Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3630 vienumi
Savukārt līdzskanis s, saistīts ar vārdiem saule, spīd, spožs, bet arī savas sāpes, savas slāpes, līdzīgi kā līdzskanis k (Kristus, koks, krusts) – vairāk pārstāv garīgo sfēru.
1. Tehniskais noformējums;
Salīdzinājumam piemērs no Mārtiņa. Lutera dziesmas „Christ lag in Todes Banden”/ („Kungs Kristus nokauts tapa”) Fīrekera atdzejojumā: Jēzus pats tā saule spīd / Uz mūsām tumšām sirdīm krīt.( [..)] Kungs Kristus nokauts tapa / Par mums pie Krusta staba. Un o(Lettische Geistliche 1685, 52) Oriģinālā: Er ist selber die sone / Der durch seiner gnaden glantz / Erleuchtet unser hertzen gantz; Christ lag in todes banden/ Für unser sund gegeben. (Neu Vermehrtes 1664, 66–67) K. Fīrekera latviskā dzeja ir interesanta arī no žanra vēstures viedokļa.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Līdzīgi vācu oriģinālam Fīrekers saglabā akrostiha formu – katrs no 24 pantiem sākas ar citu burtu alfabētiskā secībā -– un gredzenveida kompozīciju, brīvā izklāstā atkārtojot dziesmas pirmās strofas pamatideju arī noslēgumā.
1. Tehniskais noformējums;
Mūsdienu lasītājam jātur prātā, ka alfabēts attiecas uz t. s. veco druku jeb gotisko rakstību, kurā, piemēram., šņāceņi ir atveidoti ar t. s. čupu burtiem, bet latviešu valodas skaņu pieraksts ir analogs vācu valodai. Šī dziesma uzskatāma ne tikai par vienu no pirmajiem akrostihiem latviešu valodā, bet arī latviešu aforistiskās dzejas aizsākumu – katrs tās pants ietver savu padomu un uztverams kā atsevišķs teksts: Ar Dievu sāc, ko gribi sākt, Kad tev kas kait, pie viņa nākt: Uz Dieva vari ticēties, Gan maz uz citu palaisties.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Interesanti atzīmēt, ka aptuveni simts gadus vēlāk turpat Kurzemē vienu no šīs dziesmas vēlākajiem variantiem ar nosaukumu „Ceļa rādītājs uz taisnu dzīvošanu” latvisko un izvērš 56 (!) pantos Gothards Frīdrihs Stenders (Gotthard Friedrich Stender) (Stenders 2001, 163–172).
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Laiki ir mainījušies – apgaismības gadsimtam raksturīgā garā Stenders rada vienu no, iespējams, savām visplašāk pazīstamajām kvartām: Cik spēdams, mācies grāmatas! / Tas prātu uzcilā, / Tas ved pie augstas gudrības / Un godu sataisa. (Stenders 2001, 170) Savukārt 19. gadsimtās. Baltijas vācu tautas apgaismotāju idejām seko ne viens vien latviešu prozaiķis un dzejnieks, piemēram., viņu vidū arī latviešu stāstnieks Juris Neikens, kura nelielajā literārajā mantojumā tieši aforistiskā dzeja ieņem savu nozīmīgu vietu: Vai tavs mūžs kam lieti der, / To vis neteic ilgie gadi, / Vien tas brītiņš dārgi sver, / Ko ar labiem darbiem vadi (Neikens 1924, 230).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Noslēgumā jāatzīst, ka K. Fīrekera labskanīgie, ritmiskie latviešu garīgo dziesmu teksti ir lielisks pētniecības priekšmets joprojām – tie sniedz priekšstatu par 17. gadsimtas. vācu literāro tradīciju un vienlaikus arī par Kurzemes latviešu vidē strādājušo izglītoto vāciešu rūpību un uzmanību pret mūsu valodu un garīgo pasauli, ar latviešu valodas un kultūras elementu prasmīgu lietojumu kristīgos tekstus darot tuvākus un saprotamākus to uztvērējiem -– latviešiem.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Ne velti 17. un 18. gadsimtas. miju dēvē par pirmo zelta laikmetu latviešu literatūrā (Spekke 2003, 198).
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Brīdī, kad zemnieku vidū zināšanas galvenokārt izplatās orāli audiālā ceļā, tieši skanīga dziesma kā ticības stiprinātāja nospēlē būtisku lomu. 1727. gadā, vairāk nekā 4četras desmitgades pēc K. Fīrekera nāves Kurzemes latviešu dziesmu grāmatas ievadā Kurzemes superintendents Aleksandrs Grēvens (Alexander Gräven) atzīst: „Kad es 1699. gadā strādāju Codes, drīz pēc tam Lambārtu draudzē, vēlāk kopš 1713. gada Salgalē, tad Sēlburgā un Sunākstē, visās vietās es iepazinu nabaga ļaužu trūcīgās kristīgās zināšanas.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Precīzākas terminoloģijas sākumi datējami ar senākajiem (XVI16. gs. beigu un XVII17. gs.) iespieddarbiem, tomēr šai laikā grūti nospraust robežu, kad tur lietotais vārds uzskatāms par vispārlietojamās leksikas daļu, bet kad – par terminu (Baltiņš 2013b).
