Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Lai nenokļūtu muļķīgā situācijā, diemžēl skolotājs nevar aprobežoties ar tām zināšanām, ko apguvis studiju laikā, bet viņam nepārtaraukti ir jāpilnveido sava valodas kompetence un jāseko aktualitātēm valodas kultūras attīstībā.
7.1. Liekvārdība; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Mūsdienu sabiedrība ir polarizējusies – daļa tās uzsakata, ka valodas normas ir nemainīgas un tās skolā jāmāca tāpat, kā mācījās viņi paši.
9.1. Neuzmanības kļūda;
Mainījusies dažādu paaudžu izpratne un attieksme pret jēdzienu valodas norma.: „Valodas normas ir dabiski izveidojušās un tradicionāli nostiprinājušās valodas likumības, kas pastāv visos nacionālās valodas paveidos.
5.1. Nepiemērota pieturzīme; 6.6. Dalījums teikumos;
Valodas normas tiek teorētiski izzinātas, aprakstītas, pamatotas un kļūst par vienu no literārās normas avotiem.” (ValodniecībasPSV 2007, 412) Labojot skolēnu rakstu darbus, skolotājam arvien biežāk skolotājam nākas pārdomāt, pārbaudīt un vērtēt, vai skolēns ir vai nav ievērojis konkrēto valodas normu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 6.4. Vārdu secība;
Par valodas pareizību tiek diskutēts arī valodniecībā, jo, kā norāda profesors A. Veisbergs, tā ir „sarežģītāks jēdziens, un to var skatīt dažādos griezumos – vai pareizs ir tas, kas rakstīts normatīvajos dokumentos, ko noteikuši vai fiksējuši speciālisti (valodnieki) – vārdnīcās, gramatikās?
2.2. Saīsinājuma izveide;
RezultātāTādējādi dzimtās valodas skolotājam tiek uzlikta milzīga atbildība, bet viņam trūkst resursu, ar ko sasniegt optimālu rezultātu – arī tādu, lai sabiedrība būtu apmierināta un tanī pat laikā skolotājs rosinātu apgūt mūsdienu globālajai pasaulei un darba tirgum atbilstīgošas zināšanas, prasmes un attieksmesi.
3. Vārddarināšana; 4.1. Lietvārds; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas viss jāiestrādā vidusskolas mācību saturā un saistošā veidā jāpiedāvā mūsdienu jaunietšiem, lai, no vienas puses, nepazaudētu zinātniskuma principu mācību saturāa apguvē un, no otras puses, saistītu mūsdienu Z paaudzes jaunieša uzmanību, raisītu viņā apziņu un apelētu pie goda prāta par nepieciešamību mācīties un zināt, pirmām kārtām, vispirms savu dzimto valodu un tikai tad svešvalodas, kas mūsdienās ir tik ļoti aktuālas.
4.1. Lietvārds; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Turklāt skolas darbā pēdējos gados aktualizējas vēl viena problēma – arī latviešu valodas skolotājiem ir dažāda izpratne par valodas kultūru.
7.2. Mazvārdība;
Pēc centralizētā eksāmena latviešu valodā labošanas un rezultātiem problēmu šajā aspektā ir apzinājis arī VISC, to apliecina VISC izstrādātie metodiskie materiāli par centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā 2. daļas (rakstīšanas) vērtēšanu („Centralizētā eksāmena latviešu valodā un literatūrā 2. daļas (rakstīšanas) vērtēšana”, 2009), 2012. gadā tika izstrādāts metodiskais materiāls „Centralizētā eksāmena latviešu valodā rezultāti”, savukārt 2015. gadā – metodiskie ieteikumi „Centralizētais eksāmens latviešu valodā 2014./2015. mācību gadā: rezultātu analīze un metodiskie ieteikumi” (2015).
4.1. Lietvārds;
Raksta autores uzskata, ka metodiskajā materiālā analizētie problēmgadījumi gan zināšanās un pamatprasmēs, gan teksta izpratnes daļā, bet jo īpaši tekstveidē, norāda uz nozīmīgu problēmu, ka latviešu valodas skolotājiem diemžēl nav vienotas izpratnes par to, kā mācīt atsevišķus valodas kultūras jautājumus un, kā pirmīt jaujau iepriekš rakstā minēts, nav vienotu uzskatu par to, kas ir pieņemams/nepieņemams; pieļaujams/nepieļaujams; iederīgs/neiederīgs.
6.4. Vārdu secība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Kaut arī Latviešu valodas aģentūras speciālisti vaiga sviedros tālākizglītības kursos skolotājus nemitīgi izglīto par aktuāliem valodas kultūras apguves jautājumiem un novitātēm, iespējams, pirms latviešu valodas centralizētā eksāmena noderīgi būtu organizēt tālākizglītības kursus tiem skolotājiem, kuri gatavo skolēnus eksāmenam.
