Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 5105 vienumi
Tātad deminutīva lietojums K. Fīrekera tekstos ne vienmēr nozīmē vēlmi būt latviskam, katrs piemērs vērtējams atsevišķi, vispirms to salīdzinot ar oriģinālu.
7.2. Mazvārdība;
Būtisks K. Fīrekera dzejas komponents ir skanīgums, kuru rada biežs aliterācijas un asonanses lietojums, tomēr līdzīgi, kā jau iepriekš minējuts, arī skaņu rotaļu avots mēdz būt vācu oriģināls.
2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Bez aliterācijas un asonanses Fīrekers lieto arī reduplikāciju jeb, t. i., vienādu saknesņu vārdu blakusvai vārda daļu atkārtojumu, un tās lietojums, kas raksturīgs latviešu valodai, latviešu frazeoloģismiem un jo īpaši tautasdziesmām, K. Fīrekera pantos liecina par ļoti labām latviešu valodas īpatnību zināšanām.
2.2. Saīsinājuma izveide; 3. Vārddarināšana; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Latviešu tautasdziesmās to pirmais saklausījis K. Fīrekers, starp viņa ar roku ierakstītajiem papildinājumiem Georga. Manceļa vārdnīcā „Lettus” (1638) atrodam arī tautasdziesmas rindas ar reduplikāciju: Gan es malu maļamā / Vēl pieberu beramā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā atzīmēta arī pāris vietās citviet tekstā Fīrekera piezīmēs, piemēram,., G. Manceļa vārdnīcas 75. lappusē -– nelaime nelaimes galā. Šobrīd gan vairs nav iespējams konstatēt, vai reduplikācija un aliterācija Fīrekera latviskotajos tekstos ir saistāma ar latviešu folkloras vai viņa pētītās sarunvalodas ietekmi, iespējams – ar abām. Jāatzīmē, ka sSkaniski efekti vispār ir latviešu tautasdziesmu raksturīga iezīme, arī aliterācija vārda sākumā, tā vidū un pat beigās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu folkloristikā par šo jautājumu ir tikai pāris pētījumu (Bērziņš 1959; Kursīte 1984).
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta Janīna. Kursīte, latviešu tautasdziesmu, kurās līdzīgi somugru vai seno ģermāņu dzejai viscaur ir ieturēta viena līdzskaņa vārda sākuma aliterācija, ir pavisam maz. Aliterācijai trūkst arī regularitātes, turklāt bieži ar to saistīta asonanse un zilbju atkārtojumi, arī jau minētā reduplikācija. Janīna. Kursīte latviešu tautasdziesmās aliterācijai piedēvē arī anagrammatisku funkciju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
LD 18173 Arī šādu tekstu nav daudz, un, kaut arī ne vienmēr, tomēr bieži tie apspēlēir saistīti ar mitoloģiskas dievības -– Dieva – un latviešu galvenās sieviešu kārtas dievības -– Laimas – vārdu.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Savukārt līdzskanis s, saistīts ar vārdiem saule, spīd, spožs, bet arī savas sāpes, savas slāpes, līdzīgi kā līdzskanis k (Kristus, koks, krusts) – vairāk pārstāv garīgo sfēru.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinājumam piemērs no Mārtiņa. Lutera dziesmas „Christ lag in Todes Banden”/ („Kungs Kristus nokauts tapa”) Fīrekera atdzejojumā: Jēzus pats tā saule spīd / Uz mūsām tumšām sirdīm krīt.( [..)] Kungs Kristus nokauts tapa / Par mums pie Krusta staba. Un o(Lettische Geistliche 1685, 52) Oriģinālā: Er ist selber die sone / Der durch seiner gnaden glantz / Erleuchtet unser hertzen gantz; Christ lag in todes banden/ Für unser sund gegeben. (Neu Vermehrtes 1664, 66–67) K. Fīrekera latviskā dzeja ir interesanta arī no žanra vēstures viedokļa.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Mārtiņš. Luters lielu uzmanību pievērsais arī ģimenes un mājas saimniecības jautājumiem, allaž norādot, ka ģimene un mājas saime ir sabiedrības pamats.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide;
