Meklēšana

Par korpusu Meklēšana Kļūdu tipu statistika Kļūdu kombināciju statistika
Atrasts/-i 9833 vienumi
Pat laika ziņās Darmštatei 2013. gada 13. aprīlī siltums, lietus un saule pieteiktas kā trīs labas lietas, kas vēsta par pavasara atnākšanu. Šis sakāmvārds arī izmantots, iesakot pavadīt atvaļinājumu pēc izvēles vai nu kādā no trim kūrortiem Vācijā, vai citā reklāmā Turcijā (lai izceltu skaitļa nozīmīgumu, aicinot uz šo „Turcijas trīsvienību”, sakāmvārdā skaitļa vārds pat tiek rakstīts ar lielo burtu Aller guten Dinge sind Drei: Priene – Milet – Didyma).
5.3. Pieturzīmes trūkums;
Informācija par kāda pēc kārtas trešā projekta, pasākuma vai iniciatīvas u. tml. realizāciju arī nereti tiek pieteikta ar šo sakāmvārdu.
1. Tehniskais noformējums;
Pat ziņa par Holivudas aktrises Uvemas Tūrmanes trešo grūtniecību žurnālā „Der Spiegel” publicēta zemar šīo teicienau virsrakstā.
2.4. Īpašvārdu atveide; 6.1. Saistāmība; 7.3. Neiederīgs vārds;
Informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA ”„EGATE” Latvijā gan savā mājas lapā raksta, ka izvēlējies filozofiju nomēri divreiz, vienreiz nogriez, kas, šķiet, ir tulkojums no angļu valodas.
1. Tehniskais noformējums; 2.1. Vārdu pareizrakstība; 7.1. Liekvārdība;
Pat, „lemjot par operāciju, godprātīgs neirologs un neiroķirurgs ievēro principu —– septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez!” (Logina, 2013) Kā pamudinājums uz apdomīgumu sakāmvārds Septiņreiz nomēri, vienreiz nogriez sastopams arī horoskopos un sociālajos tīklos. 2012. gada 5. aprīlī Latvijas Universitātē notika akcija "„Lieldienu donors 2012"”.
1. Tehniskais noformējums;
Relatīvi izplatīts ir latviešu sakāmvārds Deviņi amati, desmitais bads, kuram nav analoga sakāmvārda vācu valodā, taču tam ir burtiskas paralēles pie mūsu tuvākajiemo kaimiņiemu parēmijās: lietuviešu valodā dDevyni amatai, dešimtas badas, kā arī igauņu valodā Üheksa ametit, kümnes nälg.
2.3. Sākumburti; 7.2. Mazvārdība; 10.1. Sekundāra: saistāmība;
Internetā pieejamajos tekstos šis sakāmvārds tikpat kā netiek lietots, stāstot par situācijām, kad, neskatraugoties uz daudzām prasmēm, cilvēks tomēr nespēj nodrošināt sev iztiku.
7.3. Neiederīgs vārds;
Toties vienā parēmijā var tikt lietoti arī divi (retos gadījumos – trīs) skaitļi, visbiežāk pretnostatījuma nolūkos.
3. Vārddarināšana;
Sakāmvārdiem un parunām kā žanram raksturīga īpašība ir populārāko izteicienu lietošana daudzos variantos, it īpaši latviešu valodā, kurā vārdu kārtība teikumā nav stingri noteikta, kā tas ir, piem., ir vācu valodā.
6.4. Vārdu secība;
IzpētīAplūkotajā materiālā vācu valodā vairāk, latviešu valodā mazāk tāparēmijas tiek izmantotas grāmatu un īsāku tekstu virsrakstos, preses tekstos, horoskopos, filmu nosaukumos, izstāžu, atsevišķu attēlu un veselu fotogaleriju nosaukumos, kā arī reklāmās, blogos, komentāros, diskusijās dažādās teksta vietās.
7.3. Neiederīgs vārds;
Starptautiska konference INFORMĀCIJA, REVOLŪCIJA, REAKCIJA: 1905-–2005, 2005. gada 23.-–25. novembris Rīga (Latvija).
1. Tehniskais noformējums;
Saeimas ziemas sesijas ceturtā sēde 2012. gada 26. janvārī [tiešsaiste]. [Skatīts: 7.08.2013.].
