Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 3630 vienumi
Savukārt “„That’s What They Say” un Meriama-Vebstera skaidrojošās vārdnīcas redaktoru veidotais valodniecības raidieraksts “„Word Matters” atklāj neparastus vārdu rašanās stāstus, gramatikas likumus un atbild uz bieži uzdotajiem jautājumiem.
1. Tehniskais noformējums;
Par mutvārdu tulkošanu runā “„Troublesome Terps” un “„Not Quite Magic” autori, savukārt vairāk par tulkošanas un citu valodu pakalpojumu uzņēmējdarbības tendencēm pasaulē var uzzināt, klausoties “„Translation Confessional”, “„The Global Podcast”, “„Globally Speaking”, “„Marketing Tips for Translators” un citus.
1. Tehniskais noformējums;
AplādesTā autore tiekas ne tikai ar valodniekiem, bet arī literātiem, žurnālistiem, skolotājiem, sociālo tīklu satura veidotājiem, tulkotājiem, mūziķiem, komunikācijas ekspertiem, politiķiem, ārzemniekiem, kuri runā latviski, un citu profesiju un amatu pārstāvjiem, kuri ikdienā izmanto valodu un interesējas par to.
7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Tas ir neatkarīgs raidieraksts, un tā veidošanai tiek ieguldīti autores privātie, kā arī uzņēmuma “„Pieturzīmes” finanšu līdzekļi.
1. Tehniskais noformējums;
Jaunu plašu pētījumu vai monogrāfijas par K. Fīrekeru joprojām nav.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Kā nozīmīgākais vēl arvien minams Luža Bērziņa rūpīgais raksts, kas ietver arī Fīrekera dzejas analīzi, „Filologu biedrības Rakstu” VIII. izdevumā (1928).
5.2. Lieka pieturzīme;
Pēc tam K. Fīrekers no 1636. gada 6. oktobra vismaz līdz 1638. gadam, izmantojot arī baznīcas stipendiju, ir studējis Leidenes uUniversitātē. Un t (Tering). Tas ir visai interesants K. Fīrekera biogrāfijas fakts – pirmkārt, baznīcas stipendija norāda uz labiem panākumiem studijās Tērbatas laikā, otrkārt, iespējams, uz tuvām attiecībām ar Kurzemes hercogistes augstāko garīdzniecību, pieminēšanas vērts arī tas, ka hercogs Jēkabs pats 30(Jakob von Kettler) pats 17. gs. 30. gadu pirmajā pusē īslaicīgi Leidenē studējis tautsaimniecību un ģeogrāfiju.
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība;
Iespējams, arī K. Fīrekeram M. Opica teorētiskie raksti un P. Fleminga netiešā klātbūtne devusi vienu otru poētisku impulsu.
2.2. Saīsinājuma izveide; 7.2. Mazvārdība;
Dzejot, turklāt sillabotoniski, Fīrekers sāk Tērbatas uUniversitātes laikā, par to liecina pāris viņa dzejoļi, viens no tiem, tapis 1631. gadā vācu valodā, sacerēts aleksandriešos (Draviņš 1944, 125).
1. Tehniskais noformējums; 2.3. Sākumburti;
Domājams, lielāko daļu dzīves K. Fīrekers strādājis par mājskolotāju Kurzemē -– Pienavas muižā, dzīvojis arī Džūkstes pagastā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Lielāko daļu dziesmu K. Fīrekers atdzejojis no reformācijas laikmeta un 17. gadsimtas. sākuma vācu dziesmu grāmatām, starp tām arī Mārtiņa Lutera (Martin Luther) sacerēto luterāņu baznīcas himnu „Ein fester Burg ist unser Gott” („Dievs Kungs ir mūsu stipraā pils”).
2.2. Saīsinājuma izveide; 2.4. Īpašvārdu atveide; 4.3. Īpašības vārds; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 7.2. Mazvārdība;
Pirmās baznīcas dziesmu grāmatas latviešu valodā, kā zināms, saglabājušās no 16. gadsimtas. beigām.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Salīdzinot 16. gadsimta,s., M. Lutera un viņa laikabiedru oriģinālus un pirmos dziesmu latviskojumus līdz Fīrekeram, viegli pamanīt, ka tieši ritms ir tas, kas tulkojumus padara tik atšķirīgus no pamatteksta.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tieši šai ziņā K. Fīrekera pirmajiem tulkojumiem ir milzu nozīme – latviešiem dziesmu dziedāšana, izmantojot norādītās vācu melodijas, vairs nesagādā nekādas grūtības.
2.2. Saīsinājuma izveide;
Tātad deminutīva lietojums K. Fīrekera tekstos ne vienmēr nozīmē vēlmi būt latviskam, katrs piemērs vērtējams atsevišķi, vispirms to salīdzinot ar oriģinālu.
7.2. Mazvārdība;
Latviešu tautasdziesmās to pirmais saklausījis K. Fīrekers, starp viņa ar roku ierakstītajiem papildinājumiem Georga. Manceļa vārdnīcā „Lettus” (1638) atrodam arī tautasdziesmas rindas ar reduplikāciju: Gan es malu maļamā / Vēl pieberu beramā.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide;
Tā atzīmēta arī pāris vietās citviet tekstā Fīrekera piezīmēs, piemēram,., G. Manceļa vārdnīcas 75. lappusē -– nelaime nelaimes galā. Šobrīd gan vairs nav iespējams konstatēt, vai reduplikācija un aliterācija Fīrekera latviskotajos tekstos ir saistāma ar latviešu folkloras vai viņa pētītās sarunvalodas ietekmi, iespējams – ar abām. Jāatzīmē, ka sSkaniski efekti vispār ir latviešu tautasdziesmu raksturīga iezīme, arī aliterācija vārda sākumā, tā vidū un pat beigās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 7.1. Liekvārdība; 7.2. Mazvārdība;
Latviešu folkloristikā par šo jautājumu ir tikai pāris pētījumu (Bērziņš 1959; Kursīte 1984).
1. Tehniskais noformējums;
Kā raksta Janīna. Kursīte, latviešu tautasdziesmu, kurās līdzīgi somugru vai seno ģermāņu dzejai viscaur ir ieturēta viena līdzskaņa vārda sākuma aliterācija, ir pavisam maz. Aliterācijai trūkst arī regularitātes, turklāt bieži ar to saistīta asonanse un zilbju atkārtojumi, arī jau minētā reduplikācija. Janīna. Kursīte latviešu tautasdziesmās aliterācijai piedēvē arī anagrammatisku funkciju.
2.2. Saīsinājuma izveide;
LD 18173 Arī šādu tekstu nav daudz, un, kaut arī ne vienmēr, tomēr bieži tie apspēlēir saistīti ar mitoloģiskas dievības -– Dieva – un latviešu galvenās sieviešu kārtas dievības -– Laimas – vārdu.
1. Tehniskais noformējums; 2. Pareizrakstība; 5.3. Pieturzīmes trūkums; 6.5. Izteicēja izveide; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.1. Sekundāra: saistāmība;