1. Tehniskais noformējums;
No šī laikmeta bieži citēts „Augstas gudrības grāmatas” (1796) fragments par grūtībierobežotām iespējām aprakstīt iepriekš neaplūkotus jautājumus kaut ko vēl līdz tam no, ko izjutis autors, Gotfrīdas Friīdrihas Stenderas (Vecā Stendera) pietnas grūtības Stenderam radās, aprakstot joais Stenders), gadījumos, kad vēstījuma teksts prasīja lielāku terminoloģisko precizitāti.
6.1. Saistāmība; 6.5. Izteicēja izveide; 6.6. Dalījums teikumos; 7.3. Neiederīgs vārds; 8. Tekstveide;
XXVII nodaļas noslēgumā viņš atzina, ka „nabaga Latviešu valodai vārdi trūkst, no augstām garīgām lietām samanīgi rakstīt”, bet uzskatīja to par pārejošu, jo, līdz ar tautas izglītības līmeņa celšanos, „arīdzan augstāki un skaidrāki gudrības vārdi rasies” (Stenders 1988).
5.2. Lieka pieturzīme;
Stendera tradīcijas laicīgās literatūras ziņā turpināja Matiāss Stobe, izdodot žurnālu ar daudzpusīgu tematiku "„Latviska Gada Grāmata"” (1797-–1798).
1. Tehniskais noformējums;
Savukārt drīz pēc tam, kad arī zemniekiem kļūst pieejami banku finanšu pakalpojumi, parādās izvērsti (kaut no mūsdienu skatījuma dažkārt panaivi) šīs nozares terminu skaidrojumi (P. 1846): „Original ir Latieneru vārds un iezīmē tādu rakstu, kas nav no cita raksta norakstīts, bet kas ir pirmais raksts.. [..]. Tos augļus, ko nauda ienes, sauc vāciski: interessen jeb cins, un tos papīrus, kas apzīmē, cik augļu gaidām: cins-kupon; mēs to vārdu cins-kupon esam latviski pārcēluši: augļu-izrādītājs.” Kaut gan vairumā gadījumu tikai transkribēti vācu vārdi, tomēr dažkārt (līdzīgi minētajam augļu-izrādītājam) ieteiktas pietiekamiitin veiksmīgas latviešu atbilsmes, piemēram, ciltsmuiža (vācu Majorat), gruntes-nauda (vācu Antritts-Summe), kredit-biedrība, obligaciones jeb naudas-ķīlas zīmes (vācu Sandbrief).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Spilgts piemērs šai ziņā ir 1857. gadā publicētais dabas zinātnēm veltītais Krišjāņa Valdemāra raksts, kura ievaddaļā teikts, ka „latviešu valoda tādiem stāstiem [proti, dažādu tehnikas jēdzienu izskaidrošanai – M. B.] vēl nav diezgan ielocīta, vārdu pietrūks, un būs jātaisa jauni latviski vārdi, vai jāpieņem sveši skunstes vārdi, it kā citas tautas mēdz darīt.” (Valdemārs 1936).
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
No minētajiem terminiem svarīgākie ir matērija (vācu Materie), elementi jeb gruntslietas, vienkārtīgas lietas (vācu einfache Stoffe), metāli, ķīmnieki (vācu Chemiker, t. i., ‘tie, kas ar ķīmijas skunsti nodarbojas’).
1. Tehniskais noformējums; 5.3. Pieturzīmes trūkums;
Valdemārs, „lai pierādītu, cik bagāta latviešu valoda šinī lietā ir”, cenšas atvedināt izvērstu terminu sistēmu, piemēram, skābums (vācu Säure), oksīds (vācu Oxyd) jeb skābeklis vai oksiduls (vācu Oxydul) jeb paskābeklis.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Savukārt krājuma "„Sēta, daba, pasaule"” 1. sējuma rakstā par telegrāfu skaidrota elektrības būtība un Voltas staba uzbūve (Alunāns 1860), lietojot tādus apzīmējumus kā vadītājs, pozitīvīga jeb pastādama elektrība (kas pievelk), negatīvīga jeb navināma elektrība (kas atstumj), slēdzamās drātes, elektrīga gaisma, sabiezināts šķirams ūdens (vācu Scheidewasser), magnetīgs poluss (griežamais gals), aptīstītas drātes (= tinumsmūsu dienās: tinums – M. B.), magnietināšana (vācu Magnetirsieren), straumes apturētājs (= slēdzismūsu dienās: slēdzis – M. B.), pārlabotas iegrozīšanas (=laikam papildierīces? – M. B.), tāļrakstītavnieks.
1. Tehniskais noformējums; 7.2. Mazvārdība;
Rakstā "„Par latviešu valodas turpmāko attīstību"” viņš uzskatīja šo rakstu vērrtēja kāpar nopietnu, bettomēr ieteica atturēties no valodas taisīšanas (vācu Sprachmacherei), bet domāt vienīgi par tās attīstīšanu (vācu Fortbildung) (Bielenstein 1863).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Vienlaikus vērojama tendence vairīties no svešvārda termins lietojuma,: šādā nozīmē bieži tiek lietojoti vārdusi apzīmējums un nosaukums vai tos abus blakus.
6.2. Savrupinājumi; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;