Tulkojuma vērtējuma tabula), kurā tiek skatīti un vērtēti šādi aspekti: tulkojuma atbilstība oriģinālam – jēga nav sagrozīta, un angļu valodas teksts ir izprasts (reizēm latviešu valodas teksts ir saprotams, bet neatbilst angļu valodas tekstam); tulkojuma saprotamība – izteiksme ir pietiekami skaidra, un tulkojums ir loģisks un saprotams, arī neizmantojot oriģināltekstu; valodas normu ievērošana – tulkojumā ir ievērotas pareizrakstības, stilistikas, interpunkcijas u. c. valodas normas; terminoloģijas izstrāde – aizpildītas visas terminu tabulas veidlapas ailes, tabulā redzama tulkotāja sadarbība ar terminologu, termina izvēle ir skaidri saprotama un pamatota ar autoritatīviem avotiem (ja tādi ir); tulkojuma tehniskā atbilstība formas prasībām – nav paviršības vai formatējuma u. c. kļūdu; citi aspekti – jebkas cits, kas jānorāda, lai tulkojumu varētu uzlabot.
7.1. Liekvārdība;
|
Savukārt, ja pieļautās kļūdas ir būtiskas vai to ir daudz, tulkotājam tiek lūgts tulkojumu uzlabot, līdz novērstas visas norādītās kļūdas, trūkumi un nepilnības.
7.1. Liekvārdība;
|
Terminu tabulu izstrādā tulkotājs, izskata terminologs un tulkojuma rediģēšanas laikā pārbauda arī redaktors, lai pārliecinātos, kavai termini atveidoti precīzi un atbilstoši kontekstam.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Terminu saraksts atspoguļo tekstā esošlietoto terminoloģiju, un tajā tiek norādīts: termins angļu (obligāti), franču un vācu valodā (pēc izvēles); konteksts, definīcija, atsauce – teikuma daļa vai teikums, kurā termins lietots. T; termina atrašanās vietu iekrāso; atbilsme latviešu valodā; avots – uzticams avots (piemēram, tiesību akti, nozares vārdnīcas, skaidrojošās svešvalodu vārdnīcas, interneta terminu datubāzes u. tml.); komentāri – definīcijas, skaidrojumi, vajadzīgā informācija, identificētā problēma u. tml. Tajā pašā terminu tabulā, bet tikai atsevišķos sarakstos, līdzīgā veidā tiek norādīti un atveidoti arī personvārdi, vietvārdi un dokumentu nosaukumi.
6.6. Dalījums teikumos;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Terminu saskaņošanas tabulā var norādīt terminus, atsevišķus teikumus vai vietas tekstā, kuru atveide būtu jāpārskata vai jāprecizē, ja eksperti to uzskata par būtisku un nepieciešamu.
7.1. Liekvārdība;
|
Pēdējo gadu laikā lietišķā valoda ir ieguvusi daudz plašāku lietojuma diapazonu – tā vairs nav tikai normatīvo aktu vai administratīvo dokumentu sausā valoda, bet gan ir kļuvusi par plašu komunikatīvo sistēmu, kas izpaužas gan mutvārdos, gan rakstveidā ļoti daudzveidīgā kontekstā.
7.1. Liekvārdība;
|
Lietišķajai valodai ir raksturīga savapiemīt stilistiskā savdabība, kas ļauj to nošķirt no citiem valodas paveidiem.
6.5. Izteicēja izveide;
|
Latviešu valodniecībā nav daudz pētījumu par lietišķās valodas specifiku – galvenokārt lietišķās valodatās raksturojums ir atrodams galvenokārt stilistikas pētījumos par funkcionālo stilu daudzveidību (sk., piem.ēram, Rozenbergs 1995; Kvašīte 2013) vai arī valodas prakses aprakstos (sk., piem.ēram, Freimane 1993; Krūmiņa, Skujiņa 2002; Skujiņa 2003).
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Latviešu valodā darbības vārdus teikumā ir iespējams noformēvar būt darāmajā vai ciešamajā kārtā, kas izriet no kontekstuālās nepieciešamības uzsvērt darbības subjektu (darbības veicēju) vai darbības objektu.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Pētījuma „Latviešu literārās valodas morfoloģiskās sistēmas attīstība” (2002) nodaļā par darbības vārda ciešamo kārtu ir analizēta pasīva konstrukciju lietojuma statistika un konstatēts, ka literārās valodas attīstībā var izšķirt trīs posmus: līdz Bībeles pirmā tulkojuma iznākšanai 1689. gadā – šo posmu raksturo neliels ciešamās kārtas konstrukciju lietojums; no pirmās Bībeles līdz 19. gs. vidum – šajā posmā vērojams krass ciešamās kārtas konstrukciju skaita palielinājums, ko noteica tulkojuma oriģinālvalodas stila specifika; no 19. gs. vidus līdz mūsdienām – šim posmam raksturīga tendence samazināt pasīva konstrukciju lietošanu (sk. Veidemane 2002, 415). 21. gadsimtā ir vērojams, ka ciešamās kārtas lietojums tekstveidē atkal ir palielinājies, un pasīva konstrukcijas ir sastopamas visos valodas paveidos. Šķiet, no pašreizējā skatu punkta minētajam dalījumam būtu pievienojams ceturtais posms – no 20. gs. nogales līdz mūsdienām, ko raksturotu ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežlietojuma palielināšanās, tomēr šādam apgalvojumam būtu nepieciešami papildu statistiski pētījumi, izmantojot jau izstrādātus parametrus.
