Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 6747 vienumi
Dati: CSP IRE010 Pašlaik, turpinoties Latvijas iedzīvotāju skaita samazinājumam gan migrācijas, gan negatīva dabiskā pieauguma ietekmē, latviešu īpatsvars attiecīgibā pret citu tautību skaitu pieaug, tādējādi arī pieaugot latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju īpatsvaram.
Savukārt latviešu valodas kā dzimtās valodas runātāju vecuma struktūra rāda, ka visbiežāk dzimtātieši jaunākiem cilvēkiem latviešu valoda ir jaunākiem cilvēkiemdzimtā valoda: apm. 69 % līdz 24 gadiem, 64,5 % no 25 līdz 34 gadiem, 60,6 % no 35 līdz 44 gadiem, 58,7 % no 45 līdz 54 gadiem, 53,5 % no 55 līdz 64 gadiem, 55,8 % no 65 gadiem un vecākiem cilvēkiem (Valodas situācija Latvijā 2021, 58).
6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Nozīmīgs rādītājs valodas noturībai ir visis rādītājs ir valodas kolektīva dalībnieki, arī tie, kam tā nav dzimtā valoda.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Tātad Latvijā latviešu valodas runātāju skaits samērā tuvu sakritīsīt (konkrētu valodas runātāju skaitu, kā jau minēts iepriekš, noteikt ir gandrīz neiespējami) ar Latvijas iedzīvotāju skaitu (sk. 3. att.).
6.5. Izteicēja izveide;
Vēl vienu būtisku latviešu valodas runātāju daļu veido arī diasporas latvieši, kur latviešu valodas runātāju skaitu ir noteikt ir vēl sarežģītāk, ņemot vērā kaut vai tokaut tādēļ vien, ka nav iespējams precīzi noteikt, cik liela ir Latvijas diaspora kopumā.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Dati, kas precīzāk aprakstīti jaunajā LVA valodas situācijas izpētes izdevumā (Valodas situācija Latvijā 2021, 148–178), atklājrāda vairākas tendences latviešu valodas prasmes un lietojuma pārmaiņās diasporā.
6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas iezīmē gan vispārīgas tendences etniskā mantojuma, kultūras un valodas saglabāšanā diasporā, kur saikne ar izcelsmes kultūru samazinās līdz ar paaudžu nomaiņu (Spolsky 2017, 3), gan mūsdienu transnacionālā dzīvesveida ietekmētos migrācijas procesus, kā rezultātā, visdrīzāk, kvantitatīvie dati par labu latviešu valodas labu prasmi diasporā pēdējo piecu sešu gadu laikā ir strauji pieauguši (sk. 5. att.). 5. attēls.
5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu valodas prasmes pašvērtējums diasporā, respondentu atbildes uz jautājumu „Kā Jūs vērtējat savas latviešu valodas zināšanas?”: 2014. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;
Valodas situācija Latvijā 2021, 148–158) atklāj to, ka, no vienas puses, t. s. jaunās diasporas pieaugums noteicis latviešu valodas prasmes uzlabošanos diasporā kopumā, bet, no otras puses, ir noskaidrojamas specifiskās mērķa grupas, kurās latviešu valodas prasme strauji samazinās, piemēram, bērni, kuri dzimuši diasporā vai emigrējuši agrīnā vecumā, un trimdas pārstāvji un to pēcteči, kuru skaits un identificēšanās ar latviešu valodu sarūk ar katru nākamo paaudzi.
7.1. Liekvārdība;
Apskatot visu iepriekš aprakstīto latviešu valodas runātāju kopumu un pat neņemot vērā citus latviešu valodas pratējus un interesentus, kas apgūst un lieto latviešu valodu citur pasaulē, piemēram, daudzajos lektorātos dažādās augstskolās, interešu grupas u.  tml., pašlaik latviešu valodas runātāju kolektīva skaits ir aptuveni 2divu miljonu robežās, kā tas minēts arī iepriekšējā valodas situācijas izpētē (Valodas situācija Latvijā 2016, 30), taču līdz ar demogrāfiskajām pārmaiņām, visdrīzāk, šis skaits samazinās, nevis pieaug.
