Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 4247 vienumi
Jautājums, vai jaunajā MLVV versijā marķējumu, kas atšķir jaunos vārdus (nosacītos jaunvārdus), saglabāt un lietot arī turpmāk, vēl tiek spriests.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Vārdu krājuma analīzei izmantots mūsdienu latviešu valodas materiāls: MLVV kartotēka, kurā atrodami ekscerpti no atsevišķiem, pēdējos 20 gadu laikāos iznākušajiem, daiļliteratūras darbiem, tomēr pārsvarā – no periodikas, materiāli no interneta (piem.ēram, www.korpuss.lv, www.letonika.lv, www.news.lv, www.google.lv, www.latvijasdaba.lv, www.termini.lza.lv/akadterm), kā arī jaunākās vārdnīcas un enciklopēdijas (skat. www.tezaurs.lv/mlvv. I; instrukcija).
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.1. Nepiemērota pieturzīme; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Te gan jāpiezīmēJāpiebilst gan, ka saliktenis augšupejošs šobrīd abās vārdnīcās klasificēts kā īpašības vārds, (motivējot to tādējādi, ka latviešu valodā nav darbības vārda augšupiet, no kura būtu varējis veidoties divdabis.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Formāli ģenitīveņi ir sastingušas lietvārdu formas, taču vārdnīcās tiem dots īpašības vārda skaidrojums, jo teikumā šiem vārdiem ir apzīmētājua funkcijas (skat., piem.ēram, zemledus ģen., nelok. ‘Ttāds, kas atrodas, noris zem ledus’.; LLVV 8, 606).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 4.1. Lietvārds; 5.1. Nepiemērota pieturzīme;
MLVV arī sākotnēji ģenitīveņi tika doti ar norādi ģen. īp. nozīmē (resp. ģenitīvs, ģenitīvenis īpašības vārda nozīmē; šāds traktējums redzams arī pašreiz lietotājiem pieejamajā MLVV elektroniskajā versijā) (skat. Zuicena 2014, 179).
2.2. Saīsinājuma izveide;
Arī attiecībā uzpar vārdu izrunu MLVV autori ņēmuši vērā jaunākās tendences. P, piemēram, reaģējot uz Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2015. gada septembra lēmumu, tiks norādīts uz izmaiņām atsevišķu 1. konjugācijas darbības vārdu (piem., vbērt, svēdzert, bēķert, ķesvērt, dzevērt) izrunā, konkrēti uz izrunas paralēlvariantiem ar šauro un plato e vienkāršās tagadnes vienskaitļa 1. personas formā, kā arī vienskaitļa un daudzskaitļa 3. personas formā – (es) veru, sv(piemēram, bērt beru, [beru, ķeru, dzeru; (viņš, viņa, viņi, viņas) ver, sver, ber, ķer, dzer.arī be̹ru], ber, ber [arī be̹r], pag. bēru.) Jāpiebilst, ka šīs izmaiņas būs redzamas vienīgi jaunajā MLVV versijā.
