Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Kā rāda valodas prasmes līmeņa un valodas lietojuma dažādās situācijās datu korelācija, tieši augsts latviešu valodas prasmes augsts līmenis visvairāk nosaka tikai vai pārsvarā latviešu valodas lietošanu šajās jomās: ikdienas publiskajā saziņā uz ielas, veikalā u.  tml., uzrunājot nepazīstamus cilvēkus, valsts un pašvaldību iestādēs un veselības aprūpes iestādēs (Valodas situācija Latvijā 2021, 96).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība;
Dati: LVA aptauja 2019 Pašlaik latviešu valodas lietojumam sabiedrībā ir neliels pieaugums, ko nodrošina latviešu valodas prasmes uzlabošanās respondentu grupā, kam tā nav dzimtā valoda, valstī noteiktās prasības valodu lietojumam publiskajās saziņas jomās un demogrāfiskās izmaiņas. Tajā pašā laikā vērojamsBet, kā tas iezīmējās jau iepriekšējā posma izpētē, ka līdz šim otru sabiedrībā populārāko valodu – krievu (kas tajā pašā laikā ir pietiekami lielas sabiedrības daļas dzimtā valoda) – vismaz prasmes, pagaidām vēl ne lietojuma, ziņā sāk nomainīt angļu valoda, īpaši jaunākās paaudzes vidū.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lai arī visbiežāk šajā situācijā kopumā tiek lietota latviešu valoda (65 %), tomēr šī ir joma, kurā angļu valodas lietojums (vidēji 15 % respondentu līdzās latviešu un krievu valodai sociālajos tīklos lieto angļu valodu ikdienā) ir tikpat izplatīts vai pat biežāk sastopams nekā saziņā darbā un saziņā ar nepazīstamiem cilvēkiem uz ielas, resp., jomās, kurās angļu valodas lietojums ienāk arī ikdienas saziņā (Valodas situācija Latvijā 2021, 91–96).
7.1. Liekvārdība;
Veidojot vispārīgu apkopojumu par teritorijām, kur latviešu valoda tiek lietota visbiežāk, secināms, ka patiešāmgalvenie ir iedzīvotāju etnodemogrāfiskie rādītāji ir galvenais rādītājs – novados, atsevišķās novadu daļās, pagastos, pilsētās un pilsētu daļās latviešu valoda tiek lietota visbiežāk tur, kur dzīvo visvairāk latviešu (sk. 8. att.).
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Turklāt šim piemēram izvēlēta saziņas situācija – saziņa ikdienā ārpus mājas (uz ielas, veikalā u.  tml.), resp., tajā valodas izvēle un lietojums ir nosacīti brīvs, tā nav pakļauta kādiem oficiāliem noteikumiem, kā tas ir, piemēram, valsts un pašvaldību iestādēs vai mācību iestādēs, kur latviešu valodas lietojums pašlaik ir ļoti augsts visā valstī.
1. Tehniskais noformējums;
Tāpat arī šis nelielais salīdzinājums parāda to, cik liela loma latviešu valodas: latviešu valodas vides nodrošināšanā ir ļoti svarīgi, lai latvieši kā dzimtās valodas runātājui latviešu valodasu lietojumam visās ikdienas situācijaās un latviešu valodas labas prasmes tiem, kam tāi tiem, kam latviešu valoda nav dzimtā valoda, nodrošinotbūtu labas latviešu valodas vidiprasmes.
8. Tekstveide;
Latviešu tautības iedzīvotāju īpatsvars un visu respondentu neatkarīgi no dzimtās valodas latviešu valodas lietojums ikdienas saziņas situācijās ārpus mājas (veikalos, uz ielas u.  tml.) dažādās vietās.
1. Tehniskais noformējums;
Rīgā kā valsts ekonomiskajā centrā, galvaspilsētgalvaspilsētā, ekonomiskajā un attīstības centrā ir labāka iedzīvotāju ekonomiskā situācija un plašāka strādājošo iesaiste sociolingvistiskajās un nodarbinātības jomās (piemēram, valsts iestādēs, izglītības iestādēs, pakalpojumu jomā), kur noteikta obligāta valodas prasmes nepieciešamība.
6.4. Vārdu secība;
Laba vai ļoti laba latviešu valodas prasme pašvērtējumā dažādās vecuma grupās, respondenti – dzimtā valoda nav latviešu valoda.
7.2. Mazvārdība;
Jaunākās paaudzes respondentu grupā ir ne tikai labāka latviešu valodas prasme, bet arī lielāks to respondentu īpatsvars, kuram latviešu valodas prasme ir pilnībā pietiekama visos valoddarbības veidos.
7.3. Neiederīgs vārds;
Angļu valoda pamazām sāks iegūt otrās vairāk prastās valodas vietu (vēl ne sabiedrības ikdienas saziņā un darbā lietotās gan, bet tas droši vien arī ir laika jautājums) pēc latviešu valodas, nomainot līdz šim sabiedrībā kopumā otro visbiežāk prasto krievu valodu.