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Tāpēc jo būtiski ir paraudzīties uz to, ko rāda pētījumu dati gan par latviešu valodas lietotāju izvēlēm dažādās situācijās, gan arī par lingvistiskās attieksmes ietekmi uz valodas izvēli saziņas situācijā.
7.1. Liekvārdība;
Jomu iedalījums var būt atšķirīgs atkarībā no detalizācijas pakāpes, parasti izšķirt šādas sociolingvistiskās jomas: ģimene, reliģija, izglītība, darba attiecības, uzņēmējdarbības, publiskās informācijas, tiesībsargājošās iestādes, veselības aprūpe, militārā joma (Baltiņš, Druviete 2017, 172).
6.5. Izteicēja izveide;
Ar sociolingvistiskās jomas jēdzienu cieši saistīts ir sociolingvistiskās funkcijas jēdziens.
6.5. Izteicēja izveide;
Valodas izvēli saziņas situācijās ietekmē valodas lietotāju pieredzes, dažādie apstākļi, nosacījumi, attieksmes, uzskati, pārliecības utt., par kuru lomunozīmi valodas dzīvē sniedzatklāj regulāra situācijas izpēte.
4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Izmantojot atkārtotu šķērsgriezuma (angl. repeated cross-sectional research) izpēti jeb mērījumus ģenerālkopā ar citu izlasi, kas ir galvenā metode LVA veiktajos regulārajos vispārīgajos valodas situācijas pētījumos, ir iespējamsvar pētīt pārmaiņas, kas notiek sabiedrībā ilgākā laika posmā, tādējādi nosakot sabiedrības lingvistiskās prakses tendences. Latviešu valodā gGada laikā (aptauja tika veikta 2019. gadā) latviešu valodā bija sazinājušies gandrīz visi respondenti neatkarīgi no etniskās piederības vai dzimtās valodas.
6.4. Vārdu secība; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Vislielākā respondentu daļa latviešu valodu lietoja oficiālajās saziņas jomāsā, kā arī publiskajā neformālajā vidē, bet mazāk – privātajās saziņas jomāsā: 93–97 % no visiem respondentiem bija sazinājušies darbā, valsts un pašvaldību iestādēs, mācību iestādēs, veselības aprūpes iestādēs, ikdienas situācijās uz ielas, veikalā u.  tml., n Nedaudz mazāk respondentiu lietoja latviešu valodu sociālajos tīklos (90 %) un privātajās jomās, t. i., saziņā ar ģimeni un draugiem (83–87 %). Šie dati atklāj to, vai un cik liels respondentu īpatsvars vispār lieto latviešu valodu ikdienas saziņālatviešu valoda ikdienas saziņā vispār tiek lietota un cik liels ir šādu respondentu īpatsvars.
1. Tehniskais noformējums; 6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 8. Tekstveide; 10.1. Sekundāra: saistāmība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Aptaujas dati ļauj noskaidrot arī to respondentu īpatsvaru, kuri ikdienā lieto tikai vai pārsvarā latviešu valodu. Šo respondentu īpatsvars ir mazāks, taču, salīdzinot ar iepriekšējos valodas situācijas izpētes posmos iegūtajiem datiem, arī šajā rādītājā lielākajā daļā saziņas situāciju ir vērojams pieaugums, kas parāda latviešu valodas lietojuma paplašināšanos (sk. 6. att.).
7.2. Mazvārdība;
Turklāt vērojama tendence pieaugt latviešu valodas lietošanai t. s. privātajās saziņas jomās, resp., saziņā ar draugiem un ģimenes locekļiem.
7.1. Liekvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Latvijas iedzīvotāju saziņā līdzās latviešu valodai tiek lietota krievu valoda, kaut tās lietojums gan demogrāfisku iemeslu, gan valodas prestiža sarukuma, gan labākas latviešu valodas prasmes rezultātādēļ turpina samazināties, bet, īpaši dažās jomās (piem.ēram, sociālie tīkli, saziņa darbā ar klientiem, augstākā izglītība u.  c.), turpina pieaugt angļu valodas lietojums, kas savukārt atspoguļo šīs valodas prestiža pieaugumu visā pasaulē.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.3. Neiederīgs vārds;
Latviešu valodas lietojums dažādās saziņas situācijās: 2012. gada un 2019. gada aptaujas datu salīdzinājums.
7.2. Mazvārdība;