6.4. Vārdu secība; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Tādējādi lietotājam vieglāk atrodami attiecīgā vārda sinonīmi vai daļējie sinonīmi ar, piem.,ēram, ar atšķirīgu stilistisko konotāciju (ekspresīvo nokrāsu).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība;
Ar sar. nelit. vārdnīcā atzīmēti tādi vārdi, kā, piemēram, bardaks, bomzis, čalis, čoms, feins, kruts, ments, savukārt ar sar., piemēram, bleķis, duraks, džeks, skuķis.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Augu un dzīvnieku nosaukumu papildinājums ar latīnisko nosaukumu u.  c. enciklopēdiskas iezīmes Augu un dzīvnieku skaidrojumi MLVV papildināti ar attiecīgās dzimtas, ģints vai sugas latīnisko nosaukumu kvadrātiekavās, piem.ēram, bruņurupucis -ča, dsk. ģen. -ču , v. lietv.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Rožu krūms ar sīkiem dzeloņiem klātiem zariem un kupliem, smaržīgiem, bāli dzelteniem ziediem; šā krūma zieds [Rosa spinossima]. Ķīmisko elementu nosaukumi papildināti ar to simboliskajiem apzīmējumiem kvadrātiekavās aiz vārda nozīmes skaidrojuma, piem.ēram, sudrabs [..] Ķīmiskais elements – spīdīgs, balts (gaisa iedarbībā melnējošs), samērā mīksts, ļoti plastisks cēlmetāls [Ag]; sērs [..] Ķīmiskais elements – cieta, trausla, dzeltena viela [S]. Šīs papildu norādes MLVV piešķir vairāk enciklopēdiskas iezīmes, nekā tas vērojams LLVV.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Pirmā no tām ir atsevišķiem vārdiem (pamatā svešvārdiem) pievienotā vārda cilmes norāde, piem.ēram, bomzis [..] Cilme: no krievu бомж – (б)ез (о)пределенного (м)еста (ж)ительства ‘bez noteiktas dzīvesvietas’; fondī [fon·dĩ] [..] Cilme: no franču fondue (fondre 'kausēt').
2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdztekus aizguvumiem pašreizējā MLVV versijā cilmes norāde dota arī vairākiem latviskas cilmes vārdiem, turklāt šī cilmes norāde papildināta ar nelielu papildu komentāru, piem.ēram, burts [..] Cilme: senāk par burtu sauca kokā grieztas zīmes.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība;
Kā varam lasīt vārdnīcas instrukcijā: “„[..] pie atsevišķiem šķirkļiem uz pelēkā krāsā ietonēta fona pievienots komentārs no valodas kultūras viedokļa, ja ar attiecīgo šķirkļa vārdu saistās kļūmes izrunā, pareizrakstībā vai gramatisko formu lietošanā, ja notikusi attiecīgā šķirkļa vārda ortogrāfijas maiņa, kā arī tad, ja kāds vārds, vārda nozīme vai vārdu savienojums latviešu valodā ir nevēlams un aizstājams ar citu.” (skat. www.tezaurs.lv/mlvv. I; instrukcija), piem.ēram, želatīns [..] Praksē nereti tiek lietota kļūdaina šī lietvārda forma ar līdzskani n – želantīns.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide;
Zuicena izteica bažas, ka darbs pie tās var ievilkties un optimāli nepieciešamo aptuveni piecu gadu vietā ilgt 12 līdz 15 gadus (skat. Zuicena 2002). Šīs bažas apstiprinājās – darbs pie vārdnīcas nosacīti noslēdzās vien 2013. gadā (šajā gadā interneta vietnē www.tezaurs.lv/mlvv tika publicētas pēdējās vārdnīcas daļas, atsevišķas tās daļas (šķirkļi ar burtiem no A līdz I) lietotājiem bija pieejamas nedaudz ātrāk).
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Pateicoties sadarbībai ar Matemātiskas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratoriju, šobrīd notiek darbs pie jaunās MLVV versijas gatavošanas, šai laikā tās teksts tiek rediģēts, papildināts ar jauniem šķirkļiem, jaunām nozīmēm.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Raugoties no 20167. gada perspektīvas, varētu jautāt, vai ilgā vārdnīcas tapšana ir tās pluss vai mīnuss?
8. Tekstveide;
Un kādu bagāžu cilvēks, kam latviešu valoda ir dzimtā, nesņem līdzi, runājot un, rakstot norvēģu valodā vai pat lasot un klausoties norvēģu valoduun lasot citā valodā vai klausoties to?
6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Diez vai latvieši, braucot uz ārzemēm,viņi aktīvāk un labāk mācās vietējo valodu nekā citi.
6.2. Savrupinājumi; 7.3. Neiederīgs vārds;
Taču reizēm esanākm paņemt līdzi ne toēmuši to, kas nav nepieciešams.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
Domājam, ka būs auksti, bet ar vilnas džemperi būstomēr ir pārāk karsti, un tas ir lieks.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;