Bet tā ir arī būtiski daudz brīvāka un pašapzinīgāka oralitāte, kura pastāvīgi balstās rakstības un drukas izmantošanā, kas ir vienlīdz būtiska gan tās aparātu ražošanā un operēšanā, gan arī to pielietojumā [..].” (Ong [1982], 2013, 133) Rakstība zaudē savu materialitāti,daļēji pāriejot uz elektroniskiem analogiem un vēlāk uz digitāliem kanāliem, kur raksta grafiskās zīmes cita koda darbības rezultātā parādās uz ekrāna un zaudē savu ciešo neirobioloģisko sasaisti ar rakstītā autoru -– rakstošā (runājošā un domājošā) cilvēka žestu (Flusser [1987], 2011, 19). Jau druka sarauj šo saiti, mehanizējot raksta tapšanu un atstājot iespaidu uz pašu rakstu, ieviešot precizitāti, sakārtojumu, sadalījumu, viennozīmīgumu, citu loģiku. 19.gs. vidū ieviešas rakstāmmašīnas, kas efektivizē rakstību, bet padara to neatkarīgu no rakstītā jēgas19. gs. vidū nozīmīgs jaunieviesums, kas ievērojami izmaina rakstīšanas veidu, ir rakstāmmašīna (Kittler [1987], 1999, 199), v. Vēl vairāk tā izmainās 20. gs. gaitā, fotogrāfijai un audiovizuālajiem medijiem daļēji inkorporējot, daļēji konkurējot ar rakstību informācijas saglabāšanas un komunikācijas funkciju plānā. Mainoties laika un telpas uztverei, rakstība ieņem jauno vietu, ikdienā nostiprinoties attēla medijiem – fotogrāfijai, kino, TV. Rakstu valodas vieta mainās šo mediju sniegtajā multimodālajā komunikācijas vidē, ko H.
8. Tekstveide;
|
Savulaik Dite Liepa, pētot preses valodas izpārmaiņas 20. gs. 90. gados, saistīja publicistiskā stila izpārmaiņas saistīja ar demokratizāciju.
1. Tehniskais noformējums;
3. Vārddarināšana;
6.4. Vārdu secība;
|
Valodas izvēle, stila jautājumi un hibrīdas formas jaunajās kopienāsun stila izvēle cieši saistītia ar rakstītāja identitāti un personību, kas spēj attīstīties, izteikties, izkopt savu rakstīšanas stilu tieši kopienas atbalsta dēļ. Te j, tādēļ skolā būtu jārūpējas par personības attīstību – tādas personības, kura spēj izteikties, patstāvīgi attīstīties, izkopt savu rakstīšanas stilu. Interesanti, ka interneta kopienas piedāvā praktisku komentāru, kas var kļūt par atbalstu lietišķās vai radošās rakstīšanas jomā, tomēr šis sociālais atbalsts stila izveidē ir atkarīgs no kopienā iesaistīto personu valodas kultūras. Vispār kolektīvi kopienā vai organizācijā rakstīti, komentēti un konsultēti teksti ir viena no mūsdienu tekstu pamatformām. Jāatceras, ka (rok)raksts un autors, kas izsakās, rakstībarakstīts teksts, literatūra un autorība ir kultūrvēsturiski saistīti fenomeni. Taču iInterneta īpatnība saistīta arī ar pretējas ievirzes parādībām – tekstu kolektīvā autorību un anonimitāti. Pirmkārt, daudzi formāti un aplikācijaraksturīga iezīme ir anonimitāte, jo daudzi rakstītāji sociālajos medijos un interneta komentāros izmanto segvārdu, iesauku u. tml., vai tekstu kolektīvā autorība. Daudzās pliedāvā strādāt pie rakstīta teksta kolektīvi (totnēs iespējams kolektīvi veidot tekstu (to kopā radot tekstu un savstarpēji rediģējot), l. Liela nozīme tekstradē ir tādiem paņēmieniem kā kopēšanai, fragmentu izgriešanai, ielīmēšanai.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Mūsu priekšstatus par stilu un tā funkcionālo lietojumu ietekmē arī privātā un publiskā sajaukšanās (Boeder 2005) interneta medijos. Tā, pPiemēram, privāta rakstura vēstījumi emocionāli ekspresīvā stilistikā nereti sasniedz arī darba kolēģus, ar kouriem ir formālas attiecības, un otrādi, – standartizētie, formalizētie attiecīgās platformas runas uzvedības noteikumi strukturē arī tuvu cilvēku savstarpējo komunikāciju.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Kopumā izpārmaiņas, kuras šobrīd skar mūsdienu latviešu rakstu valodu, varētu saistīt ar kultūras virtualizāciju, elastīgumu un foruma (sarunas) modeļa dominēšanu (uz digitālā koda un interneta pamata, bet arī pārkāpjot to robežas).