1. Tehniskais noformējums; 5.2. Lieka pieturzīme;
Vairākos metodiskajos rakstos skolotājs un metodiķis Ernests Aistars (1899 – –1998) pievērsies skolēnu valodas izteiksmes līdzekļu kopšanas problēmai dažādos rakstu darbos un domrakstos, uzskatot, ka „latviešu skolotāja darbs ir dārzkopja darbs” (Aistars 1942, 33).
1. Tehniskais noformējums;
Kā galvenos trūkumus viņš minējis skolotāja paviršo darbu, labojot rakstu darbus, aplamu labošanu, kā rezultātātāpēc cieš skolas autoritāte.
7.3. Neiederīgs vārds; 6.8. Palīgteikuma tips;
Skolēni jāpieradina pie kļūdaino tekstu grupēšanas plāna (vārdu kļūdas, locījumu kļūdas, pieturas zīmju kļūdas, citas kļūdas – saturs, plāns, izteiksme.).
3. Vārddarināšana; 5.2. Lieka pieturzīme;
Kā norāda pedagogs, tieši pēc kļūdāmskolotāja norādītajām kļūdām izlabotajā darbā skolēni izjūt vajadzību nopietni mācīties, vingrināties un, tādējādi skolotājs apjauš savu īsto lomu – viņš labprāt palīdz, izkārto darbu, ierosina un vada savu audzēkņu pūlesatbalsta un dod padomu.
6.4. Vārdu secība; 7.2. Mazvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.3. Sekundāra: interpunkcija;
Nereti dzimtās valodas skolotājam jādzird pārmetumi, ka nav iemācījis saviem skolēniem rakstīt, piemēram, iesniegumu, paskaidrojumu u.  c. Tāpat skolotājam jāuzklausa kolēģu pārmetumi, ka skolēni kādā no mācību priekšmetiem raksta kļūdaini vai nezina valodas likumus. Šādāai situācijā jālieti der atgādinaājums, ka valodas kopšanas darbs ir ikviena valodas lietotāja pienākums, un tikai kopā, ievērojot vienotas prasības runas kultūrāas prasības, mēs varam veikt lielo, svētīgo darbu – turēt cieņā un godā savu dzimto valodu, kā to aicināja darīt mūsu jaunlatvieši Juris Alunāns, Kronvalda Atis, Latvijas brīvvalsts laikā pedagogi E.rnests Aistars, E.duards Pētersons, A. Daugleksandrs Dauge vai padomju periodā – Helga Grase, izvirzot augstas prasības skolotājam gan savā mācību priekšmetā, gan norādot, ka skolotāja personības spēks un piemērs ir ļoti būtisks izglītībā, padomju periodā – H. Grase.. Valodas kultūras ietekmētājfaktori mūsdienās Jāatzīst, ka vienotā valodas un rakstības kultūras skolu režīma izvirzītās prasības ir aktuālas arī mūsdienās latviešu valodas un literatūras mācībās.
1. Tehniskais noformējums; 2.2. Saīsinājuma izveide; 6.1. Saistāmība; 6.4. Vārdu secība; 6.5. Izteicēja izveide; 7.2. Mazvārdība; 10.3. Sekundāra: interpunkcija; 4.4. Cita vārdšķira;
Diemžēl plašsaziņas līdzekļi (laikraksti, dzeltenā prese, dažādāas TV pārraides, šovi u.  tml.) ne vienmēr piedāvā labus valodas paraugus.
1. Tehniskais noformējums; 4.3. Īpašības vārds;
Minētais apgalvojums attiecināms arī uz valodas kultūras attīstības procesu, jo, kā labi zinām, valodas kultūras normas nav sastingušas un laika gaitā tās mainās. P, piemēram, ja vēl pirms vairāk nekā divdesmit gadiem skolā skaidri un nepārprotami skolotājs mācīja, ka vārda griezties vietā ar nozīmi ‘lūgt kaut ko’ lietojams vārds vērsties, tadbet mūsdienās sastopamies ar citu skatījumu.
6.6. Dalījums teikumos; 7.1. Liekvārdība; 7.3. Neiederīgs vārds; 10.4. Sekundāra: sākumburti;
Ja gadiem un paaudžu paaudzēs vārds sāls bija sieviešu dzimtes lietvārds un piederēja pie 6. deklinācijas, tad mūsdienās šī norma ir mainījusies. Un šŠādu piemēru ir daudz.
7.1. Liekvārdība;