārtas formas ir ieteikts lietot šādos gadījumos: pirmkārt, teikumos, kuros nav minēts darītājs, piemēram, joprojām gausi ar zemi ziemājiem (labāk – joprojām gausi tiek arta zeme ziemājiem) (Freimane 1993, 212), otrkārt, teikumos, kuros centrā ir nenoteiktas personas darbības vārds un līdz ar to darbības subjekts nav skaidri nosaukts, bet ir aptuveni noprotams, piemēram, parku izposta, bet mūrus atstāj (labāk – parks tiek izpostīts, bet mūri – atstāti) (Strazdiņa 1976), treškārt, teikumos, kuros nav minēts darītājs un izteicējs izteikts ar darāmās kārtas saliktās tagadnes vai saliktās pagātnes daudzskaitļa 3. personas formu ar -uši, piemēram, Sokrātam pasnieguši kausu ar indi (labāk – Sokrātam tika pasniegts kauss ar indi) (Ceplīte 1985; Freimane 1993, 212).
7.3. Neiederīgs vārds;
Kā jau tika iepriekš minēts, ciešamā kārta ir nepieciešama gan gramatisku, gan stilistisku faktoru dēļ, tomēr toās lietojumu nevajadzētu pārspīlēt, lai neapgrūtinātu teksta izpratni.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latviešu valodā tradicionāli par nevēlamām tiek uzskatītas ciešamās kārtas konstrukcijas, kurās tiek pieminēts darbības darītājs. 20. gs. sākumā Jāņa Endzelīna un Kārļa Mīlenbaha izdotajā „Latviešu valodas mācībā” (pirmizdevums 1907. gadā) ir norādīts: „Ja apzīmējams arī darbības darītājs, tad var izteikties tikai darāmā kārtā: viņš mani mīl (nekad: es tieku no viņa mīlēts).” (Endzelīns, Mīlenbahs [1907] 1993, 111).
1. Tehniskais noformējums;
Tomēr mūsdienās ir sastopams tādu pasīva konstrukciju lietojums, kurās iekļnosaukts arī darbības darītājs, turklāt to skaits palielinās, un šī tendence vērojama dažādos valodas paveidos gan mutvārdos, gan rakstveidā.
6.5. Izteicēja izveide;
Jānis Endzelīns norāda, ka šādas pasīva konstrukcijas ar darītāju ģenitīvā ir sastopamas arī dainās: balti man vaidziņi, ne ūdeņa balināti (Endzelīns 1951, 984). Šādu konstrukciju lietojums mūsdienu latviešu valodā ir sastopams reti, tomēr lietišķajā tekstveidē šādi piemēri ir atrodami, piemēram: Uz doto brīdi metālkonstrukciju krāsojums nav Pasūtītāja pieņemts. (Pretenzija, 10.02.2003.); Informācija nav Valsts policijas apstiprināta ([..)] (Lēmums, 04.11. 2015.).
1. Tehniskais noformējums;
Lietišķajāos tekstveidēos diezgan izplatītas ir ciešamās kārtas konstrukcijas, kurās darbības subjekts atbilst instrumentāļa locījumamdarītājs izteikts ar instrumentāli, piemēram, Darba izpilde tiek apliecināta ar pieņemšanas un nodošanas aktu, ko paraksta abas Puses. (Uzņēmuma līgums, 04.10.2007.).
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Page 14 of 154 Previous Next