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Interneta rakstu valodas “„jaunās” parādības, kas tikai daļēji ir jaunas, a. Būtībā komunikācijā visbiežāk lietotajiem medijiem mainoties, jāpilnveido rakstu valodas normas. Ar līdzīgām problēmām sastapušies gan latviešu grafēmikas attīstītāji gadsimtu gaitā (Urbanoviča 2006), gan leksikas, gramatikas un valodas kultūras pētnieki un sakārtotāji, tomēr jāievēro to pamatā cita loģika, arvien plašāk, dažādāk un dziļāk ikdienas sociālajā dzīvē integrējot jauno mediju tehnoloģijas. Šī raksta virsrakstā vārds “jauns” likt. Šobrīd attīstību nosaka jauna loģika – jauno, digitālo mediju loģika. Jēdzienu jaunais var divējādu nozīmi. Tas apzīmē gan saprakstu valodas lietojuma parādības, kas saistītas ar vēl joprojām attīstībā esošiem procesiem, parādības, kuru jēga vēl nav īsti apzināta un kuras līdz ar to pilnvērtīgi aprakstīt pagaidām nevar, tomēr tendenču virzieni un iemesli ļauj tās iezīmēt. Jaunai divējādi. Šajā rakstā tas mazāk saprotamasts kā vēsturiska parādība, bet vairāk ir saistīts ar dzīvi (augšanu, attīstību) -– šajā nozīmē tā ir filozofiska kategorija, kas nesaraujami saistīta ar tapšanu (Deleuze 1995).
1. Tehniskais noformējums;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Ar multimodalitāti tātad saprot multimodālu stāvokli vai īpašību, kas piemīt, piemēram, komunikācijai, vēstījumam vai tekstam, kas tātad ir pieejams vairākām jutekļu sistēmām un/vai vairākām kognitīvajām sistēmām, tās dažādi kombinējot un variējot.
6.4. Vārdu secība;
7.1. Liekvārdība;
|
Multimodālās komunikācijas pārvaldīšana (Facebook, Instagram, Twitter utt. -– interneta, betkā arī hibrīdajā jeb tehnoloģiski paplašinātajā telpā) ir sava veida kultūras kapitāls.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Palīgverba būt nullforma īstenības izteiksmes saliktās tagadnes 3. personā. ir fakultatīva, piemēram, naktī sasnidzis pirmais sniegs, tā iespējama arī citās izteiksmēs (sk.
2.2. Saīsinājuma izveide;
10. Sekundāra kļūda;
|
Nobeigums. Rakstības vieta kultūrā mediju teorijā analizēta, ņemot vērā mediju tehnoloģiju, kanālu un kodu valodas pārmaiņas šajā rakstā analizētas mediju tehnisko iespēju attīstībuas un nozīmīgumu pārējo tehnoloģiju, kanālu un kodu vidū. Pateicoties savai efektivitātei laika un telpas ierobežojumu pārvarēšanai un tālākai efektivizācijai drukas laikmetā, rakstība Rietumu kultūrā joprojām ir dominējošais zināšanu glabāšanas kods, tmediju teorijas kontekstā. Rakstīts teksts rietumu kultūrā joprojām ir dominējošais zināšanu glabāšanas kods, tomēr mūsdienās arī rakstu valodu daudz biežāk nekā agrāk lieto tiešai komunikācijai. Tādēļ rakstu valodas apgūšanai un izkopšanai jāpievērš liela uzmanība izglītībā, šī k. Tomēr rakstu valodas pārvaldīšana joprojām dod priekšrocības sociālā laukā, tomēr tā konceptuāli jāpapildina, jo interneta laikmetā komunikācijas struktūra daudzos aspektos atgādina mutvārdu kultūras komunikācijas struktūru, kādēļ 1) rakstītā valoda daudzos publiskajos žanros līdzinās runātajai; 2) rakstītājs ir nevis cilvēks, bet programma vai vesels rakstītāju tīkls un 3) līdzās alfabētam plaši tiek lietoti arī citi kodi un modi (multimodalitāte). Bez tam interneta globālajā komunikācijā latviešu rakstītā valoda nereti mijas ar citām valodām, sevišķi angļu valodu. Anglicismu un angļu valodas ietekmirasmes izkopšana mūsdienās nozīmē arī ņemt vērā jaunās tendences – jaunu komunikācijas kanālu, platformu, komunikācijas formātu rašanās ietekmē rakstu valodas formu un rakstītāja ieradumus, kas savukārt nozīmē papildu rūpes par valodas kultūru un multimodāli rakstīto tekstu analīzi. Kopumā jāsecina, ka: rakstītā valoda daudzos publiskajos žanros līdzinās runātajai; rakstītājs – teksta autors – var būt ne tikai cilvēks, tekstu var ģenerēt arī programma vai arī ar to var strādāt vesels autoru kolektīvs vai tīkls; līdzās alfabētam plaši tiek lietoti arī citi kodi un modi (multimodalitāte). Interneta globālajā komunikācijā latviešu rakstītā valoda nereti mijas ar citām valodām, sevišķi angļu valodu. Tās ietekmi un anglismu ieplūšanu sekmē šīs valodas formalizācijas un automatizācijas priekšrocības.