Līdzīgi vācu oriģinālam Fīrekers saglabā akrostiha formu – katrs no 24 pantiem sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā -– un gredzenveida kompozīciju, brīvā izklāstā atkārtojot dziesmas pirmās strofas pamatideju arī noslēgumā.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu lasītājam jātur prātā, ka alfabēts attiecas uz t. s. veco druku jeb gotisko rakstību, kurā, piemēram., šņāceņi ir atveidoti ar t. s. čupu burtiem, bet latviešu valodas skaņu pieraksts ir analogs vācu valodai. Šī dziesma uzskatāma ne tikai par vienu no pirmajiem akrostihiem latviešu valodā, bet arī latviešu aforistiskās dzejas aizsākumu – katrs tās pants ietver savu padomu un uztverams kā atsevišķs teksts: Ar Dievu sāc, ko gribi sākt, Kad tev kas kait, pie viņa nākt: Uz Dieva vari ticēties, Gan maz uz citu palaisties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Laikmetā, kurā liela daļa sabiedrības ir lasīt nepratējaneprot lasīt, aforistiskā dzeja palīdz nostiprināt ar dzirdi iegūtās zināšanas. Šis teksts ir liecība arī tam, cik 17. un 18. gadsimtas. literatūrā laicīgās un reliģiskās literatūras robežas ir izplūdušas.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vācu oriģināls viscaur ieturēts vienskaitļa otrās personas uzrunas formā, tas sakāmo padara personīgu, radot iespaidu par autora tiešu vēršanos pie uztvērēja. Kristofora. Fīrekera atdzejojumā tik tieša klātbūtnes sajūta nerodas, viņš brīvi pāriet no tiešas uzrunas uz vispārīgiem apgalvojumiem.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Acīmredzot 17. gadsimtas. otrajā pusē Kurzemes hercogistē pēc Fīrekera vērojuma šī tēma zemniekiem bijusi pārāk tāla.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Interesanti atzīmēt, ka aptuveni simts gadus vēlāk turpat Kurzemē vienu no šīs dziesmas vēlākajiem variantiem ar nosaukumu „Ceļa rādītājs uz taisnu dzīvošanu” latvisko un izvērš 56 (!) pantos Gothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender) (Stenders 2001, 163–172).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Laiki ir mainījušies – apgaismības gadsimtam raksturīgā garā Stenders rada vienu no, iespējams, savām visplašāk pazīstamajām kvartām: Cik spēdams, mācies grāmatas! / Tas prātu uzcilā, / Tas ved pie augstas gudrības / Un godu sataisa. (Stenders 2001, 170) Savukārt 19. gadsimtās. Baltijas vācu tautas apgaismotāju idejām seko ne viens vien latviešu prozaiķis un dzejnieks, piemēram., viņu vidū arī latviešu stāstnieks Juris Neikens, kura nelielajā literārajā mantojumā tieši aforistiskā dzeja ieņem savu nozīmīgu vietu: Vai tavs mūžs kam lieti der, / To vis neteic ilgie gadi, / Vien tas brītiņš dārgi sver, / Ko ar labiem darbiem vadi (Neikens 1924, 230).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Noslēgumā jāatzīst, ka K. Fīrekera labskanīgie, ritmiskie latviešu garīgo dziesmu teksti ir lielisks pētniecības priekšmets joprojām – tie sniedz priekšstatu par 17. gadsimtas. vācu literāro tradīciju un vienlaikus arī par Kurzemes latviešu vidē strādājušo izglītoto vāciešu rūpību un uzmanību pret mūsu valodu un garīgo pasauli, ar latviešu valodas un kultūras elementu prasmīgu lietojumu kristīgos tekstus darot tuvākus un saprotamākus to uztvērējiem -– latviešiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ne velti 17. un 18. gadsimtas. miju dēvē par pirmo zelta laikmetu latviešu literatūrā (Spekke 2003, 198).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;