Endzelīns uzskatīja, ka „[..] adjektīvs drošs latviešu valodā nesavienojas ar iepriekšēju ģenitīvu” (Endzelīns 1980, 34) un tāpēc arī vārds ugunsdrošs nebūtu lietojams.
1. Tehniskais noformējums;
|
Tviteris – toreiz un tagad Tviteris no tā izveidošanās brīža līdz šodienaikopš tā rašanās brīža ir mainījies gan kontekstuāli, gan izteiksmes mērķa ziņā. Tviteris kKā mikroblogošanas vietne tas tika izveidotas 2006. gadā, tās pamatā bija sevis izteikšana caur 140 zīmju gariemos vēstījumiemos jeb tvītiemos.
6.1. Saistāmība;
6.4. Vārdu secība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tvitera lietošana nebija sarežģīta, nebija nepieciešams jādomāt par garu profila aprakstu vai pielāgotām bildēfotogrāfijām.
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Sākotnēji tviteris piedāvāja varēja izmantot tikai teksta vēstījumusiem, jebkāda cita formāta izmantošana vai pievienošana tvītiem bija jāmeklē ārpus paša mikrobloga, un pastāvēbija dažādi servisi, kuru pamata uzdevums bija, piemēram, nodrošināt attēlu pievienošanu tvītam, vai saites (URL) saīsināšanu. Tomēr tviteris seko līdzi aktuālākajām tendencēm digitālās komunikācijas jomā un šobrīd blakus tekstam,Digitālajai videi kļūstot daudzveidīgākai formātu ziņā, arī tvitera lietotājs varēja pievienot attēlu,tekstam attēlu, norādīt atrašanās vietu, izveidot aptauju, vai papildināt tvītu ar GIF (Graphics Interface Format = grafikas interfeisa formāts), attēlus un emocijzīmēm. Pēdējie divies izvēloties pašā mikroblogā, nevis meklējot kaut kur citur. Vizuālās informācijas iekļaušana tvītā var paspilgtināt vai piešķirt vēstījumam citu jēgu, kas ir būtisks palīglīdzeklidigitālajā vidē ir būtisks tekstuālā vēstījuma interpretēšanai digitālā vidē. Tekstuāla vēstījuma vs palīglīdzeklis. Viens no riskiem ir tāekstuāla vēstījuma pārprašana vai uztveršana atšķirīgi no sākotnējā mērķa, jo īpašicitādi, nekā sākotnēji iecerēts, īpaši tāpēc, jka vēstījums ir tik īss un nav iespējas plašāk izskaidrot domātou plašāk.
5.2. Lieka pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
6.2. Savrupinājumi;
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Tomēr, skatoties uzvērtējot dažādu sociālo mediju attīstību, jāatzīst, ka tviteris ir ilgstoši saglabājis nemainīgu tīkla arhitektūru, un kā l. Lielākās un būtiskākā izs pārmaiņas ir pāreja no 140 uz 280 zīmēm. Izņemto jau iepriekš minēto dažādo informācijas vienību pievienošanu, tviteris ir piedzīvojis arī, kā arī notikušās saturisku ās pārmaiņuas – 2009. gada novembrī jautājums Ko tu dari? (What are you doing?), uz kuru lietotājs tiek lūgts sniegt atbildi, veidojot tvītu no Ko tu dari? (What are you doing?), tika nomainī, tika aizstāts uzar Kas notiek? (What’s happening?).
3. Vārddarināšana;
4.1. Lietvārds;
6.1. Saistāmība;
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Pētnieki šo maiņu redz kāuzskata par būtisku pagriezienu tvitera saturua kvalitātes uzlabošanā, norādot, ka pats mikroblogs izvēlējās saturu padarīt saturu jēgpilnāku un orientētu to uz notikumiem un aktualitātēm, tvītus par ikdienišķajām darbībām izskaužot (van Dijck 2013).
6.4. Vārdu secība;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Tviterias savu ātro un ērto funkcionalitāti ir pierādījis dažādos krīzes brīžos – tieši dabas katastrofu vai teroraktu laikā, T tviteris kalpo par ātrāko informācijas ieguves vietu un palīdzības platformu – caur tviteri komunicē, jo to saziņai izmanto atbildīgie dienesti, aculiecinieki informē par redzēto.
2.3. Sākumburti;
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
6.8. Palīgteikuma tips;
|
Aizvien biežāk tradicionālo mediju saturu, šādos gadījumos, veido tieši tvītos publicētā informācija un attēli.
5.2. Lieka pieturzīme;
|
Trampa tvitera izmantošanas veidsmaniere tiek saistītsa ar jaunu diplomātijas veidu, jo tieši viņa tvīti kļūst par apspriestāko dienas notikumu medijos, norādot. Speciālisti uzskata, ka politiķu komunikācija mikroblogā ir jāiedala posmā pirms un pēc Trampa, joTrampa un pēc, jo tas, kas bija pilnībā nepieņemami pirms Trampa, šobrīdtagad, salīdzinājumā ar pašaot ar prezidenta komunikāciju neizraisa nekādas, vairs neraisa diskusijas.