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pētot jau apstrādātos datus, var secināt, ka ciešamās kārtas konstrukciju lietojuma biežums ir atkarīgs no dominējošās kontaktvalodas, proti, laikā, kad Latvijas teritorijā galvenā kontaktvaloda ir ģermāņu grupas valoda, latviešu valodā palielinās pasīva konstrukciju lietojuma biežums.
7.1. Liekvārdība;
|
Arī pašam bērnam tiks jautāta piekrišana mērījumu veikšanai. (Vēstule, 25.09.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
|
Ja rakstiskajā procedūrā lēmums netiek pieņemts, šo jautājumu izskata nākamajā klātienes sēdē. (Nolikums, 01.11.2012.).
1. Tehniskais noformējums;
|
Valentīna Skujiņa uzskata, ka lietišķās valodas specifika paredz ciešamās kārtas konstrukciju iesaisti dokumentu tekstveidēos (noteikumos, instrukcijās, sludinājumos u.tml.), jo tādējādi var uzsvērt nepieciešamību veikt kādu darbību noteiktos apstākļos, noteiktā laikā un, neminot darītāju, uzsvērt pagātnē veiktas darbības rezultāta klātesamību tagadnē: darbs ir pabeigts, raksts ir uzrakstīts, tilts ir uzbūvēts, līgums ir noslēgts (un tātad patlaban ir spēkā) (Skujiņa 2003, 64).
7.1. Liekvārdība;
|
Ciešamās kārtas konstrukciju izvēle lietišķajā tekstveidē ir saistāma ar noteiktiem gramatiskiem un stilistiskiem faktoriem, jo šīs konstrukcijas palīdz akcentēt darbības objektu, kā arī darbības rezultātu; kļūstot par klišejām, standartizē un atvieglo saziņu lietišķajā tekstveidē; palīdz izvairīties no informācijas nevajadzīgas atkārtošanas; ļauj tekstu noformēt atbilstoši formālās etiķetes prasībām.
7.1. Liekvārdība;
|
Lietišķajā tekstveidē ciešamās kārtas konstrukcijas tiek izmantotas, lai akcentētu darbības objektu, jo uz to ir vērsta darbība un tas adresātam no semantiskā viedokļa ir svarīgāks.
7.1. Liekvārdība;
|
Tā, piemēram, teikumā Pieteicējam ir uzlikts naudas sods Ls 10 apmērā. (Spriedums, 25.11.2010.), galvenā uzmanība ir vērsta uz sodu, nevis uz darītāju, kas šo sodu ir piešķīris.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Citi piemēri: Darbiniekam tiek noteikts pārbaudes laiks uz trīs mēnešiem līdz 2005. gada 1. novembrim. (Līgums, 01.08.2005.); Visi strīdi pušu starpā tiek risināti Latvijas Republikas likumdošanas noteiktajā kārtībā. (Līgums, 01.08.2005.); Katrā studiju kursā studējošo zināšanas tiek pārbaudītas un vērtētas pēc vienādām prasībām (formas, apjoma, satura, sarežģītības pakāpes u.tml.) neatkarīgi no studiju kursa realizācijā iesaistīto mācībspēku skaita. (Noteikumi, 04.09.2013.). Šāda izteiksmes iespēja ir ļoti noderīga lietišķajāos tekstveidēos ir ļoti noderīga, jo ļauj izcelt teksta centrālsvarīgāko informāciju, proti, objektu, un koncentrēt adresāta uzmanību uz to, turklāt tā ir tipiska latviešu valodāturklāt latviešu valodā tā ir tipiska un atbilst ciešamās kārtas lietošanas pamatprincipiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ciešamās kārtas konstrukcijas tiek lietotas arī, lai uzsvērtu darbības rezultātu, piemēram: Līgums ir sastādīts un parakstīts divos eksemplāros uz trim lappusēm katrs. (Līgums, 01.08.2005.); Iestāde par tiesas sēdes vietu un laiku tiks informēta likumā noteiktajā kārtībā. (Spriedums, 09.09.2013.). Šādos piemēros svarīga ir nosauktā darbība, kas ietver galveno informatīvo slodzi, un konstrukcija kopumā akcentē darbības rezultātu, neizceļot darītāju.
1. Tehniskais noformējums;
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Saliktajos teikumos ciešamā kārta parasti tiek lietota nevis visā izteikumā kopumā, bet atbilstošajā konstrukcijastikai tajā teikuma daļā, kurā ir jāuzsver darbības rezultāts: Nomnieks var izmantot Zemesgabalu tikai tiem lietošanas mērķiem, kādi ir noteikti un reģistrēti nekustamo īpašumu valsts kadastrā. (Līgums, 01.05.2005.); Ievērojot visu augstāk norādīto, informējam, ka vienu mēnesi pēc šī uzteikuma saņemšanas Jūsu darba attiecības tiks turpinātas, ja piekritīsiet tās turpināt, saņemot darba algu, kura būs samazināta par 20 (divdesmit) procentiem, salīdzinot ar šobrīd spēkā esošo darba algas apmēru. (Uzteikums, 29.06.2009.). Šajos piemēros vērojams, ka virsteikumā tiek lietota darāmā kārta, jo darbības veicējs attiecīgajos dokumentos ir jānosauc, bet tajā teikuma daļā, kurā notiek pārvirze uz darbības rezultātu, parādās ciešamās kārtas konstrukcijas. 2.
1. Tehniskais noformējums;
4.3. Īpašības vārds;
7.1. Liekvārdība;
|