Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 8257 vienumi
Dabiskā zīmju valoda ir oriģināla, no runātās valodas nosacīti neatkarīga komunikatīva sistēma ar savu zīmju krājumu un gramatikas likumiem.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Savukārt zīmju sistēmua, ko dažkārt izmanto runātās valodas tulkošanai, tiek dēvēta par zīmēto NZV.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība;
Savukārt izteikuma struktūra tiek veidota atbilstoši verbālās valodas prasībām.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Tā īstenošanai dažkārt nepieciešams izmantot arī daktīilās zīmes, piemēram, manuālās zīmes gramatiskās formas precizēšanai.
2.1. Vārdu pareizrakstība; 6.1. Saistāmība;
Kopēto zīmju sistēmu dažkārt un pašlaik arvien retāk izmanto pedagoģiskajiem mērķiem vai arī tulkojot informācijuumos no verbālās valodas manuālajā utt. Kombinētā sistēma ietver sevī runātās un manuālās valodas elementus, un tā funkcionē saskaņā ar runātās valodas gramatikas likumiem.
4.3. Īpašības vārds; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Kā jau iepriekš norādīts, nacionālajās NZV, tostarp arī Llatvijāešu, ir sastopami daudzveidīgi reģionālie un sociālo grupu dialekti.
7.3. Neiederīgs vārds;
Saskaņā ar LNS veiktajiem novērojumiem, ka dažkārt minēto dialektu lietotāji nespēj pilnvērtīgi komunicēties savā starpā.
3. Vārddarināšana; 6.6. Dalījums teikumos;
Tās risinājums varētu būrisināt gan Latvijā sastopamo zīmju valodas dialektu lingvistiska izpēte, gan socioloģiski pētījumi par valstī dzīvojošo nedzirdīgo cilvēku kopienu un tai piederīgo cilvēku priekšstatiem par savu komunikācijas līdzekli.
6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā rezultāti, apliecina, ka respondenti savā saziņā lieto gan latviešu, gan krievu NZV, daži pārvalda arī starptautisko zīmju valodu jeb žestūno (itāļu val. gestuno).
7.1. Liekvārdība;
Savukārt, samērā pretrunīgi tiek vērtētas iespējas iekļauties Latvijas sabiedrībā, apgūt izglītību un latviešu verbālo valodu.
5.2. Lieka pieturzīme;
Anketēšanas rezultātā noskaidrots, ka lielākais skaits respondentu izmanto zīmju valodas tulka pakalpojumus. Galvenokārt šŠāds starpnieks galvenokārt ir nepieciešams saskarsmē ar dzirdīgajiem cilvēkiem, sociālo pakalpojumu sfērjomā, apgūstot augstāko izglītību, lekcijās, semināros, tiesās, sanāksmēs u.  c. sociālajās aktivitātēs.
4.1. Lietvārds; 5.2. Lieka pieturzīme; 6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Lielākais atbalsts šajā jomā ir nepieciešams minētās komunikatīvās sistēmas izmantošanai nedzirdīgo bērnu izglītībā, kā arī sociālo pakalpojumu sfērjomā, piemēram, policijā, medicīnā, sanāksmēs u. c. Daži respondenti akcentēja arī valsts atbalsta nepieciešamību televīzijas raidījumu tulkošanas pilnveidē, NZV izpētē, mācību materiālu un vārdnīcu izdošanā.
7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tādēļ, lai iegūtu objektīvāku priekšstatu par problēmas būtību, ir nepieciešama pētnieciskāais procesas kvalitatīvai un kvantitatīva i jāpilnveideo. Šādas aktivitātes, pēc raksta autores domām, ir aktuālas visām valsts institūcijām un sabiedriskajām organizācijām, kas risina Latvijas sabiedrības integritāteācijas problēmas.
3. Vārddarināšana; 4.2. Darbības vārds; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Turklāt ir pagājuši vairāk nekā divdesmit gadi, kopš stājās spēkā Valsts valodas likuma nostādne par atbalstu latviešu zīmju valodas attīstīšanai. Šī valoda ir dzīva, jo tai ir lietotāji, kas rūpējas par tās attīstību un ir ieinteresēti sadarbības veidošanā ar NZV pētniekiem arī ārpus nedzirdīgo cilvēku kopienas. Literatūras saraksts Aronoff et al. 2005 -– Aronoff, Mark, Meir, Irit, Sandler, Wendy.
1. Tehniskais noformējums; 7.1. Liekvārdība;
Pēdējo pārdesmit gadu laikā jau ir bijis ne mazums pētījumu dažādās valodniecības nozarēs par dažādām ar interneta lietošanu saistītām valodas parādībām. Šoreiz pievērsīsimies tematam, kas galvenokārt saistās ar socioonomastikas jomu – citiem vārdiem sakot, ir analizējams gan no onomastikas, gan sociolingvistikas skatpunkta. (Te jJāpiebilst, ka digitālās vides onomastiskie pētījumi, kā novērots, biežāk saistās ar virtuālajiem antroponīmiem, resp., personvārdiem, – t.i. dažādiem tiešsaistē izmantotajiem lietotājvārdiem (usernames).
5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Savukārt šī raksta uzmanības centrā ir, metaforiski izsakoties, virtuālie toponīmi, resp., vietvārdi.) Turklāt šis temats ir saistīts arī ar datorlingvistiku, terminoloģiju, stilistiku u. c. valodniecības nozarēm. Neliels papildkomentārs – lLai arī ikdienas sarunvalodā ir pierasts runāt vienkārši par "sociālajiem tīkliem" (social networks) vai saīsināti par "soctīkliem", ar to domājot tādas interneta vietnes kā "„Facebook"”, "„Twitter"” vai "„Draugiem.lv"”, eksperti uzsver, ka tas nav precīzi.
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.1. Liekvārdība;
Piemēram, Jānis Buholcs norāda, ka "„jēdziena lietojums šādā nozīmē jauc komunikācijas rīku ar komunikācijas procesu"” (Buholcs 2018).
1. Tehniskais noformējums;
Tādēļ korekts šī jēdziena apzīmējums (vismaz oficiālā tekstā) ir "sociālo tīklu vietne" (social networking site) vai "sociālo tīklu platforma" (social networking platform).
5.2. Lieka pieturzīme;
Pie sociālajiem medijiem pieskaitāmi arī blogi (interneta dienasgrāmatas), forumi (diskusiju vietnes) u. c. (vairāk par to skat.:. Buholcs 2020). Šobrīd viena no pasaulē populārākajām un izplatītākajām sociālo tīklu vietnēm neapšaubāmi ir Marka Cukerberga (Mark Zuckerberg) dibinātais "„Facebook"” (turpmāk tekstā – FB).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vispirms jāprecizē, kurai no onomastikas apakšnozarēm pieder interneta vietņu nosaukumiu un jo īpaši sociālo tīklu vietņu nosaukumiu pētniecība.
7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;