Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3548 vienumi
Pilsoniskais dienas laikraksts „Kurzemes Vārds” sāk iznākt Liepājā 1918. g.ada 27. novembrī žurnālista Jāņa Laudama redakcijā (Treijs 1996). „Kurzemes Vārds” ir interesants ar to, ka tas praktiski ir iznācis 100simts gadus, tikai Ppadomju laikā tam bija nosaukums „Komunists”. „Kurzemes Vārda” pirmajā rakstā „Darbu sākot” teikts: „[..] briesmīgā Eiropas kara vētra ir pārstaigājusi visas zemes, visur atstājusi savas smagās pēdas.” (Kurzemes Vārds, 27.11.1918.) „Eiropas kara vētra” ir metafora, kasurā karš salīdzina karuāts ar stihisku nelaimi, kas piemeklējusi Eiropu.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.3. Sākumburti; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Viss, ko uzceļ vai grib celt latvju nacionālā griba un sajūsma, satriec ļauna pretvara, kurai nav sejas, kuras mājvieta nav zināma, kura uzglūn mierīgam darbam no kaktiem, uz visiem ielu stūriem.” (Latvijas Sargs, 21.01.1919.) Metafora „tumšs laiks” attiecas uz tādu laika periodu, kad notiek kas naidīgs un ļauns, kas ir labi saprotams laikā, kad Latvijas valdība brīvības cīņu laikā bija spiesta pārvākties uz Liepāju.
1. Tehniskais noformējums;
Naidīgās un ļaunās varas metafora ir izvērsta, turpinot to pašu domu: „visapkārt neskaidra, netīra krēsla”.
1. Tehniskais noformējums;
Igaunijas Republika savu neatkarību pasludināja 1918. g.ada 24. februārī. Žurnālā „Ir” publicēta intervija ar Igaunijas zinātnieci un politiķi Marju Lauristinu – „Svinēt brīnumu – bez pārspīlēšanas”. M. Lauristina saka: „[..] nedrīkstam aizmirst – tas, ka mums ir valsts, ir brīnums. [..] Visi teica – tas nav iespējams.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Brīnums ir „‘neparasta, neticama, arī grūti izskaidrojama parādība; tas, kas izraisa izbrīnu.”’ (LVV 2006, 183). Vēsturnieki piekristu M. Lauristinai, ka viss varēja izvērsties daudz savādāk, un tiešāmcitādi un triju Baltijas valstu esamību pasaules kartē tiešām nevar uzskatīt par pašsaprotamu. „Peldēt pret straumi” ir frazeoloģisms ar nozīmi „‘izturēties, rīkoties pēc savas gribas, pārliecības pretēji vairākuma uzskatiem.”’ (LFV 2000, 1212). Savukārt „vārdu savienojums straume mūs aizskalos” metaforiski apzīmē kādu strauju notikumu virknikopumu, kas var mainīt neatkarīgas valsts stāvokli, ja cilvēkiem nebūs svarīgi to nosargāt.
1. Tehniskais noformējums; 4. Formveidošana; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Mūsdienās „metafora zelta drudzis” raksturo situāciju, kad cilvēki masveidā dodas uz kādu vietu vai veic kādu darbību, jo ir dzirdējuši, ka citi cilvēki bijuši ļoti veiksmīgi tajā vietā vai darbības veidā (CAD 2008, 620; EOLD 2018).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Iespējams, ka „zaļā drudža” metaforametafora zaļais drudzis izmantota, lai gan pievērstu uzmanību šim jautājumam, gankā arī brīdinātu par sekām, ja alkatība netiek kontrolēta.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Beidzamajā laikā šķiet, ka notiek pašvaldībuas sacensībšas, kura dos vairāk labumu saviem iedzīvotājiem, t. Tā „Rīgas Apriņķa Avīzē” lasāms raksts „Jūrmala seko Rēzeknes piemēram”, kas runā. Tajā stāstīts par pilsētas domes lēmumu atļaut Jūrmalas iedzīvotāju kartes īpašniekiem pārvietoties sabiedriskajā transportā bez maksas.
4. Formveidošana; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latvijā tādu zvēru pagaidām nav, toties Igaunijā ir veseli četri! [..] mītiskā dzīvnieka vārdā start-up vidē mēdz dēvēt jaunuzņēmumus, kuru tirgus vērtība tiek lēsta vismaz miljarda eiro vērtībā. [..] Latvija joprojām ir sava pirmā vienradža gaidās. [..] man gribas noticēt – agrāk vai vēlāk, bet vienradzis ganīsies arī Latvijā!” (Ir, 12.07.2018.) Metafora „vienradzis” kā ekonomisks terminkā lietots apzīmējums ir tekstā izskaidrota, bet pārnestā nozīme saglabājas un tiek lietota kopā ar citām metaforām un metonīmijām.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Cerība, ka „vienradzis ganīsies arī Latvijā”, liek domāt par vienradzi kā vērtīgu dzīvnieku, kas varētu baroties Latvijas pļavās, tātad Latvijas biznesa vidē tiek gaidīti vērtīgbagāti uzņēmumi, kas varētu attīstīties Latvijā, dodot labumu Latvijas valstij. 2018.g.9. piemērs. 2018. gadā daudz uzmanības tiek veltītas sportam.
1. Tehniskais noformējums; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Raksta nosaukumā „Pret čaulām” ietverta metafora (Ir Nauda, 08./09. 2018.). „Čaulas kompānija/veidojums/banka” ir fiktīva, pastāv tikai dokumentos, bet reāli tā neko nedara, ir tikai izkārtne, bet tā mēdz un parasti nodarbotiejas ar naudas atmazgāšanu, tāpēc ir bīstama, un no tādām būtu vēlams izvairīties.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Mazāk lietotām valodām ir svarīgs pienākums: pasargāt pasauli no lingvistiskas un kulturālas vienmuļības”. (Brussels 1995:, 10) Pirms pievērsties latgaliešu rakstu valodas ortogrāfiskās sistēmas normēšanai mūsdienās, atsauksim atmiņā tās attīstības un pareizrakstības normu izstrādes vēsturi.