6.5. Izteicēja izveide;
To rāda dati par samērā straujo angļu valodas prasmes pieauguma tendenci tieši jaunākās paaudzes vidū, kur būtiski ir dati nevis dati kopumā, bet tieši rādītājā “„Prot angļu valodu labi un ļoti labi”, kas kopš 2009. gada pieaudzis no apmēram 34 % līdz apmēram 48–50 % 2019. gadā (Valodas situācija Latvijā 2021, 66).
1. Tehniskais noformējums; 6.4. Vārdu secība; 6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
Kā liecina pētījuma dati, pozitīva lingvistiskā attieksme, vēlme un spēja lietot latviešu valodu visās sociolingvistiskajās jomās visbiežāk piemīt tieši jaunākās paaudzes respondentiem, atklājot arī likumsakarību starp labu valodu prasmi un pozitīvu lingvistisko attieksmi (sk. 11. att.), kur i. Izriet dažas vispārīgāas tendences: jo jaunāks respondents, jo labāka latviešu valodas prasme un biežāk tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo biežāk arī neatkarīgi no vecuma tiek lietota latviešu valoda visās jomās; jo labāka latviešu valodas prasme, jo pozitīvāka lingvistiskā attieksme. 11. attēls.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība;
Respondentu atbildes, novērtējot apgalvojumu “„Man patīk runāt latviski”.
1. Tehniskais noformējums;
Kā minēts iepriekš, šajā grupā ir sasniegts apmēram 90 % īpatsvars, kas nemainās jau vairākus gadu garumā, ks. Tas nozīmē, ka iespējamā auditorija ir sasniegta un tā ir ļoti liela.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti; 6.8. Palīgteikuma tips;
Nedrīkstētu domāt, ka par valodas apguvi turpmāk nebūtu jādomā vēl vairāk, tieši otrādi – līdzās tam, ka nepieciešams darbsjāveicina latviešu valodas prasmes kvalitātes pieauguma veicināšanās, kas nodrošinās arī pozitīvu lingvistisko attieksmi, jāpievērš uzmanība tādām pēdējo gadu aktualitātēm kā mūsdienu globalizācijas un migrācijas radītajai dažādībai, kas ir liels izaicinājums tieši valodas apguves procesa nodrošināšanai, un valodu konkurences radītajām valodu prestiža pārmaiņām sabiedrībā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tādējādi valodas situācijas dinamikā vērojamas pārmaiņas svešvalodu prasmē un lietojumā: vēl pirms desmit gadiem angļu valodas lietojums ikdienā sabiedrības dzīvē bija lielākoties nepieciešamnepieciešams lielākoties atsevišķās jomās (tūrismā, starptautiskajā uzņēmējdarbībā, augstākajā izglītībā, jauniešu subkultūrās u. c.), taču pašlaik gan angļu valodas pratēju skaita, gan valodas prasmes līmeņa pieauguma, gan prestiža ziņā jaunākās paaudzes respondentu grupā tā kļūst par otru svarīgāko valodu Latvijā lietoto valodu kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība;
Paplašinoties un kļūstot daudzveidīgākai starptautiskajai komunikācijai, svešvalodu saimē Latvijā ienāk arī dažādas citas valodas, kas, satarp citu, varētu veicināt arī izpratni par sabiedrības un indivīda daudzvalodības attieksmēm un nozīmi.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Tas iezīmē arī otru nozīmīgo virzienu – sabiedrības iesaistīšana valodas politikas īstenošanā jeb tā saucamaisā valodas prestiža nodrošināšanas virziens. Šis ir vissarežģītākais virziens tieši īstenošanas aspektā, kurjo liela loma ir dažādajiem apstākļiem un faktoriem, kas kopumā ietekmē valodas situāciju ikvienā valstī, sākot ar konsekventām ziņām sabiedrībai no valodas politikas veidotāju un īstenotāju puses līdz pat katra indivīda pozitīvai valodas apguves un lietošanas pieredzei. Šīs pozitīvās pieredzes veidošanā ir atbildīgs arī katrs latviešu valodas kā dzimtās valodas lietotājs.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 6.8. Palīgteikuma tips;
Dati par labāku latviešu valodas prasmi respondentiem, kuriem tā nav dzimtā valoda, parāda arī to, ka viņu attieksme ir pozitīva un latviešu valoda tiek lietota biežāk tieši neformālās situācijās. Tāpat aArī latviešu valodas lietojums ikdienā – darbā, uz ielas, veikalā, ar draugiem un radiem utt. – ir tas, kas visvairāk motivē runāt latviski cilvēkus, kuriem latviešu valoda nav dzimtā.
7.1. Liekvārdība;