Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Aptaujas veicējs: SIA “„Aptauju aģentūra”, pasūtītājs: Latviešu valodas aģentūra.
1. Tehniskais noformējums;
Daira Vēvere (Piltenes) izloksnes prestižs jaunākās paaudzes runātāju apziņā Pētījumā aprakstīts (Piltenes) izloksnes prestižs jaunākās paaudzes – galvenokārt jauniešu – runātāju apziņā. Šis nosaukums dots iekavās tādēļ, ka, jo nevar viennozīmīgi sacīt, ka tikai Piltenē dzīvojošie jaunieši vērtē savu izloksni tā, kā tas atspoguļots šajā rakstā.
7.3. Neiederīgs vārds;
Domājuams, ka līdzīgi savu izloksni uztver arī citur Augškurzemē dzīvojošie jaunieši, varbūt pat Latgalē dzīvojošie.
6.5. Izteicēja izveide;
Latviešu dialektoloģijā tradicionāli tiek pētīta vecākās paaudzes runātāju valoda, un arhaiskās izlokšņu parādības. Šis raksts neatspoguļo valodas vēstures pētījumus, bet gan sociolingvistiskus novērojumus par izlokšņu lietojumu, kas arī ir vērtējams kā darbs dialektoloģijā. Valodniece Aija Janelsiņa-Priedīte šajā sakarā raksta, ka „sociolingvistika ir viena no jaunākajām valodniecības nozarēm, kura sākumā bija ļoti cieši saistīta ar dialektu pētniecību, tikai varbūt mazliet citādā plāksnē, nekā mēs tradicionāli domājam par dialektoloģiju.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Vērts pieminēt, ka valodniece Dace Markus, arī nodarbojusoties ar līdzīga rakstura pētījumiem, viņa raksta: „Daļēji šie pētījumi robežojas ar Latvijā tradicionālo dialektoloģijas jomu, tomēr dažādu vecuma grupu valodas izpēte tiek veikta plašāk, ņemot vērā sociolingvistiskas atziņas, analizējot arī starpkultūru sakarus, izglītības un kultūrvidi, kurā informanti dzīvo. Šajā jomā Latvijā vēl ir daudz neapzināta, tādēļ pētījumiem ir ļoti plašas iespējas un tie tiek turpināti.” (Markus 2009, 203) Izloksnes prestižs jauniešu apziņā ir interesants izpētes objekts zinātniekam, kam rūp izlokšņu pastāvēšana, kurš zina, ko tās sevī glabā un ka tām ir liela vērtība.
6.2. Savrupinājumi; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Intervijas ar jauniešiem, kuri dzīvo Piltenē, ierakstītas diktofonā, ne vien tādēļ, ka tā ir ērtāk, bet, galvenokārt tāpēc, lai izvērtētu jauniešu runu nosacīti oficiālā sarunā un salīdzinātu to ar runu ikdienišķā situācijā.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Lai gan jaunieši tiek mudināti runāt tā, kā ikdienā, tāpat ir jūtams mulsums, kas atspoguļojas valodā, tiek piedomāts piear tāo, ko saka, cilvēks maina savus runas paradumus.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Jāpiebilst, ka intervētājs runā savā dzimtajā izloksnē -– Piltenes izloksnē, kas dabiskā situācijā rosinātu arī informantus runāt izloksnē.
1. Tehniskais noformējums;
Kā jaunieši sevi identificē un kā sauc savu runu/valodu?! Zināms, ka tautā cilvēkus, kuri dzīvo Ventspilī un tās apkārtnē, dēvē par ventiņiem.
5.2. Lieka pieturzīme;
Paklausoties cilvēkus, kas tiešām tīri ventiņiski runā, ir reizēm pat grūti saprast.” Lielākā daļa aptaujāto un intervēto jauniešu tāmnieku izloksnes, kas tiek runāts Ventspilī un tās apkārtnē, sauc par ventiņu valodu, daļa arī par ventiņu dialektu: „Ventiņi runā latviešu valodā, ventiņu dialektā.” Pēc jauniešu teiktā, Kurzemes lībiskā dialekta izloksnes, kas tiek runātas Ventspils apkaimē, tautā visbiežāk sauc par ventiņvalodu, reizēm arī par ventiņdialektu, retāk – par ventiņizloksni. Šī dialekta runātāji paši sevi sauc par ventiņiem.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Ir jaunieši, kuri sevi saista vairāk ar Kurzemi, nekā ar Ventspili, tā piemēram.: „Es sevi vairāk identificētu ar Kurzemi kā tādu, ar ventiņiem ne tik ļoti.
2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tas vairāk interesē valodniekus un novadpētniekus, arī skolotājus.
7.2. Mazvārdība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Mācību iestādēs vajadzētu skolniekiem vairāk sniegt priekšstatu, kas ir literārā valoda un kas ir izloksnes. (Piltenes) izloksne skolā Kādas izloksnei ir attiecības ar literāro valodu skolā?
7.2. Mazvārdība;
Grūtāk ir runāt venteniski, nekā pareizi.” Vai būtu jāpielāgojas rīdzinieku runai?
1. Tehniskais noformējums;
Arī vēl šodien dialektā runājošos bieži vien uzskata par neizglītotiem.” (Janelsiņa-Priedīte 1991, 86) Daļa jauniešu uzskata, ka dialekti kropļo valodu, bet citi domā, ka tiem ir jāpastāv, jo tie veido identitāti.
7.2. Mazvārdība;
Ja lepojas ar vietu, no kurienes cēlies, tad runā savā izloksnē, būtiski ir pareizi pasniegt savu runu: „Cilvēks, kurš runā bez galotnēm, liekas lauķis.
1. Tehniskais noformējums;
Ne viens vien jaunietis lepojas par savu izloksnes prasmi: „Es runāju kā kuru reizi, citreiz piedomāju, citreiz vispār nē un laižu vaļā ventiņu valodu un maucu visas galotnes visiem vārdiem nost, plus vēl ar uzsvaru.” „ Neteikšu, ka kaunos no šī runas veida, patiesībā, pat mazliet lepojos, jo bieži cilvēki no citām Latvijas pusēm prasa, vai māku, un tad es māku.
1. Tehniskais noformējums;
Taču, kad esmu mājās, vai kā garšo!” Jo vairāk jauniešu novērtēs savu izloksni un to lietos, tā vēljo ilgāk tā pastāvēs.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Daudziem noteikti ir grūti iedomāties savu ikdienu bez viedtālruņa, viedpulksteņa, datora, planšetes, televizora vai kādas citas tehniskas ierīces, jo tās būtiski atvieglo sadzīvi, un pamazām kļūst par daļu no mūsu identitātes.
5.2. Lieka pieturzīme; 7.1. Liekvārdība;
Moderno tehnoloģiju lietošanas biežums ir atkarīgs no dažādiem ekonomiskiem, politiskiem un sociāliem apstākļiem, tomēr statistikas dati liecina, ka 2022. gadā apmēram 63,1 % pasaules iedzīvotāju veido t. s. digitālo sabiedrību (Statista 2022), proti, tā ir cilvēces daļa, kas izmanto dažādas digitālās iespējas ikdienā.
1. Tehniskais noformējums;
Tā praksē tikai ieviests termins, kas apzīmēja ciparu kodus informācijas apmaiņai.
9.1. Neuzmanības kļūda;