1. Tehniskais noformējums;
Vairākām tautām gan tepat kaimiņos (lietuviešiem, igauņiem), gan tālāk pasaulē (norvēģiem, mordviešiem, hantiem, kabardiešiem u.  c.) ir divas vai vairākas rakstu tradīcijas.
1. Tehniskais noformējums;
Vērojama arī abu rakstības tradīciju mijiedarbība dažādos latgaliešu rakstu valodas attīstības posmos. „Pēdējo gadu pētījumi latgaliešu rakstu valodas un literatūras vēsturē vedina domāt, ka tieši laicīgā garīdzniecība jeb Livonijas klērs ir aizsākusi latgaliešu rakstu valodas tradīciju, jo jezuīti 18. gadsimta 30. gados vēl ir diskutējuši par Baznīcas valodu Latgalē, tāpēc laikam nav nejaušs visai interesantais un savdabīgais jezuīta Georga (Jura) Špungjaņska mēģinājums rast kompromisa latviešu rakstu valodu 1732. gadā izdotajā gramatikā „Dispositio imperfecti..”, apvienojot abas galvenās dzīvās runas formas – lejaslatviešu jeb lejzemnieku un augšlatviešu jeb augšzemnieku.” (Stafecka 2004, 225, 226). Arī 20. gs. sākumā dažu autoru darbos var manīt lejzemnieku rakstības tradīcijas ietekmei.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Pārdaugavas hercogiste tika sadalīta divās daļās – Zviedru Vidzemē un Poļu Vidzemē jeb Inflantijā (Inflanty Polskie), kura palika Žečpospolitas sastāvā, bet 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas tā tika pievienota Krievijai un 1802. gadā kļuva par Krievijas impērijas Vitebskas guberņas daļu (Barzdeviča 2013:, 154–171).
1. Tehniskais noformējums;
Tādeējādi tagadējā Latgale gandrīz 300 gadus bija šķirta ar administratīvo robežu no pārējās latviešu teritorijas – tikai pēc Rēzeknes kongresa, kas notika 1917. gadā, Latgale atkal apvienojās ar pārējiem Latvijas novadiem. (Te varbūt ielikt karti?Karte par Latgali. ) Būtiska nozīme Latgales kultūrvēsturiskajā attīstībā bija ne tikai šai nošķirtībai, bet arī poliski katoliskajai orientācijai un latgaliešu rakstības iedibināšanai.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 8. Tekstveide;
Kopumā var teikt, ka senākajā latgaliešu rakstības periodā (18. gs. sākums – –19. gs. 70. gadi), kā arī četrdesmit drukas aizlieguma gados rakstības tradīcija veidojas stihiski, raksturīgi individuāli meklējumi, kas ir gan veiksmīgi, gan neveiksmīgi (Stafecka 1988, Stafecka 2013, 230–236), bet nevaram runāt par pareizrakstības normu izstrādi mūsdienu izpratnē. 20. gadsimtā latgaliešu rakstu valodas vēsturē sākas jauns – pareizrakstības mērķtiecīgas normēšanas – posms. 1903. gadā Pēterburgā notiek pirmā latgaliešu ortogrāfijas komisijas sēde, kurā nolemj atteikties no velārā ł, poliskajām burtkopām, aizstājot tās ar č, š, ž, lietot mīksto ļ, kā arī pārāk neaizrauties ar jauninājumu ieviešanu.
1. Tehniskais noformējums;
Starp citu, šis princips – respektēt iepriekšējo paaudžu lasītāja pieredzi un ieradumus – tiek ievērots arī vēlāk. Šajā apspriedē tiek pieņemts lēmums tuvināties baltiešu (lejas latviešu) rakstībai un nomenu un pronomenu rakstībā lietot galotnes -as, -es (nevis -ys, -is), lietvārdu, īpašības vārdu, darbības vārdu piedēkļus rakstīt tā, kā to dara lejas latvieši, ka. Šis lēmums ilgus gadus negatīvi ietekmē latgaliešu rakstu valodas attīstību. 1904. gada 24. aprīlī beidzot tiek atcelts drukas aizliegums.
3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tiek arī nolemts, ka Baltijas rakstu valoda tiks mācīta, sākot ar 4. klasi, bet skolotājiem tiks rīkoti kursi: baltiešiem – Latgales izloksnes kursi, bet latgaliešiem – Baltijas rakstu valodas kursi (Svenne 1920). 1921. gada 17. augustā „Valdības Vēstneša” 183. numurā tiek publicēti Zigfrīda Annas Meierovica Ministru kabineta pieņemtie „Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu”, kuros norādīts, ka visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privātpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē (kā redzam, valda ne tikai ortogrāfiskā, bet arī terminoloģiskā dažādība) un ka Latgalē valsts un amata personām, kā arī pašvaldības iestādēm ir tiesības lietot latgaliešu izloksni sarakstoties, kā arī sludinājumos un izkārtnēs (Noteikumi 1921). 1921. gada 21.–23. augustā notiek kārtējā ortogrāfijas apspriede.
1. Tehniskais noformējums;
Arī latgaliešu diasporā Krievijā, kamēr vēl nebijav sākušās Staļina represijas, latgaliešu rakstu valoda tieak pietiekami plaši lietota gan publikācijās, gan izglītībā.
6.5. Izteicēja izveide;