8. Tekstveide;
|
Demokratizācijas procesi valodā– – leksiskie jauninājumi publicistikas stilā.
1. Tehniskais noformējums;
|
Pētnieki uzskata, ka nosaukuma došana, vietas stāsta radīšana, zināšana un nosaukuma do un zināšana jau no aizlaikiem ir ļoti svarīgs valodisks akts, kas radīšanas līknē ir pēdējais demiurga jeb radītāja darbs, ar ko objekts materializējas, kļūst par pasaules struktūras elementu un ar kuru apkārtējā teritorija tiek padarīta par savu, pazīstamu un mīļu.
6.4. Vārdu secība;
|
Līdz ar to vietvārdam, iespējams, vienīgajam no visa plašā leksikas kategoriju klāsta, ir visapjomīgākā konotatīvā nozīme, jo vietvārds nelielā teritorijā ir tikai viens – vietvārdi neveido homonīmas līdzās pastāvošas homoformas, kuras vienuviet var attiecināt uz vairākiem objektiem vienlaikus (viena skanējuma vietvārds vismaz vienā pagastā parasti neatkārtojas).
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tāpēc vietu nosaukumus (un arī visus citus īpašvārdus) mēdz dēvēt par apraksta „abreviatūrām” (Russell 1948, 74–77), par tādiem kā stāsta virsrakstiem, kurus izdzirdot vai izrunājot lietotāja prātā izgaismojas visas ar konkrētu vietu saistītās apjomīgās konotatīvās nozīmes.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
|
Skaniski un semantiski stāsts par vietu ne vienmēr ir nosaukumā ierakstīts un nezinātājam bieži vien irnav pat nenojaušams.
6.3. Noliegums;
6.5. Izteicēja izveide;
|
Piemēram, vietvārds Janča bierstiņa, mežs Bejā LVV, neliecina par starpgadījumu neliecina, iekams neuzzinām to pavadošo stāstu („[..] pēc nostāstiem, māte aprakusi skudru pūlī savu bērnu Janci”), kurpretim vietvārds Karātavu kalns, kādu Latvijā, ieskaitot dažādus tā variantus (Kārtavu kalns, Kartavu kalns utt.), ir vairāki desmiti, gandrīz nepārprotami varētu liecināt par kādreizējo soda izpildes vietu.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
6.4. Vārdu secība;
|
Tāpēc šā pētījuma pamatā esošo negadījumu, ar konkrētiem notikumiem saistīto vietvārdu identificēšanā izmantotas ne tikai vietvārdā ietvertās valodas liecības, bet arī vietvārdus pavadošie stāsti, kas jau no vietvārdu pētīšanas aizsākumiem valodniekiem palīdzējuši skaidrot kādu nosaukumu un noteikt vietvārdā ietvertā pamatvārda semantisko laukuās nianses.
7.3. Neiederīgs vārds;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Savukārt tautas etimoloģijas ceļā varētu būt radušies apdzīvotu vietu nosaukumi Pildā un Nirzā Raibakazi, kas nav vis, iespējams, saistāmi nevis ar ‘raibām kazām’, betkā varētu šķist pēc vietvārda skanējuma, bet gan ar somugriskas cilmes vārdu (sal. igauņu raibakas ‘maita’ (LVV 2013, 46)).
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Par to, ka vietu stāsti nav droši vietvārda motivācijas rādītāji un pret tautas vietvārdu tautas motivāciju patiešām jāizturas ar lielu piesardzību, liecina, piemēram, Lubezeres mājvārds Vilkaste, kura izcelšanās skaidrota vismaz trejādi: “„1) iedzīvotāji bijuši vilkači, pat bērni dzimuši izskatā līdzīgi vilkiem, kropli; 2) mājas pamatus liekot, atrasta vilka aste; 3) nosaukums pēc Vilkastes pļavām” (LVVK), taču nav noliedzams, ka dažādi spilgti atgadījumi ir būtisks vietvārdu rašanās avots (kaut patiesībā šis vietvārds, iespējams, ar ķermeņa daļas nosaukumu nemaz nav saistāms, jo komponents -aste šajā teritorijā varētu būt radies, atveidojot Baltijas jūras somu valodu substantīvu daudzskaitļa ģenitīva izskaņu -a(i)ste vai atvasinājumus ar Baltijas jūras somu valodu piedēkli -st- (Laumane 1987, 162)).
1. Tehniskais noformējums;
6.4. Vārdu secība;
8. Tekstveide;
|
Par to liecina arī citi vietvārdkonkrētu notikumu ietekmi vietvārda radīšanā liecina nosaukumi, kurus iespējams sastatīt ar hroniku vēsturiskajiem datiem (Stewart 1975, 106) un var droši uzskatīt par konkrētu notikumu (iebrukumu, kauju, dažādu nelaimes gadījumu) liecību glabātājiem.
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|