Internets un popkultūra ir pārņēmušasi pasauli.
6.1. Saistāmība;
|
No vienas puses, komunikācija notiek distancēti, jaunieši atrodas katrs savā zemē, tomēr virtuāli ir kopā.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Jauns bilingvisma paveids Latvijā? Vadoties no pasaules pieredzes bilingvisma pastāvēšanai sabiedrībā, Latvijā attiecībā uz bilingvismu un bilingvālo izglītību līdz šim attiecināja latviešu un krievu valodas līdzās pastāvēšanu.
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Situācijas raksturojums Liepājā Lai apzinātu situāciju ar angļu valodas lietošanjuma situāciju jauniešu vidū Latvijas trešajā lielākajā pilsētā un iegūtu kopējo priekšstatu, tika nolemts aptaujāt Liepājas skolu klašu audzinātājus, lai iegūtu kopējo priekšstatu par šo parādību.
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
|
Klašu audzinātāji ir tie, kuri savus skolēnus biežāk redz neformālās situācijās, viņi zina savu audzināmo skolēnu personības, ģimenes apstākļus, tautību utt. No 13 vispārizglītojošām skolām aptaujā bija gatavībuas piedalīties pauda 10 skolas.
6.5. Izteicēja izveide;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Kopumā pētījumā piedalījās 82 Liepājas 1. – –12. klašu audzinātāji un tika aptverti 2011 skolēnu.
1. Tehniskais noformējums;
|
Arī Ina. Druviete uzsver, ka šāda dzimtās valodas nelietošana situācijās, kur šādai parādībai nav nekāda objektīva pamatojuma, ir tiešs drauds latviešu valodas nākotnei ilgtermiņā (Druviete 2021, 19).
2.2. Saīsinājuma izveide;
|
Otrs satraucošs fakts, kas varētu būt saistīts ar iepriekšminēto fenomenminēto parādību, ir latviešu valodas zināšanu līmenis, kas, pēc Latvijas skolotāju domām, skolēnu vidū samazinās.
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kā jau tika minēts iepriekš, angļu valodas nozīmi un popularitāti veicina arī vecāki, kuri vēlas nodrošināt angļu valodas apmācību saviem bērniem jau pirmsskolas izglītības iestādēs. Šajā tabulā ir apkopoti dati par „Valodu vēstniecības” īstenoto angļu valodas apmācību Liepājas un Rīgas pirmsskolas izglītības iestādēs, ko īsteno valodu apmācības centrs “Valodu Vēstniecība”.
6.4. Vārdu secība;
|
Angļu valoda ir kā mana otrā dzimtā valoda. ” „Sākumā, kad mācījos pamatskolas 5. vai 6. klasē (īsti neatceros), angliski sarunājāmies, jo tas likās neparasti, stilīgi, atšķīrāmies no citiem saviem vienaudžiem.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visu, kas saistīts ar skolu un izklaidi, daru angļu valodā. „Facebook”, „Instagram”, „Tik Tok”, „Snapchat”, „Netflix”, „Youtube …” [..] tā ir visa mana dzīve, kura ir angļu valodā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Joki, sarkasms, kultūra kā tāda ir tāda mega brīva …[..]. Jā, man patīk, ka angļu valodā esmu gudrs, vismaz kādā mācību priekšmetā varu izcelties.
1. Tehniskais noformējums;
|
Visi mani draugi runā angliski brīvi, un mums ir arī draugi onlainā, kuri nav latvieši.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Neskatoties uz to, ka pieaugušajiem, šī jaunā tendence var šķist neīsta, traucējoša, realitāti kropļojoša, tā ir īsta un reāla mūsdienu jauniešu dzīves sastāvdaļa.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
IzPārmaiņas skāra arī valodu, pievēršot dažādu disciplīnu pētnieku domas valodas lietojumam un tās centrālajai lomaitāpēc dažādu nozaru speciālisti sāka pētīt valodas lietojumu komunikācijā, komunikācijas un kultūras procesosu.
3. Vārddarināšana;
6.2. Savrupinājumi;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Elektronisko mediju apvērsums kultūrā un valodas lietojumā lika padziļināti pievērsties tieši rakstu valodas pirmsākumiemi, tās statusam kultūrā, nozīmei, jauno komunikācijas iespēju ietekmei uz pašas valodas attīstību, domāšanu un kultūru. Tādi autori kā Ēriks Heivloks (Eric A. Havelock), Džeks Gudijs (Jack Goody), bet varbūt visietekmīgāk H. M. Maklūensjo īpaši Herberts Māršals Maklūens (Herbert Marshal McLuhan) un Volters Džeksons Ongs (Walter Jackson Ong) par vienu no centrālgalvenajiem jautājumiem savos pētījumos izvirzīja rakstu valodas vietu Rrietumu (apgaismības) kultūrā un attīstošos mediju ietekmi uz to (Meyrowitz 1985, 10–22).