6.6. Dalījums teikumos;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
10.4. Sekundāra: sākumburti;
|
Tāpat tiek norādīts, ka tviteris ir nokļuvis neērtā situācijā, jo kā mikroblogs tāa mērķis bija stiprināt demokrātiju, vairojot viedokļu dažādību, dodot ikvienam, kurš vēlas, iespēju izteikties.
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Bet, šobrī tagad tas ir kļuvis par platformu, kurā vienas valsts vadītājs var autoritatīvi paust viedokli un bloķēt ikvienu lietotāju, ar kuru viņam nesakrīt domas (Turner 2018).
5.2. Lieka pieturzīme;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Pēc statistikas datiem 2018. gadā tviteri mēnesī vidēji lietoja 335 miljoni lietotāji. Salīdzinājumam, Instagram mēnesī apmeklē 1cilvēku, Instagram bija viens miljards aktīvo lietotāju, bet Facebook tie ir 1– viens miljards 470 miljoni lietotājiu (Statista 2018).
1. Tehniskais noformējums;
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
|
Tviteris gan toreizsenāk, gan tagad ir bijis nozīmīgs spēlētājaziņas līdzeklis sociālo mediju vidē, un tā ieviestā īsā saziņas forma ir ietekmējusi lietotāju sarunu un sevis pašprezentēšanas prakses. Tāpat zācijas veidu. Zīmju ierobežojums ietekmēja valodu un to, kā tā tikaās izmantotajumu mikroblogā.
3. Vārddarināšana;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
|
Tvitera sākumā šāda čata valoda nāca kā mantojums no citām digitālajām platformām, tomēr ātri vien mikrobloga vidē pazuda, jo čata valodas rakstībatās īpatnība bija papildus burtu pievienošana vārdā, lai tos mīkstinātu vai stieptu, tāpēc tātādējādi samazināja tāot jau tā ierobežoto zīmju skaitu. Kā aAlternatīva tvitera vidē bija neizmantot diakritiskās zīmes vispār, vai arī jau no sākuma rakstīts ar tāmpašā sākumā izmantot vides, kurās varēja rakstīt ar tām (piemēram, tvītot no pārlūkprogrammas datorā, nevis no mobilā tālruņa, kurš neatbalstīja latviešu valodu).
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
8. Tekstveide;
|
Tika piedāvāts anglisko mikrobloga nosaukumu “Twitter” tulkot kā “čivinātavu” saukt par čivinātavu vai čalotavu un mikroblogā veicamo darbību – par “čivināšanu”, vai “vīterošanu” vai čalošanu.
1. Tehniskais noformējums;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Tomēr latviešu valodai nācās „maksāt” tviterim citādā veidā – ar pieturzīmēm, – katrs komats vai, punkts, vai domuzīme bija viena zīme.
1. Tehniskais noformējums;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.1. Liekvārdība;
10.3. Sekundāra: interpunkcija;
6.7. Sakārtojuma konstrukcijas;
|
Citi izvēlējās paturētja tieši atstarpes, nepūloties salikt un nelika komatus –, galvenais, lai doma skaidra.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
6.2. Savrupinājumi;
6.5. Izteicēja izveide;
6.6. Dalījums teikumos;
|
Kompānijas pārstāvji zīmju skaita palielināšanu saistīto pamatoja tieši ar valodas aspektu, skaidrojot, ka 140 zīmju robežaes dažādās valodās ierobežo izteikšanās iespēju, jo teikumu struktūras vai vārdu garums neiekļaujas iepriekš noteiktajā zīmju skaitapjomā (Rosen, Ihara 2017).
4.1. Lietvārds;
6.5. Izteicēja izveide;
7.1. Liekvārdība;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
|
Tēmturui var izmantojums kalpot arī kā vēstījumua pastiprinošs līdzeklisāšanai, vēlreiz uzsverot tā saistību ar tēmu vai, gluži pretēji –, ironizējot un norādot, ka tvīta saturs neatbilst tēmturim.
5.1. Nepiemērota pieturzīme;
5.3. Pieturzīmes trūkums;
7.3. Neiederīgs vārds;
9.1. Neuzmanības kļūda;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|
Ir tvīti, kuros tasar to norāda uzīti mācību materiāliem, ar kuriem var apgūt bērns valodu prasmes, ko bērns var izmantot valodas apguvei, ir tādi, kas norāda, uz tipiskām un biežām kļūdām bez konkrētarunas kļūdām, neminot piemēraus.
5.2. Lieka pieturzīme;
6.5. Izteicēja izveide;
7.2. Mazvārdība;
7.3. Neiederīgs vārds;
10.1. Sekundāra: saistāmība;
|