7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
PieļauDomājams, ka šaādā gadījumā būtu vienotāka izpratne par atsevišķu valodas kultūras jautājumu apguvi vidusskolā, jo pašreizējā situācija šajos jautājumos pieļauj plurālismu šajos jautājumos.. Skolēnu kļūdu analīze Latviešu valodas mācību apguves procesā vidusskolā ikdienā vērojamas vairākas problēmas, piemēram, pareizrakstības, pareizrunas, publiskās runas, komunikācijas, tekstveides u.c c., taču šajā rakstā, pēc tā autoru domām, tieks aplūkotas tās nozīmīgās valodas kultūras apguves problēmas, ar kurām mācību procesā saskaras ikviens latviešu valodas un arī citu mācību priekšmetu skolotājs, tačuomēr tām ir liela nozīme skolēna turpmākajās karjeras izaugsmē, jo valodas kultūras apguve augstā līmenī ir ne tikai skolēna, bet ikviena cilvēka inteliģences rādītājs, un ir labi zināma patiesība, ka no valodas kultūras līmeņa ir atkarīgi mūsu panākumi.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 4.2. Darbības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Par pētījuma bāzi šajā rakstā tika izmantoti vidusskolēnu literatūras pieraksti, kuros skolēni veic dažādus pierakstus stundā (skolotāja stāstījums, uzdevumi klasē individuāli, pāros, grupās), kā arī pilda mājasdarbus (konspektē, atbild uz izvirzītajiem problēmjautājumiem, raksta viedokli, pārspriedumu, domrakstus, izstrādā radošos darbus u.  tml.).
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide;
Noteikumos ir norādes par burtnīcu un pierakstu klažu iekārtojumu, par datumu pareizu pierakstu, pārbaudes darbu virsrakstu noformējumu, kā arī aicinājums skolotājiem, vērtējot skolēnu darbu, ņemt vērā rakstu darbu kultūru, vērtējot skolēnu darbu.
6.4. Vārdu secība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
PierakstTajos veiktie darbi tiek ievākpārbaudīti un vērtēti pēc summatīvās vērtēšanasi, t. i., skolēna darbi vērtēti procesā.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Arī mutvārdu saziņā skolēni apzinās saskarsmes etiķetes ievērošanas nepieciešamību, skolas ikdienā neliterārā leksika/pazemināta stila vārdi izskan situācijās, kad skolēni nepamana skolotāja klātbūtni, parasti sarunvalodas vārdi ar krasi izteiktu negatīvu nokrāsu, vulgārismui, žargonvārdi adresēti skolas biedriem vai tiek pausta attieksme pret kādu notikumu.
6.1. Saistāmība;
Iekārtas uzstādījums.” (LLVV) Tātad vārds netiek lietots atbilstīgoši savai nozīmei.
3. Vārddarināšana;
Ne velti šo vārdu Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopa paziņoja par 2015. gada nevārdu. (RLB LVAK). Viena no skolēnu domrakstos bieži sastopamām kļūdām ir vārdu atkārtošanās vai vienas un tās pašas saknes vārdu lietojums, piemēram, fragments no domraksta ievada: Lasot A. Čaka dzeju, bieži cilvēkiem un arī man rodas iespaids, ka tajā nevar atrast neko jaunu. Čaks taču ir populārs dzejnieks un viņa darbus ikviens no mums ir lasījis desmitiem reižu.
1. Tehniskais noformējums; 9.1. Neuzmanības kļūda;
Acīmredzot teksta rakstīšanas laikā, rakstot tekstu, svarīgāk ir paust savu domu, nevis pievērst vērību vārdu izvēlei, turklāt dažādu iemeslu dēļ vidusskolas klasēs (laika trūkums, ja domraksts tiek rakstīts klasē, nevēlēšanās lieki tērēt laiku mājās u.  tml.) netiek rakstīts melnraksts, tādējādi teksts netiek rediģēts.
1. Tehniskais noformējums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.1. Liekvārdība;
Tā kā atsevišķdaži skolēni cenšas ievērot teksta apjomu (350 – –400 vārdu), nav pārsteigums, ka lakoniski paustās domas vietā (A. Čaks no citiem pilsētas dzejniekiem atšķiras ar konkrētību), lasām: A. Čaks ir izteikts pilsētas dzejas autors, un viņa dzeja krasi atšķiras no citu dzejnieku pilsētas dzejas ar savu konkrētību.
1. Tehniskais noformējums; 7.3. Neiederīgs vārds;