8. Tekstveide;
|
Bet tā ir arī būtiski daudz brīvāka un pašapzinīgāka oralitāte, kura pastāvīgi balstās rakstības un drukas izmantošanā, kas ir vienlīdz būtiska gan tās aparātu ražošanā un operēšanā, gan arī to pielietojumā [..].” (Ong [1982], 2013, 133) Rakstība zaudē savu materialitāti,daļēji pāriejot uz elektroniskiem analogiem un vēlāk uz digitāliem kanāliem, kur raksta grafiskās zīmes cita koda darbības rezultātā parādās uz ekrāna un zaudē savu ciešo neirobioloģisko sasaisti ar rakstītā autoru -– rakstošā (runājošā un domājošā) cilvēka žestu (Flusser [1987], 2011, 19). Jau druka sarauj šo saiti, mehanizējot raksta tapšanu un atstājot iespaidu uz pašu rakstu, ieviešot precizitāti, sakārtojumu, sadalījumu, viennozīmīgumu, citu loģiku. 19.gs. vidū ieviešas rakstāmmašīnas, kas efektivizē rakstību, bet padara to neatkarīgu no rakstītā jēgas19. gs. vidū nozīmīgs jaunieviesums, kas ievērojami izmaina rakstīšanas veidu, ir rakstāmmašīna (Kittler [1987], 1999, 199), v. Vēl vairāk tā izmainās 20. gs. gaitā, fotogrāfijai un audiovizuālajiem medijiem daļēji inkorporējot, daļēji konkurējot ar rakstību informācijas saglabāšanas un komunikācijas funkciju plānā. Mainoties laika un telpas uztverei, rakstība ieņem jauno vietu, ikdienā nostiprinoties attēla medijiem – fotogrāfijai, kino, TV. Rakstu valodas vieta mainās šo mediju sniegtajā multimodālajā komunikācijas vidē, ko H.
8. Tekstveide;
|
Savulaik Dite Liepa, pētot preses valodas izpārmaiņas 20. gs. 90. gados, saistīja publicistiskā stila izpārmaiņas saistīja ar demokratizāciju.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
|
Valodas izvēle, stila jautājumi un hibrīdas formas jaunajās kopienāsun stila izvēle cieši saistītia ar rakstītāja identitāti un personību, kas spēj attīstīties, izteikties, izkopt savu rakstīšanas stilu tieši kopienas atbalsta dēļ. Te j, tādēļ skolā būtu jārūpējas par personības attīstību – tādas personības, kura spēj izteikties, patstāvīgi attīstīties, izkopt savu rakstīšanas stilu. Interesanti, ka interneta kopienas piedāvā praktisku komentāru, kas var kļūt par atbalstu lietišķās vai radošās rakstīšanas jomā, tomēr šis sociālais atbalsts stila izveidē ir atkarīgs no kopienā iesaistīto personu valodas kultūras. Vispār kolektīvi kopienā vai organizācijā rakstīti, komentēti un konsultēti teksti ir viena no mūsdienu tekstu pamatformām. Jāatceras, ka (rok)raksts un autors, kas izsakās, rakstībarakstīts teksts, literatūra un autorība ir kultūrvēsturiski saistīti fenomeni. Taču iInterneta īpatnība saistīta arī ar pretējas ievirzes parādībām – tekstu kolektīvā autorību un anonimitāti. Pirmkārt, daudzi formāti un aplikācijaraksturīga iezīme ir anonimitāte, jo daudzi rakstītāji sociālajos medijos un interneta komentāros izmanto segvārdu, iesauku u. tml., vai tekstu kolektīvā autorība. Daudzās pliedāvā strādāt pie rakstīta teksta kolektīvi (totnēs iespējams kolektīvi veidot tekstu (to kopā radot tekstu un savstarpēji rediģējot), l. Liela nozīme tekstradē ir tādiem paņēmieniem kā kopēšanai, fragmentu izgriešanai, ielīmēšanai.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Mūsu priekšstatus par stilu un tā funkcionālo lietojumu ietekmē arī privātā un publiskā sajaukšanās (Boeder 2005) interneta medijos. Tā, pPiemēram, privāta rakstura vēstījumi emocionāli ekspresīvā stilistikā nereti sasniedz arī darba kolēģus, ar kouriem ir formālas attiecības, un otrādi, – standartizētie, formalizētie attiecīgās platformas runas uzvedības noteikumi strukturē arī tuvu cilvēku savstarpējo komunikāciju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|